Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 9.jūlijā

Valdība atbalstīja Aizsardzības ministrijas ieceri piešķirt 7 miljonus eiro NATO un Amerikas Savienoto Valstu iniciatīvai Ukrainas atbalstam "PURL" jeb Prioritāro Ukrainas prasību saraksts. Šīs iniciatīvas mērķis ir veicināt ASV aizsardzības preču un pakalpojumu iegādi un nodošanu Ukrainai, izmantojot sabiedroto un partneru ziedojumus. Iniciatīvas ietvaros Eiropas valstis un Kanāda piešķir finansējumu ASV ražotu militāro produktu iegādei, lai ātri un efektīvi nodrošinātu Ukrainas bruņotajiem spēkiem nepieciešamo atbalstu.

Jau ziņots, ka Latvija turpina īstenot apņemšanos Ukrainai sniegt militāru atbalstu vismaz 0,25 % gadā no iekšzemes kopprodukta, ko galvenokārt veido Latvijas militārās industrijas preces, iemaksas starptautiskajā Dronu koalīcijā, Ukrainas karavīru apmācība un iemaksas starptautiskās atbalsta iniciatīvās. 

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca 22 nedēļu laikā pārcēlusi 22 stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" nodaļas uz stacionāra "Gaiļezers" telpām un nodevusi objektu būvnieku apvienībai pilna apjoma pārbūves sākšanai. Objekta nodošana būvniekiem vakar tika atzīmēta pasākumā pie Onkoloģijas centra, pāreju uz pilna apjoma būvdarbu posmu simboliski atzīmējot ar stiegru sasiešanu. Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Vadims Beļuns norāda, ka izdevies sasniegt mērķi līdz 30. jūnijam atbrīvot telpas, pārceļot pacientu nodaļas. Slimnīcas mērķis ir pēc 2028. gada rudens pārcelt onkoloģijas pacientus atpakaļ uz jau atjaunotajām centra telpām.

Krāpnieki pasta sūtījumu kompānijas "Omniva" vārdā izsūta e-pastus, lai izkrāptu internetbanku piekļuves datus, liecina kiberincidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" publicētā informācija. "Cert.lv" norāda, ka e-pasta sūtītājs nav saistīts ar "Omniva", un, nospiežot "saņemt izmaksu", atveras vietne, kura nav saistīta ar "Omniva". Iedzīvotāji aicināti uzmanīties un neatklāt savus datus krāpniekiem.

Eiropas lielākais izaicinājums aizsardzības jomā ir atrast pietiekamu skaitu cilvēku, kas varētu dienēt bruņotajos spēkos, un stiprināt sabiedrības gatavību cīnīties par savu valsti, paziņojis Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekanens. Viņš sacīja, ka Eiropa pēdējos gados ir veikusi ievērojamus ieguldījumus bruņojuma modernizācijā, taču ar ieročiem un naudu nepietiek, lai varētu aizstāvēties pret iespējamiem draudiem – tam ir nepieciešami arī cilvēki.  Hekanens norādīja, ka Somija kara gadījumā varētu mobilizēt 280 tūkstošus armijas rezervistu, taču citās Eiropas valstīs būtu grūtības iesaukt armijā tik lielu skaitu pilsoņu. Turklāt Somijā aptuveni 80 % iedzīvotāju ir pauduši gatavību karot, lai aizstāvētu savu valsti un tās sabiedrotos.

Klusā okeāna reģiona valstu kritiku ir izsaucis Ķīnas pirmdien veiktais starpkontinentālās ballistiskās raķetes izmēģinājums no kodolzemūdenes. Raķete nebija aprīkota ar kaujas galviņu. Izmēģinātā raķete iekrita okeānā netālu no salu valstiņas Tuvalu krastiem. Tuvalu premjerministrs Feleti Teo nosodīja Ķīnas rīcību un paziņoja, ka ir nobažījies un vīlies par Ķīnas veikto raķetes izmēģinājumu. Arī  Austrālijas premjers Entonijs Albanīzs norāda, ka Ķīnas ieroču izmēģinājumi Klusā okeāna reģionā var veicināt bīstamu kodolieroču izplatīšanu. Tikmēr Zālamanu salu premjers Metjū Vale atzīmē, ka notikušais apliecinājis nepieciešamību pēc jaunas reģionālās drošības vienošanās, jo Ķīna mēģina paplašināt savu ietekmi Klusā okeāna reģionā.

Turpinām ziņas

No 10.jūlija līdz 11.jūlijam norisināsies Aknīstes pilsētas svētki 2026, svinot Aknīstes 35. dzimšanas dienu! Divu dienu programmā norisināsies amatierteātra pirmizrāde, amatnieku un mājražotāju tirgus, svētku gājiens, sporta sacensības, bērnu aktivitātes un militārā aprīkojuma prezentāciju. Vakara koncertos uzstāsies “Grupa The Sound Poets”, “Grupa A-Europa” un balle ar “Grupa Jauda”. Darbosies āra kafejnīcas!

Biedrība “Jēkabpils novada uzņēmēju kopiena” šobrīd aktīvi attīsta reģionālo zīmolu "Radīts Jēkabpilī", kura mērķis ir izcelt un stiprināt šeit radītos produktus un pakalpojumus, vienlaikus veicinot vietējo uzņēmēju atpazīstamību. Pirmais zīmola plaukts jau ir izveidots veikalā "Sedumi", un tajā iespējams iegādāties Jēkabpils novadā radītus produktus. Pašlaik turpinās darbs pie vienota zīmola vizuālā noformējuma, lai nākotnē šādi plaukti būtu atpazīstami un pieejami arī citās tirdzniecības vietās. Biedrības pārstāvji aicina arī citus Jēkabpils novada uzņēmējus pievienoties un izmantot zīmolu "Radīts Jēkabpilī''  saviem produktiem un pakalpojumiem. Vairāk informācijas par biedrības “Jēkabpils novada uzņēmēju kopiena” aktivitātēm var atrast tās profilā sociālajā vietnē Facebook. 

Un vēl

11. un 12. jūlijā Pilskalnu autotrasē Jēkabpils novada Kalnu pagastā norisināsies Latvijas autokrosa čempionāta un kausa trešais posms, pulcējot vairāk nekā 100 dalībniekus un autosporta līdzjutējus no visas Latvijas. Sacensībās skatītājus priecēs arī jaudīgie B6000 klases bagiji jeb tautā sauktie "krokodili", kas tradicionāli nodrošina vienas no iespaidīgākajām cīņām trasē. Ņemot vērā mainīgos laikapstākļus un prognozēto nokrišņu iespējamību sacensību nedēļas nogalē, organizatori veikuši izmaiņas sacensību programmā, lai nodrošinātu optimālu sacensību norisi un skatītājiem sniegtu iespēju pilnvērtīgi izbaudīt autosporta notikumus. Atbilstoši izmaiņām Mini bagiju klases sportisti sestdien aizvadīs gan pirmo, gan otro kvalifikācijas braucienu. Savukārt dalībnieku parāde paredzēta svētdien pirms finālbraucieniem, ievadot sacensību izšķirošo fāzi un pulcējot sportistus un līdzjutējus pirms galvenajām cīņām trasē.

NATO samitā panāktā vienošanas par Aizsardzības, drošības un noturības bankas izveidi, kuru parakstīja Kanādas, Albānijas, Beļģijas, Grieķijas, Latvijas, Luksemburgas, Rumānijas, Turcijas un Ukrainas vadītāji, paredz valstu ieguldījumus pēc dažādiem kritērijiem, arī iekšzemes kopprodukta apjoma. Latvijas provizoriskais ieguldījums pēc pašreizējiem aprēķiniem varētu būt 42 miljoni eiro, preses brīfingā Ankarā pavēstīja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs. Plānots, ka banka savu darbību varētu sākt 2027. gada sākumā.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ir panākusi abpusēju vienošanos ar vienu no saviem lidmašīnu iznomātājiem par divu "Airbus A220-300" lidmašīnu priekšlaicīgu atgriešanu. "airBaltic" sabiedrisko un politisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts norāda, ka patlaban pēc divu lidmašīnu atgriešanas flotē ir 54 lidmašīnas. Tas ir faktiskais skaits lidmašīnu, ko patlaban lidsabiedrība izmanto. Šogad jaunas lidmašīnu piegādes vairs nav plānotas.

Latvijas granulu ražotājiem prioritāri jānodrošina vietējais pieprasījums, vakar, tiekoties ar Latvijas Kokrūpniecības federācijas un Latvijas atjaunojamās enerģijas federācijas pārstāvjiem, sacīja klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs. Tikšanās notika, reaģējot uz kokskaidu granulu cenu kāpumu un granulu piegādes grūtībām pēdējo nedēļu laikā. Vitenbergs uzskata, ka ir absurda situācija, ka valsts, kas ir starp piecām lielākajām granulu ražotājām Eiropā, ik pa pāris mēnešiem saskaras ar granulu iztrūkumu vietējos veikalos un pēkšņiem cenu lēcieniem. Ministrs sagaida, ka nozare saņemsies un nodrošinās granulas mājsaimniecību patēriņam vajadzīgā apjomā, negaidot līdz valsts kokrūpniekus piespiedīs. 

Starptautiskais Valūtas fonds samazinājis pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam, norādot, ka mākslīgā intelekta uzplaukums pilnībā nekompensē Tuvo Austrumu kara ietekmi. Valūtas fonds lēš, ka šogad pasaules iekšzemes kopprodukts pieaugs par 3%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā tika prognozēts aprīlī. Jaunākās aplēses veiktas, pirms atsākās ASV un Irānas savstarpējie uzbrukumi. Tā ir otrā reize šogad, kad fonds ir samazinājis globālās ekonomikas prognozes.

NATO līderi vakar samitā Ankarā atbalstīja apņemšanos 2026. un 2027. gadā sniegt Ukrainai militāro palīdzību 140 miljardu eiro apmērā. Palīdzību galvenokārt sniegs Eiropas NATO dalībvalstis un Kanāda. Šajā finansējumā ir iekļauts Eiropas Savienības aizdevums Ukrainas bruņoto spēku atbalstam 60 miljardu eiro apmērā laika posmam no 2026. līdz 2027. gadam. Tādējādi paliek aptuveni 40 miljardi eiro, kurus NATO sabiedrotajiem ik gadu būtu jāsedz no saviem valsts budžetiem.

Turpinām ziņas

Valsts robežsardze Augšdaugavas novadā aizturējusi kārtējo likumpārkāpēju, kurš pārvadāja nelegālos migrantus. Polijā reģistrētā mikroautobusa salonā konstatēta viltota Latvijas valsts numurzīme, kuru, iespējams, bija paredzēts izmantot nelikumīgajā nodarbē. Robežsargi Lauceses pagastā uz ceļa pamanīja "Renault" markas mikroautobusu, kuru vadīja Polijas pilsonis. Pārbaudot mikroautobusu, tā salonā konstatētas desmit personas bez derīgiem ceļošanas dokumentiem un derīgām vīzām vai uzturēšanās atļaujām, kuras iepriekš nelikumīgi šķērsoja Baltkrievijas-Latvijas robežu. Pret pārvadātāju sākts kriminālprocess. Desmit personas nogādātas atpakaļ uz robežu ar Baltkrieviju.

Zasas muižas parkā top stādījumu labirints. Tā līnijās izmantoti Zasas muižas vēsturiskie elementi. Idejas autore ir ainavu arhitekte, Dr. arch. Kristīne Dreija. Stādīšanu veica stādaudzētava “Meža rasas”. Labirinta centrā plānots izvietot vides objektu, kurā attēlots Zasu dzimtas ģerbonis.

Un vēl

Sestdien, 11. jūlijā Jēkabpilī varēs veikt mobilā mamogrāfa izmeklējumus. SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” valsts apmaksātā programmā veic mobilā mamogrāfa izmeklējumus. Mobilais mamogrāfs sestdien būs pieejams no deviņiem līdz vienpadsmitiem pie Jēkabpils Sporta centra. Mamogrāfs piedāvā valsts apmaksātā krūšu vēža skrīningprogrammā ar  Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstulēm -  izmeklējumu bez maksas. Savukārt ierodoties uz  diagnostisko izmeklējumu ar ārsta nosūtījumu jāmaksā pacienta iemaksa.

NATO dalībvalstu līderi samitā Ankarā apstiprinājuši kolektīvās aizsardzības jeb Ziemeļatlantijas līguma 5. panta nozīmi un vienojušies turpināt militāro atbalstu Ukrainai šogad un nākamgad vismaz 140 miljardu ASV dolāru apmērā. Kā norādījusi ārlietu ministre Baiba Braže, sabiedrotie samitā vienojušies arī paātrināt NATO militāro spēju attīstību, balstoties Ukrainas kara pieredzē, jaunajās tehnoloģijās un aizsardzības industrijas stiprināšanā. Braže uzsvēra, ka Ukrainas karš parāda būtiskas pārmaiņas mūsdienu karadarbībā, tādēļ NATO spēju attīstībā īpaša uzmanība jāpievērš dronu un pretdronu risinājumiem, pretgaisa aizsardzībai un tehnoloģiskajam pārākumam. 

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" nav spējīga darboties bez papildu finanšu atbalsta, šādu vērtējumu intervijā aģentūrai LETA pauda Ministru prezidents Andris Kulbergs. Premjers uzsvēra, ka valdība vispirms vēlas saņemt uzņēmuma biznesa plānu un tikai pēc tā izvērtēšanas lemt par turpmāko rīcību. Pēc Kulberga teiktā, līdzšinējie aviokompānijas attīstības plāni nav pietiekami izvērtēti, savukārt uzņēmumam jāpierāda spēja kļūt finansiāli ilgtspējīgam.  Tajā pat laikā Kulbergs uzsvēra, ka "airBaltic" ir Latvijai stratēģiski nozīmīgs uzņēmums, tomēr tas nevarot būt pamats neierobežotam valsts finansējumam. 

Labklājības ministrijas piedāvātās bāzes pensijas ieviešanai 2027. gadā būtu nepieciešami 13,4 miljoni eiro no valsts pamatbudžeta. Ministrijas piedāvājums paredz bāzes pensijas ieviešanu sākt no 2027. gada 1. janvāra, palielinot piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim un ieviešot piemaksu arī par apdrošināšanas stāžu pēc 1996. gada 1. janvāra. Reformu pakāpeniski sāktu ar senioriem vecumā no 85 gadiem. Patlaban Latvijā ir 56 tūkstoši 760 seniori, kuri sasnieguši 85 gadu vecumu. Ministrija norāda, ka tieši šai vecuma grupai ir viszemākās pensijas valstī - vidējā vecuma pensija ir 503,71 eiro mēnesī, kamēr vidējā vecuma pensija valstī ir 640,67 eiro.

Aviopasažieriem Eiropas Savienībā turpmāk nebūs jāpiemaksā, lai lidmašīnā varētu sēdēt kopā ar saviem bērniem, bet lidsabiedrības nevarēs iekasēt naudu par rokas bagāžu. To paredz izmaiņas noteikumos par aviopasažieru tiesībām, ko šonedēļ ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja Eiropas Parlaments. Pārskatītie noteikumi paredz arī ātrāku un vienkāršāku kompensācijas procesu par novēlotiem lidojumiem. Atjauninātie noteikumi vēl būs jāapstiprina Eiropas Savienības Padomei. Tie stāsies spēkā nākamgad.

NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju pārveidos par pretgaisa aizsardzības misiju. Vienošanās par to panākta NATO dalībvalstu līderu samitā Turcijas galvaspilsētā Ankarā.  Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pēc pasākuma paziņoja, ka valstis, kas piedalās gaisa patrulēšanas misijā, varēs uzņemties plašāku mandātu un mainīt izmantotos algoritmus. Tas nepieciešams, lai īstenotu noteiktus pasākumus un iznīcinātu objektus, kas iedzīvotājiem rada draudus. Arī Igaunijas aizsardzības ministrs norādīja, ka izmaiņas dos iespēju būt elastīgākiem un ātrāk pieņemt lēmumus. Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanu, kopš 2004.gada, rotācijas kārtībā īsteno bloka dalībvalstu iznīcinātāji.

Turpinām ziņas    

Noslēdzies projekts "SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" integrētas veselības pakalpojumu nodrošināšana", kura laikā būtiski modernizēta slimnīcas infrastruktūra un papildināts medicīniskais aprīkojums. Projektam 2025.–2026. gadā tika piesaistīts papildu finansējums 1,49 miljonu eiro apmērā, kas ļāva īstenot vairākas stratēģiski nozīmīgas investīcijas. Noslēdzošajā projekta posmā īpaša uzmanība tika veltīta trim nozīmīgiem attīstības virzieniem: Izbūvētas saules elektrostacijas, kas samazina elektroenerģijas izmaksas un veicina ilgtspējīgu slimnīcas darbību; Iegādāts un uzstādīts jaudīgs rezerves elektroapgādes dīzeļģenerators , nodrošinot nepārtrauktu kritiski svarīgo medicīnisko iekārtu darbību. Pilnībā nomainīti slimnīcas lifti un atjaunotas to tehniskās sistēmas, kā arī pilnībā modernizēta sterilizācijas nodaļa.

No šodienas, 9.jūlija līdz 18. jūlijam Augšdaugavas novadā, Vaboles pagastā, militārajā poligonā “Meža Mackeviči” Jaunsardzes centrs rīko Pamata militāro prasmju nometni valsts aizsardzības mācības izglītojamajiem. Nometnes mērķis ir nostiprināt un praktiski integrēt aizsardzības mācību kursā apgūtās zināšanas reālos lauka apstākļos, attīstot jauniešu pamata militārās iemaņas, fizisko sagatavotību un stiprināt valstisko apziņu. Nometnē piedalīsies vairāk nekā 70 jauniešu. Nometnes programma paredz, ka jaunieši apgūs militārās disciplīnas pamatus, lauka kaujas iemaņas, šaušanas apmācību un orientēšanos apvidū, kā arī pilnveidos prasmes pirmās palīdzības sniegšanā. Tāpat nometnes laikā īpaša uzmanības tiks veltīta komandas saliedēšanai, fiziskās sagatavotības un līderības dotību attīstīšanai.

Un vēl

Saistībā ar Aknīstes pilsētas svētku gājienu, sestdien, 11. jūlijā no pulksten 15.25 - 15.45 Aknīstē būs slēgta satiksme no katoļu baznīcas līdz Augšzemes un Dzirnavu ielas krustojumam. Jau ziņots, ka no 10. līdz 11.jūlijam norisināsies Aknīstes pilsētas svētki 2026, svinot Aknīstes 35. dzimšanas dienu! Divu dienu programmā - amatierteātra pirmizrāde, amatnieku un mājražotāju tirgus, svētku gājiens, sporta sacensības, bērnu aktivitātes un militārā aprīkojuma prezentācija. 

Finanšu ministrija samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi 2026. un 2027. gadam līdz 2%. Finanšu ministrija ir aktualizējusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā jaunākās ekonomikas attīstības tendences un ģeopolitisko situāciju. Prognozes liecina par lēnāku ekonomikas izaugsmi un augstāku inflāciju nekā tika prognozēts šā gada februārī, vienlaikus iezīmējot arī potenciālo fiskālās telpas apmēru turpmākajiem gadiem. Prognožu perioda beigās ekonomikas izaugsmes tempi atgriezīsies iepriekš paredzētajā 2,5% līmenī. 

Latvijā izveidotā onkoloģisko pacientu datu apmaiņas platforma palīdzēs koordinēt pacientu ārstēšanu starp slimnīcām, nodrošinot ātru ārstniecības datu apriti starp trim klīniskajām universitātes slimnīcām. Platforma izveidota, lai nodrošinātu ārstniecības datu apriti starp Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu un Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu. Projekta kopējās izmaksas ir 4,65 miljoni eiro, no kuriem 4,29 miljoni eiro iegūti no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma. Centrā skaidro, ka platforma ļauj piekļūt nepieciešamajai informācijai par pacientu neatkarīgi no tā, kurā klīniskajā universitātes slimnīcā pacients saņem aprūpi. Tas nodrošina starp vairākām ārstniecības iestādēm koordinētu ārstēšanas procesu.

Latvijā šogad plānots veikt grāvju tīrīšanu un atjaunošanu gar aptuveni 870 kilometriem valsts grants autoceļu, kam atvēlēti 3,55 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli. "Latvijas valsts ceļi" informē, ka šogad valsts autoceļu tīklā gar grants autoceļiem patlaban atjaunoti grāvji vairāk nekā 373 kilometru garumā, un darbi izmaksājuši 1,62 miljonus eiro ar PVN. Grāvji tiek atjaunoti, lai nodrošinātu autoceļu ilgtspēju un ūdens novadi. Latvijas valsts autoceļu tīklā ir 10 tūkstoši kilometru autoceļu ar grants segumu, un pēdējo trīs gadu laikā gar tiem atjaunoti vairāk nekā 2 tūkstoši kilometru grāvju. 

Mūžībā devusies velsiešu dziedātāja Bonija Tailere, sēru vēsti šodien  paziņoja viņas ģimene. Mūziķe savulaik pasaules slavu iekaroja ar tādiem hitiem kā mīlas dziesmas "Total Eclipse of the Heart" un "It’s a Heartache", kā arī enerģisko "Holding Out for a Hero". Paziņojumā teikts, ka Bonija slimības dēļ negaidīti aizgāja no šīs dzīves pagājušajā naktī slimnīcā Portugālē. Bonija, īstajā vārdā Geinora Hopkinsa, dzimusi un augusi Velsas pilsētā Nītā. Viņas slavenākais hīts "Total Eclipse of the Heart" iekaroja pirmo vietu kā Lielbritānijas, tā arī ASV mūzikas topos. Par nopelniem mūzikā viņa apbalvota ar Britu Impērijas ordeni. Bonija uzstājusies arī Latvijā 2011. un 2019. gadā. 

ASV prezidents Donalds Tramps no NATO samita Turcijas galvaspilsētā Ankarā aizlidoja ar vienu no vecajām prezidenta oficiālajām lidmašīnām, kuras dēvē arī par "Air Force One", nevis ar jauno lidmašīnu, ko ASV saņēma dāvanā no Kataras. Tramps pirms dažām dienām ieradās Ankarā ar jauno "Boeing 747" lidmašīnu, taču ceturtdien aizlidoja ar citu lidmašīnu, kas ASV prezidentu nogādāja Mildenholas gaisa spēku bāzē Anglijā, kur viņš pārsēdās jaunajā lidaparātā, lai atgrieztos ASV. Šāda pēkšņa lidmašīnu maiņa ir radījusi jautājumus par to, vai tas notika drošības apsvērumu dēļ. Tramps NATO samita laikā vairākas reizes apgalvoja, ka viņš ir Irānas mērķis numur viens.

Turpinām ziņas

Rīt, 10. jūlijā Aizkraukles novada Pļaviņu apvienības teritorijā notiks militārās mācības, būs vērojama karavīru pārvietošanās.  “Juču” karjerā tiks rīkotas mācības ar šaušanu, radot paaugstinātu trokšņa līmeni. Mācību laikā tiks nodrošināta ugunsdrošības noteikumu ievērošana un veikti nepieciešamie dabas aizsardzības pasākumi. Mācību organizatori atvainojas par sagādātajām neērtībām un lūdz ar sapratni izturēties pret notiekošo mācību procesu, kas vērsts uz valsts aizsardzības spēju uzlabošanu un reģionālās drošības stiprināšanu. 

Pēc septiņu gadu pārtraukuma Madona atkal kļūs par pasaules rollerslēpošanas galvaspilsētu. No 3. līdz 6. septembrim Madonā un “Smeceres sila” trasē norisināsies pasaules čempionāts rollerslēpošanā, pulcējot pasaules spēcīgākos elites un junioru sportistus. Iepriekšējo reizi pasaules čempionāts Madonā notika 2019. gadā, bet turpmākajos gados pilsēta regulāri uzņēmusi Pasaules kausa posmus. Pasaules čempionāts sāksies 3. septembrī ar 10 kilometru individuālo distanci klasiskajā stilā Smeceres sila trasē. 4. septembrī notiks komandu sprints brīvajā stilā, 5. septembrī Madonas pilsētas centrā norisināsies 200 metru sprints, bet 6. septembrī čempionāts noslēgsies ar masu startiem Madonas ielās.

Un vēl

Ziedoņa muzejā Murjāņos 17. jūlijā sešos vakarā demonstrēs režisora Zigurda Vidiņa dokumentālo filmu "Mēstepatās" par Imanta Ziedoņa dibināto Dižkoku atbrīvotāju grupu. Filma "Mēstepatās" 2013. gadā tapusi Latvijas Televīzijas dokumentālo filmu konkursā "Latvijas kods". Tajā izmantoti Andra Slapiņa un Vidiņa daudzu gadu laikā filmētie materiāli, atskatoties uz Dižkoku atbrīvotāju grupas darbību vairākās Latvijas vietās, kas saistītas ar kultūrvēstures personībām - Neredzīgo Indriķi, Krišjāni Baronu, Paulu Valdenu, Ernestu Vīgneru un Jāni Jaunsudrabiņu. Filmā senās ainavas salīdzinātas ar mūsdienu skatu, atklājot, kas šajās vietās notiek pašlaik. Ieeja pasākumā apmeklētājiem būs bez maksas.