2025.gada 15. jūnijs

Baņuta, Vilija, Vits, Žermēna

Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 26.maijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 26.maijā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Aprit 20 gadu kopš Likteņdārza tapšanas pirmajiem soļiem; Tapusi jauna interneta vietne lietotu grāmatu tirdzniecībai; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?

20 hektāru. 500 tūkstoši darītāju. Daudzi jo daudzi ziedotāji. 20 gados pussala pārtop par tautas spēka vietu, kas šovasar gaida savu miljono apmeklētāju. Šovasar aprit 20 gadu kopš Likteņdārza tapšanas pirmajiem soļiem. Likteņdārza labās gribas vēstnieks Vilis Vītols un Likteņdārza fonda padomes priekšsēdētāja Sandra Kalniete ir divi dalībnieki no 15 cilvēku domubiedru grupas, kas 2005. gadā nodibināja fondu, lai veidotu nacionālu piemiņas vietu 600 tūkstošiem latviešu, kuru dzīvi izpostīja Otrais pasaules karš, deportācijas, bēgļu gaitas. Ideja par Likteņdārza ierīkošanu nāca no trimdas latviešiem Viļa un Martas Vītoliem, kuri mūža lielāko daļu nodzīvoja Venecuēlā un atgriezās dzimtenē 1999. gadā. Pussala Daugavā nebūtu pārtapusi un te nekas nenotiktu bez Viļa un Martas Vītolu pirmā ziedojuma – 450 tūkstošiem latu. Tas iekustināja darbus. Likteņdārzs sākās kā privāta iniciatīva. Kopumā ieguldīti vairāk nekā 7 miljoni eiro. No tiem nepilni 4 miljoni ir privātie ziedojumi. Trīs miljonus atvēlējusi valsts. Latvijas simtgades gadā Saeima pieņēma likumu par Likteņdārzu, kas ļauj piesaistīt valsts finansējumu. Bez tā nebūtu uzcelts Saieta nams. Likteņdārzs bija dāvana Latvijai simtgadē. Te ir vieta, kur saule noriet Daugavā. Te 2018. gada 18. novembrī sagaidīja arī Latvijas simtgades svētku saulrietu.

Bērnu tirdzniecības gadījumos bieži ir iesaistīti ģimenes locekļi vai ģimenei pietuvinātas personas, norādīts Bērnu aizsardzības centra Metodiskās vadības un analītikas departamenta sagatavotajā materiālā "Pazīmes, kas var liecināt, ka bērns ir cilvēku tirdzniecības upuris". Materiāls paredzēts speciālistiem, kuri ikdienā nonāk saskarsmē ar bērnu vai uzklausa bērnam pietuvinātu personu stāstījumus par novēroto. Tajā apkopotas dažādas pazīmes, kuru laicīga pamanīšana ļauj ātri rīkoties, lai aizsargātu bērnu tiesības un novērstu cilvēku tirdzniecību.

Nacionālās apvienības Saeimas deputāti iesnieguši pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei, aicinot sniegt skaidrojumu par Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz būtiski ierobežot tālmācības pieejamību pamatizglītības pirmajā posmā - 1. līdz 6. klašu skolēniem. Politikais spēks norāda, ka tā vietā, lai uzlabotu tālmācības kvalitāti, ministrija ir izvēlējusies atņemt vecākiem tiesības izvēlēties savam bērnam piemērotāko izglītības apguves formu. Bērni, kuri ir cietuši esošās izglītības sistēmas dēļ un līdz šim bija raduši glābiņu tālmācībā, tagad būs spiesti atgriezties vidē, no kuras vēlējās tikt prom. 

Piektdien uzbrukumā ar nazi Vācijas ziemeļu pilsētas Hamburgas centrālajā dzelzceļa stacijā ievainoti 17 cilvēki, ziņo varasiestādes. Policija platformā "X" paziņoja, ka aizdomās turamais tika aizturēts stacijā.  Pēc policijas sniegtās informācijas, aizturētā persona ir 39 gadus veca vāciete. Policijas preses pārstāvis pavēstīja, ka varasiestādes pārbauda, vai aizturētajai sievietei nav bijuši garīgi traucējumi. Ārkārtas dienesti ziņo, ka četri cilvēki atrodas kritiskā stāvoklī. Pašlaik nav nekādu norāžu par iespējamo motīvu.

Eiropas Kosmosa aģentūra paziņojusi, ka tā uzmanīgi novēro futbola laukuma lieluma asteroīdu, kas varētu sadurties ar Zemi pēc septiņiem gadiem, ziņo "Sky News".  Saskaņā ar aģentūras datiem, asteroīda, kas apzīmēts ar 2024 YR4, iespējamība tieši ietriekties Zemes atmosfērā, nodarot nopietnus postījumus reģionā, ir 1 no 83. 100 x 40 metrus lielais kosmosa objekts pašlaik atrodas aptuveni 43 miljonu kilometru attālumā un attālinās no mūsu planētas, taču tā trajektorija šķērsos Zemes orbītu 2032. gada 22. decembrī. Ja sadursmes risks tiks apstiprināts, aģentūra iesniegs oficiālus ieteikumus ANO, lai var sākt darbu pie iespējām reaģēt uz potenciālajiem draudiem, izmantojot kosmosa kuģus.

Turpinām ziņas

Slikto laikapstākļu rezultātā vietām Latvijā sapuvusi daļa iesēto cūku pupu un zirņu. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš informē, ka mitrums pats par sevi nav nekas slikts, jo tas augiem, piemēram, kāpostiem, palīdz ieaugties un nostiprināt saknes. Lielāko "stresu" augiem deva tieši salnas un netipiski zemās temperatūras. Viņš piebilst, ka prognozēt precīzus ražas zudumus būs iespējams tikai ap ražas novākšanas laiku.

No maija plašākai sabiedrībai pieejama jauna interneta vietne lietotu grāmatu tirdzniecībai - "luta.lv". Jebkurš Latvijas iedzīvotājs portālā var piedāvāt savas grāmatas pārdošanai, kā arī iegādāties izdevumus no citiem pārdevējiem. Atšķirībā no parastiem sludinājumu portāliem, "luta.lv" darbojas kā interneta veikals, nodrošinot ērtus norēķinus un piegādes pakalpojumu "Omniva" pakomātos. Lai grāmatu izlikšana pārdošanā būtu iespējami ātra, portāla datubāzē ir ievadīti jau gandrīz 25 000 ieraksti - topošajiem pārdevējiem atliek tikai norādīt grāmatas cenu un nolietojumu, un gaidīt pircējus. Par pārdotajām grāmatām saņemto naudu iespējams tērēt jaunas lasāmvielas iegādei "Luta.lv" platformā vai pārskaitīt uz savu norēķinu kontu.

Un vēl

Šonedēļ laikapstākļi gaidāmi līdzīgi kā aizvadītajā nedēļā – spīdēs saule, tomēr brīžiem debesis aizklās mākoņi un gaidāmas lietavas, vietām, pārsvarā valsts austrumos, intensīvas, kas atkal ietekmēs ūdens līmeni. Termometra stabiņš vietām pakāpsies līdz +20 grādu atzīmei. Biežo un ilgstošo nokrišņu rezultātā gaidāma zemāko vietu applūšana un ūdens līmeņa paaugstināšanas ūdenstilpēs, par ko ir izsludināts dzeltenas pakāpes brīdinājums. 

Pēc lietainās pirmdienas Latvijas austrumos, otrdien un trešdien mākoņu daudzums būs mainīgs. Otrdien austrumu rajonos turpinās līt, tur, iespējams, varēs sadzirdēt pērkona dārdoņu, savukārt trešdien lietus būs novērojams arī citviet valstī. Naktī uz otrdienu vietām veidosies migla, kas dažviet saglabāsies arī dienas laikā. Diennakts tumšajās stundās gaisa temperatūra būs +7…+12°. Dienās gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +16…+22°, piekrastē būs vēsāk. Dienas vidū un pēcpusdienā, spīdot saulei, UV starojuma intensitāte būs vidēji augsta, tādēļ aicina ilgstoši neuzturēties tiešos saules staros!

Nedēļas otrajā pusē valsti šķērsos vairākas nokrišņu zonas, daudzviet atnesot lietu. Intensīvākas lietavas gaidāmas valsts austrumu daļā. Vējš turpinās pūst lēni, vien vietām piekrastē tas iegriezīsies no rietumu puses un pastiprināsies līdz mērenam. Nakts stundās gaisa temperatūra saglabāsies līdzīga, savukārt dienās tā būs +12…+18° robežās.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00 
Radio1 ziņās klausieties: Aizkrauklē notiks Valsts prezidenta vadītā militārās padomes sēde; Augšdaugavas novadā atjauno ceļmalas krucfiksus; un Vai Latvijas iedzīvotājiem ir finanšu drošības spilvens?

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien apmeklēs Aizkraukli, kur Zemessardzes 55.kājnieku bataljona štābā viņa vadībā notiks militārās padomes sēde. Valsts prezidenta militārā padome sniedz atbalstu prezidentam Satversmē un likumos noteiktās aizsardzības funkcijas īstenošanā un valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumu izpildē. Pēc sēdes Valsts prezidents apmeklēs Sēlijas militāro poligonu.

Valsts drošības dienests pēc pašvaldību vēlēšanām vērtēs jaunievēlēto domes priekšsēdētāju un viņu vietnieku atbilstību speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanai. Dienests vērš uzmanību, ka jebkura speciālās atļaujas pretendenta izvērtēšana notiek likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajā termiņā - personas pārbaudes termiņš ir trīs mēneši, taču, ja objektīvu iemeslu dēļ šajā termiņā personas vispusīgu izvērtēšanu nav iespējams pabeigt, dienests pārbaudi var pagarināt vēl par trim mēnešiem. Pārbaudes gaitā tiek padziļināti vērtēta personas līdzšinējā darbība, kā arī kontaktpersonu loks.

Jau ziņots, ka 2024.gada 1.jūnijā stājās spēkā prasība pašvaldības izpilddirektoriem un izpilddirektora vietniekiem viena mēneša laikā nosūtīt pieprasījumu kompetentajai valsts drošības iestādei par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu. Ja tā netiek saņemta, tad amatpersona jāatbrīvo no amata. Vienlaikus Saeima ir pieņēmusi grozījumus Pašvaldību likumā, kas pēc jūnijā paredzētajām vietvaru vēlēšanām noteiks pienākumu pašvaldībām pielaidei valsts noslēpumam pieteikt arī pašvaldību vadītājus un viņu vietniekus. Pašvaldību vadītāji automātiski nezaudēs amatu, pat ja pielaide viņiem netiks piešķirta. 

Pašvaldību vēlēšanas notiks jau pēc divām nedēļām. TV3 aptaujā skaidroja iedzīvotāju viedokli, cik nozīmīgs faktors, vēlēšanās izvēloties sarakstu, ir deputātu kandidātu reputācija. Vairākums jeb 73% pilsoņu ir norādījuši, ka partijas sarakstā esošo deputātu kandidātu reputācija viņiem ir nozīmīgs faktors partijas izvēlē, savukārt  - 41% - ļoti nozīmīgs; bet 32% - drīzāk nozīmīgs. Savukārt desmitā daļa ir norādījuši pretējo - viņiem partijas sarakstā esošo deputātu kandidātu reputācija nav nozīmīgs faktors partijas izvēlē, 6% - drīzāk nav nozīmīgs; 4% - nemaz nav nozīmīgs. 17% pilsoņu nav snieguši konkrētu atbildi šajā jautājumā vai arī nepiedalīsies vēlēšanās.

Ukrainā tiek veikta izmeklēšana par 268 ukraiņu karagūstekņu slepkavībām, ko kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma veikuši Krievijas karavīri, vēsta Ukrainas ģenerālprokurora birojs. 57 ir 2022.gada lietas, 11 - 2023.gada, 149 - 2024.gada, 51 - šā gada lieta.  Tīmeklī izplatīti vairāki video, kuros, pēc visa spriežot, redzams, kā kaujas laukā tiek nošauti sagūstītie Ukrainas karavīri, dažkārt no tuva attāluma.

Teju 45 tūkstoši mājvietu Francijas rietumu pilsētā Nicā naktī uz svētdienu palika bez elektrības. Vien dienu iepriekš plašus elektroapgādes traucējumus piedzīvoja arī valsts dienvidos, kur tika skarti 160 tūkstoši mājsaimniecību. Traucējumi sākās Kannu filmu festivāla noslēdzošajā dienā, taču kinofestivāla noslēguma ceremonija tik un tā notika, jo norises vietā ir sava autonoma elektroapgāde. Tomēr veikalos nevarēja norēķināties ar maksājumu kartēm, bija problēmas ar mobilo internetu un dažos kinoteātros uz laiku tika pārtraukta filmu izrādīšana. Plašo traucējumu iemesls esot bijusi avārija augstsprieguma elektrolīnijā, kas radusies ļaunprātīgas dedzināšanas rezultātā. Pēc sabotāžas akta Francijas pilsētas paudušas apņēmību pastiprināt drošību elektrostaciju apkārtnē.

Turpinām ziņas

Ceļu satiksmes drošības direkcijas Jēkabpils tehniskās apskates stacijā no šodienas sāks apkalpot arī kravas transportlīdzekļus. CSDD informē, ka pēc rekonstrukcijas darbiem Jēkabpils tehniskās apskates stacija atsāk darbu pilnā apmērā un tehniskās apskates pakalpojums tiks nodrošināts visu veidu transportlīdzekļiem, arī kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām.

Šomēnes, kas tradicionāli ir veltīts Dievmātes, svētās Marijas godam ar sev raksturīgajiem maija dziedājumiem baznīcās un pie krucifiksiem, Augšdaugavas novada Naujenes pagastā tika atjaunots jau labu laiku novārtā pamests un krūmos ieaudzis ceļmalas krucifikss. Katrā Latgales ciemā jeb sādžā kādreiz atradās vismaz viens vai pat divi krucifiksi, kas laika gaitā, un aizejot mūžībā maija dziedājumu dalībniekiem, nereti izzuda. Taču, pateicoties aktīviem iedzīvotājiem, dažiem ir lemts piedzīvot atdzimšanu. Tā Naujenes pagastā pirms pieciem gadiem tika atjaunots Buļu ciema krucifikss, bet šogad – krucifikss Kraujas ciemā.

Un vēl

Latvijā katram trešajam iedzīvotājam vecumā no 18 līdz 74 gadiem nav izveidots finanšu "drošības spilvens", un tas ir sliktākais rādītājs Baltijas valstīs, liecina "SEB bankas" veiktās aptaujas rezultāti. Lietuvā situācija ir mazliet labāka, tur bez uzkrājumiem dzīvo 23% respondentu. Savukārt Igaunijā finanšu "drošības spilvens" nav izveidots katram piektajam iedzīvotajam. Kā norāda "SEB bankas" finanšu pratības eksperti, varētu teikt, ka situācija Igaunijā ir vislabvēlīgākā, tomēr par patiesi labu tā būtu uzskatāma, ja visiem iedzīvotājiem būtu kaut minimāls "drošības spilvens". Ikviens, kam nav izveidots uzkrājums neparedzētiem gadījumiem, ir pakļauts riskam.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Apejot Eiropas Savienības sankcijas, Kremļa fonds turpina slepus apmaksāt advokātus Latvijas prokremliskajiem darboņiem; Šonedēļ Jēkabpilī un Brodu ciemā hlorēs ūdensapgādes sistēmu; un Daugavā paaugstinās ūdens līmenis

Tuvākās dienas parādīs, vai ASV koriģēs savu politiku attiecībā pret agresorvalsti Krieviju, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš. Viņš skaidroja, ka pēdējās dienās notikušie pastiprinātie Krievijas uzlidojumi Ukrainai pierāda to, ka Krievija, atšķirībā no Ukrainas, nav gatava uguns pārtraukšanai. Minētais apliecinot, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāpastiprina politiskais, finansiālais un militārais atbalsts Ukrainai, vienlaikus pastiprinot sankcijas pret Krieviju. Acīmredzot tikai Krievijas nespēja gūt panākumus frontes līnijā varētu piespiest to sēsties pie sarunu galda un rezultātā panākt kādus abām pusēm pieņemamus risinājumus, skaidroja Riekstiņš.

Apejot Eiropas Savienības sankcijas, Kremļa fonds turpina slepus apmaksāt advokātus Latvijas prokremliskajiem darboņiem, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica". Tā rīcībā esošie dokumenti norāda, ka par spīti ES sankcijām, Krievijas Ārlietu ministrijas atbildībā esošais Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu aizstāvības un atbalsta fonds Latvijā šogad piešķīris naudu vismaz trīs lietām. Tajā skaitā nauda 4 tūkstoši eiro apmērā piešķirta prokremliskā aktīvista Aleksandra Gapoņenko advokātes izdevumiem, kā arī nauda dota diviem projektiem, kas mērķēti uz Latvijas auditoriju - gandrīz 55 tūkstoši eiro bijušajam Latvijas žurnālistam "objektīvas informācijas" izplatīšanai "Telegram" platformā par Baltijā notiekošo, bet vēl 16 tūkstoši eiro - Kremļa propagandistam grāmatas izdošanai par Latvijas vēsturi.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība turpina projektu "Iedvesmas bibliotēka" un izsludina jaunu pieteikšanos. "Iedvesmas bibliotēka" ir nacionāla mēroga projekts, kuru Atbalsta biedrība īsteno kopā ar pašvaldībām, lai dotu iespēju Latvijas bibliotēkām veidot mūsdienīgu, lasītājiem un grāmatām draudzīgu vidi. Bibliotekāri aicināti pieteikt idejas par kvalitatīviem un laikmetīgiem dizaina un arhitektūras risinājumiem savās bibliotēkās - iekārtošanu, pārbūvi, remontu un jauna dizaina mēbeļu izgatavošanu. Pieteikties projektam var ikviena bibliotēka līdz 30.septembrim. 

Nedēļas nogalē Ukraina un Krievija noslēgusi lielāko gūstekņu apmaiņu kopš kara sākuma, apmainoties ar 1000 gūstekņiem.  Vienošanās par "1000 pret 1000" tika panākta sarunās šomēnes Turcijas pilsētā Stambulā.  23. maijā Ukrainā atgriezās 120 civiliedzīvotāji un 270 militārpersonas, kurus sagūstīja dažādos frontes sektoros. Sestdien tika atbrīvoti 307 Ukrainas aizstāvji, bet svētdien – vēl 303 Ukrainas Bruņoto spēku, Nacionālās gvardes, Robežsardzes un Valsts speciālā transporta dienesta karavīri. Vienlaikus Krievijas Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka mājās atgriezušies arī 1000 tās karavīru.

Krievu dziedātājs Filips Kirkorovs tika hospitalizēts privātā klīnikā Maskavā. Viņš jau divas nedēļas atrodas neatliekamās ķirurģijas nodaļas novērošanā veselības problēmu dēļ pēc incidenta koncertā.  Kā vēsta Krievijas mediji, komplikācijas radušās pēc apdegumiem, ko mākslinieks guva 25. aprīlī uzstāšanās laikā Sanktpēterburgā. Ugunsgrēks izcēlās koncerta laikā Sanktpēterburgā. Uz skatuves dziedātājs uzstājās ar pirotehniskiem elementiem - saskaņā ar plānu viņam vajadzēja tikt paceltam uz mikrofona formas dekorācijas, un ap viņu bija paredzēta uguņošana. Tomēr kaut kas nogāja greizi: viens no pirotehniskajiem viļņiem trāpīja mākslinieka skatuves kostīmam, kas nekavējoties aizdegās. Kirkorovs panikā sāka kratīt roku un nodzēsa uguni turpat uz skatuves, un publika kļuva par lieciniekiem viņa cīņai ar liesmām. Neskatoties uz incidentu, viņš palika uz skatuves līdz koncerta beigām.

Turpinām ziņas

Šonedēļ, no šodienas, 26. maija līdz piektdienai, 30. maijam Jēkabpilī un Ābeļu pagasta Brodu ciemā veiks ūdensapgādes sistēmas hlorēšanu. Šādi pasākumi, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem notiek regulāri. SIA "Jēkabpils ūdens" lūdz visus Jēkabpils pilsētas un Ābeļu pagasta Brodu ciema patērētājus ūdens dezinfekcijas periodā uzturā lietot tikai vārītu ūdeni. Tālrunis uzziņām: 29992138.

Aicina donorus apmeklēt Donoru dienas 9. un 30.jūnijā no pulksten deviņiem līdz vieniem dienā Jēkabpils stadiona telpās. Lai atjaunotu un uzturētu asins krājumus un spētu nodrošināt asins pieejamību ikvienam, kam tā būs nepieciešama, Asins donoru centrs aicina ikvienu atsaucīgu cilvēku ziedot asinis. Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Pēc reģistrēšanās potenciālajam donoram jāaizpilda neliela anketa, kam seko saruna ar ārstu, temperatūras un asinsspiediena mērījumi, kā arī hemoglobīna pārbaude. Ja visi rādītāji ir labi, tad donors aicināts doties uz asins ziedošanu. Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam.

Un vēl

Baltkrieviju skārušas jaunas lietavas un nokrišņi gaidāmi arī tuvākajās dienās, tādēļ šonedēļ straujāk kāps ūdens līmenis Daugavā. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem pēdējās desmit dienās ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils paaugstinājies par metru, pie Daugavpils - par pusotru metru. Gaidāmais ūdens līmeņa kāpums neradīs plūdu draudus. Ūdens temperatūra upēs, ezeros un jūrā pārsvarā ir +10..+15 grādi.

Jau ziņots, ka šonedēļ gaisa temperatūra Latvijā gaidāma atbilstoša normai un līs mazāk, Latgalē saglabāsies lietaināks laiks. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem iepriekšējās četras nedēļas bijušas vēsākas par normu jeb 1991.-2020.gada vidējo temperatūru attiecīgajā periodā. Savukārt šīs nedēļas vidējā gaisa temperatūra gaidāma tuvu normai. Maksimālā gaisa temperatūra nedēļas pirmajā pusē būs +17..+22 grādi, trešdien kļūs vēl par grādu siltāks, bet vietām piekrastē un zem lietus mākoņiem valsts austrumos saglabāsies zemāka temperatūra. Sākot ar ceturtdienu, gaidāms nedaudz vēsāks laiks - valsts lielākajā daļā temperatūra nepārsniegs +20 grādus. Salnas nav gaidāmas, gaisa temperatūra naktīs galvenokārt nenoslīdēs zemāk par +5..+10 grādiem. Vietām īslaicīgi līs, Latgali biežāk šķērsos plašākas nokrišņu zonas.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Konkursā uz "airBaltic" izpilddirektora amatu pieteicies plašs pretendentu loks no daudzām valstīm; Augustā Aknīstē norisināsies Baltijas laikmetīgās operas tīkla rezidence; un Kāpēc Eiropā ir maijam neraksturīgs aukstums?

Konkursā uz Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amatu saņemti vairāk nekā 40 pieteikumi no gandrīz 30 valstīm, arī no Latvijas. Šonedēļ nominācijas komisija lems par turpmāko kandidātu atlases procesa virzību. Tālāk tiks izvēlēts personāla piesaistes speciālists, kurš sāks kandidātu izvērtēšanas procesu. Jauno izpilddirektoru amatā iecels "airBaltic" padome, balstoties uz nominācijas komisijas un personāla atlases speciālista ieteikumu. Kopējais atlases process varētu ilgt apmēram trīs mēnešus. 

Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi valdības rīkojuma projektu, lai pastiprinātu Latvijas gaisa telpas aizsardzības pasākumus austrumu pierobežā. Aizsardzības ministrija aģentūrai LETA atteicās komentēt, kāpēc tieši pašlaik nepieciešams šāds rīkojums, ja pēc gadījuma ar Rēzeknes novadā pērn rudenī nokritušo Krievijas dronu "Shahed" Nacionālie bruņotie spēki jau stiprināja Latvijas pretgaisa aizsardzības spējas. Tāpat ministrija nekomentēja, vai valdības rīkojuma projekts paredz pastiprinātajiem gaisa telpas aizsardzības pasākumiem kādu papildu finansējumu.

Partijas "Progresīvie" Saeimas deputāti iesnieguši grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, kas paredz administratīvo atbildību par sabiedriskās kārtības aizskaršanu publiskajā digitālajā komunikācijā, piemēram, sociālajos tīklos. Deputāti rosina noteikt atbildību par draudiem personai, tās tuvinieka vai identificējamas personu grupas drošībai, veselībai, dzīvībai vai dzimumneaizskaramībai. Tāpat atbildību varētu noteikt par pamudinājumu personai nodarīt sev būtisku kaitējumu vai izdarīt pašnāvību. "Progresīvo" deputāti administratīvo atbildību rosina arī piemērot par aicinājumu uz vardarbību pret personu vai personu grupu. Par šādu pārkāpumu personu varētu sodīt ar soda naudu līdz 500 eiro.

Ukraina pēdējās dienās piedzīvojusi šī Krievijas uzsāktā pilna apmēra kara laikā vēl nepieredzēti spēcīgu agresorvalsts kaujas dronu un raķešu uzbrukumu vilni. Trauksme vairākās Ukrainas pilsētās skanējusi jau trešo nakti pēc kārtas. Uzbrukumi ar lielu sparu atsākās naktī uz sestdienu, kad Krievija pret Ukrainu palaida 264 "Šahed" kaujas dronus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes. Nākamajā naktī sekoja pēc spēcīgāks uzbrukums – 300 kaujas droni un gandrīz 70 raķetes postīja dažādas apdzīvotas vietas Ukrainā. Šī nakts arī uzskatāma par spēcīgāko agresorvalsts uzbrukumu kopš pilna mēroga kara sākuma. Atšķirībā no iepriekšējās nakts gan mazāk izmantotas raķetes, bet vairāk "Šahed" kaujas dronu un to imitatoru. Kopumā tie bija 355, kas ir līdz šim nepiedzīvoti liels to skaits. Krievija ne vien palielina uzbrukumus Ukrainas pilsētām, bet arī nemitīgi uzlabo savus ieročus un lādiņus. Agresoru iedvesmo tas, ka nav vienotas ar Eiropu, stingras atbildes reakcijas no ASV.

Amerkas Savienotajās Valstīs notikuši piemiņas pasākumi par godu policistu nogalinātajam afroamerikānim Džordžam Floidam. Viņa nāve pirms pieciem gadiem raisīja sašutumu sabiedrībā un bija plašu demonstrāciju iemesls.  Floids 2020. gadā nomira pēc tam, kad baltādains policists pēc aizturēšanas ar celi apmēram deviņas minūtes bija piespiedis viņa kaklu pie zemes, neraugoties uz sūdzībām par elpas trūkumu. Policistu notiesāja, bet daudzi iedzīvotāji un aktīvisti uzskata, ka rasisma problēma sabiedrībā turpina pastāvēt. 

Turpinām ziņas

Telpās "Sansusī", Aknīstē, no 18. līdz 23.augustam norisināsies Baltijas laikmetīgās operas tīkla rezidence. Pērn tika izveidots Baltijas laikmetīgās operas tīkls, kas savā pirmajā darbības gadā koncentrējies uz savstarpēju iepazīšanos. Četrās tikšanās reizēs Lietuvā, Latvijā un Igaunijā pulcējās laikmetīgās operas veidotāji, producenti, mākslas kritiķi un analītiķi, kurus interesē laikmetīgā opera. Pirmā Baltijas laikmetīgās operas tīkla rezidence notiks no 18. līdz 23.augustam rezidenču telpā "Sansusī", uzreiz pēc alternatīvā kamermūzikas festivāla "Sansusī", Aknīstē. Mākslinieki no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas aicināti piedalīties rezidencē un tikties ar Baltijas kolēģiem, kuri interesējas par laikmetīgo operu.

Pagājušajā nedēļā noticis šokējošs lāča uzbrukums Gulbenes novada Beļavas pagastā. Lācis iekļuva savvaļas zirgu, koniku, aplokā, un uzbruka ķēvei, saplosot tās gurnu, vestā TV3. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” zinātniskā asistente Alda Stepanova atklāj, ka pēc uzbrukuma ķēvi nācās iemidzināt, jo savainojums bijis pārāk dziļš. Lielākoties brūnais lācis tomēr ir veģetārietis, pārtiek no zāles, pumpuriem, ogām, kā arī mēdz baroties ar kritušiem dzīvniekiem, kukaiņiem, piemēram, skudrām no skudru pūžņiem. Tomēr mēdz būt arī līdzīga rakstura agresīvi uzbrukumi. Jau ziņots, ka patlaban Latvijas mežos vērojama stabila brūnā lāča populācijas atjaunošanās, sasniedzot 120 īpatņus. 

Un vēl

Šī  gada maijā laikapstākļi pārsteidza Eiropas iedzīvotājus, piemēram Karpatu kalnos uzsniga sniegs, un gaisa temperatūra ievērojami pazeminājās daudzviet Eiropā. Šādu anomāliju cēloņi ir saistīti ar sarežģītiem procesiem atmosfērā un globālajām klimata izmaiņām, vēsta Prozoro. Kā norāda klimatoloģe Vera Balabuha no Ukrainas Hidrometeoroloģijas institūta, galvenais pašreizējā aukstuma vilņa cēlonis ir La Ninja klimata fenomens. Tas veicina aukstā arktiskā gaisa pārvietošanos uz dienvidiem, kas izraisījis strauju aukstuma vilni Eiropā. Tam pievienojās arī citas atmosfēras parādības. Jo īpaši strūklas straume - spēcīga gaisa straume 9-12 km augstumā - vājinājās un kļuva viļņaina, ļaujot aukstumam iekļūt dziļi kontinentā. Tā rezultātā sniegs sniga pat maijā. 

Savukārt britu meteorologi Feja Haltone un Morgana Tomasa skaidro, ka temperatūra reģionos no Vācijas līdz Ukrainai ir pazeminājusies par 5-10 °C zem normas. Un laikapstākļu eksperts Jenss Bonevics no DTN Weather atzīmē, ka atmosfēras procesu gaitu ietekmēja arī Ziemeļatlantijas svārstību nestabilā fāze, kas izmainīja strūklas plūsmas ierasto struktūru. Sinoptiķi prognozē, ka situācija sāks mainīties jau maija beigās. Strūklas pastiprināšanās ļaus Atlantijas cikloniem atnest uz Eiropu vairāk siltuma un nokrišņu.

Foto: Jēkabpils novads/Facebook

Atstājiet komentāru