Pērn Latvijā fiksēts pēdējo trīs gadu laikā mazākais iedzīvotāju skaita samazinājums, Jēkabpilī tas palielinājies par 1,6 procentiem
- Radio1.lv/LETA --
- 02 junijs 2026 --
- 0 Komentāri
Latvijā šā gada sākumā dzīvoja 1,845 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 0,8% jeb 15 500 mazāk nekā gadu iepriekš, tādējādi uzrādot mazāko iedzīvotāju skaita samazinājumu pēdējo trīs gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Mirstībai pārsniedzot dzimstību jeb negatīva dabiskā pieauguma ietekmē iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,8% jeb 14 200, bet, izbraukušo skaitam pārsniedzot iebraukušo skaitu jeb negatīvās migrācijas plūsmas dēļ samazinājums bija par 0,1% jeb 1300.
Pērn Latvijā piedzima 11 931 bērns, kas ir par 956 bērniem jeb 7,4% mazāk nekā 2024. gadā. Vienlaikus 2025. gadā reģistrēti 26 109 mirušie, kas ir par 552 jeb 2,1% mazāk nekā gadu iepriekš.
Dati arī liecinam ka pērn Latvijā iebrauca 13 800, bet izbrauca 15 100 cilvēku.
2025. gadā Latvijā iebrauca par 875 jeb 6% mazāk cilvēku nekā 2024. gadā. No citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ieradās 3300 jeb 24,2% iebraucēju, kas ir par 16,1% mazāk nekā gadu iepriekš, no tiem visvairāk bija iebraucēju no Vācijas - 739 jeb 22,1%. No ES kandidātvalstīm ieradās 3300 jeb 24,1% iebraucēju, no tiem 2800 no Ukrainas. No Apvienotās Karalistes ieradās 2200 jeb 15,5% no kopējā imigrantu skaita, no Krievijas - 1500 jeb 10,9%, bet no Indijas - 994 jeb 6,8%.
Pērn no Latvijas izbrauca par 3820 cilvēkiem jeb 20,2% mazāk nekā 2024. gadā. Uz citām ES dalībvalstīm 2025. gadā devās 8300 jeb 54,6% no visiem aizbraucējiem, kas ir par 4,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Starp tiem visvairāk izbrauca uz Vāciju - 2300 jeb 14,9% no visiem emigrantiem. Uz ES kandidātvalstīm izbrauca 2900 jeb 19,1% no kopēja emigrantu skaita, kas ir par 2000 jeb 41,3% mazāk nekā gadu iepriekš. Uz Ukrainu devās 2900 jeb 18,9% no kopējā emigrantu skaita, bet uz Apvienoto Karalisti - 1400 jeb 9,3%.
Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 17 200 Ukrainas kara bēgļu, kamēr 2025. gada sākumā - 17 500.
2025. gadā 7600 jeb 55,1% iebraucēju bija remigranti - Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Salīdzinājumā ar 2024. gadu remigrantu skaits ir samazinājies par 2400, un īpatsvars no kopējā imigrantu skaita krities par 12,7 procentpunktiem.
CSP arī atzīmē, ka 2026. gada sākumā 62,8% no visiem iedzīvotājiem bija darbspējas vecumā, proti, vecumā no 15 līdz 64 gadiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus 14,8% bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, bet iedzīvotāju vecumā 65 un vairāk gadu veidoja 22,4% no visiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk.
Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā gada sākumā bija 43,7 gadi. Reģionos tas ir robežās no 42,8 gadiem Rīgas reģionā līdz 46,3 gadiem Latgalē.
Bērnu un pusaudžu līdz 14 gadu vecumam lielākais īpatsvars šā gada sākumā bija starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā un Zemgalē - 15,3%. Pārējos reģionos bērnu un pusaudžu īpatsvars bija robežās no 15% Vidzemē līdz 12,5% Latgalē. Valstspilsētās bērnu īpatsvars bija no 16,9% Jelgavā līdz 13,3% Daugavpilī un Jūrmalā.
Gados visjaunākais bija Mārupes novads, kurā 24,7% bija vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas un Augšdaugavas novadā - attiecīgi tikai 9,5% un 10,7% iedzīvotāju bija vecumā līdz 14 gadiem.
Iedzīvotāju īpatsvars 15-64 gadu jeb darbspējas vecumā svārstās no 63,5% Rīgas reģionā līdz 62% Kurzemes reģionā. Valstspilsētās darbspējas iedzīvotāju īpatsvars svārstās no 63,3% Rīgā līdz 60,6% Ventspilī. Vismazākais šīs vecuma grupas iedzīvotāju īpatsvars bija Valkas novadā (58,6%), bet lielākais Rēzeknes novadā (64,9%).
2026. gada sākumā starp Latvijas reģioniem visvairāk senioru bija Latgales reģionā - 25,3%, bet vismazāk Rīgas reģionā - 21,2%. Valstspilsētās lielākais senioru īpatsvars bija Ventspilī (25,6%) un Daugavpilī (25,5%), bet vismazākais īpatsvars bija Jelgavā - 20,8%. Lielākais senioru īpatsvars gada sākumā bija Krāslavas un Valkas novados - attiecīgi 28,6% un 27,4% iedzīvotāju bija vecumā virs 65 gadiem, bet vismazākais senioru īpatsvars - Mārupes novadā - vien 11%.
2026. gada sākumā latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pieauga par 0,3 procentpunktiem, sasniedzot 63,8%. Savukārt krievu un baltkrievu īpatsvars samazinājās - attiecīgi par 0,2 un 0,1 procentpunktu, bet nemainīgs saglabājās ukraiņu, poļu un lietuviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā.
No visiem valsts iedzīvotājiem 88,6% ir dzimuši Latvijā un 11,4% - ārvalstīs. 1,1% Latvijas iedzīvotāju dzimuši ES valstīs, 4,8% - Krievijā, 2,3% - Ukrainā, 1,8% - Baltkrievijā. Vienlaikus 95% bērnu vecumā līdz 17 gadiem dzimuši Latvijā, 1,5% - Apvienotajā Karalistē, bet 1,4% - Ukrainā.
Dati arī liecina, ka 87,9% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš, 8,7% - Latvijas nepilsoņi, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk, bet 3,4% ir citu valstu pilsoņi, no tiem 27,4% ir Ukrainas kara bēgļi.
Pērn Latvijā 1,288 miljoni jeb 69,8% bija pilsētu iedzīvotāji, kamēr 557 000 jeb 30,2% bija lauku iedzīvotāji. Rīgas reģionā dzīvo 46% valsts iedzīvotāju, bet pašā galvaspilsētā - 589 000 jeb 31,9% no visiem valsts iedzīvotājiem un 45,7% no pilsētu iedzīvotājiem.
2025. gadā Latgalē dzīvoja 235 172 iedzīvotāji, kas ir par 1,8% jeb 4200 mazāk nekā gadu iepriekš, Kurzemē dzīvoja 271 669 un Zemgalē - 219 191 iedzīvotājs, kas ir attiecīgi par 1,1% jeb 3100 un 1,2% jeb 2700 mazāk, Vidzemē dzīvoja 271 223, kas ir par 1% jeb 2800 mazāk, bet Rīgas reģionā - 847 841, kas ir par 0,3% jeb 2600 mazāk nekā 2024. gadā.
Pēc iedzīvotāju skaita ielākie novadi, ieskaitot to valstspilsētu iedzīvotāju skaitu, ir Ogres, kurā dzīvo 57 200 iedzīvotāju, un Valmieras novads, kurā dzīvo 50 300.
Lielākais iedzīvotāju skaits novados, kuros neietilpst valstspilsētas, ir Tukuma novadā - 43 000, Cēsu novadā - 41 000 un Bauskas novadā - 40 000, bet mazākie pēc iedzīvotāju skaita bija Valkas novads ar 7500 iedzīvotāju un Līvānu novads ar 9900 iedzīvotāju.
2025. gadā iedzīvotāju skaits pieauga septiņos Rīgas reģiona novados - Mārupes, Ādažu, Ķekavas, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas, kā arī vienā Vidzemes reģiona novadā - Saulkrastu. Lielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā - par 2% jeb 762 cilvēkiem. Mārupes un Ķekavas novados bija pozitīvs gan dabiskais pieaugums, gan migrācijas saldo, savukārt Ādažu, Olaines, Ropažu, Salaspils, Siguldas, Saulkrastu un Valmieras novadā - pozitīvs migrācijas saldo.
Pērn iedzīvotāju skaits palielinājās Jūrmalā - par 1,8% jeb 925 cilvēkiem, bet pārējās valstspilsētās saruka, tostarp Rēzeknē - par 1,7% jeb 451 iedzīvotāju, Jēkabpilī - par 1,6% jeb 329, Ogrē - par 1,1% jeb 258, Rīgā - par 1% jeb 6100, Liepājā - par 1% jeb 675, Daugavpilī - par 0,8% jeb 640, Jelgavā - par 0,8% jeb 426, Ventspilī - par 0,8% jeb 244 un Valmierā - par 0,3% jeb 66. Jūrmalā, Daugavpilī, Valmierā un Ventspilī bija vairāk iebraucēju nekā aizbraucēju, bet visās valstspilsētās bija negatīvs dabiskais pieaugums.
2026. gada sākumā iedzīvotāju skaits Lietuvā bija 2,888 miljoni, kas ir par 3100 jeb 0,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt Igaunijā iedzīvotāju skaits samazinājās par 9300 jeb 0,7% un bija 1,361 miljons.
Lietuvā piedzima 17 600 bērnu, kas ir par 1400 jeb 7,6% mazāk nekā 2024. gadā, bet Igaunijā - 9200 tūkstoši bērnu, kasir par 450 bērniem jeb 4,6% mazāk.
Foto: Ilustratīvs attēls.
No arhīva. Jēkabpils pilsētas svētki.