2022.gada 15. augusts

Dzelde, Zelda, Zenta

Jaunizdotā grāmata par Sēlijas šaursliežu dzelzceļu raisījusi plašu interesi

Jaunizdotā grāmata par Sēlijas šaursliežu dzelzceļu raisījusi plašu interesi

30.jūnijā Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā notika grāmatas “600 mm dzelzceļš Sēlijā I pasaules kara laikā - būvniecība, mērķi, ietekme’’ atvēršana un pasākums bija plaši apmeklēts. Īpašu interesi par unikālo, visaptveroša Sēlijas šaursliežu dzelzceļu izpētes rezultātā tapušo grāmatu izrādīja Sēlijas novadā dzīvojošie un no šī novada nākušie iedzīvotāji. Tāpat par grāmatu un tās tapšanas gaitu ieinteresēti bija dzelzceļa nozares entuziasti, vēsturnieki un dažādu jomu profesionāļi. Kopumā grāmatas atvēršanas pasākumu apmeklēja un autoru stāstos klausījās vairāk nekā 50 cilvēku, informē VAS “Latvijas dzelzceļš” Korporatīvās komunikācijas daļa. 

Grāmata tapusi pēc vairāk nekā divus gadus ilguša pētījuma, kurā piedalījās pētnieku komanda - Toms Altbergs (Mg. ing., VAS “Latvijas dzelzceļš” industriālā mantojuma eksperts), Kārlis Dambītis (Dr. hist., Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks ), Aivars Markots (Dr. geol., Latvijas Universitātes docents) un Ilze Freiberga (Mg. hist., Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas ekspozīcijas un izstāžu kuratore). Tomēr vērienīgais darbs nebūtu iespējams arī bez daudzu citu cilvēku, organizāciju un iestāžu atsaucības un iesaistes.

Toms Altbergs, VAS “Latvijas dzelzceļš” industriālā mantojuma eksperts: “Mēs – pētnieki – katrs savā nostūrī kaut ko pētām, viens pievērsies kartēm, otrs dzelzceļam, trešais militārajām aktivitātēm vai muzeja darbībai. Visu to salikt kopā un panākt, lai autori iesniegtu savus darbus laikā – projekta diriģentam jābūt ar īpašu raksturu un lielai autoritātei. Man ir liels prieks par projekta vadītājas Agnese Neijas devumu, jo bez viņas šī grāmata nebūtu tapusi. Tāpēc saku vislielāko paldies Agnesei! Vēl es gribētu pieminēt atbalstītājus – Valsts kultūrkapitāla fondu, Aizsardzības ministriju, Zemgales Plānošanas reģionu, Viesītes novada domi un VAS “Latvijas dzelzceļš”, bez kuriem grāmatas izdošana nebūtu iespējama, kā arī personīgi pateikties Bruno Lielkājam, Viesturam Lielkājam un Haraldam Mizonim, kuri ir lieli šīs tēmas fanāti un bez kuru sniegtās informācijas un iedvesmas nekas nebūtu noticis. Proti, lai izpētītu Sēlijas mazbānīša vēsturi, nepietiek, ka tev ir kartes, arhīva dati. Tev jāsaprot, kur tas viss dabā atradies, jo laika gaitā vēsturiskās liecības par Pirmā pasaules kara būvēm ir gandrīz izzudušas.”

Grāmatas atklāšanas pasākumā bija klāt arī Dr. hist. Kārlis Dambītis, Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks, kurš atzīst, ka viņam pašam šķita interesanti noskaidrot, kas īsti notika šajā laikā, kāpēc šaursliežu dzelzceļš Sēlijā bija jābūvē, tāpat, ārkārtīgi interesanti bijis salīdzināt vēsturisko vietu fotogrāfijas ar reālo ainu šodien, jo dažas ēkas pastāv joprojām, un šis fakts ļāvis sākt radīt stāstu.

Kārlis Dambītis: “Kad mani uzrunāja uzrakstīt grāmatai nodaļu par Pirmā pasaules karu Sēlijā, par karadarbības ietekmi transporta infrastruktūras izveidē, uzreiz zināju, ka piekritīšu, jo mani interesē visas pieminētās tēmas. Tajā pašā laikā apzinājos, ka dzelzceļa vēsture ir tāda kā “bīstama vieta”, jo zinu, cik prasīgi pret tēmas pārzināšanu ir gan dzelzceļa vēsturnieki, gan novadpētnieki. Ja runājam par Pirmo pasaules karu, mēs bieži domājam par strēlniekiem, rakstnieku Aleksandru Grīnu, taču tā ir tikai maza daļa no vēstures, jo Pirmais pasaules karš izveidoja valsti, kurā šodien dzīvojam un pēc tā Latvija bija visvairāk izpostītā teritorija Eiropā. Vienā no grāmatas sadaļām rakstu par tiltiem pār Daugavu. Pirms tam pat nespēju iedomāties, cik daudz tiltu Pirmā pasaules kara laikā tika uzbūvēti pār Daugavu. Mēs zinām teicienu par tiltu sadedzināšanu, bet tas vēstures kontekstā jāsaprot burtiski.”

Savukārt Mg. hist., Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas ekspozīcijas un izstāžu kuratore Ilze Freiberga saka, ka, lai arī teiciens, ka dzelzceļš atnes civilizāciju ir vispārzināms, bieži ar to tiek saprasti tikai statistikas dati par dzelzceļā nodarbināto cilvēku skaitu. Taču viņai pētījuma laikā bija svarīgi saprast, kāpēc tolaik cilvēki izvēlējās strādāt dzelzceļā, kā sākās dzelzceļnieku dinastiju veidošanās un kāpēc daudzas paaudzes dzelzceļnieku uzskatīja par vislepnāko un vislabāko profesiju.

Ilze Freiberga: “Kad pirmo reizi nācās saskarties ar šaursliežu jeb 600 mm dzelzceļa vēstures tēmu, aizdomājos, kāpēc citās Latvijas teritorijās šī tēma interesē šauru cilvēku loku, bet aizbraucot uz Viesīti 2020.gada augustā, konstatēju, ka tur joprojām svin Dzelzceļnieku dienu. Vilciens tur vairs nekursē vairāk nekā 50 gadus, bet savā ziņā visa dzīve joprojām notiek ap šaursliežu dzelzceļu. Tas man likās kā fenomens, kas iekļāvies kolektīvajā atmiņās. Lai gan Latvijā bānītis ir viena no visvairāk pētītākajām vēstures tēmām, mēs faktiski neesam pētījuši, kas notiek pēc tam, kad tas pārtrauca darboties. Jo periods starp 1919.gadu un 1972. gadu bija pats svarīgākais posms šo cilvēku dzīvē, ko, es ceru, man izdevies aprakstīt gana labi.”

Grāmatu “600 mm dzelzceļš Sēlijā I pasaules kara laikā - būvniecība, mērķi, ietekme’’ jau ir vai pavisam drīz būs iespējams iegādāties Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, Viesītes muzejā “Sēlija”, Biedrībā Sēlijas kultūras projekti, Karšu veikalā “Jāņa sēta” un Latvijas Nacionālās bibliotēkas veikalā “Draugu telpa”.

Atstājiet komentāru