Jēkabpils novada pašvaldība iebilst Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātajam skolu tīkla modelim
- 27 julijs 2023 --
- 0Komentāri
Jēkabpils novada administrācija, deputāti un Izglītības pārvaldes darbinieki, tiekoties ar Jēkabpils novada izglītības iestāžu direktoriem un vecāku padomju pārstāvjiem, pārrunājuši IZM piedāvāto iskolu tīkla reformas modeli. Pašvaldība lēš, ka atbilstoši tam Jēkabpils novadā tiktu saglabātas Jēkabpils Valsts ģimnāzija, Jēkabpils 3.vidusskola, Viesītes vidusskola, kā arī reforma neskartu - Antūžu pamatskolu.
Jēkabpils novada izglītības iestāžu direktori un skolu padomju pārstāvji izteica bažas, ka skolu tīkla reformas rezultātā samazināsies iedzīvotāju blīvums novadā, tādēļ esot jāmeklē citi iespējamie risinājumi, "lai skolu tīkls novadā būtu optimāls, kvalitatīvs un pieejams".
Jēkabpils novada pašvaldība un tās skolu direktori nepiekrīt pamatizglītības dalījumam no 1.-6.klases un no 7.-9.klasei, kur lēmumu par skolu tīklu par 1.-6.klasi pieņem pašvaldība un par 7.-9.klasi pieņem valsts. IZM jaunākais piedāvājums gan neparedz, ka par kādu skolu likvidēšanu lemtu tieši valsts. Jēkabpils novada pašvaldības vadība un skolu direktori uzskata, ka par 1.-9.klašu skolu tīklu jālemj pašvaldībai un izglītības iestādēs saglabājams 1.-9.klases posms, bez apvienotām klasēm, ar minimālo skolēnu skaitu 80-90 1.-9.klašu posmā, bet nenosakot konkrētu minimālo skolēnu skaitu klasē.
Jēkabpils novads uzskata, ka būtu saglabājamas izglītības iestādēs, kuru apkārtnē desmit gadu laikā ir slēgtas izglītības iestādes, bet līdz tuvākai izglītības iestādei ceļā pavadāmais laiks ir ilgāks par 40 minūtēm. Šādai izglītības iestādei, ja ir nepietiekams skolēnu skaits, būtu paredzams finansējums klašu komplekta (programmas) finansēšanai, uzskata pašvaldība.
Jēkabpils novada teritorija robežojas ar Lietuvu, pierobežā izvietotā Aknīstes vidusskola, kas atrodas četrus kilometrus (km) no Lietuvas robežas, tādēļ uz šo izglītības iestādi būtu attiecināmi pierobežas un citas zema blīvuma pašvaldības kritēriji. Slēdzot Aknīstes vidusskolu, skolēni mācības var turpināt Ilūkstes Raiņa vidusskolā 47 kilometru attālumā vai kādā no Jēkabpils pilsētas vidusskolām 45 kilometru attālumā un 28 kilometru attālumā Viesītes vidusskolā. Nokļūšana uz Viesītes vidusskolu esot sarežģīta un apgrūtinoša sliktā grants seguma dēļ. Aknīstē būtu lietderīgi saglabāt pamatizglītības posmu un kādas citas izglītības iestādes vidusskolas programmas realizācijas vietu, uzskata pašvaldība.
IZM rosinātajā skolu tīkla sakārtošanas modelī nav paredzējusi izņēmuma nosacījumus tām izglītības iestādēm, kurās ieguldīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, piemēram, Jēkabpils 2.vidusskolā, kritizē pašvaldība. Projektā iesaistītai izglītības iestādei, ievērojot Ministru kabineta noteikumu nosacījumus, vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas saglabājams šīs izglītības iestādes statuss.
Jēkabpils novads vidusskolu un pamatskolu posmā aicina vērtēt ne tikai kvantitatīvos kritērijus, bet vērtēt arī izglītības iestādes kvalitatīvos radītājus, programmu pieejamību pamata un vispārējās izglītības posmā, interešu un profesionālās izglītības pieejamību.
Pašvaldība ierosinājusi paredzēt alternatīvas vidusskolu saglabāšanai novada teritorijā, piemēram, veidojot vidējās izglītības programmas īstenošanas vietas, ņemot vērā kvalitatīvos un kvantitatīvos kritērijus, kā tas varētu būt Salas vidusskolas gadījumā, to pārveidojot par Jēkabpils Valsts ģimnāzijas programmas realizācijas vietu un uz Viesītes vidusskolas bāzes izveidot Sēlijas vidusskolu ar vidusskolas programmas realizācijas vietu Aknīstē.
Kā vēstīts, IZM sociālajiem partneriem izvērtēšanai nodotajā skolu reformu plānā piedāvā ieviest jaunu skolu finansēšanas modeli "Programma skolā".
Ziņojuma projektā vairs neparādās iecere valstij pārņemt no pašvaldībām skolu tīklu no 7.klases, bet tā vietā piedāvājot noteikt, ka kvantitatīvie skolēnu skaita kritēriji 7.- 12.klašu grupā ir saistoši visām pašvaldībām, bet lēmumu par skolu tīkla reorganizāciju pieņem pašvaldība, to saskaņojot ar ministriju, līdzīgi kā tas notiek pašlaik.
Ministrija ziņojuma projektā vērtē, ka pašreizējais izglītības finansēšanas modelis "Skolēns pašvaldībā" neefektīvā skolu tīklā veicina pedagogu slodžu sadrumstalotību, līdz ar to pedagogu zemākās darba algas likmes celšana nenodrošina visiem jūtamu darba samaksas pieaugumu, jo liela daļa skolotāju strādā ar mazu slodzi.
Pēc IZM aplēsēm, pagājušajā mācību gadā nepilna laika slodzes darbu strādāja 64,8% pedagogi. Ministrijas ieskatā, pedagoģiskā personāla kapacitātei - pilnas slodzes vispārējās izglītības pedagogu īpatsvaram vienā skolā - būtu jāsasniedz vismaz 80%. Tajā pašā laikā vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības posmā jūnija sākumā vakantas bijušas 417 pedagogu likmes, kas ir 2,3% no kopējā pedagogu likmju skaita, kas rada papildus slogu esošajiem pedagogiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu mācību procesu. Ministrija arī uzsver pirmspensijas vecuma pedagogu īpatsvaru, kas no kopējā pedagogu skaita veido 8%.
"Tika sagaidīts, ka, pieņemot lēmumu par efektīvāku izglītības iestāžu tīklu, pašvaldība lietderīgāk izmantos tai piešķirtos līdzekļus pedagogu darba samaksai, tomēr, joprojām saglabājot neefektīvu izglītības iestāžu tīklu, pašvaldības paildzina situācijas saglabāšanos, kad pedagogu atalgojums nav konkurētspējīgs, neskatoties uz to, ka modelī ir ietverti gan motivējoši elementi, gan risks arvien lielākai atšķirībai starp pašvaldībām un reģioniem pedagogu darba samaksas noteikšanā," pausts ziņojuma projektā. IZM secinājusi, ka 39 lauku skolās viena skolēna izmaksas sasniedz līdz pat 3500 eiro, kas ir līdzvērtīgi privātās izglītības izmaksās par valsts un pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Kā ziņots, IZM jau ilgstoši cenšas panākt skolu ar mazāku skolēnu skaitu reorganizāciju, jo saskata iespējas šādi ietaupīt budžeta līdzekļus, kurus varētu novirzīt skolotāju algu celšanai. Šādi plāni allaž ir sastapušies ar pašvaldību pretestību, kas savukārt argumentē, ka skolu slēgšana nozīmējot apdzīvoto vietu izmiršanu reģionos.