Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 27.oktobrī

Ģenerālprokuratūra veic pārbaudi pēc partijas "Jaunā vienotība" iesnieguma, kurā tā lūgusi izvērtēt politiskās partijas "Suverēnā vara" darbību un pārkāpumu konstatēšanas gadījumā rosināt šīs partijas likvidāciju. Prokuratūrā aģentūrai LETA apstiprināja, ka iesniegums ir pieņemts un pirms kāda laika sākta pārbaude. Plašākus komentārus prokuratūra pagaidām nesniedz. 

Šomēnes divos veiksmīgos izmēģinājuma aviācijas reisos eksportēti dzīvi liellopi no Rīgas uz Centrālāzijas valstīm. Šajos lidojumos caur Rīgas lidostu uz Taškentas lidostu eksportēti 240 jaunlopi no Igaunijas. Iespēja dzīvniekus pārvadāt ar gaisa transportu krietni samazina dzīvnieku transportēšanas laiku. Interese no liellopu uzpircējiem par jauno iespēju šobrīd ir liela, un arī Latvijā liellopu audzētāju nozarei tas nozīmē labāku konkurētspēju.  Nākotnē plānots liellopu kravas uzņemt ne tikai no Baltijas valstīm, bet arī no Polijas un Austrijas, kas savus dzīvniekus varētu pārvadāt caur Rīgas lidostu. 

Latvijas Zinātņu akadēmija izsludinājusi ikgadējo konkursu "Nozīmīgākie zinātnes sasniegumi Latvijā 2026. gadā". Pieteikumus konkursam var iesniegt zinātniskie institūti, universitātes, augstskolas un akadēmijas īstenie locekļi. Pieteikumiem jāsatur darba apraksts plašākai sabiedrībai saprotamā valodā, kā arī anotācija ar papildu informāciju un atsaucēm uz publikācijām un citiem avotiem. Pieteikumi jānosūta līdz 6. decembrim. Šogad konkurss norisināsies jau divdesmit piekto reizi.

Šoruden Vācijas pētniecības kuģis "Alkor" pēta Baltijas jūrā nogremdētās munīcijas un sprāgstvielu ietekmi uz apkārtējo vidi. Pētījumā skenē jūras gultni, vāc datus par munīciju un ķīmisko piesārņojumu, apskata kuģu vrakus, kā arī pēta iespējamo vēja parka kabeļa koridoru. Līdz šim sprādzienbīstami priekšmeti un vides piesārņojums nav atrasts, taču pētnieki pieļauj iespēju tos atklāt. Līdz novembrim zinātnieku komanda strādās vēja parka attīstītāja "Elwind" Latvijas un Igaunijas teritorijā. Aprēķināts, ka mūsu valsts ūdeņos varētu atrasties vairāki tūkstoši nesprāgušu mīnu no abiem pasaules kariem. 

Eiropā nākamgad ir gaidāma tās vēsturē ievērojamākā aviobiļešu sadārdzināšanās. Par to paziņojis zemo cenu aviokompānijas "Ryanair" vadītājs Maikls O'Līrijs. Biļešu cenas var pieaugt "par 10, 15, varbūt arī par 20 procentiem. Kā dažus no iemesliem viņš pieminēja aviosabiedrību bankrotus un apvienošanās, kas, saskaņā ar viņa teikto, novedīs pie pieejamo pasažieru vietu skaita samazināšanās. Aviopārvadātājiem ir arī sarežģīti apdrošināt aktīvus pret degvielas cenu kāpumiem.  Tuvo Austrumu bruņotais konflikts, kas saistīts ar Irānu un Hormuza šauruma bloķēšanu, ir novedis pie krasa aviācijas degvielas cenu kāpuma, un tas ietekmē visu nozari. 

Turpinām ziņas

31. oktobrī no desmitiem līdz diviem dienā Preiļu Kultūras namā norisināsies pasākums “Stipras nieres Latvijā”, kura laikā būs iespēja bez maksas pārbaudīt nieru veselību un saņemt nefrologa konsultāciju.  Pasākuma laikā veiks urīna analīzes nieru bojājumu riska noteikšanai; izmērīs asinsspiedienu, kā arī veiks asins analīzes – holesterīna, glikozes un nieru rādītāju noteikšanai. Dalībnieki saņems ārsta konsultāciju, izmeklējumu rezultātu skaidrojumu, individuālus ieteikumus un informatīvos materiālus. Eksprestesti un nefrologa konsultācija būs bez maksas.

Lai atbalstītu sociāli mazaizsargātās iedzīvotāju grupas apkures sezonā, valstī no 1. novembra līdz 2027. gada 30. aprīlim būs palielināti mājokļa pabalsta aprēķina koeficienti. Ja mājokļa pabalsts jau ir piešķirts, tā pārrēķins notiks automātiski – atkārtots iesniegums nav jāiesniedz. Katrs gadījums ir individuāls, tāpēc tos Preiļu novada iedzīvotājus, kuriem minētā pabalsta saņemšana varētu būt aktuāla, aicina sazināties ar savai dzīvesvietai tuvāko Sociālā dienesta speciālistu, kurš detalizēti izskaidros pabalsta saņemšanas kārtību. 

Un vēl

Lai gan šoruden aukstu un slapju dienu līdz šim nav bijis daudz, autovadītājiem jau tagad vajadzētu domāt par vasaras riepu nomaiņu pret ziemas riepām. Speciālisti iesaka to neatlikt uz decembri un riepu maiņas laiku izvēlēties atbilstoši laikapstākļiem, nevis gaidīt, kad ziemas riepas kļūs obligātas. Nesen veikta aptauja liecina, ka trešdaļa autovadītāju to cenšas izdarīt jau oktobrī un vēl aptuveni tikpat novembrī. Tomēr ik gadu redzam rindas pie autoservisiem 30. novembrī un 1. decembrī, kad tas kļūst par obligātu prasību. 

Vienas ziemas riepas iegādei iedzīvotāji Latvijā vidēji tērē 87 eiro, attiecīgi četru riepu komplekts izmaksā vidēji 348 eiro, liecina interneta veikala "220.lv" apkopotā informācija. Oktobra pirmajās nedēļās pircēji iegādājušies gandrīz četras reizes vairāk ziemas riepu nekā attiecīgajā periodā septembrī. Šā gada pārdošanas dati liecina, ka lielāko īpatsvaru jeb 44% no kopējā pārdoto riepu apjoma veido ziemas riepas, kam seko vasaras riepas ar 36% un vissezonas riepas ar 20%. Jau ziņots, ka Latvijā no 1. decembra transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, obligāti jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām.

Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē nepanākot vienošanos par 835 eiro minimālo algu, Labklājības ministrija rosina nākamgad to palielināt par 40 eiro - līdz 820 eiro. Patlaban minimālā mēneša darba alga ir 780 eiro. Labklājības ministrija un arodbiedrības aizstāvēja ieceri to palielināt līdz 835 eiro. Noteikumu projekts nodots saskaņošanai līdz 9. novembrim, un par to vēl būs jālemj valdībā. Izmaiņas paredzēts piemērot no 2027. gada.

Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas aizvadītajā nedēļā Ziemeļvalstu reģionā un Baltijas valstīs ievērojami saruka. Galvenais cenu krituma faktors bijusi augstā vēja elektrostaciju izstrāde, kas “Nord Pool" reģionā sasniedza šī gada otro augstāko nedēļas līmeni, palielinoties par 11% līdz 2 tūkstoši 708 Gigavati. Savukārt Baltijā vēja elektrostaciju izstrāde nedēļas laikā pieauga par 87% līdz 226 gigavatiem, sasniedzot šī gada augstāko nedēļas izstrādes līmeni un otro augstāko vēsturē. 

Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments uz Latvijas un Baltkrievijas robežu nosūtījis jaunu misijas "ESTPOL 11" maiņu, jo migrācijas spiediens uz mūsu valsts robežas ar Baltkrieviju turpinās. Departamenta ģenerāldirektora vietnieks Veiko Kommusārs uzsver, ka jaunākā misijas maiņa apliecina, ka Eiropas valstīm ir jābūt gatavām sniegt savstarpēju atbalstu ilgtermiņa drošības problēmu gadījumā. Kopumā šogad no Latvijas un Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas ir apturēti 12 tūkstoši 439 cilvēki.

Ukrainas aizsardzības spēki 25. oktobrī un naktī uz 26. oktobri devuši triecienus uzņēmuma «Energija» bateriju ražošanas ceham Krievijas Ļipeckas apgabala Jeļecas pilsētā. "Energija" ir vienīgais uzņēmums Krievijā, kas ražo baterijas aviobumbu planēšanas un korekcijas moduļiem. Turklāt uzņēmums izgatavo baterijas arī operatīvi taktiskajiem raķešu kompleksiem "Iskander-M" un no jūras platformām palaižamajām spārnotajām raķetēm. Ģenerālštābs arī apstiprina, ka iepriekšējo triecienu rezultātā iznīcināts uzņēmuma "Proton-Elektroteks" galvenais mikroshēmu ražošanas cehs.

Vīna ražošana Francijā šogad karstuma, sausuma un krītošā alkohola pieprasījuma dēļ varētu samazināties līdz zemākajam līmenim 70 gadu laikā, ziņo "Bloomberg". Francijas Lauksaimniecības ministrija ražošanas samazināšanos skaidro ar neparasto karstumu un sausumu, kas iznīcināja dažus vīna dārzus. Turklāt samazinās globālais pieprasījums pēc alkohola. Šajā sezonā vīna ražošana Francijā būs aptuveni 35 miljoni hektolitru. Tas ir par 2% mazāk nekā iepriekšējā gadā un par 14% mazāk nekā vidēji pēdējo piecu gadu laikā. Šampaņā dzirkstošā vīna ražošana varētu samazināties gandrīz uz pusi salīdzinājumā ar 2025. gadu.

Turpinām ziņas

Sestdien, 24. oktobrī ap puspieciem pēcpusdienā Jēkabpilī, Rīgas ielā apturēta automašīna “Škoda”, kuru vadīja vīrietis no Cukurfabrikas ielas uz Ārijas Elksnes ielas pusi agresīvā veidā, kas izpaudās kā priekšā esošu, braucošu transportlīdzekļu apdzīšanas manevra uzsākšana, iebraucot pretējā virziena joslā, laikus nedodot brīdinājuma signālu jeb virzienrādītāju, un tad pabeidzot apdzīšanas manevru, atgriezās savā braukšanas joslā laikus nedodot brīdinājuma signālu. Pēc kā vēlreiz uzsāka apdzīšanas manevru, laikus nedodot brīdinājuma signālu, pārbraucot ceļa horizontālo apzīmējumu jeb nepārtraukto līniju, un tad, pabeidzot apdzīšanas manevru, atgriezās savā braukšanas joslā laikus nedodot brīdinājuma signālu. Vīrietis pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu par 33 kilometriem stundā – vietā, kur atļauts pārvietoties ar ātrumu 50 kilometri stundā, viņš pārvietojās ar ātrumu 83 kilometri stundā. Valsts policijā pret vīrieti ir uzsākts administratīvā pārkāpum process par agresīvu braukšanu. 

Līvānu novada Kultūras un tūrisma centrā  forumā "Tiesības dzīvot tur, kur vēlos" piektdien, 30. oktobrī, uzņēmēji, lauku kopienu pārstāvji, eksperti un politikas veidotāji diskutēs par Latvijas lauku nākotni. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā uzsver, ka lauku nākotni veido gan cilvēku personīgā pieredze un uzņēmība, gan pieejamie pakalpojumi, darba iespējas un valsts un pašvaldību lēmumi. Forumā trīs diskusijās dalībnieki pievērsīsies tam, kas cilvēkus motivē palikt vai atgriezties laukos, kas nepieciešams lauku kopienu dzīvotspējai un kā labāk izmantot Latvijas lauku potenciālu.

Un vēl

Latvijas Piļu un muižu asociācijas rīkotā ikgadējā "Leģendu nakts" notiks 31. oktobrī. Šogad "Leģendu nakts" notikumi būs daļa no starptautiskā "Baltic Manors Route" projekta, kura laikā dažādi festivāli notiek arī Vācijas, Polijas, Dānijas, Zviedrijas un Lietuvas muižās. Projekta mērķis ir izveidot starptautiski sertificētu muižu maršrutu, kas ļaus plašāk iepazīt seno vietu jauno dzīvi. Projekta sadarbības valstīs daudzas no muižu asociācijām ir izveidotas pavisam nesen, tādēļ būtiska ir Latvijas pieredze, veidojot muižu apceļošanas akcijas, "Leģendu naktis" un citus notikumus pēdējos 25 gadus. 

Gada deviņos mēnešos valsts konsolidētajā kopbudžetā bija 105,6 miljonu eiro deficīts salīdzinājumā ar 502,2 miljonu eiro deficītu pērn deviņos mēnešos, informē Finanšu ministrija. Mazāku deficītu šogad deviņos mēnešos ministrija galvenokārt skaidro ar straujāku ieņēmumu pieaugumu nekā izdevumu pieaugumu. Ministrijā informē, ka ieņēmumu pieaugumu nodrošināja Eiropas Komisijas maksājumu saņemšana gada pirmajā pusē par Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda veiktajām investīcijām un reformām. Kopbudžeta ieņēmumi, sasniedzot 14,38 miljardu eiro gada deviņos mēnešos, auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 8,5%. 

Robežsardzei paredzētos Valsts aizsardzības dienesta karavīrus apmācīs Rēzeknē un nosūtīs dienēt uz valsts austrumu robežu, turklāt jaunieši varēs pretendēt uz robežsardzes elitārāko speciālo operāciju struktūrvienību "Sigma". Iekšlietu resora vadība informē, ka jauniešu apmācība pirmajā posmā vienu mēnesi notiks Nacionālo bruņoto spēku bāzēs, bet pēc tam sekos apmācība Valsts robežsardzes koledžā Rēzeknē. Pēc mācību noslēguma aizsardzības dienesta karavīri dosies praktisko iemaņu apguves posmā uz kādu no 15 robežsardzes robežapsardzības nodaļām, piedaloties Latvijas zaļās robežas apsardzībā ierobežotā apjomā. Tas nozīmē, ka dienesta vietas atradīsies uz valsts austrumu robežas. 

Drošības sajūtu katrs meklē citādi. Kamēr vieni krīzes situācijām gatavo 72 stundu somu, pārtikas un ūdens krājumus, citi apsver iespēju iegādāties šaujamieroci. Statistika liecina, ka Latvijā pašaizsardzībai reģistrēto ieroču skaits piecu gadu laikā ir pieaudzis. Latvijā teju 12 tūkstoši privātpersonu mājās ir šaujamierocis, kas iegādāts pašaizsardzības nolūkos. Valsts policijas dati liecina, ka pašaizsardzībai reģistrēto šaujamieroču skaits Latvijā piecos gados pieaudzis par aptuveni 15%. Interese par šaujamieročiem īpaši palielinājusies 2014. gadā pēc Krimas pussalas okupācijas, Covid-19 pandēmijas laikā un 2022. gadā - pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Ukraina potenciālajās miera sarunās ar Krieviju un ASV nepiekritīs armijā dienošo skaita ierobežošanai un valsts neitrālam statusam, intervijā Ukrainas telekanālam "1+1" sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš arī uzsvēra, ka drošības garantijas Ukrainai nevar diktēt Krievija. Signāls par Krievijas gatavību mieram varētu būt enerģētikas pamiera noslēgšana vai trīspusēja Ukrainas, Krievijas un ASV līderu tikšanās, norādīja Zelenskis. Vēl viens signāls par Kremļa gatavību mieram varētu būt vienošanās par trīspusēju līderu tikšanos.

Vācijas autobūves uzņēmums "Audi" plāno investēt 4,2 miljardus dolāru, lai uzbūvētu savu pirmo rūpnīcu ASV, paziņojis Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps. "Audi" apstiprinājis šādu Trampa paziņojumu, norādot, ka rūpnīcā tiks radītas aptuveni 4 tūkstoši 500 darbavietas. Rūpnīcā plānots ik gadu saražot 200 tūkstošus automobiļu. Uzņēmums pavēstīja, ka rūpnīcas celtniecību Džordžijas štatā paredzēts sākt nākamajā mēnesī, bet ražošanu rūpnīcā plānots sākt nākamās desmitgades sākumā. Šeit plānots ražot "premium" klases apvidus automobiļus. 

Turpinām ziņas

Pirmdien ugunsgrēkā Jēkabpils novadā gājis bojā cilvēks. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vakar no rīta saņēma izsaukumu uz Jēkabpils novadu, kur divstāvu dzīvojamā mājā dega gulta un sadzīves mantas sešu kvadrātmetru platībā. No ēkas tika iznests cilvēks, kuram Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests konstatēja nāvi. Ap pusdiviem dienā ugunsdzēsēju darbs notikuma vietā noslēdzās. Aizvadītajā diennaktī  VUGD kopumā saņēma 42 izsaukumus - sešus uz ugunsgrēku dzēšanu, 25 uz glābšanas darbiem, bet vēl 11 izsaukumi izrādījās maldinoši. Ugunsdzēsēji steidzās dzēst graudu kalti, sodrējus dūmvadā, koka zarus un lapas, saimniecības ēku un divos gadījumos – pirtis.

Latvijas proklamēšanas 108. gadadienai veltītajā skolēnu radošo darbu konkursā uzvarējis Olaines pamatskolas audzēknis Artjoms Mežeckis, Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas skolēns Kirils Gura, Pāvilostas pamatskolas skolniece Emīlija Siliņa un Aglonas vidusskolas audzēkne Elizabete Botore-Tumova. Valsts prezidenta kancelejas rīkotājā konkursā 5. līdz 12. klašu skolēniem, kurā bērni un jaunieši bija aicināti iztēloties sevi Valsts prezidenta amatā un sagatavot 18. novembra svētku uzrunu tautai, iesūtītas 524 skolēnu uzrunas. Konkurss noritēja trīs apakšgrupās pa vecuma posmiem. Katras apakšgrupas uzvarētājiem būs iespēja nolasīt savu uzrunu Latvijas proklamēšanas 108. gadadienai veltītajā svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī 18. novembrī.

Un vēl

No 6. līdz 12. novembrim un pēc tam nākamgad no 17. līdz 31. janvārim  vakaros Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs kļūs par mājvietu gaismas ekspozīcijai, kurā būs apskatāmas gaismas instalācijas gandrīz divus kilometrus garā pastaigu maršrutā. Festivāla laikā apmeklētāji varēs pastaigāties pa izgaismotām alejām, aplūkot gaismas skulptūras un instalācijas, kā arī iepazīt fantāzijas tēlus. Būs apskatāmas vairāk nekā 200 gaismas kompozīciju, arī dzīvnieku un putnu figūras, pasaku tēli un ziedu dārzi. 

Latvijas zvejnieki 2027. gadā Baltijas jūrā drīkstēs vairāk zvejot reņģes un brētliņas, bet lašu un mencu kvotas nemainīsies. To paredz Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Luksemburgā pieņemtais lēmums. Mencu un lašu zveja atļauta tikai piezvejā, un nākamgad Latvijas zvejnieki piezvejā varēs atstāt 47 tonnas mencu un nozvejot 3 tūkstoši 366 lašus.  Latvijas zvejnieki nākamgad Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 4 tūkstoši 581 tonnu reņģu, kas ir par 71 % vairāk nekā šogad, bet atļautais reņģu zvejas apjoms Rīgas jūras līcī būs 20 tūkstoši 550 tonnas, kas ir par 11 % vairāk nekā šogad. Arī brētliņas Latvijas zvejnieki Baltijas jūrā drīkstēs zvejot vairāk – kopumā 40 tūkstoši 340 tonnas, kas ir par 44 % vairāk nekā šogad. 

Latvijas Bankas padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale iecelta par Eiropas Banku iestādes priekšsēdētāja vietnieci. Černaja-Mežmale amatā iecelta uz 2,5 gadiem, un jaunos amata pienākumus sāks pildīt 1. novembrī, kad līdzšinējais Eiropas Banku iestādes priekšsēdētāja vietnieks Helmuts Etls sāks darbu Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektora amatā. Černaja-Mežmale ir Latvijas Bankas padomes locekle un kopš 2023. gada pārstāv Latviju Eiropas Banku iestādes Uzraudzības padomē ar balsstiesībām. 

Lai paātrinātu administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu un mazinātu tiesu noslodzi, plānots pašvaldību administratīvo komisiju vietā Valsts policijai vai pašvaldības policijai nodot lietas par pārkāpumiem, kas saistīti ar Latvijas valsts himnu, valsts karogu un valsts ģerboni, kā arī latviešu vēsturisko zemju ģerboņiem. Patlaban šādu pārkāpumu lietās policija veic procesuālās darbības līdz lietas izskatīšanai, bet lēmumu pieņem pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija. Plānots, ka policija turpmāk pārņems visu administratīvā pārkāpuma procesu - no lietas sākšanas līdz lēmuma par sodu izpildei.

Šodien rijos naktī Ukrainā Olešku pilsētā Hersonas apgabalā stājās spēkā uguns pārtraukšanas režīms cilvēku evakuācijai. Krievija un Ukraina vienojās pārtraukt uguni, lai uz pilsētu, kas faktiski atrodas frontes līnijā, varētu doties humānās palīdzības konvoji, kā arī lai tie, kas vēlas pamest Oleškus, varētu to droši izdarīt. Vienošanās par pamieru panākta pagājušajā nedēļā ar ASV pirmās lēdijas Melānijas Trampas un Romas pāvesta Leona 14.tā palīdzību. Saskaņā ar brīvprātīgo sniegto informāciju Oleškos joprojām atrodas aptuveni pusotrs tūkstotis cilvēku, to vidū apmēram 40 bērni, bet, ieskaitot kaimiņu ciematus, aptuveni 6 tūkstoši cilvēku un apmēram 200 bērni.

Lietuva sagaida, ka Eiropas Savienības Padome nākamā gada jūnija beigās, kad noslēgumam tuvosies Lietuvas sešu mēnešu prezidentūra Eiropas Savienības Padomē, balsos par atteikšanos no sezonālās laika maiņas. Lietuva būs ES Padomes prezidējošā valsts nākamā gada pirmajā pusē. Lietuvas Satiksmes ministrijā norāda, ka sezonālās laika maiņas atcelšana ir iekļauta ierosinātajā prezidentūras darba kārtībā, kura vēl ir jāapstiprina Lietuvas parlamentam. Lietuva par sezonālo laika maiņu ir runājusi ar ministriem no Francijas, Spānijas, Vācijas un Ziemeļvalstīm, kā arī Eiropas Parlamenta locekļiem.

Turpinām ziņas

Saeimā no partijas "Latvija pirmajā vietā" ievēlētais Augšdaugavas novada domes deputāts Aleksejs Mackevičs vakar atbrīvots no Biķernieku pamatskolas direktora amata. Jautājums skatīts domes ārkārtas sēdē, jo Saeimas deputāts nedrīkst ieņemt skolas vadītāja amatu, bet drīzumā gaidāma jaunievēlētā parlamenta pirmā sēde. Līdz ar pieņemto domes lēmumu deputāts vairs nebūs ne skolas direktors, ne skolotājs. Plānots, ka jaunu Biķernieku pamatskolas direktoru pašvaldība meklēs konkursā. Jau ziņots, ka, Mackevičam iegūstot 15. Saeimas deputāta mandātu, viņa vietu domē varētu ieņemt uzņēmējs Gatis Vorošens no saraksta "Sarauj, Latgale!".

9. novembrī sešos vakarā Jēkabpils Tautas namā būs skatāma Jēkabpils Tautas teātra izrāde, Andrusa Kivirehka traģikomēdija “Igauņu bēres”. Luga ir humora un absurda pilna traģikomēdija, kas izceļ igauņu kultūras un tradīciju paradoksus. Bet notikumi, kas notiek izrādē, sasaucas arī ar mums. Kivirehks asprātīgā veidā attēlo igauņu raksturīgo nosvērtību un savdabību, vienlaikus akcentējot cilvēciskās īpašības un vājības, kuras piemīt arī mums – latviešiem. “Igauņu bēres” ir gan izklaidējoša, gan dziļi cilvēciski aizkustinoša izrāde, kas atgādina par humora dziedinošo spēku pat visnopietnākajos dzīves brīžos. Iestudējuma režisore – Inta Ūbele.

Un vēl

Piektdien, 30. oktobrī Raiņa muzejā “Tadenava” Dunavas pagastā notiks klātienes seminārs, kas veltīts mutvārdu vēstures, dzīvesstāstu un vietējo atmiņu apzināšanai, saglabāšanai un izmantošanai novadpētniecībā. Seminārā aicināti piedalīties novadpētnieki, bibliotēku un muzeju darbinieki, nevalstisko organizāciju un kopienu pārstāvji. Ikvienā ģimenē, ciemā un kopienā glabājas stāsti, kuri ne vienmēr nonāk grāmatās, muzeju krājumos vai oficiālajos vēstures avotos. Tās ir cilvēku atmiņas par piedzīvoto, vietām, notikumiem, ikdienu un personībām. Laikus neuzklausīti un nepierakstīti, šie stāsti var pazust. Tādēļ nozīmīga ir prasme tos mērķtiecīgi apzināt un dokumentēt, tādejādi veicinot šo stāstu pieejamību arī nākamajām paaudzēm.  Semināra programma veidota tā, lai teorētiskās zināšanas papildinātu praktiska pieredze un konkrēti piemēri.