Šodien Krustpils saliņā opera - "Dons Žuans"

Šodien plkst. 20.00 Jēkabpilī, Krustpils saliņā, virmos mīlestība un greizsirdība, saldkaisle un atriebība, kārdinājums, dusmas un atriebes alkas. Visas šīs emocijas divcēlienu traģikomēdijā „Dons Žuans" izdzīvos Krievijas Valsts kamermūzikas teātra „Sanktpēterburgas Opera" mākslinieki.

 

Leģenda par neremdināmo dzīves baudītāju donu Žuanu radusi atspoguļojumu vairāk nekā deviņdesmit augstvērtīgos dažāda žanra sacerējumos - prozā, dzejā, dramaturģijā, kino un mūzikā, un spožākais starp tiem, neapšaubāmi, ir Volfganga Amadeja Mocarta un libretista Lorenco da Pontes 1787.gadā radītā opera „Dons Žuans", kas vēl joprojām ir daudzu pasaules opernamu repertuārā.

 

 

Izrādi iestudējis Jurijs Aleksandrovs, viens no šobrīd titulētākajiem operas režisoriem Krievijā un pieprasītākajiem arī pasaulē. Meistars Ginesa rekorda cienīgā darba režīmā paguvis iestudēt vairāk nekā 200 izrādes Vīnes operā, Metropolitēnā, Zalcburgā, Veronā, La Scala un daudzviet citur. Latvijā Aleksandrovs vairākkārt režisējis Operas svētkus Siguldā un nu jau trešo vasaru aicinās uz emocionālu dialogu opermīļus Jēkabpilī.

 

„Donu Žuanu" Aleksandrovs jau agrāk iestudējis Turcijā, Itālijā, Lietuvā un Marijas teātrī Sanktpēterburgā, un, kā atzīst meistars, katrā laikā Dona Žuana tēls „nolasās" citādāk – no romantiska mīlētāja līdz ciniskam izvirtulim, jo, viņa vārdiem runājot, „sabiedrība ielūkojas mākslas tēlā un saskata tajā sevi - kā spogulī."

 

 

Jurija Aleksandrova iestudējumi nekad neliek vilties, jo katrā nolasāms apliecinājums nezūdošajām vērtībām – mīlestībai, cēlsirdībai, pašaizliedzībai un godīgumam. Ik izrādē netrūkst arī jautrības. - Kad cilvēks smejas, viņa sirds vārstuļi paveras, un es varu viegli piekļūt cilvēkam,- pārliecināts mākslinieks.

 

 

Dona Žuana lomā redzēsim Sergeju Kaļiņinu, Krievijas konkursa laureātu, kuru atceramies pēc dedzīgos jūtu pretmetos krāšņi izdziedātās Rigoleto lomas aizpērnajā vasarā. Arī citu lomu izpildītāji mums ir jau labi pazīstami – Vladimirs Feļauers, kura varenais bass liek nodrebēt un izraisa baisas priekšnojautas par gaidāmajiem notikumiem uz skatuves, sulīgais mecosoprāns Larisa Pominova un citas Pēterburgas spožākās balsis - Jeļena Severina, Jevgeņijs Bajevs, Larisa Ivanova. Muzikoloģe Inese Lūsiņa, noskatījusies „Rigoleto" viesizrādi Jēkabpilī, atzina, ka pat grūti izcelt kādu vienu „Sanktpēterburgas Operas" mākslinieku, jo viss ansamblis ir perfekts. Savukārt režisors Aleksandrovs atgādina aksiomu opermākslas vidē – ja trupai pa spēkam „Dons Žuans", tad tā var ķerties pie jebkuras operas.

 

Nevar nepieminēt arī, ka mūziku atskaņos viens no Sanktpēterburgas labākajiem orķestriem (diriģents V.Goihmans).

 

 

Izrāde pārsteigs arī ar grezniem samta tērpiem, kas ievedīs Mocarta laikmetā (izmaksu dēļ režisors tos nosaucis par „antikrīzes"). Tērpus darinājis Krievijas Tautas mākslinieks Vjačeslavs Okuņevs, kurš ietērpis skatuves tēlus vairāk nekā 300 baleta un operas iestudējumos ne tikai Krievijas vadošajos teātros, bet arī Glāzgovas Karaliskajā teātrī, Grieķijas Nacionālajā operā, Nacionālajos teātros Polijā, Tokijā un Seulā.