Pēterdiena - Saulgriežu svētku noslēguma laiks. Tradīcijas un ticējumi

29 junijs 2020 --
0Komentāri

Šodien, 29.jūnijā atzīmē Pētera dienu. Latvieši Pētera dienu svinēja kā Jāņu dienas atsvēti, tādēļ ticējumos tās bieži minētas kopā. Pētera diena ir Saulgriežu svētku noslēguma laiks, kad saule atkal sāk slīdēt uz leju un daba sasniegusi augstāko krāšņuma stāvokli. Jāņu dienu sauca par Ziedu dienu, bet Pēterdienai bija Lapu dienas nosaukums, jo ziedu laiks jau tuvojas izskaņai un lapas var lepoties ar pilnīgāko košumu.

Ar šo dienu arī beidzas līgošana, tikai aplīgo ne vairs Jāni, bet gan Pēteri. Lielu svinēšanu gan vairs netaisīja. Pēteri, līdzīgi kā pirms šīs dienas nosvinētie Jāņi, ir jaunu meitu un puišu ieskatīšanās un cerēšanās laiks, kad tiek slēgtas arī derības, kā latvieši dēvēja saderināšanos.

Dažām tautām šī diena tika uzskatīta par nelaimīgu, kurā nekādus darbus vai ceļojumus sākt nedrīkstēja. Latviešiem dažos novados to sauc arī par Pērkona vai Zibens dienu, kurā strādāt nedrīkst, citādi pērkons var nospert. Īpaši jau sienu nevar mest kaudzē, lai zibens nesasper. Sīpolus arī šajā dienā nevajag šķīt, jo tad tie ātri savītīs.

Taču pavisam bez darba jau šajā dienā ar nepaliksim, jo jāvāc Pētera saknes vai Pētera puķes, ko izmanto kā dziedniecisku līdzekli pret krampjiem, pakrūts un nieru vainām, arī lopu ārstēšanai. Lietošanai saknes aplej ar spirtu vai vāra tējā. Ar Pētera dienu sākas arī īstais siena laiks.

Kāds maģisks ticējums stāsta, ka Pēteros ar pēterenēm jeb sauktām arī pēterpogas vai pērkonpuķes (Knautia arvensis – lat.) jāizrotā siena šķūnis, lai siens ir pasargāts un nepel. Tīruma pēterene zied ap Pēteriem, vietumis, piemēram, Zemgalē, to dēvē par pēterpogu, vietumis arī par pērkona puķi. Pētereni izmanto arī dziedniecībā kā pretiekaisuma, antiseptisku un asinsattīrošu augu, pret krampjiem, pakrūts un nieru vainām. Lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi.

Pētera diena bieži tiek uzskatīta par īsto robežu starp pavasari un vasaru, ziediem un augļiem. Saka, ka Pēterdienā saule griežas uz ziemu un vasara uz karstumu. Apklust putnu dziedāšana – pēc Pēteriem parasti vairs nedzied lakstīgalas un nekūko dzeguzes.

Dainās atrodam arī norādes, ka šajā dienā sākas sēņu laiks un siena pļauja, savu dziesmu aprauj lakstīgalas un dzeguzes (un, ja tās tiešām beidz kūkot ap Pēteriem, gaidāms silts rudens). Tiesa, pašā Pēterdienā sienu šķūnī vest vai kaudzē mest ir liegts – tad to pērkons sasperot. Arī sīpolus šķīt nevajag, ja negribi, lai ātri savīst. Un vispār šajā dienā strādāt neesot labi, toties var "ieskatīties" un "cerēties", vai, ja simpātijas abpusēji apstiprinātas, runāt par kāzām.

Kā jau Pērkona dienai pienākas, šīs dienas ticējumi saistās ar laika vērošanu un prognozēšanu.

Ja Pētera dienā līst – līs līdz Annai (26. jūlijam).
Ja Pētera diena lietaina – viss siena laiks lietains.
Ja dzeguze beidz kūkot ap Pēteriem, tad būs silts rudens.
Ja vakars pirms Pēterdienas auksts – aukstums pieturēsies vairākas dienas.
Ja Pēteros līst – būs laba raža, bet vājš siena laiks.
Šajā dienā zagļi nedrīkst zagt – Pēteris tos sodīs.

Attēlā: Pēterpoga - pļavas puķe.
Foto: Delfi