Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 19.novembrī

Ministru prezidente Evika Siliņa uzrunājot valsts iedzīvotājus Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienā, uzsvēra, ka viņai ir ticība, ka Latvija ir un būs izdevusies valsts. Iedzīvotāju uzdevums ir līdzi laikam būt soli priekšā, būt konkurētspējīgiem un elastīgiem, vienlaikus nezaudējot savas saknes. Pieminot valsts dibināšanu, valdības vadītāja vēlēja, lai ikkatram pietiek drosmes, empātijas un spēka ik dienu stiprināt Latviju.

Līdzīgi kā filmā "Straume" – tiek pārbaudīta Latvijas iedzīvotāju spēja būt vienā laivā, vakar valsts svētkiem veltītajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā sacīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Rinalds Grants. Viņš uzsvēra, ka Latvijā joprojām pastāv nevienlīdzība. Arhibīskaps pauda, ka iedzīvotāji viens otram izliek mākslīgus slazdus, kuros iekrītot vieni jūtas spiesti atteikties no svarīgām, arī kristīgām vērtībām, jo tās tiek piedēvētas Kremlim, bet citi – norakstīt Eiropu kā kristīgas vērtības zaudējušu. Viņš norādīja, ka viens no veidiem, kā veidot Latviju par vietu, kur cilvēki dzīvo kā tuvākie, nevis kā svešinieki, ir kopienu stiprināšana. 

Partiju reitingu augšgalā atgriezusies partija "Latvija pirmajā vietā", bet lielāko kritumu piedzīvojusi Nacionālā apvienība. To rāda SKDS sociologu oktobrī veiktā Latvijas pilsoņu aptauja.  Atbildot uz jautājumu – ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, par ko jūs balsotu, – 9,5% teikuši, ka par partiju "Latvija pirmajā vietā", tādējādi partija reitingos pakāpusies uz pirmo pozīciju. Pieaudzis atbalstītāju skaits partijai "Jaunā Vienotība" – to atbalstītu 9,3% vēlētāju. Jūlijā par partiju solīja balsot 7% aptaujāto, tādējādi partija piedzīvojusi lielāko kāpumu reitingos.  Trešie ir "Progresīvie", kas saglabājuši savu pozīciju reitingā, tomēr atbalsts partijai samazinājies. Par "Progresīvajiem" oktobrī balsotu 6,8%, bet jūlijā atbalstu partijai izteica 8% aptaujāto. 

Ceturtajā vietā atrodas "Apvienotais saraksts", ko atbalsta 6,5%.  Reitinga piektajā vietā atrodas Nacionālā apvienība, ko atbalsta 6,4% aptaujāto. Jūlijā Nacionālā apvienība atradās partiju reitinga pirmajā vietā ar 9,7% atbalstu.  Kritumu piedzīvojusi arī Zaļo un Zemnieku savienība, ko oktobrī atbalsta 5,8% aptaujāto. Par partiju "Suverēnā vara" balsotu 4,4%, bet par partiju "Stabilitātei!" – 3,6%. Savukārt "Saskaņa" iegūtu 2% atbalstu. Pārējām partijām atbalsts ir zem 2%.

Nākamgad ministrijās valsts pamatfunkciju īstenošanai amata vietu skaitu samazinās par tūkstoš 147, izriet no Finanšu ministrijas valdībā iesniegtās informācijas. Visvairāk – 455 amata vietas paredzēts samazināt Ekonomikas ministrijas resorā, bet vismazāk - Satversmes tiesā, tur plānots samazināt četras amata vietas.  

Igaunija piešķirs Ukrainai 3,5 miljonus eiro "Starlink" satelītsakaru sistēmu iegādei, paziņojusi Igaunijas Aizsardzības ministrija. Finansējumu piešķirs Igaunijas un Luksemburgas kopīgi vadītās informācijas tehnoloģiju koalīcijas ietvaros.

Polijā svētdien sabojātas dzelzceļa sliedes līnijā Varšava-Ļubļina, un policija uzskata notikušo par sabotāžu. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka sabotāža Polijas dzelzceļa līnijā, pa kuru tiek sūtīta palīdzība Ukrainai, veikta "ārvalstu izlūkdienesta uzdevumā", paziņoja Polijas prokuratūra. Tā notikušo raksturoja kā "teroristiska rakstura sabotāžu". NATO ģenerālsekretārs Marks Rite paziņojis, ka alianse uztur ciešus kontaktus ar Polijas amatpersonām un gaida izmeklēšanas rezultātus.

Turpinām ziņas

Publicēts līdz šim apjomīgākais vēstures pētījums par Āžu krogu Viesītē, ko prezentēs Viesītes muzejā "Paula Stradiņa skola" 28. novembrī. Biedrībā skaidro, ka Viesīte kā apdzīvota vieta veidojusies ceļu krustojumā pie Āžu krogus. Kaut arī publicistikā vairākkārt atkārtota norāde, ka Āžu krogus vēstures avotos pirmo reizi pieminēts 1634. gadā, patiesībā krogus uz Eķengrāves muižas zemes atradies jau daudz senāk. Pētījumu veicis vēsturnieks, Latvijas vēstures un novadpētniecības portāla "Historia.lv" redaktors Valters Grīviņš. 

Līvānu novads un Rēzekne ir vienīgās pašvaldības, kas neplāno izmantot Eiropas Savienības līdzfinansējumu patvertnēm. Abas pašvaldības skaidro, ka aprēķinājušas – lai patversmes sakārtotu, nepieciešams ieguldīt daudz lielākas summas. Līvānu novada jaunā vadība ir pārliecināta, ka ar finansējumu, ko pie piedāvā valsts, nepietiek, lai patvertni savestu kārtībā. Te rēķināts, ka minimālo prasību ieviešanai abās patvertnēs kopā jāiegulda 250 tūkstoši eiro.  Arī Rēzekne atteikusies uzsākt patvertņu projektus, jo valsts gatava piešķirt, pašvaldības ieskatā – pārāk mazu līdzfinansējuma summu.  Rēzeknes un Līvānu novada atteikumiem Iekšlietu ministrija norāda, ka tikmēr lielākā daļa pašvaldību piekritušas apzināt finansējumu, pat ja summas ir mazas.

Un vēl

Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte" noslēgusi 2025. gada sezonu ar ievērojamu pienesumu rododendru pasaulei. Lielbritānijas Karaliskās dārzkopības biedrības Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā šoruden iekļautas piecas jaunas šķirnes. Četras no jaunajām šķirnēm – "Gundega", "Zanda", "Mana Madona" un "Kalsnavas arborētums" – tapušas no profesora Riharda Kondratoviča radītā hibrīdu mantojuma, bet šķirni "Ingmārs" izveidojusi selekcionāre Gunita Riekstiņa. Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā pašlaik iekļautas 158 Latvijas Universitātē izveidotas šķirnes.

Tēvzeme un brīvība ir jāsargā, nevis ar to jāspēlējas, savā uzrunā Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienā pie Brīvības pieminekļa teica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš uzsvēra, ka esot paštaisni, mēs pazaudēsim viens otru laikā, kad cits citam esam vajadzīgi vairāk nekā jebkad.  Rinkēvičs sprieda, ka spēja vienoties labajam mums jau ir un, tāpat kā Latvijas dibinātājiem, mums visiem ir kopīgs mērķis - brīva un stipra Latvija. Rinkēvičs aicināja dāvāt labo Latvijai un viens otram, uzsverot, ka mums ir kopīgs spēka avots - tā ir mūsu Latvija.

Saeimas deputāti septembrī kompensācijās kopumā saņēmuši 25 tūkstoši 738 eiro, visvairāk kompensāciju izmantojuši Valdis Maslovskis no ZZS, Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības un Līga Kļaviņa no ZZS, liecina publiski pieejamā informācija. Dzīvokļu īres kompensācijām deputātiem izmaksāti kopumā 15 tūkstoši 498 eiro, bet transporta izdevumiem - 10 tūkstoši 240 eiro. Maslovskis kopumā kompensācijās septembrī saņēmis nedaudz vairāk kā tūkstoš eiro, Indriksone saņēmusi 992 eiro, bet Kļaviņa 943 eiro. 

Pērn visbiežāk šķirtas piecus līdz deviņus gadus ilgas laulības, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija. 2024. gadā Latvijā kopumā šķirtas 5 tūkstoši 328 laulības. Tajā skaitā tūkstoš 510 pāri laulībā bija nodzīvojuši piecus līdz deviņus gadus. No tiem 354 reizes laulība šķirta pēc pieciem gadiem. Pagājušajā gadā Latvijā tika šķirtas arī 237 laulības, kas bija ilgušas 30 līdz 34 gadus, kā arī 318 laulības, kas bija ilgušas 35 gadus un vairāk.

Ukraina un Grieķija svētdien Atēnās parakstīja vienošanos par ASV sašķidrinātās dabasgāzes piegādi Ukrainai caur Grieķiju ziemas mēnešos. Grieķijas valsts kontrolētā gāzes uzņēmuma "DEPA Commercial" un Ukrainas valsts naftas un gāzes kompānijas "Naftogaz" vienošanās attiecas uz laikposmu no 2025. gada decembra līdz 2026. gada martam. ASV sašķidrinātā dabasgāze ar tankkuģiem tiek nogādāta terminālī Grieķijas Aleksandrupoles ostā, pēc tam - Ukrainā.

ANO Drošības padome pirmdien apstiprināja rezolūciju, kuras galvenie nosacījumi balstās ASV prezidenta Donalda Trampa ierosinātajā Gazas joslas miera plānā. ASV ierosinātā rezolūcija paredz izveidot Starptautiskos stabilizācijas spēkus, kā sastāvā būtu karavīri no vairākām arābu valstīm, Miera padomi, kas uz laiku pārvaldītu teritoriju un ko vadītu Tramps. Rezolūcijā arī norādīts, ka Palestīnas valsts izveide ir iespējama, ja tiks izpildīti vairāki priekšnoteikumi.

Turpinām ziņas

Latvijas profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmās 2024./2025. mācību gada sākumā mācījās par 3,7% jeb aptuveni 1000 vairāk audzēkņu nekā gadu iepriekš, liecina nesen publicētais Izglītības un zinātnes ministrijas publiskais pārskats par 2024. gadu. Šajās izglītības programmās mācījās 28 tūkstošo  624 audzēkņi. Palielinājums saistīts ar 9. klašu absolventu pieaugumu, kā arī ar atskaitīto izglītojamo skaita samazinājumu par 17,15% profesionālās izglītības programmās. 

Latvijā ir izveidojies optimāls profesionālās izglītības iestāžu tīkls, kas īsteno profesionālās vidējās un arodizglītības programmas, tāpēc nav vērojamas būtiskas iestāžu skaita izmaiņas. 2024. gadā profesionālās izglītības iestāžu tīkls ir samazinājies par vienu iestādi, jo Valsts policijas koledža vairs nepiedāvāja arodizglītības programmu "Policijas darbs". Savukārt Jēkabpils Agrobiznesa koledžas vietā darbu sāka Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums, kur jauniešiem piedāvā profesionālās vidējās izglītības programmas gan pēc pamatizglītības, gan pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas.

No nākamā gada 1. janvāra augs maksa par uzturēšanos sociālās aprūpes centrā "Ziedugravas" Aizkraukles novadā. Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas maksa Aizkraukles novada iedzīvotājiem būs 39 eiro diennaktī, citu novadu iedzīvotājiem - 43 eiro diennaktī. Pašlaik visiem iemītniekiem maksa ir 35 eiro diennaktī. Maksas izmaiņas saistītas ar minimālās algas pieaugumu, kas ietekmēs arī citu pakalpojumu, produktu un preču izmaksas. 

Un vēl

Svētdien, 23. novembrī divos dienā Krustpils kultūras centrā svinēs senioru vokālā ansambļa “Bariņa” 25 gadu jubileju!  Visus šos gadus kolektīvu vadījusi Olena Agafonova. Ansamblī dziesmas tiek izpildītas daudzās valodās - latviešu, - ukraiņu, krievu un baltkrievu, jo kolektīvā dzied dažādu tautību dāmas. Kā viņas pašas saka, galvenais kas vieno, ir dziesmas, draudzība un mīlestība pret to, ko dara! Sveikt ansambli “Bariņa” jubilejā ar dziesmām un dejām ieradīsies Jēkabpils pilsētas mazākumtautību radošie kolektīvi, duets “Para-D”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Zīlānietis”, kā arī tālāki viesi – kolektīvi no Aizkraukles  - ansamblis “Maļinovij zvon”, Salaspils  - ansamblis “Otrada” un Rēzeknes ansamblis -  “Lazorovij cvet”. Ieeja koncertā bez maksas. 

Pakāpeniski īstenojot slimnīcu tīkla reformu, Veselības ministrija nākamgad strādās pie kritērijiem iestādēm, vērtējot katru slimnīcu atsevišķi, kā arī strādās pie slimnīcu sadarbības tīkliem. Veselības ministrijā atzīmē, ka šobrīd jau starp vairākām iestādēm notiek neformāla sadarbība. Attiecīgi tālāk plānots vērtēt katrā iestādē obligāti nodrošināmos pakalpojumus, balstoties tajā, ko katra slimnīca var paveikt ar pieejamajiem cilvēkresursiem. Reformu pakāpeniski plānots īstenot vismaz piecu, ja ne vairāk, gadu laikā.

Latvija sarunās ar ASV panākusi izpratni par militārā atbalsta turpināšanas nepieciešamību. Ārlietu ministrijā norāda, ka Latvijas diplomātiskais darbs ar ASV amatpersonām ir sekmējis atbalstu Baltijas drošības iniciatīvas turpināšanai, taču likumdošanas process Kongresā vēl nav noslēdzies. Ministrijā atzīmē, ka Latvijas pārstāvju regulārās sarunas ar ASV partneriem ir vairojušas izpratni par atbalsta nozīmi Baltijas valstu aizsardzībā. ASV militārā klātbūtne Latvijā un sniegtais atbalsts aizsardzības spēju stiprināšanai  un Ārvalstu militārās finansēšanas programmā ir būtisks ieguldījums drošībā.

Kā vēstīts, Ministru prezidente Evika Siliņa iepriekš norādīja, ka Latvija jau laikus bija apzinājusi riskus, kas saistīti ar ASV atteikšanos no daudziem projektiem taupības nolūkos, tāpēc Ārlietu ministrija strādā ar ASV Kongresu, lai nodrošinātu Kongresa atbalstu aizsardzības finansējuma saglabāšanai Latvijai.

Lielākā daļa - 66% iedzīvotāju - ir pārliecināti, ka viņu glikozes līmenis ir normas robežās, bet katrs desmitais to nav pārbaudījis, noskaidrots aptieku tīkla "Apotheka" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktajā aptaujā. Tās rezultāti liecina, ka vismazāk par glikozes kontroli domā jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem - 26% no viņiem nekad nav pārbaudījuši cukura līmeni asinīs. Aptaujas dati rāda, ka visaktīvāk cukura līmeni kontrolē vecākā paaudze - 76% iedzīvotāju vecumā no 60 līdz 74 gadiem pārbaudi ir veikuši pēdējā gada laikā. 

Eiropas Komisija Latvijas ekonomikai šogad prognozē 1% izaugsmi, teikts pirmdien publiskotajās rudens ekonomikas prognozēs. Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis to vērtē kā mērenu izaugsmi. Viņš skaidro, ka tas ir nedaudz labāks rezultāts, nekā tika prognozēts pavasarī. Salīdzinājumam, Igaunijā šogad tiek prognozēta 0,6% ekonomikas izaugsme, bet Lietuvā - 2,4%.

Ungārija izvēlas Ukrainas vietā finansēt Libānas armiju. Ungārija plāno piešķirt savu daļu no Eiropas miera fonda līdzekļiem Libānas armijas, nevis Ukrainas bruņoto spēku atbalstam, paziņojis Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto. Viņš norādīja, ka Libānas ārlietu ministram Jusefam Ragi ir teicis, ka Ungārijas nacionālās drošības interesēs ir miers Tuvajos Austrumos un Libānas stabilitātei šajā sakarā ir būtiska nozīme.

Turpinām ziņas

Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu, svinīgajā “Latvijas Lepnums” ceremonijā tika godināti cilvēki, kuru stāsti aizkustina un iedvesmo. No 223 iesniegtajiem pieteikumiem desmit goda balvas laureātus izvēlējās žūrija. Nominācija “Cilvēcība un drosme” balvu saņēma Rita Šteina no Jēkabpils. Viņa kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā ir veltījusi savu enerģiju un sirdi, lai palīdzētu Ukrainas tautai. Jau kara pirmajā gadā viņa devās uz Ukrainu, lai klātienē saprastu karavīru un civiliedzīvotāju vajadzības. Kopā ar vīru Jāni viņa izveidojusi brīvprātīgo biedrību “Porcelāna droni”, kas apvieno cilvēkus no Latvijas, regulāri nogādājot frontē vitāli svarīgu palīdzību. Biedrības nosaukums radies simboliski – pirmie līdzekļi dronu iegādei tika savākti, izsolot Ritas mammas un vecmāmiņas porcelāna servīzes. Kopš tā laika notikušas vairāk nekā simt izsoles, par kuru ienākumiem iegādāti desmitiem dronu, katru rotājot ar ziedotāju vārdiem. Ritas un viņas komandas darbs sniedzas tālāk par mantisku palīdzību – viņa ir izveidojusi ciešas, personiskas saiknes ar Ukrainas karavīriem un kara skartajiem bērniem, kuriem katra dāvana un apciemojums nozīmē cerību un apziņu, ka pasaule viņus nav aizmirsusi. Balvu viņai pasniedza TV3 žurnāliste un kara reportiere Ieva Vārna un operators Sergejs Medvedevs.

Pašvaldība meklē egli Aizkraukles centrālā laukuma rotāšanai gadu mijā. Eglei jābūt aptuveni 12 metrus garai, kuplai un no visām pusēm simetriskai. Tos, kuru īpašumā ir egle, kas atbilst Ziemassvētku egles raksturojumam, un kas būtu gatavi egli uzdāvināt svētku noskaņas radīšanai Aizkraukles centrālajā laukumā, pašvaldība aicina līdz 24. novembrim sazināties ar pilsētas un pagasta pārvaldnieku Aigaru Zīmeli. Līdzīgu praksi, aicinot galveno pilsētas egli dāvināt, Aizkraukles novada pašvaldība un citas vietvaras ir īstenojušas arī iepriekš.

Un vēl

Šonedēļ un nākamnedēļ gaisa temperatūra Latvijā ievērojami nepaaugstināsies, palaikam gaidāms lietus un sniegs, prognozē sinoptiķi. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem diennakts vidējā gaisa temperatūra valstī pagaidām saglabājas virs nulles. Šīs nedēļas otrajā pusē nokrišņu daudzums samazināsies, brīžiem līs un snigs, palaikam debesis skaidrosies. Nedēļas nogalē, pūšot lēnam vējam un izklīstot mākoņiem, gaisa temperatūra naktīs vietām noslīdēs zem -5 grādiem; maksimālā temperatūra valsts lielākajā daļā nepārsniegs +4 grādus.

Nākamnedēļ gaisa temperatūra būtiski nemainīsies. Sagaidāms, ka palaikam būs nokrišņi, turklāt bez sniega un lietus iespējama arī atkala jeb sasalstošs lietus. Atbilstoši pašreizējām prognozēm decembra sākumā varētu valdīt neliels līdz mērens sals.