2026.gada 19. novembris

Betija, Elizabete, Liza, Līze

Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 19.novembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 19.novembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Trešdien tūkstošiem cilvēku dažādās vietās Latvijā piedalījās Latvijas proklamēšanas 108. gadadienas svinībās, Preiļos diskutēs par ezeru apsaimniekošanu un zivju resursu saglabāšanu; un Aptauja: 28% iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos Rīgā.

Trešdien tūkstošiem cilvēku dažādās vietās Latvijā piedalījās Latvijas proklamēšanas 108. gadadienas svinībās, valsts vadošajām amatpersonām viņiem vēlot nebīties uzņemties atbildību un aktīvāk līdzdarboties valsts veidošanā. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, sveicot Latvijas iedzīvotājus valsts proklamēšanas 108. gadadienā, uzsvēra Latvijas brīvības, drosmes un atbildības nozīmi. Atbildības tēmai sveicienā iedzīvotājiem pievērsās arī premjers Andris Kulbergs, uzsverot, ka  atbildība nav tikai lieli vārdi un vēsturiski brīži, bet gan, ka tā sākas ar mazām lietām un tieši ikdienas izvēlēs vislabāk atklājas cilvēka vērtības. Savukārt Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns uzrunā svinīgajā sēdē parlamentā aicināja iedzīvotājus uz lielāku līdzdalību valsts veidošanā. 

Eiropas Komisija Latvijas ekonomikai šogad prognozē 2,6% izaugsmi, teikts tās šonedēļ publiskotajās rudens ekonomikas prognozēs. Savukārt nākamgad un 2028. gadā Latvijas ekonomikai tiek prognozēta izaugsme attiecīgi 1,8% un 2,2% apmērā. Jaunākajās prognozēs teikts, ka inflācija jeb dzīves dārdzība Latvijā šogad gaidāma 3,2% apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 3,6%, bet 2028. gadā samazināsies līdz 2,9%.

Augstās degvielas cenas mudina arvien vairāk Latvijas iedzīvotājus pārsēsties uz elektroauto. Tomēr ne visi autovadītāji vietu atbrīvo uzreiz pēc nepieciešamā pakalpojuma saņemšanas. Tādēļ daļa uzlādes staciju operatoru sāk ieviest dīkstāves maksu tiem autovadītājiem, kuri pēc uzlādes pabeigšanas nesteidzas atbrīvot vietu nākamajiem. Dīkstāves maksa jau ieviesta uzņēmumu Ignitis un Eleport uzlādes stacijās. Proti, pēc uzlādes pabeigšanas autovadītājam tiek dotas 20 minūtes, lai atvienotu automašīnu no uzlādes kabeļa un atbrīvotu vietu nākamajam klientam. Ja tas netiek izdarīts, par katru nākamo minūti jāmaksā 10 centi. 

Ukrainas bruņoto spēku triecieni mērķiem Krievijas teritorijas dziļumā nav veicinājuši kara izbeigšanu un nepalīdz apturēt Krievijas armijas ofensīvu frontē, paziņojis ASV aizsardzības ministra vietnieks Elbridžs Kolbijs. Viņaprāt, šādi triecieni, jo īpaši uzbrukumi civilajai infrastruktūrai, piemēram, uzņēmuma "Wildberries" objektiem, visticamāk, ir tikai vēl vairāk nostiprinājuši Krievijas sabiedrības apņēmību un vairojuši Kremļa gatavību turpināt konflikta eskalāciju. Kolbija komentārs izskanēja Ukrainas aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē Briselē. Pēc sanāksmes Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss norādījis, ka kritizēt Ukrainu par triecieniem pa mērķiem Krievijas teritorijas dziļumā esot muļķīgi.  Viņaprāt, Pentagonam tā vietā būtu jākritizē teroristiskie uzbrukumi, kuriem ik dienu un nakti tiek pakļauta Ukrainas energoapgādes, ūdensapgādes un apkures infrastruktūra.

Naktī uz trešdienu, 18. novembri, Rumānijas Vranceas seismiskajā zonā notika 5,7 magnitūdu zemestrīce. Pazemes grūdienus juta arī Bukarestē un vairākās kaimiņvalstīs. Rumānijā ievainoti divi cilvēki. Rumānijas ārkārtas situāciju dienests ziņo, ka daudziem cilvēkiem sākusies panikas lēkme un bijusi nepieciešama palīdzība. Rumānijas televīzija TVR ziņo, ka grūdienus juta arī Moldovā, Ukrainā un Bulgārijā. Tikpat spēcīga zemestrīce Rumānijā reģistrēta 2023. gada februārī Goržas apriņķī. Vrančas seismiskajā zonā izcēlās arī postošā 1977. gada 4. marta zemestrīce. Toreiz gāja bojā tūkstoš 578 cilvēki, aptuveni 90% no viņiem - Bukarestē.

Turpinām ziņas

Šodien piecos pēcpusdienā  Preiļu kultūras namā notiks diskusija par ezeru apsaimniekošanu un zivju resursu saglabāšanu. Pašvaldība ir noslēgusi 2026. gadā plānoto Zivju fonda atbalstīto projektu realizāciju. Tas īstenots, ielaižot 17 tūkstoši līdaku mazuļu Kategrades ezerā un Jašezerā. Tāpat īstenots projekts par zivju resursu aizsardzības kapacitātes stiprināšanu - iegādāts bezpilota gaisa kuģis, planšete un apmācīti divi operatori ūdenstilpju monitoringa un aizsardzības vajadzībām. Izstrādāti arī zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi Zolvas un Pelēča ezeriem. Diskusijā aicināti piedalīties makšķernieki, zvejnieki, ezeru piekrastes iedzīvotāji un citi interesenti, lai apspriestu ezeru apsaimniekošanu, zivju resursu saglabāšanu un ūdenstilpju ilgtspējīgu izmantošanu.

No šodienas, 19. novembra līdz 27. decembrim Salas Tautas namā būs apskatāma izstāde “Latviešu maskošanās tradīcijas. Atdzīvinot aizmirsto”. Tajā būs skatāmas meistardarbnīcā tapušās maskas, kas atspoguļo Sēlijai raksturīgās maskošanās tradīcijas un latviešu tradicionālās maskošanās kultūras daudzveidību.

Un vēl

Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28% Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos galvaspilsētā Rīgā, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. Par otru iecienītāko vietu mājokļa iegādei iedzīvotāji atzīst lauku reģionus - tos izvēlētos 14% aptaujāto, dodot priekšroku lauku apkārtnei, nevis lielajām reģionu pilsētām. No pilsētām ārpus Rīgas visbiežāk iedzīvotāji izvēlētos dzīvot Jūrmalā, Liepājā, Cēsīs un Ventspilī. Rīga īpaši augstu popularitāti ieņem jauniešu vidū - 43% iedzīvotāju 18-29 gadu vecumā izvēlētos mājokli Rīgā, kamēr iedzīvotāji 50-60 gadu vecumā mājokli iegādei labprāt izvēlētos lauku reģionos.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: PTAC sadarbībā ar RTU izstrādājuši priekšlikumus Latvijas karoga tehnisko prasību pilnveidošanai; Kritiskā stāvoklī esošās Valsts policijas ēkas atjaunošanai Jēkabpilī prasīs 720 000 eiro eiro no valsts budžeta; un Aptauja: Latvijā 77% iedzīvotāju saslimšanas gadījumā izmanto pašārstēšanās metodes.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti ir izstrādājis priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta noteikumos "Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumi" par Latvijas karoga tehnisko prasību pilnveidošanu. Centrs veica tirgus izpēti un testēja 11 Latvijas karogus, no kuriem seši neatbilda Ministru kabineta noteiktajām tehniskajām prasībām. Neatbilstības konstatēja karmīnsarkanā auduma krāsā, virsmas blīvumā, auduma biezumā un aizdegšanās intervālā. Ņemot vērā testēšanas rezultātus, centrs sāka darbu pie valsts karoga tehnisko prasību pārskatīšanas, un izstrādāja priekšlikumus grozījumiem noteikumos par Latvijas karoga tehnisko prasību pilnveidošanu. Tos iesniegs Ārlietu ministrijai turpmākai izvērtēšanai.

Saeimas frakcijas "Apvienotais saraksts" deputāts Pēteris Dimants otrdien nepiedalījās balsojumā par jaunās valdības apstiprināšanu balsošanas ierīces kļūmes dēļ, sociālajos medijos apgalvo Ministru prezidents Andris Kulbergs. Pēc Kulberga vārdiem, jaunā balsošanas ierīce divreiz esot pārstājusi darboties un Dimants neesot varējis nospiest pogu "par". Dimantam esot, citēju: "lieli lauksaimnieka, zemnieka pirksti", citāta beigas, tāpēc viņš neesot trāpījis pa pogām, ironizēja politiķis. 

Jau ziņots, ka Saeimas deputātu vairākums otrdien apstiprināja Kulberga jauno valdību, taču jau pirmajā nopietnajā balsojumā Apvienotā Saraksta un Nacionālās apvienības nelielajā 51 balss vairākumā iztrūka viena balss, bet atbalstu nodrošināja daļa no "Latvija pirmajā vietā" frakcijas. Par Kulberga valdību nobalsoja 57 deputāti, bet pret balsoja 34 parlamentārieši.

Šā gada trešajā ceturksnī valstī bija 556 tūkstoši 100 ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija. Vairums no viņiem - 339 tūkstoši 100 - bija sievietes, bet 217 tūkstoši ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji bija vīrieši. Atbilstoši statistikas pārvaldes sniegtajai informācijai ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji ir personas, kuras nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātajiem iedzīvotājiem, ne arī pie aktīvajiem bezdarbniekiem. Šajā kategorijā tiek ietverti skolēni, studenti, nestrādājošie pensionāri un citas personas.

Eiropas Savienība vakar ierosināja dalībvalstīm piešķirt Ukrainai papildu aizdevumu 45 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu segt paredzamo Ukrainas budžeta deficītu 2027. gadā. Šis finansējums segtu divas trešdaļas no 70 miljardu eiro lielā budžeta deficīta, ar ko Kijivai nāksies saskarties nākamgad. Brisele cer ar šo pasākumu motivēt citus Ukrainas atbalstītājus segt atlikušo daļu.

Krievijas izlūkdienesti šoruden bija plānojuši tā dēvēto viltus karoga operāciju Polijas teritorijā netālu no Karaļauču apgabala. Sabotāžā tiktu vainota Ukraina, ziņo poļu laikraksts "Republika".  Medijs citējis augsta līmeņa avotus, kuriem ir saikne ar Polijas militārajiem un drošības dienestiem un kuri ir informēti par darbībām, kas pēdējo divu nedēļu laikā tika veiktas, lai Krievijas plānoto operāciju izjauktu. Viens no laikraksta avotiem teicis, ka Krievijas plāns paredzēja masveida upurus – ko līdzīgu Gleivicas incidentam, kas bija uzbrukums vācu radiostacijai Vācijas un Polijas pierobežā 1939. gadā un kalpoja kā iegansts Vācijas iebrukumam Polijā. 

Turpinām ziņas

Kritiskā stāvoklī esošo Valsts policijas ēku Jēkabpilī plānots atjaunot, tam no valsts budžeta paredzot 720 tūkstoši 445 eiro, liecina Iekšlietu ministrijas  sagatavotā rīkojuma projekta anotācija, kas pieejama Tiesību aktu projektu portālā. Plānots, ka būvdarbi tiks pabeigti līdz 2027. gada septembrim, kad tiktu atsākts policijas darbs ēkā. Jau ziņots, ka pēc griestu apmetuma nokrišanas kādā no policijas ēkas kabinetiem, Jēkabpils novada Būvvalde aizliedza ēkas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai. Policijas darbinieki tika pārcelti uz citām telpām, galvenokārt uz ēku Jēkabpilī, Liliju ielā 20B, līdz iestāde atrod piemērotas pagaidu telpas.

Tāpat arī vēstīts, ka Jēkabpils novada pašvaldība iepriekš informēja, ka tā policijai sākotnēji piedāvāja pagaidu telpas Jēkabpilī, Brīvības ielā 126, bijušajā Justīcijas namā, kas ir līdzās līdzšinējai iestādes ēkai. Tāpat arī izskatīšanai tika piedāvātas citas pašvaldībai piederošās telpas. Izvertejot piedāvajumu, policija izteikusi vēlmi turpināt darbu telpās Jēkabpilī, Brīvības ielā 45 un pašvaldība ir gatava tās nodot izmantošanai. Starp pašvaldību un Nodrošinājuma valsts aģentūru, kas apsaimniekoja līdzšinējo policijas ēku, tiks no¬slēgts lī¬gums par telpu izmantošanu. Kā zināms, ēkā Brīvības ielā 45 darbojas arī Jēkabpils novada pašvaldības policija.

Preiļu novada pašvaldība ir pabeigusi būvdarbus un nodevusi ekspluatācijā modernizēto katlu māju Silajāņu pagastā, Miera ielā 1. Šis ir pirmais no trim objektiem Eiropas Savienības Taisnīgas pārejas fonda projektā “Atteikšanās no kūdras izmantošanas Preiļu novada katlu mājās”, kurā nolietotās kūdras apkures iekārtas aizstātas ar videi draudzīgām un automatizētām kokskaidu granulu sistēmām. Būvdarbus un iekārtu uzstādīšanu veica uzņēmums SIA “Apkure IM”. Modernizācijas gaitā veikta ēkas pielāgošana un uzstādīts augstas efektivitātes kokskaidu granulu apkures katls, kas turpmāk nodrošinās stabilu un ekonomisku siltumapgādi Silajāņu pagasta pārvaldes ēkai, kultūras namam un bibliotēkai.

Un vēl

Sajūtot pirmās saslimšanas pazīmes, 38% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju sākotnēji mēģina tikt galā pašu spēkiem - izmanto mājas vai tautas metodes, nogaida, lai simptomi pārietu paši, vai arī turpina ierasto ikdienas ritmu, bet 39% respondentu lieto mājās jau pieejamās bezrecepšu zāles, liecina farmācijas uzņēmums AS "Grindeks" kopā ar pētījumu centru "Norstat Latvija" veiktā aptauja. Tās dati liecina, ka uzreiz pēc simptomu parādīšanās pie ārsta vai farmaceita vēršas tikai 2% respondentu, savukārt 19% vispirms novēro simptomu dinamiku un pēc tam lemj par turpmāko rīcību. Vienas līdz divu dienu laikā profesionālu palīdzību meklē 21% aptaujāto, trīs līdz sešu dienu laikā - 26%, bet aptuveni nedēļu nogaida 11%. 12% pie ārsta vai farmaceita vēršas tikai tad, kad veselības stāvoklis būtiski pasliktinās, savukārt 2% norāda, ka pie ārsta vai farmaceita parasti nevēršas vispār.
 
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: "airBaltic" nauda var izsīkt jau pēc dažām nedēļām – tiesas dokumentos brīdina par likvidāciju; Aizkraukles novada pašvaldības nākamā gada budžetā vispirms paredz līdzekļus neatliekamiem darbiem; un Zemgalē meklē risinājumus vēsturisko dievnamu saglabāšanai.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" bez piekļuves papildu finansējumam naudas līdzekļi varētu izsīkt decembra pirmajā pusē, tādējādi uzņēmums būtu spiests pārtraukt darbību un sākt likvidāciju, liecina ASV Ņujorkas Dienvidu apgabala Maksātnespējas lietu tiesā iesniegtie "airBaltic" dokumenti. Aviokompānija šonedēļ iesniegusi tiesā atbildi uz vairāku 2029. gadā dzēšamo nodrošināto obligāciju turētāju iebildumiem pret plānoto jaunā finansējuma nodrošinājuma prioritāti. Uzņēmums uzsver, ka piekļuve atlikušajām parādnieka darbības finansējuma daļām ir nepieciešama, lai turpinātu darbību un īstenotu restrukturizāciju. Lai piekļūtu papildu finansējumam, "airBaltic" nepieciešams tiesas apstiprinājums piešķirt augstāku nodrošinājuma prioritāti pār aktīviem, kas jau ieķīlāti 2029. gadā dzēšamo obligāciju turētāju labā. Šāda prioritāte nepieciešama finansējuma otrās daļas līdz 125 miljoniem eiro un trešās daļas līdz 50 miljoniem eiro saņemšanai.

Sākta Ministru kabineta  noteikumu izstrāde, kuros noteiks degvielas uzpildes stacijas, uz kurām attieksies darbības nepārtrauktības prasības, tajā skaitā alternatīvas elektroapgādes, telekomunikāciju un degvielas pieejamības nodrošināšanu. Ministrijā norādīja, ka Ministru kabineta noteikumi jāpieņem līdz 2027. gada 28. februārim. Patlaban darbs pie noteikumu izstrādes ir sākts, un to sagatavošanas procesā veiks saskaņošanu ar nozares pārstāvjiem un iesaistītajām institūcijām. Kamēr noteikumu projekts vēl tiek izstrādāts un saskaņots, Ekonomikas ministrija nesniedz plašāku informāciju par tajā paredzētajām prasībām.

Labdarības pasākumam Sandra Kalniete novēlējusi 24 tērpus, to vidū gan savus oriģināldarbus, gan ar rokdarbnieces meistarību pārveidotus un uzlabotus tērpus, kas iegādāti gan veclietu tirdziņos Āgenskalnā, Rīgā, gan dažādās pasaules valstīs, to vidū Japānā, Marokā, Francijā, Austrijā, Turcijā, Indijā un citviet. Sadarbībā ar Alūksnes un Apes novada fondu šodien, 19. novembrī sešos vakarā ”  viesnīcā “Bahnhofs Hotel” notiks labdarības pasākums “Brīvā Latvija - Ukrainas brīvībai. Pasākums organizēts, lai godinātu brīvprātīgos, kuri pastāvīgi ziedo savu laiku, darbu un finanšu līdzekļus, lai atbalstītu Ukrainu. Labdarības pasākumā iegūtos līdzekļus novirzīs Ukrainas cilvēku atbalstam. 

Norvēģijas ārlietu ministrs Espens Barts Eide noraidījis Krievijas piedāvājumu apspriest Eiropas drošības arhitektūru, uzsverot, ka Maskavai nav pamata iejaukties NATO militārajās aktivitātēs alianses teritorijā. Sarunā ar mediju "Euronews" Norvēģijas diplomātiskā dienesta vadītājs atzīmēja, ka pašreizējā Eiropas drošības arhitektūra nav jāpārskata, bet suverēnām valstīm ir jābūt tiesībām patstāvīgi izvēlēties to, kurām aliansēm pievienoties. 

Igaunijas ziemeļaustrumu pilsētas Narvas mērs Jāns Tūts šonedēļ izteicies, ka gadījumā, ja tiks slēgti visi robežšķērsošanas punkti ar Krieviju, būtu jāatjauno robežkontrole arī uz Igaunijas robežas ar Latviju. Līdzīgu viedokli otrdien paudis arī Tūta pārstāvētās Centra partijas līderis Mihails Kelvarts, norādot, ka personas, kuras aizvadītās nedēļas nogalē mēģināja sarīkot sabotāžu Igaunijas aizsardzības rūpniecības uzņēmumā, ieradās Igaunijā no Latvijas teritorijas. 

Jau ziņots, ka Igaunija plāno 1. decembrī slēgt visus robežšķērsošanas punktus ar Krieviju. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad aizvadītās nedēļas nogalē tika novērsts, domājams, Krievijas specdienestu organizēts mēģinājums aizdedzināt bezpilota lidaparātu sistēmu ražotāja "Threod Systems" ēku netālu no Tallinas. Saistībā ar šo sabotāžas mēģinājumu aizturēja astoņus Latvijas valstspiederīgos.

Turpinām ziņas

Plānojot Aizkraukles novada pašvaldības 2027. gada budžetu, vispirms tiek paredzēti līdzekļi neatliekamiem darbiem. Novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš atklāj, ka kopš 2021. gada novadu teritoriālās reformas, kad Aizkraukles novadā tika apvienoti seši novadi, nolemts budžeta līdzekļus katrai apvienībai piešķirt proporcionāli iedzīvotāju skaitam un saņemtajai iedzīvotāju ienākuma nodokļa summai - līdzīgi, kā tas bija pirms novadu apvienošanas. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir viens no galvenajiem pašvaldības budžeta ieņēmumu avotiem. Pašvaldībā skaidro, ka Jaunjelgavas, Neretas, Pļaviņu, Kokneses apvienībā, Aizkraukles pilsētā un pagastā, kā arī Skrīveru pagastā apvienību vadītāji, pārvaldnieki vispirms kopīgi ar iestāžu vadītājiem lokāli izvērtē un diskutē par vajadzīgo darbu apjomu un tiem nepieciešamajiem līdzekļiem, par prioritātēm un darbiem, kurus varētu uz kādu laiku atlikt. Pašlaik tiek izskatītas iestāžu vajadzības, piemēram, ēku, ielu un ceļu remontos, materiāltehniskās bāzes uzlabošanā.

Smērsiers ar ķiplokiem "Kaziņas Bonijas siers" no Jumurdas pagasta zemnieku saimniecības "Sniķeri" ieguvis bronzas medaļu pasaules siera konkursā "World Cheese Awards".  Latvijas Lauku tūrisma asociācijā "Lauku ceļotājs" norāda, ka Kordovā, Spānijā, norisinājās pasaules siera konkurss, kurā pirmo reizi piedalījās pieci amata siera ražotāji no Latvijas. "Lauku ceļotājs" uzsver, ka dalība šajā konkursā ir iespēja apliecināt Latvijas ražotāju spēju radīt augstas kvalitātes produktus un veiksmīgi konkurēt starptautiskajā tirgū. Pasaules siera konkurss šogad norisinājās jau 38. reizi, piedaloties 5 tūkstoši 330 sieriem no 45 valstīm. 

Un vēl

Zemgales plānošanas reģions šoruden piecos novados rīkoja reģionālās sanāksmes, lai meklētu risinājumus vēsturisko dievnamu saglabāšanai un to plašākai izmantošanai sabiedrības vajadzībām. Diskusijās Dobelē, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Jelgavā un Bauskā piedalījās pašvaldību un valsts iestāžu pārstāvji, jomas eksperti, draudžu vadītāji un vietējie iedzīvotāji. Sanāksmēs tika pārrunāta situācija lauku draudzēs, kurās ticīgo skaits sarūk un dievnamu uzturēšana ar pašu draudžu spēkiem kļūst arvien sarežģītāka. Sanāksmju praktiskajā daļā dalībnieki izstrādāja rīcības modeļus pieciem iespējamiem baznīcu attīstības scenārijiem – izzūdošai draudzei, baznīcai ar attīstības potenciālu, dievnama pieejamības ierobežojumiem, baznīcas iekļaušanai tūrisma piedāvājumā un vēsturisku drupu saglabāšanai.
 
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Aizdomās par sevišķi smagu noziegumu pastrādāšanu aizturēti policisti; Reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas nākamgad paaugstinās vidēji par 10%; un Nedēļas nogalē daļā Latvijas veidosies neliela sniega kārtiņa.

Aizdomās par sevišķi smagu noziegumu pastrādāšanu aizturēti vairāki policisti. sadarbībā ar Iekšējās drošības biroju policija ir aizturējusi divus Valsts policijas inspektorus par tīšiem noziegumiem, kuru pamatmotīvs pirmsšķietami ir mantkārība. Iekšējās drošības birojs izmeklēšanas interesēs sīkāku informāciju nesniedz, solot, ka vispusīgi un objektīvi izmeklēs ikvienu iespējamu likumpārkāpumu neatkarīgi no iesaistīto personu amata vai statusa, jo valsts drošību un sabiedrisko kārtību var nodrošināt tikai godprātīgas un uzticamas amatpersonas. Arī policija patlaban nav pilnvarota sniegt detalizētāku informāciju. Policija aicina iedzīvotājus ziņot, ja to rīcībā ir informācija par policistu izdarītiem likumpārkāpumiem, un sola garantēt anonimitāti.

Veselības ministrija rosina no 2028. gada paaugstināt alkoholisko dzērienu iegādes un lietošanas vecuma slieksni no 18 līdz 20 gadiem, pilnībā aizliegt alkohola reklāmu, liegt tā tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās un domāt par lēta alkohola pieejamības mazināšanu. Ministrija līdz 2. decembrim saskaņošanai nodevusi informatīvo ziņojumu par Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteikto ierobežojumu ietekmes izvērtējumu un to iegādes vecuma sliekšņa paaugstināšanu. To vēl būs jāskata valdībā.

Nākamnedēļ, 25. novembrī, regulāro pārbaužu laikā visā Latvijā iedarbinās trauksmes sirēnas un nosūtīs šūnu apraides paziņojumus. Lai pārbaudītu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību, no pulksten 10 līdz 10.10 VUGD visā valstī uz trīs minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas un uz iedzīvotāju viedtālruņiem nosūtīs šūnu apraides paziņojumu par trauksmes sirēnu iedarbināšanas iemeslu. Trauksmes sirēnu pārbaudes laikā trīs minūšu ilgumā skanēs viļņveida signāls, kas nozīmē, ka skaņas signāls skanēs piecas sekundes, tam sekos pārtraukums un turpināsies atkārtots piecu sekunžu skaņas signāls un pārtraukums. Trauksmes sirēnas pārbauda, lai konstatētu iespējamos bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā.

Ķīnas dienvidu pilsētā Šeņdžeņā noslēgusies plašu starptautisku uzmanību pievērsusī trīspusējā tikšanās starp Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu, ASV prezidentu Donaldu Trampu un Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Šādā formātā valstu līderi tikās pirmo reizi, lai apspriestu vairākus būtiskus globālus jautājumus, tajā skaitā karu Ukrainā un Tuvajos Austrumos.  Pēc tikšanās ASV, Ķīnas un Krievijas līderi nesniedza paziņojumus presei. Visu trīs valstu līderi gan ir publicējuši kopīgu paziņojumu, kas nodēvēts par "Miera deklarāciju". Ukraina tajā nav minēta. Vienošanās paredz, ka ASV, Ķīna un Krievija iestājas par reformām ANO, lai organizācija varētu efektīvāk reaģēt uz globāliem izaicinājumiem. Visas trīs valstis arī apņemas palielināt naftas produktu ražošanu un piegādes visu valstu labā. Tāpat Tramps, Sji un Putins uzskata, ka Starptautiskā Krimināltiesa un citas līdzīgas organizācijas nedrīkst ļaunprātīgi izmantot savas pilnvaras. 

Igaunija no decembra pārtrauks autobusu satiksmi un kravas pārvadājumus no un uz Krieviju. Tas saistīts ar iepriekš pieņemto lēmumu par sauszemes robežšķērsošanas punktu slēgšanu. Patlaban Igaunijā 12 stundas dienā darbojas trīs robežšķērsošanas punkti ar Krieviju: Narvā, Luhamā un Koidulā.  Kara Ukrainā un kaimiņvalsts draudīgās politikas dēļ kravu un pasažieru pārvadātāji jau iepriekš samazināja sadarbību ar kaimiņvalsti, tāpēc lēmums valstī uzņemts mierīgi. Pirms kara preces no Igaunijas uz Krieviju pārvadāja apmēram 500 uzņēmumu, bet patlaban šajā tirgus nišā darbojas mazāk nekā 50 kompānijas, kas izmanto arī Latvijas robežšķērsošanas punktus.

Turpinām ziņas

Sabiedriskā transporta padome atbalstījusi braukšanas maksas paaugstināšanu reģionālās nozīmes autobusu un vilcienu maršrutos 2027. gadā vidēji par 10%. Plānots, ka tarifu izmaiņas stāsies spēkā ne vēlāk kā 2027. gada 15. februārī. Prognozē, ka tarifu paaugstināšana nodrošinās papildu ieņēmumus 3,2 miljonu eiro apmērā gadā. Paredzēts, ka zonu sistēmā biļešu cenas visās piecās zonās - no A līdz E - pieaugs par 0,2 eiro. Savukārt ārpus zonu sistēmas biļešu cenas plānots paaugstināt aptuveni par 10-11%, tās noapaļojot līdz 0,1 eiro. Piemēram, vilciena biļetes cena maršrutā Rīga-Koknese pieaugs par 10,9% - no 4,6 līdz 5,1 eiro, maršrutā Rīga-Pļaviņas - par 11,5% jeb no 5,2 līdz 5,8 eiro, maršrutā Rīga-Krustpils - par 10,5% jeb no 5,7 līdz 6,3 eiro, bet maršrutā Rīga-Līvāni - par 10,1% jeb no 6,9 līdz 7,6 eiro.

Utenas muižā Lietuvā, kur darbojas Utenas izglītības centrs, aizvadīts īpašs un radošs pasākums, kurā plašākai publikai prezentēti Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības projekta “Preiļu pils un Utenas muižas vēsturiskā ceļa digitalizācija tūrisma pakalpojumu attīstības veicināšanai kultūras mantojuma objektos Latvijā un Lietuvā” īstenotie darbi un sasniegtie rezultāti. Ieguldot projekta finansējumu infrastruktūras attīstībā, Utenas muižā tagad ir izveidota inovatīva muzeja telpa ar mūsdienīgu interaktīvo instalāciju; iegādāts un uzstādīts jauns audio un video aprīkojums pasākumu un izglītojošo programmu rīkošanai; uzstādīts interaktīvais spogulis, kas apmeklētājiem sniedz unikālu iespēju virtuāli pielaikot vēsturiskos tērpus, kā arī tiešsaistes video režīmā sazināties ar apmeklētājiem Preiļu pilī.

Un vēl

Nedēļas nogalē laiks Latvijā kļūs vēsāks, lietu arvien biežāk nomainīs slapjš sniegs un daļā Latvijas veidosies neliela sniega kārtiņa, liecina prognozes. Piektdien gaisa temperatūra vēl sasniegs 3...7 grādus, taču dienas gaitā dienvidu, dienvidaustrumu vēju nomainīs brāzmaināks rietumu vējš. Dienas pirmā puse būs lietaina, vēlāk debesis skaidrosies, bet vakarpusē dažviet Kurzemē gaidāms slapjš sniegs.

Brīvdienās palaikam gaidāmi nokrišņi – gan sniegs, gan lietus, vietām Kurzemē un Vidzemē īslaicīgi nokrišņi var būt stipri. Sestdien kļūs arī vējaināks, piekrastē ziemeļrietumu, rietumu vēja brāzmas līdz 15–20 metriem sekundē.  Gaisa temepratūra brīvdienu naktīs -2...3 grādi, bet dienās 0...4 grādi, Kurzemes rietumkrastā līdz 6 grādiem. 

Brīvdienās daudzviet Latvijā veidosies neliela sniega kārtiņa, ceļi apledos un būs slideni. Nākamnedēļ kļūs vēl vēsāks. Dažās naktīs temperatūra valsts austrumos noslīdēs līdz aptuveni -5 grādiem, bet pēcpusdienās tā Latvijā būs -1...4 grādu robežās. Nokrišņu būs maz, tādēļ ievērojams sniega segas pieaugums nav gaidāms, bieži uzspīdēs saule.

Foto: Jēkabpils Romas katoļu baznīca

Atstājiet komentāru