JKP preses konference: Šī gada lielākie kultūras pasākumi Jēkabpilī, amatierkolektīvu ikdiena un piesaistītā nauda projektos
- 30 marts 2019 --
- 0Komentāri
Tiekoties ar vietējo masu mediju pārstāvjiem preses konferencē Jēkabpils kultūras pārvaldes vadītāja Inta Ūbele sacīja: “Kamēr dabā lēnām mostas pavasaris, Jēkabpils Kultūras pārvalde jau rūpīgi gatavojas vasaras sezonai, plānojot un organizējot pasākumus.” Inta Ūbele iepazīstināja ar lielākajiem šī gada kultūras pasākumiem pilsētā. Preses konferencē piedalījās arī JKP vadītājas vietnieces p.i. Liene Lamba, sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Druveniece, projektu vadītāja Līva Stašule un amatierkolektīvu vadītājs Aivars Pugačs.
Viens no tuvākajiem pasākumiem ir pavasara saulgrieži – Lieldienas, kas šogad norisināsies Kena parkā, kur jau šobrīd estrādē ir izvietoti svētku dekori.
Pasākumi visa gada ritumā
Inta Ūbele norāda, ka īpaši rūpīgs organizatoriskais darbs norit pie valstiska līmeņa pasākuma – Nacionālo bruņoto spēku parādes, kas notiks 4.maijā. Šajā dienā Jēkabpils Kultūras pārvalde piedāvās dažādas aktivitātes, lai piesaistītu pilsētas viesu uzmanību. Inta Ūbele informē, ka viens no pasākumiem būs filmas seanss: “Dienas laikā būs filmas pirmizrāde. Rādīsim režisora Ata Klimoviča dokumentālo filmu “Es savos zābakos”. Manuprāt, ļoti interesanta, cilvēciska filma. Mums ir stereotipi par to, kas ir zemessargi, kā viņi dzīvo, ko viņi dara, bet filmā var paskatīties, kas ir priekškara otrā pusē, kur ir dzīvs cilvēks, kur ir grūtības, nakts, pārgājieni, kur ir cilvēciskās attiecības un dzīvās emocijas.”
Tāpat 4.maijā Jēkabpilī tiek plānotas dažādas atrakcijas ģimenēm ar bērniem, kā vienu no iespējamajām norises vietām Jēkabpils Kultūras pārvalde min Kena parku. Pašlaik tiek apkopota informācija no Jēkabpils Vēstures muzeja, pasaku nama “Butaforija” un citām iestādēm, ko vēl varētu apmeklētājiem šajā dienā piedāvāt.
25.maijā notiks jau tradicionālais dižkoncerts Krustpils brīvdabas estrādē, tikai šogad pasākums plānots daudz vērienīgāks, jo pieaugušo kolektīviem pievienosies arī skolu kori un dejotāji.
1.jūnijā norisināsies Bērnu svētki, tāpat tiek izstrādāta Līgo svētku programma. Inta Ūbele: “Kena parka estrāde pagājušogad pierādīja, cik ļoti tur cilvēkiem patīk dejot pat lietū. Mums jāsaprot, ka Kena parka estrādē nekad nevarēs nopelnīt, bet tur var iedot cilvēkiem ļoti labas emocijas, tādēļ šogad plānotas divas zaļumballes. Viena notiks Līgo vakarā – 23.jūnijā, paralēli tajā dienā būs arī dažādas norises pilsētvidē. Otra zaļumballe būs 10.augustā, kad paredzēts arī festivāls “Lustes”.”
Jēkabpils pilsētas svētku centrālā diena šogad būs sestdiena – 6.jūlijs, bet dažādas aktivitātes tiek plānotas arī 4. un 5.jūlijā. Pilsētas svētki sāksies 4.jūlijā ar tradicionālajiem Kino plača dārza svētkiem. “Pagājušajā gadā Kena parkā bija diezgan labs projekts – “Mūzika kokos”. Šogad mēs šo projektu attīstīsim, iespējams, ka šim projektam nāks klāt interesants jauninājums, bet vēl pie tā strādājam. Šogad pilsētas svētkus apņēmies vadīt Artūrs Skrastiņš. Domāju, ka svētki izvērsīsies ļoti sirsnīgi,” saka Inta Ūbele. Pilsētas svētku galvenajā dienā – 5.jūlijā notiks Ekum;eniskais dievkalpojums un sakrālās mūzikas koncerts, dižtirgus, darbosies jauniešu kvartāls, notiks svētku velobrauciens un ātrumlaivu sacensības, paredzētas dažādas aktivitātes bērniem, darbosies mazākumtautīobu kultūras sēta, neizpaliks pilsētas svētku gājiens, lielkoncerts, uguņošana un svētku balle.
Tāpat vasarā gaidāmas tradicionālās Operas dienas, kas šogad atkal piedāvās iespēju baudīt operu brīvdabas estrādē. Ņemot vērā, ka šogad aprit 30 gadi kopš Baltijas ceļa, Kultūras pārvalde jau tagad domā idejas, kā šī pasākuma atceri atzīmēt Jēkabpilī.
Augustā arī šogad notiks zaļumbvalle Kena parkā, septembrī – zinību diena Kino mītnē un dzejasdienu festivāls, bet mēneša noslēgumā – Miķeļdienas gadatirgus. Oktobrī kā allaž – kamermūzikas dienas Jēkabpilī, bet novembrī – patriotisma nedēļas pasākumi. Gads tradicionāli noslēgsies ar pilsētas egles iedegšanu, zimassvētku tirdziņu un gadumijā – Jaunā gada sagaidīšanu.
Jēkabpils Kultūras pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Druveniece uzsvēra, ka par visiem jaunumiem aktīvi informē sociālajos tīklos, tāpat sociālajos tīklos regulāri tiek ievietotas aptaujas, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par konkrētām kultūras aktivitātēm. Piemēram, vienā no pirmajām aptaujām Kultūras pārvalde vēlējās noskaidrot jēkabpiliešu viedokli par to, kur labāk organizēt pilsētas svētku vakara koncertu – Krustpils saliņā vai Vecpilsētas laukumā. Vairums aptaujas dalībnieku izvēlējās Vecpilsētas laukumu. Kultūras pārvalde aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujās, jo rezultāti tiek ņemti vērā, organizējot konkrētās aktivitātes.
Kā dzīvo pilsētas amtierkolektīvi?
No marta Jēkabpils pilsētas kultūras pārvaldē amatierkolektīvu vadītāja amatā darbu sācis Aivars Pugačs. Preses konferencē, tiekoties ar vietējiem medijiem, pārvaldes vadītāja Inta Ūbele, iepazīstinot žurnālistus ar Aivara Pugača jaunajiem pienākumiem, uzsvēra, ka viņš ir šīs jomas profesionālis, mīlēts un cienīts gan no amatierkolektīvu vadītājiem, gan no dalībniekiem.
Aivars Pugačs iepazīstināja ar aktualitātēm pilsētas amatierkolektīvos.
Aivars Pugačs, stāstot par aktualitātēm vietējos amatierkolektīvos atzina, ka pēc Dziesmu un deju svētkiem šķitis, ka iestājusies krīze, jo notikusi lielāka kā citus gadus maiņa gan kolektīvu vadītāju vidū, gan dalībnieku vidū. Piemēram, deju kolektīvā “Krustpilietis” nomainījās kolekltīva vadītājs, Kārļa Krūmiņa vietā kolektīvu tagad vada Ilmārs Dreļls. Arī korim “Atvasara” uz laiku nomainījās vadītājs, Skaidrītes Pugačas vietā strādāja Jānis Zarinieks, tagad Skaidrīte Pugača atkal vada kori “Atvasara”. Arī kolektīvos notikusi diezgan liels atjaunošanās process, nomainoties no diviem līdz pieciem dalībniekiem.
Jautāts, kāpēc, viņaprāt, notikušas šādas pārmaiņas, Aivars Pugačs sacīja, ka kaut kad tām bija jānotiek. No tiem, kas aizgāja projām, daļa aizbraukusi strādāt citur, gan latvijā, gan ārzemēs, piemēram, Rīgu, Norvēģiju vai Angliju. Otrkārt, viens otrs jūties noguris, sevi izsmēlis vai bijušas veselības problēmas.
Iesaistoties sarunā, Inta Ūbele norādīja, ka dziesmu svētku posms ir pieci gadi, kad gatavo repertuāru un tad ir svarīgi šo repertuāru apgūt, iemācīties, izdziedāt ,izdejot un dziesmu svētkos piedalīties. Pieci gadi cilvēka dzīvē ir zināms dzīves nogrieznis pēc kura iespējams ir vēlme kaut ko mainīt. Inta Ūbele piebilst, ja dejoja jauniešu deju kolektīvā varbūt pēc dziesmu svētkiem tālāk sevi redz vidējās paaudzes kolektīvā vai no vidējās paaudzes – senioru deju kolektīvā. Notiek paaudžu maiņa. Pazūd nevis šie cilvēki pašdarbnieki, bet daļa pāriet no kolektīva uz kolektīvu. Amatierkolektīvos ienāk jauni cilvēki. Piemēram, senioru korī “Atvasara”. Inta Ūbele izteica atzinību un cieņu par kora “Atvasara’dalībnieku izturību un sniegumu dziesmu svētkos, kur daļai dalībnieku bija ap 80 gadiem. Taču ir kaut kāds cilvēcisko spēku mērs, kad vēlme vēl ir, bet fiziskā spēka vairs nav.
Aivars Pugačs īsumā pastāstīja par norisēm katrā amatierkolektīvā. Koris “Noskaņa” janvārī piedalījās Daugavpilī 13.starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā “Sudraba zvani”. Ieguva otro pakāpi, kas esot ļoti augsts novērtējums. Aivars Pugačs sacīja, ka festivālā piedalījās kori un mākslinieki no septiņām dažādām valstīm. Viņš salīdzinājumam minēja, ka šajā festivālā, piemēram, Babītes koris “Maska”, kas šogad Latviju pārstāvēs starptautiskajā konkursā “Eirovīzijas koris'', Daugavpilī ieguva tikai trešās pakāpes diplomu. Tiesa gan “Maska” startējusi citā kategorijā.
Aivars Pugačs uzsvēra, ka patīkams jaunums – diviem kolektīviem piešķirta nauda jaunu koncerttērpu iegādei. Kopris “Noskaņa” un koris “Unda” šogad sašūs jaunus skaistus koncerttērpus.
Inta Ūbele piebilst, ka varētu rasties jautājums, galu galā tikko bija dziesmu svētki, kāpēc jāšuj vēl jaunus tērpus? Dziesmu svētkos visiem bija tautas tērpi. Šiem abiem koriem neesot koncerttērpu. Inta Ūbele atzīst, ka nebijis cerēts, bet visi esot priecīgi un pateicīgi, ka šie līdzekļi piešķirti. Aivars Pugačs atzīmēja, ka patlaban notiekot intensīva modelēšana un apspriešana, kādiem šiem tērpiem jāizskatās.
Koris “Noskaņa” ir sagatavojis jaunu koncertprogrammu. Šomēnes brauks uz Ogres kulktūras centru, kur piedalīsies koncertā “Četri kori sadomāja”. 13.aprīlī ir koru skate Jēkabpils novada Kalna pagasta kultūras namā, pēc tam Lieldienu koncerts Krustpils luterāņu baznīcā un koncerts komponista Kārļa Martinovska atcerei Kokneses kultūras namā. Gaidāms liels pasākums 11.maijā, kurā piedalās visi amatierkolektīvi – Krustpils kultūras nama 60 gadu jubileja. To nav plānots svinēt, bet par godu jubilejai tikšot sagatavots skaists koncerts. “Noskaņa” gatavojas arī dižkoncertam, kas Krustpils saliņā būs 25.maijā. Arī pasākums “Sēlija rotā” šogad ir tepat Ābeļu pagastā, kur piedalīsies “Noskaņa” un “Unda”.
Koris “Atvasara” janvārī bija Limbažos, kur tāda pat nosaukuma korim “Atvasara” bija 50 gadu jubileja, notika skaists koncerts, kurā piedalījās vairāki kori. “Atvasaras” sniegums bijis ļoti labs. 6.aprīlī Rēzeknē būs senioru koru kopmēģinājums un koncerts, kurā piedalīsies arī Jēkabpils senioru koris. Galvenais pasākums “Atvasarai” ir 8.jūnijā Talsu estrādē Sauleskalnā – gadskārtējie senioru lielie dziesmu svētki. Uz šo pasākumu brauc kolektīvi no visas Latvijas, ir speciāls repertuārs, kas šobrīd tiek apgūts.
Tautas deju kolektīvs “Sadancis” janvārī Tautas namā sniedza koncertu. 16. februārī bija Rēknē uz Meteņu sadanci, bet 23.februārī piedalījās Salā koncertā “Izdejot saules ceļu”. Savukārt 30.martā dejotāji brauks uz sadraudzības koncertu Stopiņos
Koris “Unda” 30.martā devās uz Talsu apriņķa sieviešu koru devīto saietu. Aivars Pugačs norādīja, ka tas būs tāls, bet vērtīgs brauciens, tur piedalīsies “Latvian voices” dziedātājas, kas vadīs meistarklases. Šīs nodarbības kora izaugsmei ir ļoti svarīgas. Tāpat arī “Unda” piedalīsies gan dižkoncertā, gan koncertā Sēlija rotā.
Deju kolektīvam “Kreicburga” šogad aprit 18 gadi, pilngadība. Kolektīvam būs kopīgi koncerti gan ar “Pastalniekiem”, gan valsts deju ansambļiem, koncerti atsevišķi tiks izreklamēti. Ar skaistu koncertu pirms Līgo tiks ielīgoti Jāņi.
Senioru tautas deju kolektīvs “Krustpilietis”. Patlaban nav pilns sastāvs, bet tiek apzināti potenciālie dejotāji. Patlaban kolektīvs arī bez pilna sastāva dejo, piedalījās Viesītē “Klaberjaktī”. 1.martā uzstājās skaistā pasākumā Rēzeknē, tas bija senioru pasākums “Randiņš”. 6.aprīlī Viesītē būs deju kolektīvu skate. Aivars Pugačs piebilst, ka šogad pluss, ka nav obligātais repertuārs, bet katrs kolektīvs var izvēlēties, ko grib parādīt. Žūrija vērtēs, dos punktus. Tāpat arī “Krustpilietis” piedalīsies Krustpils kultūras nama 60.gadu jubilejas pasākumā un dižkoncertā.
Folkloras kopa “Rati” 13. aprīlī piedalīsies Krustpils kultūras namā rakstu svētkos, ko organizē tautas mākslas studija Saulgrieži. Savukārt vokālais ansamblis “Vakarvējš” sniedza koncertu pansionātā un piedalīsies Rutas Šēnbergas grāmatas atvēršanas svētkos, kā arī Krustpils kultūras nama jubilejas koncertā. Grupas “Kreicburgas ziķeri” sastāvs ir nemainīgs. Aivars Pugačs stāsta, ka grupa nesen bija Daugavpilī latviešu biedrības namā ar koncertu “Dziesmas pavasarim”. Kolektīva “Eiropas dejas” iet plašumā un tā dalībnieku skaits sasniedzis 20 dalībniekus. “Eiropas dejas” brauks koncertēt un Olaini, Jaunjelgavu un piedalīsies pilsētas pasākumos.
Aivars Pugačs norāda, ka viens no aktīvākajiem pilsētas pašdarbības kolektīviem ir tautas deju kolektīvs “Delveri”. Janvāra sākumā tas uzstājās pansionātā, 9.februārī piedalījās Madonas kultūras namā pasākumā “Ai, kaimiņi nāburdziņi”. Dejoja 23.februārī Salā sadancī “Izdejosim saules ceļu”, 16.martā piedalījās citā sadancī “Draugu lokā” Pļaviņās. “Delveri” 27.aprīlī organizē skaistu pasākumu – “Savu prieku izdejot.
Pūtēju orķestris “Krustpils” gatavojas skatei, kas 30.martā notiks Saldū. Aivars Pugačs vēlēja viņiem veiksmi.Viņš norādīja, ka kolektīva vadītāja Aleksandra Piļščikova darbs ir pateicības vērts, jo pūtēju orķestrī katru gadu mainās sastāvs, bet viņš ikreizi spēj jaunos dalībniekus sagatavot tā, lai gūtu atzinīgus rezultātus skatrēs. Aivars Pugačs atzina, ka orķestra tērpiem no kultūras pārvaldes nauda nav dota, ar tērpiem kolektīvs pats tiekot galā, savukārt ir palīdzēts iegādājoties mūzikas instrumentus.
Par “Tautas teātra” aktualitātēm pastāstīja šī kolektīva režisore Inta Ūbele. Viņa sacīja, ka kolektīvs brauc ar izrādēm izbraukumos un tā sastāvs ir stabils, dalībnieki ir vecumā no 20 līdz 75 gadiem. Patlaban notiek intensīvi mēģinājumi, dalībnieki strādā pie jauna iestudējuma “Rudenīgais blūzs”. Nesen Jēkabpils Tautas teātris piedalījās reģionālā teātru skatē, tiek gaidīti rezultāti. Savukārt vasarā, jūlijā gaidāms īpašs pasākums, kas notiek reizi četros gados un šogad tas būs Alūksnē.
Inta Ūbele uzsvēra, ka visi Jēkabpils amatierkolektīvi ir ļoti aktīvi, radoši un darboties griboši, par ko vislielākais paldies ir to vadītājiem un dalībniekiem. Viņa arī piebilda, ka kolektīvu koncertbraucieniem budžētā Tautas namam atvēlēti 2500 eiro, bet Krustpils kultūras namam 2700 eiro. Tāpat arī ir braucieni, kurus finansē paši kolektīvu dalībnieki. Tāpēc izbraukumu finansējums ir gan no pašvaldības, gan no pašiem dalībniekiem.
Jautāta vai ir idejas jaunu amatierkolektīvu izveidošanai, Inta Ūbele sacīja, ka patlaban ir jūtama vajadzība izveidot kolektīvu jauniešiem, kas varētu būt improvizācijas teātris. Arī skolu programmās turpmāk būs iekļauts priekšmets “Drāma”. Taču, lai izveidotu jaunu kolektīvu ir nepieciešamas telpas, kur tam nodarboties, jo patlaban abi kultūras nami ir pietiekami noslogoti. Tāpat arī nepieciešams finansējums un šo lēmumu pieņem pašvaldība. Inta Ūbele piebilda, ka pēc Tautas nama renovācijas atbrīvosies telpas, kurās patlaban atrodas pilsētas bibliotēka. Tā pārcelsies uz vēsturisko bankas ēku Pormaļa ielā un šeit iecerēts izvietot gan pilsētas pieaugušo, gan bērnu, lai tā veidotos kā ģimenes bibliotēka. Tāpat arī tiek domāts, kā apgūt un izlietot šai ēkai pieguļošo zems gabalu. Esot bibliotēkai vēsturiskajā bankas ēkā, tā kalpos arī kā tūrisma objekts, jo šadas vēsturiskas ēkas ar visu sākotnējo iekārtu Latvijā ir tikai dažas. Inta Ūbele sacīja, ka esot arī idejas tās nosaukumam, piemēram, Zinību banka.
Projektos piesaistīti vairāk nekā 120 tūkstoši eiro
Jēkabpils kultūras pārvalde pēdējo divu gadu laikā projektos piesaistījusi 121 420,32 eiro. Tiekoties ar žurnālistiem preses konferencē projektu vadītāja Līva Stašule plašāk informēja par 2017.-2018.gadā realizētajiem projektiem un piesaistīto finansējumu.
Projektā animācijas filma “Kur dzīvo Latvija? No Valsts kultūrkapitāla fonda programmā LV100 piesaistīti 3000 eiro. Projekts realizēts no 2017.gada 28.marta līdz 2018.gada 31.martam. Projektā “Interaktīvās lasīšanas klubs – efektīvs sociālās integrācijas veids no ERDF Latvijas Lietuvas pārrobežu projektā piesaistīti 32 053,72 eiro. Tas tiek realizēts šobrīd no 2018.gada 1.aprīļa līdz 2019.gada30.novembrim. Projektā “Brīvības ielu stāsti republikas pilsētās” no Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas piesaistīti 19 666 eiro. Projekts realizēts no 2018.gada 4.maija līdz 2018.gada 31.decembrim. Projektā “:Aizliegtie vārdi” no Valsts kultūrkapitāla fonda iegūti 1000 eiro. Projekts realizēts no 2018.gada 3.aprīļa līdz 2019.gada 13.janvārim. Projektā “Baltijas Akords. Operas dienas Jēkabpilī” no kultūrkapitāla fonda piesaistīti 2000 eiro. Projekts realizēts no 2018.gada 1.maija līdz 2018.gada 30.augustam. No piešķirtā finansējuma Jēkabpils kultūras pārvaldes aktivitātēm – 12 200,60 eiro tiek realizēts projekts “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Jēkabpilī”. Projekta realizācija sākās 2017.gadā un turpinās arī šogad. Projektam “Kur dzīvo Latvija? Meistardarbnīca un diskusija” no Kultūrkapitāla fonda programmas LV100 piesaistīti 1500 eiro. Projekts realizēts no 2018.gada jūnija līdz 2018.gada oktobrim. Savukārt no Eiropas reģionālā attīstības fonda projektam “Kultūras mantojuma satura digitalizācija” tautas nama aparatūras iegādei piesaistīti 50 000 eiro.