Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 25.februārī

Latvijā šodien sāks darboties trīs jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām. Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo braukšanas ātrumu, transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu. Šogad uz valsts autoceļiem plānots ieviest kopumā 17 jaunus vidējā braukšanas ātruma kontroles posmus. Tajā skaitā vidējā braukšanas ātruma kontroli ieviesies arī uz Daugavpils šosejas posmā no Dzelmēm līdz Uplejām.  Vidējā ātruma kontroli ieviesīs arī uz autoceļa Tīnūži-Koknese posmā no Tīnūžiem līdz Ziediņiem un no divlīmeņu krustojuma ar autoceļu Augšlīgatne-Skrīveri līdz rotācijas aplim pie Kokneses. Tāpat vidējā ātruma kontroli ieviesīs uz valsts galvenā autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža posmā no Varakļāniem līdz Kristceļiem un no Greiškāniem līdz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža 108. kilometram. 

Valdība vakar atbalstīja Satiksmes ministrijas izstrādātos noteikumus, kas paredz, ka "Latvijas valsts ceļi" pašvaldību autoceļu uzturēšanas pārbaudes turpmāk veiks retāk. Ministrijā skaidro, ka līdz šim Latvijas valsts ceļi pārbaudes katrā pašvaldībā veica vismaz reizi gadā, to laikā apsekojot pašvaldību autoceļus un vizuāli novērtējot tajos redzamās neatbilstības normatīvu un obligāto standartu prasībām. Turpmāk šādas pārbaudes veiks vismaz vienu reizi četros gados. Ministrijā atzīmē, ka, samazinot pašvaldību autoceļu uzturēšanas pārraudzības biežumu un apmēru, ministrijas provizoriskais ietaupījums būtu ap 200 tūkstoši eiro gadā.

Valdība 24. februārī atbalstīja Kultūras ministrijas rosinājumu Latvijas Nacionālā teātra piebūves Simtgades alejā 3, Rīgā, būvniecības un nodošanas ekspluatācijā termiņu atlikt līdz 2036. gada 9. oktobrim. Iepriekš bija plānots, ka būvniecībai jābūt pabeigtai līdz 2028. gada rudenim. Ministrijā skaidro, ka projekta īstenošanu ietekmējusi ģeopolitiskā situācija un izmaiņas valsts finansējuma prioritātēs, tajā skaitā nepieciešamība vairāk līdzekļu novirzīt civilās aizsardzības infrastruktūrai. Tāpēc Rīgas pašvaldība lūgusi pagarināt termiņu vēl par astoņiem gadiem. Teātra piebūves kopējās izmaksas pēc būvprojekta aprēķiniem pārsniedz 39 miljonus bez pievienotās vērtības nodokļa. Būvdarbi jāuzsāk līdz 2029. gada martam, pretējā gadījumā pastāv risks, ka pašvaldības ieguldītie līdzekļi projektēšanā būs nelietderīgi izmantoti.

Baltijas valstis Eiropas Savienības kohēzijas politikas ministru Vispārējo lietu padomes sanāksmē 26. februārī Briselē kopīgā nostājā aicinās rast papildu atbalstu Austrumu pierobežai. Sanāksmē prezentēs Baltijas valstu nostājas dokumentu attiecībā uz Eiropas Komisijas pagājušās nedēļas paziņojumu par Austrumu pierobežas reģionu izaicinājumiem un atbalstu, kā arī diskutēs par kohēzijas politikas 2021.-2027. gada plānošanas perioda vidusposma pārskatā gūto pieredzi un mācībām. Baltijas valstis kopīgajā dokumentā atzīst, ka Austrumu pierobežas reģionu izaicinājumi Eiropas Komisijas paziņojumā ir identificēti korekti, tomēr to risināšanai nākamajā ES daudzgadu budžetā nepieciešami papildu resursi.

Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Barro vakar pieprasīja paskaidrojumus saistībā ar to, ka uz Francijas Ārlietu ministriju paskaidrojumu sniegšanai izsauktais ASV sūtnis Čārlzs Kušners ministrijā nav ieradies. ASV vēstnieks turpmāk nevarēs tikties ar Francijas valdības ministriem. Barro izsauca Kušneru pēc tam, kad ASV vēstniecība Parīzē bija pārpublicējusi Trampa administrācijas komentārus par 23 gadus vecā franču galēji labējo aktīvista Kventina Deranka nāvi sadursmēs Lionā. Otrdien Barro paziņoja, ka vēlas saņemt paskaidrojumu par ASV vēstnieka atteikšanos ievērot diplomātu uzvedības pamata noteikumus. Barro arī sacīja, ka šis  incidents neietekmēs Francijas un ASV attiecības.

Turpinām zziņas

No marta līdz maijam četrās Sēlijas kopienās – Dignājā, Elkšņos, Medumos un Secē – notiks kultūrvides veidošanas semināri. Tajos varēs apgūt gan kultūras teoriju, gan praktiski darboties profesionālu floristu vadībā. Katrā norises vietā notiks divi semināri. Par Sēlijas kultūras vērtībām un to pielietojumu kultūras pasākumu saturā, kā arī kopienu iesaistošu pasākumu režijā varēs uzzināt pirmajā no semināriem. Otrajā - katrā iesaistītajā kopienā notiks diskusija, kā novērtēt kultūras kvalitāti un kā izveidot kvalitatīvu kultūras piedāvājumu ierobežotu resursu apstākļos. Izskanējušie ieteikumi un secinājumi tiks apkopoti informatīvā dokumentā, ko iesniegs Sēlijas pašvaldību kultūras jomas atbildīgajiem speciālistiem. 

10. martā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība Madonā sadarbībā ar Jēkabpils novada pašvaldību un biedrību “Vidusdaugavas NVO centrs” aicina uz informatīvo semināru Jēkabpils novada uzņēmējiem. Tajā varēs uzzināt par Jēkabpils novada pašvaldības grantu konkursu saimnieciskās darbības uzsākšanai un attīstībai, pieteikšanās nosacījumiem, atbalstāmajām izmaksām un pieejamo finansējumu, biedrības "Vidusdaugavas NVO centrs" izsludināto LEADER projektu iesniegšanas konkursiem, kā arī iepazīties ar Biznesa inkubācijas atbalsta programmas pavasara uzņemšanas kārtību un vērtēšanas kritērijiem, pieejamo finanšu un nefinanšu atbalstu. Pieteikšanās pasākumam platformā Business.gov.lv atvērta līdz 9. martam.  

Un vēl

Vairāk nekā puse jeb 63% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņiem ir laba veselība, un tas ir par sešiem procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā, liecina veselības indeksa aptaujas dati. Vienlaikus par sešiem procentpunktiem - no 63% līdz 68% - palielinājies to respondentu īpatsvars, kuri savu dzīvesveidu kopumā raksturo kā veselīgu. Aptaujas dati uzrāda, ka labāks veselības pašvērtējums biežāk ir tiem iedzīvotājiem, kuri savu dzīvesveidu vērtē kā veselīgu, uzskata, ka pietiekami nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, un savu ikdienas stresa līmeni raksturo kā zemu. Teritoriālā griezumā augstāk savu veselību novērtējuši Rīgā un citās pilsētās dzīvojošie iedzīvotāji - 65% no tiem pilnībā vai drīzāk piekrīt, ka viņiem ir laba veselība, kamēr lauku apvidos šādu vērtējumu snieguši 59% respondentu.

Pretmobilitātes infrastruktūras izveidei apstiprinātas vēl 717 zemes vienības ar kopējo platību 293,77 hektāri. Jau martā plānots sākt pirmo pretmobilitātes šķēršļu izvietošanu atsavināto īpašumu punktos. Iesniegtie otrās kārtas saraksti paredz pretmobilitātes infrastruktūru sešos novados Latvijas austrumu pierobežā – Alūksnes, Smiltenes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas un Ludzas novadā. Trešās kārtas sarakstu paredzēts pabeigt līdz šī gada beigām.

Valdība atbalstīja 1,88 miljonu eiro novirzīšanu Ukrainas enerģētikas un militārajai jomai.  Pērn oktobrī noslēgts līgums ar SIA "Sentios" un SIA "J.E.F", kas izgatavoja dīvānus, gultas un citas mēbeles, kas tika piegādātas Čerņihivas apgabalam. Kopumā tam iztērēti  86 tūkstoši 292 eiro. Paralēli no Ukrainas vēstniecības saņemta ziņa, ka Ukrainai ļoti nepieciešami ģeneratori. To piegādē Latvijas pusei jau ir laba pieredze, un uzņēmēji ir gatavi tos saražot. Ministrija piedāvā 1,2 miljonus eiro izmantot ģeneratoru un citu elektroapgādes nodrošināšanai nepieciešamo preču iegādei Černihivas apgabalam. 

Šovasar skolēnu nodarbinātībā plānots iesaistīt vairāk jauniešus. Nodarbinātības valsts aģentūra šonedēļ sākusi pieņemt darba devēju pieteikumus skolēnu vakancēm vasarā un šogad tam atvēlēts lielāks finansējums, lai kopumā nodarbinātu teju 15 tūkstošus skolēnu visā Latvijā. Programmu pozitīvi vērtē arī darba devēji, jo trūkst darbinieku un darba tirgus patlaban ir ļoti saspringts teju visās nozarēs. Nodarbinātības valsts aģentūra aicina darba devējus pieteikt darba vietas skolēniem vasarā. Pērn šajā programmā 832 darba devēji nodarbinājuši ap 10 tūkstošus skolēnu. Darba devēji savas vakances skolēnu vasaras nodarbinātībai var pieteikt līdz 15. martam. Savukārt skolēni programmai pieteikties varēs no 4. maija.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis videouzrunā Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā uzsvēra, cik nozīmīga būtu ASV prezidenta vizīte Ukrainā, lai viņš skaidri apzinātos — spiediens jāpastiprina pret Krieviju.  Videouzrunas daļā, kas tika ierakstīta Neatkarības laukumā Kijivā pie tautas memoriāla ar karodziņiem un kritušo karavīru fotogrāfijām, Zelenskis sacīja, ka ļoti vēlas kādu dienu tur ierasties kopā ar ASV prezidentu. 

G7 līderi, tajā skaitā ASV prezidents Donalds Tramps, vakar, pieminot ceturto gadskārtu kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, no jauna apliecinājusi “nelokāmu atbalstu Ukrainai”. Tas ir pirmais G7 līderu kopīgais paziņojums par Ukrainu kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā pirms gada, norādīja Francija, kas šogad ir G7 prezidējošā valsts. Viņi arī pauda atbalstu labas gribas koalīcijai, kas piedāvājusi Ukrainai drošības garantijas uguns pārtraukšanas gadījumā, piebilstot, ka tikai Ukraina un Krievija, sadarbojoties godprātīgās sarunās, var panākt miera vienošanos.

Turpinām ziņas

Ogres novada pašvaldībā ieviesta ilgtermiņa plūdu riska vadības sistēma - Ogres upes "digitālais dvīnis". Sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti ir izveidots prognozēšanas rīks - Ogres upes "digitālais dvīnis" jeb hidroloģiskais modelis. Tas izmanto automātisko staciju datus, apvieno tos ar meteoroloģiskajām prognozēm un ar matemātisko modeļu palīdzību prognozē upes līmeņa izmaiņas un iespējamos plūdu draudus tuvāko 24 stundu laikā. Prognozes tiek vizualizētas 3D formātā īpašā platformā, kas pieejama Ogres novada pašvaldībai, tādējādi ļaujot operatīvi pieņemt lēmumus. Pie vairākām monitoringa vietām ir ierīkota arī videonovērošana, kas palīdz savlaicīgi konstatēt ledus sastrēgumu veidošanos.

28. martā četros pēcpusdienā Aizkraukles Svētās Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu draudzes baznīcā norisināsies jau sestais garīgās mūzikas festivāls “Soli Deo Gloria”. Koncertā skanēs dažādu žanru sakrālā mūzika. Šogad īpašu uzmanību veltīs Kristus ciešanu un augšāmcelšanās laika noskaņām. Plānots, ka koncerta izskaņā kopkoris izpildīs Andra Eniņa skaņdarbu “Mūsu Tēvs debesīs” un “Gods Dievam augstībā”. Pasākumā aicināti piedalīties jebkuras paaudzes kolektīvi: kori, vokālie ansambļi, orķestri, solisti. Kolektīvi aicināti iesūtīt pieteikuma anketas līdz 8. martam Aizkraukles novada Interešu izglītības centra metodiķei.

Un vēl

Skolu pārstāvji rīt pirms Jēkabpils novada domes sēdes ir pieteikuši piketu, kurā vēlreiz paudīs attieksmi pret pašvaldības plāniem slēgt un reorganizēt vairākas novada skolas. Pikets noritēs no pulksten 9. līdz 10., pie pašvaldības ēkas Jēkabpilī, Rīgas ielā 150A. Plānotais dalībnieku skaits – 100. Piketā būs pārstāvēta Dignājas un Rubeņu pamatskola, Sūnu pamatskolas izglītības īstenošanas vieta Atašienē, kā arī Zasas vidusskola. Iespēja pievienoties ir arī citu skolu un sabiedrības pārstāvjiem. Piketu rīko, lai paustu attieksmi pret metodi, kā pašvaldība plāno slēgt un reorganizēt novada skolas, bez plašākiem faktos un skaitļos balstītiem skaidrojumiem par šī procesa plusiem un mīnusiem, bez publiski pieejamiem skaidriem aprēķiniem par ieguvumiem un zaudējumiem reorganizācijas procesā, bez informācijas par skolēnu pārvadājumiem, bez atbildēm uz skolu un vecāku pārstāvju uzdotajiem neskaitāmajiem  jautājumiem. 

Senioriem ar pensijām līdz 1000 eiro vairs netiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tāpēc arī nav nepieciešams to atgūt, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Nodokli nemaksājoša seniora medicīnisko izdevumu čekus savai deklarācijai var pievienot viņa tuvākie radinieki. Ienākumu deklarācija noteikti jāiesniedz strādājošiem pensionāriem, jo tiem iespējama nodokļu pārmaksa. Lai noskaidrotu, vai pienākas nodokļa atmaksa, visvienkāršāk ir izmantot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, kur deklarācijas sagataves automātiski aprēķina iespējamo nodokļa pārmaksu.

Augstākajai tiesai atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību pēc Nacionālās apvienības sūdzības par tai nelabvēlīgo tiesas lēmumu strīdā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, partijai valsts budžetā būs jāatmaksā pretlikumīgi izlietotie valsts budžeta līdzekļi 210 tūkstoši 673 eiro. Augstākajā tiesā šobrīd ir neizskatīta vēl viena Nacionālās apvienības kasācijas sūdzība strīdā par KNAB lēmumu apturēt budžeta finansējuma izmaksu partijai uz vienu gadu. Par kasācijas tiesvedības ierosināšanu šajā strīdā Augstākā tiesa vēl lems.

Kultūras ministrija izstrādājusi un starpinstitucionālajai saskaņošanai Tiesību aktu portālā virza likumprojektu "Nodibinājuma "Latgales vēstniecība GORS" likums." Tas paredz liegumu Rēzeknes pašvaldībai ēku atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Latgales vēstniecības "Gors" kā valsts, reģionālās un pašvaldības nozīmes kultūras centra efektīvu, ilgtspējīgu un demokrātisku pārvaldību un darbības nepārtrauktību. 

ASV Valsts departaments, reaģējot uz pagājušajā gadā notikušo Ukrainas jūras dronu uzbrukumu Kaspijas cauruļvadu konsorcija terminālim Krievijas ostā Novorosijskā, aicinājis Ukrainu atturēties no uzbrukumiem ar ASV interesēm saistītiem mērķiem, sacīja Ukrainas vēstniece Vašingtonā Olha Stefaņišina. Paredzēts, ka par profesionālu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu piedāvājumu Latgales reģiona iedzīvotājiem būs vienlīdz atbildīgi visi pieci  nodibinātāji  – Kultūras ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, SIA "Latvijas koncerti", Rēzeknes pašvaldība un SIA "Austrumlatvijas koncertzāle". Lēmumi tiks pieņemti dalībnieku sapulcē.

Eiropas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmums "Frankenburg Technologies", kas attīsta ražošanas jaudas arī Latvijā, A sērijas finansējuma kārtā piesaistījis 30 miljonus eiro Eiropas raķešu ražošanas jaudas stiprināšanai.  Finansējuma kārtu vadīja Eiropas riska kapitāla fonds "Plural", tai pievienojās arī Igaunijas valsts investīciju fonds "SmartCap". "Frankenburg" mērķis ir attīstīt pasaules līmeņa precīzi vadāmas raķešu sistēmas un vienlaikus Eiropā izveidot masveidīgas ražošanas jaudas.  

Itālijas pilsētā Asīzē pirmo reizi publiski izstādīti 12. un 13. gadsimtā dzīvojošā Svēta Franciska kauli. Ticīgajiem šī ir iespēja lūgties pie franciskāņu mūku ordeņa dibinātāja mirstīgajām atliekām, kā arī saglabāt viņa piemiņu.  Asīze ir viens no pasaulē populārākajiem kristiešu svētceļojumu galamērķiem Svētā Franciska kapa un iespaidīgās bazilikas dēļ. Šogad tiek atzīmēta mūka nāves astoņsimtgade, tāpēc tika pieņemts lēmums pirmo reizi mēnesi ilgi publiski izstādīt 19. gadsimta sākumā atrastos kaulus. Interese ir milzīga, un līdz šim brīdim dievnama apmeklējumam jau reģistrējušies apmēram 400 tūkstoši interesentu no visas pasaules. 

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada dome atļāvusi rīt rīkot piketu pret skolu reorganizāciju. Domē šorīt notikusi sanāksme ar piketa organizatoriem, kā arī pašvaldības un valsts policiju. Pārrunāta piketa organizācijas kārtība saskaņā ar normatīvajām prasībām, kas jāievēro tā norises laikā. Pašvaldības izpilddirektora pienākumu izpildītāja Anita Moskovska Radio1 sacīja, ka nebijis indikāciju, kāpēc liegt piketa rīkošanu. Sanāksmes laikā tikusi dota mutiska atļauja piketam, bet līdz šīs darba dienas beigām tiks sagatavota arī rakstiska. 

Jau ziņots, ka skolu pārstāvji, ceturtdien, 26. februārī, no pulksten 9. -10., pirms Jēkabpils novada domes sēdes rīkos piketu, kurā vēlreiz paudīs attieksmi pret pašvaldības plāniem slēgt un reorganizēt vairākas novada skolas. Piketā būs pārstāvēta Dignājas un Rubeņu pamatskola, Sūnu pamatskolas izglītības īstenošanas vieta Atašienē, kā arī Zasas vidusskola. Iespēja pievienoties ir arī citu skolu un sabiedrības pārstāvji.

Jēkabpils novada tūrisma informācijas centrs aicina Jēkabpils novada tūrisma un viesmīlības nozares pārstāvjus uz ikgadējo tīklošanās un iedvesmas dienu, kas  norisināsies piektdien, 27.februārī Gārsenes pilī. Ņemot vērā pagājušajā gadā veiktās aptaujas rezultātus, iedvesmas diena būs veltīta digitālajam mārketingam. Ar digitālo mārketingu iepazīstinās Justīne Kalēja - mārketinga un restorānu nozares profesionāle ar vairāk kā 10 gadu pieredzi mārketingā un 6 gadu pieredzi restorānu nozarē.  Savukārt praktiskajā daļā, kopā ar lauku sētas “Eglāji” saimnieci Egitu Galiņu diskutēs par digitālā mārketinga veiksmēm un neveiksmēm.  Iedvesmas dienu ar saviem novērojumiem un pieredzi viesojoties Jēkabpils novada tūrisma vietās papildinās praktizējoša tūrisma gide Daiga Dūniņa. Dalība seminārā bez maksas.

Un vēl

Pavasara izraisītie atkušņi var veicināt stirnu bojāeju.  Valsts meža dienestā norāda, ka patlaban vissmagākie dzīves apstākļi stirnām ir Latgalē, kur ir biezākā sniega sega. Dienestā skaidro, ka ziemā stirnas ēd rupjas konsistences pārtiku - sīkus koku un krūmu zariņus, pumpurus, mētras un arī sūnas. Savukārt dziļš sniegs un sērsna apgrūtina stirnu pārvietošanos un barošanos. Vienlaikus dienestā atgādina, ka stirnu bojāeja jeb krišana ir dabiskas atlases process, kurā iet bojā galvenokārt vecie un vārgie jaunie dzīvnieki, taču izdzīvo stiprākie. Dienestā arī norāda, ka stirnām speciāli palīdzēt nav nepieciešams. Pietiek, ja cilvēki stirnas lieki netraucē un pieskata savus suņus. Šajā laikā stirnām īpaši bīstami ir klaiņojoši suņi.