Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 4.jūnijā

Divās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās provizoriski nobalsojis 3,51% jeb 48 tūkstoši 346 balsstiesīgie, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pagaidām vislielākā vēlētāju aktivitāte ir Rīgā, kur pirmdien un otrdien iepriekšējā balsošanā ir nobalsojuši 4,48% vēlētāju. Pēc aktivitātes galvaspilsētai seko Vidzeme, kur balsojuši 3,59% vēlētāju, Latgale - 3,07%, Zemgale - 2,63%, bet Kurzemē pagaidām pie urnām devušies vien 2,58% balstiesīgo. 

Savukārt Jēkabpils novadā divās iepriekšējās balsošanas dienās nobalsojuši 958 vēlētāji jeb 3,08% no balsstiesīgo vēlētāju skaita. Otrajā balsošanas dienā lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi iecirknī, kas atrodas Jēkabpils Tautas namā, šeit divās dienās nobalsojuši 109 vēlētāji, savukārt mazākā aktivitāte bijusi vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Vīpes Tautas namā - te balsojis tikai viens vēlētājs. Iepriekšējā balsošana turpināsies vēl visu šo darba nedēļu: šodien,   4.jūnijā, iecirkņi strādās no pulksten pieciem pēcpusdienā līdz astoņiem vakarā. 

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti aicina iedzīvotājus šonedēļ pieteikties bezmaksas C hepatīta un HIV infekcijas pārbaudēm. Mūsdienās šīs slimības var efektīvi ārstēt, bet tikai tad, ja tās tiek laikus diagnosticētas. Eiropas testēšanas nedēļā infektologi aicina ikvienu pārbaudīties vismaz vienreiz dzīvē, jo nereti cilvēki pat nenojauš, ka ir inficējušies.  2023. gadā Latvijā C hepatīta izplatība bija gandrīz sešas reizes lielāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Arī HIV infekcijas izplatībā vērojama slikta aina – Latvijas rādītāji ir apmēram divreiz sliktāki nekā Eiropas Savienībā. Taču situācija lēnām uzlabojas un pēdējo gadu laikā mazinās gan no jauna atklāto HIV gadījumu skaits, gan arī C hepatīta izplatība. 

Valdība otrdien atbalstīja ūdens skaitītāju verificēšanas prasības atcelšanu. Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2024.gada 14.maija noteikumos par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu, kas paredz, ka turpmāk dzīvokļu īpašniekiem vairs nebūs jāveic ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotā verificēšana. Iedzīvotāji arī turpmāk varēs izmantot jau esošos ūdens patēriņa skaitītājus bez obligāta pienākuma veikt tiem atkārtoto verifikāciju.

Stambulā pirmdien notika Krievijas un Ukrainas tiešo sarunu otrā kārta, kurā Ukraina izvirzīja trīs prasības -  par pamieru, gūstekņu un bērnu atgriešanu, kā arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanos. Krievija nav iesniegusi savu dokumentu. Ukraina Stambulā nodeva Krievijas pusei sarakstu ar nelegāli izvestajiem ukraiņu bērniem, kuri tai būtu jāatgriež. Runa ir par simtiem bērnu, kurus Krievija nelikumīgi deportēja, piespiedu kārtā pārvietoja vai turēja uz laiku okupētajās teritorijās. 

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers paziņojis, ka Lielbritānija būvēs 12 jaunas zemūdenes, lai atturētu arvien pieaugošus draudus, tajā skaitā no Krievijas, Ķīnas, Irānas un Ziemeļkorejas puses. Lielbritānija plāno vērienīgi paplašināt savus aizsardzības izdevumus, stiprinot ne tikai bruņotos spēkus un Karalisko floti, bet arī kodolieroču programmu. Stārmers norāda, ka Stratēģiskais aizsardzības pārskats iezīmē trīs galvenos Lielbritānijas mērķus aizsardzības stiprināšanā: pirmkārt, ir jāpanāk, lai Lielbritānija būtu gatava mūsdienu karam. Otrkārt, jāpalielina tās ieguldījums NATO. Treškārt, Lielbritānijai savā aizsardzībā jāievieš jaunākās inovācijas kara tempā. 

Turpinām ziņas

"Īstenojot ideju par pārvaldes funkciju decentralizāciju", Augšdaugavas novada pašvaldības Centrālās pārvaldes Sporta nodaļa pārcelta uz Vaboles ciematu, kur dzīvo tās pašreizējais vadītājs. Kā pauž pašvaldības vadība, tā uzskata, ka nodaļas pārvietošana ir efektīvs veids, kā uzlabot sniegto pakalpojumu klāstu un kļūt tuvākai iedzīvotājiem, kuri dzīvo lauku apvidū. Augšdaugavas novada administrācija pamatā ir izvietota pašvaldībā neietilpstošajā Daugavpilī, tāpēc esot īpaši svarīgi, ka darbinieks var atrasties un strādāt kādā apdzīvotā vietā savā novadā. Augšdaugavas novada Sporta skola atrodas Ilūkstē, sporta bāzes ir Bebrenē, Sventē, Špoģos, Kalupē, Locikos un Kalkūnos, bet Sporta nodaļas vadība tagad strādās Vabolē.

Veterinārārstu aprūpē Liepājas pusē nonācis albīns jeb pilnīgi balts vārnulēns, kuram dots vārds Eko. Ornitologi uzsver – šādas krāsas putns Latvijas dabā ir ārkārtējs retums. Lai gan vārnulēns ir vesels, sava īpašā izskata dēļ savvaļā izdzīvot tas nevarētu, drīzumā tas pārcelsies uz dzīvi galvaspilsētā. Vārnulēnu pagājušās nedēļas sākumā Liepājā paslēpušos zem savas mašīnas atrada kāds liepājnieks, kurš putnēnu nogādāja veterinārajā klīnikā. Kā skaidro ornitologs Oskars Keišs, balts putnēns var izšķilties vienā gadījumā no simt tūkstošiem. Ornitologi norāda, ka līdz šim neatminas gadījumu, kad Latvijā konstatēta balta vārna.

Un vēl

Arī šogad vairāk nekā 400 peoniju krāšņo ziedēšanu jūnijā aicina izbaudīt Latvijas valsts mežu arboretumā Kalsnavā. Šogad arborētums atzīmē 50 gadu jubileju. Katru jūnija sestdienu un svētdienu Kalsnavā viesus ar koncertiem iepriecinās Latvijā populāri mūziķi. “Peoniju ziedu parādes” kultūrprogrammu atklās 7. jūnijā. Nedēļu vēlāk – 12. jūnijā – notiks seminārs par peoniju kopšanas knifiem neformālā gaisotnē. Plašāka informācija par semināru tiks publicēta vietnē mammadaba.lv. Savukārt 15. jūnijā notiks amatnieku, mājražotāju un stādu tirdziņš un kaligrāfijas darbnīca. Peoniju krāšņo parādi noslēgs 29. jūnijā ar koncertu un radošo darbnīcu “Papīra peonijas”.
 

Latvija ar 178 balsīm uz diviem gadiem - 2026. un 2027.gadu - ievēlēta Apvienoto Nāciju organizācijas Drošības padomē. Kopā ar Latviju ANO Drošības padomē ievēlētas arī Bahreina, Kolumbija, Kongo Demokrātiskā Republika un Libērija. Visas darbu padomē uzsāks 2026. gada janvārī. Brīdī, kad tika paziņoti rezultāti, zālē bija dzirdamas skaļas ovācijas. Ārlietu ministre Baiba Braže sociālajā tīklā X uzreiz pēc ievēlēšanas rakstīja, citēju: “Vēsturiska diena Latvijai! Pirmo reizi Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē. Esam pagodināti par mums izrādīto uzticību un gatavi uzņemties atbildību par starptautiskās kārtības, kas balstās uz noteikumiem, aizstāvēšanu." Tikmēr Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vietnē "X" pateicās 178 valstīm par to pārliecinošo atbalstu Latvijai.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija vakar publiskotajā ziņojumā Latvijas ekonomikai šogad prognozē vājāko izaugsmi Baltijas valstīs. Organizācija prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad palielināsies par 1,1%. Savukārt nākamgad Latvijas ekonomikai lēsta 2,1% izaugsme. Organizācija norāda, ka augstā inflācija un ģeopolitiskās neskaidrības saasināšanās Latvijā negatīvi ietekmē iedzīvotāju patēriņa un investīciju atveseļošanos. Savukārt straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs organizācija šogad prognozē Lietuvā, kur tiek lēsts iekšzemes kopprodukta kāpums par 2,7%. Tikmēr Igaunijā organizācija šogad prognozē IKP kāpumu par 1,5%.

Elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā samazinājās par 10% - līdz 56,99 eiro par megavatstundu. Igaunijā elektroenerģijas cena samazinājās par 9% un, tāpat kā Latvijā, bija 56,99 eiro par megavatstundu, bet Lietuvā elektroenerģijas cena samazinājās par 10% - līdz 57,01 eiro par megavatstundu.  Baltijas valstīs cenas lejupslīdi noteica augstāka elektroenerģijas ražošana - īpaši no atjaunojamajiem energoresursiem. Ražošana vēja stacijās pieauga par 15% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu, saules stacijās - par 12%, bet izstrāde hidroelektrostacijās kāpa par 48%. Tādējādi kopējā ģenerācija Baltijas valstīs palielinājās par 18%, kamēr elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 1%. 

"Latvijas dzelzceļš" šogad jūnijā plāno izsludināt iepirkumu par Viļānu un Rēzeknes II staciju modernizāciju līnijā Krustpils-Rēzekne, kā arī Līvānu un Daugavpils staciju modernizāciju līnijā Krustpils-Daugavpils. Potenciālajam piegādātājam būs jāveic projektēšana, autoruzraudzība un būvdarbi. Tādējādi Latvijas dzelzceļš ceturtdien, 5.jūnijā, pulksten vienos "Microsoft Teams" platformā rīkos apspriedi ar ieinteresētajiem piegādātājiem par plānoto iepirkumu. Tikšanās tiek organizēta, lai nodrošinātu piegādātāju iespējas iepazīties ar plānotā iepirkuma pamatnosacījumiem, kā arī, lai sniegtu priekšlikumus iepirkuma dokumentācijas pilnveidei. Ieinteresētie piegādātāji līdz 12.jūnijam elektroniski varēs iesniegt komentārus un priekšlikumus.

Ukrainas Drošības dienesta jaunas specoperācijas rezultātā zem ūdens līmeņa saspridzināti Krimas tilta balsti, un tā rezultātā tilts šobrīd ir avārijas stāvoklī. Operācija ilgusi vairākus mēnešus. SBU aģenti nomīnēja šī nelikumīgā objekta balstus. Un otrdien, bez upuriem civiliedzīvotāju vidū, agri no rīta tika aktivizēts pirmais spridzeklis. Balstu stutes, kas atrodas zem ūdens līmeņa, ir stipri bojātas - to sekmēja tūkstoš 100 kilogrami sprāgstvielu trotila ekvivalentā. 

Turpinām ziņas

Ņemot vērā, ka klimata pārmaiņu ietekmē ekstrēmi laikapstākļi kļūst arvien biežāki un neizbēgami, Klimata un enerģētikas ministrija pašvaldībām izstrādā plūdu risku mazināšanas un novēršanas programmu, kurā būs pieejami līdz 40 miljoniem eiro. Iecerēts nodrošināt vienotu pieeju plūdu riska novērtēšanai visā Latvijā. Ministrija arī sola samazināt birokrātiskos šķēršļus, atvieglojot ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas procesus un definējot prasības vides aizsardzībai. Tas ļaušot ātrāk attīrīt upes no nosēdumiem, ūdensaugiem vai kritušiem kokiem, nodrošinot ūdens brīvāku plūsmu, nākotnē samazinot plūdu riskus.

Savukārt  Zemkopības ministrs Armands Krauze uzdevis operatīvi apzināt maija nogales lietavu un pavasara salnu radītos postījumus lauksaimniekiem. Pēc postījumu apzināšanas ministrija vērsīsies Eiropas Komisijā ar lūgumu sniegt Eiropas Savienības  ārkārtas atbalstu nelabvēlīgajos laika apstākļos cietušajiem lauksaimniekiem. Līdz 27. jūnijam lauksaimnieki Lauku atbalsta dienestā var iesniegt informāciju par plūdu un salnu skartajām teritorijām, norādot cietušo platību apmēru un kultūras. Savukārt dienests un konsultāciju centrs cietušo platību apsekošanu klātienē veiks līdz 25. jūlijam. Pēc postījumu apkopošanas un zaudējumu aprēķināšanas ministrija vērsīsies Eiropas Komisijā ar lūgumu sniegt Latvijas lauksaimniekiem Eiropas Savienības ārkārtas atbalstu. 

Jau vēstīts, ka Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome aicinājusi lemt par ārkārtas situācijas izsludināšanu plūdu piemeklētajās teritorijās Vidzemē un Latgalē. 

Un vēl

Šonedēļ Radžu ūdenskrātuves galvenajā peldvietā jau 15. gadu pēc kārtas pacelts Zilais karogs! Vietās, kur tas pacelts īpaša uzmanība tiek pievērsta vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, garantējot drošu un tīru vidi atpūtai. Piedaloties šajā iniciatīvā, pašvaldība apņemas īstenot arī plašākas vides izglītības aktivitātes. Zilais Karogs – prestižākais tūrisma ekosertifikāts, kas apliecina peldvietu augstos vides un drošības standartus. Lai iegūtu šo starptautisko apbalvojumu, pašvaldība jau ziemā uzsāk rūpīgu sagatavošanos, nodrošinot atbilstību stingriem kritērijiem.

Aizsardzības ministrija parakstījusi līgumu ar Vācijas uzņēmumu "EuroSpike" par prettanku raķešu sistēmu "Spike", munīcijas un cita ekipējuma iegādi 81 miljona eiro vērtībā. Plānots, ka prettanku raķešu sistēmas "Spike" Latvijai tiks piegādātas, sākot ar 2028.gadu. Noslēgtais līgums paredz arī vietējās industrijas iesaisti pasūtījuma izpildē 30% apmērā. 

Sākoties vasaras sezonai, kad iedzīvotāji biežāk izbrauc ārpus Latvijas, Satversmes aizsardzības aicina rūpīgi apsvērt, vai tiešām nepieciešams doties uz Krieviju vai Baltkrieviju, un nedoties turp, ja ir iespēja to nedarīt, ņemot vērā, ka pēdējos gados katrs ieceļotājs no Rietumvalstīm robežkontrolē tiek pakļauts īpašai izzināšanas procedūrai, kuras laikā visa ieceļotājam tobrīd klāt esošā informācija nonāk konkrētās valsts drošības dienestu rīcībā. Otrkārt, pirms došanās uz ārvalstīm birojs aicina noskaidrot un saglabāt tālruņu numurus ārkārtas zvaniem, tajā skaitā Latvijas konsulam attiecīgajā valstī. Tāpat pirms došanās uz ārvalstīm, birojs arī aicina iepazīties ar ārvalstnieku uzturēšanās noteikumiem attiecīgajā valstī.

Valdība piešķīrusi Pārtikas un veterinārajam dienestam līdz 190 tūkstoši eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai dienests varētu iegādāties četras autotransporta dezinfekcijas iekārtas mutes un nagu sērgas izplatības ierobežošanai, tajā skaitā divus stacionāros vārtus un divas mobilās iekārtas kravas automašīnu dezinfekcijai. Jau ziņots, ka, mutes un nagu sērgai pietuvojoties Polijas-Lietuvas robežai, uz Latvijas-Lietuvas robežas tiks ieviestas automašīnu dezinfekcijas sistēmas.

Pentagons plāno iekļaut Grenlandi ASV Bruņoto spēku Ziemeļu pavēlniecības atbildības zonā, izslēdzot salu no Eiropas pavēlniecības pārziņas. Par to, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta izdevums "Politico". Šāds solis tiek uzskatīts par simbolisku žestu, kas vēl ciešāk sasaistītu pasaulē lielāko salu ar ASV laikā, kad prezidents Donalds Tramps turpina izrādīt interesi par šīs Dānijai piederošās arktiskās teritorijas kontroli. Grenlandes pāreja Ziemeļu pavēlniecības atbildības zonā varētu notikt jau šonedēļ. 

Liela mēroga pārbaudes kravas automašīnās, panika uz federālajiem autoceļiem un sastrēgumi - pēc Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma stratēģiskajiem aviācijas lidlaukiem Krievijas Federācijā ir sācies loģistikas sabrukums, ziņo “dialog.ua”. Dienu pēc skaļā Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma Krievijas stratēģiskās aviācijas gaisa bāzēm Krievijas drošības spēki veica pilnīgu visu kravas automašīnu pārbaudi. Reakcija bija novēlota un haotiska. Kravas automašīnu vadītāji ceļ trauksmi - kravu piegāde visā valstī ir apturēta vai traucēta, īpaši Sibīrijā un Tālajos Austrumos. Bizness cieš zaudējumus, noliktavas ir pārpildītas, un klienti pieprasa paskaidrojumus. Tikmēr izmeklētāji meklē nenotveramo "Artjomu" - it kā visu uzbrukumā izmantoto kravas automašīnu īpašnieku un, pēc provizoriskiem datiem, Ukrainas izcelsmes personu. 

Turpinām ziņas

Lietavu izraisīto plūdu draudu mazināšanai Līvānu novadā līdz zemākajam līmenim atvērs Dubnas upes slūžas un pirks papildu sūkņus, paredz novada Civilās aizsardzības komisijas vakar pieņemtie lēmumi. Pašvaldībā informē, ka, salīdzinot ar pagājušo nedēļu, ūdens līmenis Dubnā ir nokrities un vairs neietekmē gruntsūdeņu celšanos. Tas esot panākts ar daļēju hidroelektrostacijas slūžu atvēršanu. Tomēr, ņemot vērā laika prognozes, otrdien tika sasaukta Civilās aizsardzības komisijas sēde, kurā attālināti piedalījās arī Valsts vides dienesta pārstāvji. Civilās aizsardzības komisijas sēdē akceptēts lēmums atvērt Dubnas upes slūžas līdz maksimālajam pieļaujamajam līmenim, lai samazinātu plūdu draudus Līvānos un apkārtējos pagastos. Lai efektīvāk reaģētu uz plūdu situācijām un sniegtu atbalstu iedzīvotājiem, pašvaldība plāno iegādāties papildu sūkņus, tādējādi stiprinot pašvaldības spējas operatīvi novadīt ūdeni no applūdušajām teritorijām un mazināt plūdu radītos zaudējumus.

Āfrikas cūku mēris pagājušajā nedēļā Latvijā konstatēts 19 mežacūkām, kamēr nedēļu iepriekš vīruss tika konstatēts 17 mežacūkām. Saslimšana pagājušajā nedēļā konstatēta 13 mežacūkām Madonas novada Ērgļu pagastā. Tāpat vīruss pagājušajā nedēļā konstatēts arī vienai mežacūkai Aizkraukles novada Kokneses pagastā. Tādējādi mežacūku populācijā mēris šogad Latvijā ir konstatēts 803 mežacūkām 26 novadu 130 pagastos un trīs pilsētu teritorijās.

Un vēl

Sākot ar ceturtdienu, Latvijā būs daudz nokrišņu un vietām valsts austrumu un centrālajā daļā iespējami plūdi, prognozē sinoptiķi.  Ceturtdien, sākot ar nakti un sākot no rietumiem, Latviju šķērsos lietus mākoņi, kas vietām atnesīs stipras lietusgāzes; dienas gaitā valsts dienvidaustrumu daļā, kur gaisa temperatūra var sasniegt +25 grādus, pieaugs pērkona negaisa varbūtība. Piektdien pāri valstij virzīsies jauna nokrišņu zona. Lietus brīžiem gaidāms arī brīvdienās, iespējams stiprs lietus un pērkona negaiss. Gaisa temperatūra pakāpsies līdz +17..+22 grādiem, par kādu grādu mazāk būs piekrastē. Tuvākajās diennaktīs līs visā Latvijā, bet prognozes par to, kurus reģionus skars stiprākie nokrišņi un kāds būs to daudzums, ir atšķirīgas. Kopējais nokrišņu daudzums vietām var pārsniegt 50 milimetrus. Reģionos, kur zeme ir pārmitra un zemākās vietas mirkst ūdenī, gaidāmās lietavas var izraisīt jaunus plūdus.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem maijā visvairāk lijis Latgalē, Sēlijā un Vidzemes dienvidaustrumu daļā, daudz nokrišņu bijis arī Rīgā, Kalnciemā un Dobelē. No plūdiem visvairāk cietis Madonas novads. Madonas novērojumu stacijā maijā reģistrēts lielākais nokrišņu daudzums valstī - 194,3 milimetri jeb 340% no mēneša normas un 28% no visa gada normas. Turklāt 2.jūnijā Madonā bija vēl 16 milimetri nokrišņu. Nākamās nedēļas sākumā laiks kļūs vēsāks. Lietus iespējams arī nākamnedēļ.

Foto: Gita Losāne