Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 14.oktobrī
- Radio1.lv --
- 14 oktobris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Optiķi signalizē par draudiem nozarei un rosina Veselības ministriju risināt situāciju; No šodienas Latvijā beidzas meža ugunsnedrošais laikposms; un Līdz mēneša beigām debesīs vērojama spoža komēta.
Optiķi aicina Veselības ministriju veidot darba grupu, lai nepieļautu nozares sabrukumu, pretējā gadījumā deviņiem no desmit optikas veikalu draudot slēgšana. Tiek norādīts, ka birokrātiski šķēršļi redzes pārbaudēm optikas veikalos, spiežot tos pārveidot par veselības centriem, apdraud veselas nozares - optiķu – pastāvēšanu. Latvijas Optometristu un optiķu asociācija ir ilgi un uzstājīgi lūgusi un prasījusi ministrijai sakārtot šos jautājumus un neuzlikt optikas veikaliem absurdus ierobežojumus, taču asociācija nav tikusi uzklausīta. Biedrībā norāda, ka optikas veikali līdz šim ir veikuši 15 līdz 20 tūkstoši redzes pārbaužu mēnesī, un, ja tos aizvērs, nav zināms, kā veselības centri un slimnīcas tiks ar šādu apjomu galā.
Meklējot, kur rast naudu aizsardzībai, Ekonomikas ministrija lēmusi samazināt budžetu zinātnieku inovāciju programmai. Neziņā par to, kas būs un kas nē, uz brīdi pārtraukts arī pieteikumu konkurss. Bija paredzēts, ka tagad – nākamajā programmas kārtā finansējums pārsniegs vairāk nekā 20 miljonus eiro. Bet tagad – kad jau bija izsludināta pieteikšanās programmai, finansējums samazināts par 4 miljoniem eiro. Bijusī Ekonomikas ministre Ilze Indriksone asi kritizē šādu rīcību un norāda, ka tagad ministrija parādījusi, ka, ja nu kas – naudu var paņemt no zinātniekiem atvēlētā, neņemot vērā iepriekšējo vienošanos, ka šis finansējums zinātnei būs stabils.
Ceļu satiksmes drošības direkcija ir izsludinājusi iepirkumu par piecu klientu apkalpošanas centru ēku pārbūvi. Iepirkums ir sadalīts piecās daļās, kurās iekļauti plāni, tajā skaitā arī pārbūvēt CSDD Jēkabpils klientu apkalpošanas centra nojumi. Piedāvājuma izvēles kritērijs būs saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Savukārt līguma izpildes termiņš katrā CSDD apkalpošanas centrā būs 12 mēneši. Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 1.novembrim.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks sestdien paziņoja, ka jaunās migrācijas politikas ietvaros plānots uz laiku apturēt patvēruma tiesības, jo tās ļaunprātīgi izmanto kaimiņvalstis Baltkrievija un Krievija. Pēc Tuska teiktā, valstij ir jāatgūst 100% kontrole pār to, kas ieceļo Polijā un izceļo no tās, un ka patvēruma tiesību teritoriāla apturēšana būs daļa no stratēģijas, kas tiks iesniegta otrdien valdības sēdē.
Norvēģija saistībā ar valstī paaugstināto terorisma draudu līmeni ieviesusi pagaidu robežkontroli ar Šengenas zonas valstīm, sestdien paziņoja Norvēģijas policija. Pagaidu robežkontrole būs spēkā līdz 22. Oktobrim. Policija norādījusi, ka netiks pārbaudīti pilnīgi visi robežas šķērsotāji, tāpēc nav gaidāms, ka robežšķērsošana prasīs ilgāku laiku, nekā ierasts.
Jau ziņots, ka Norvēģijas iekšējās drošības dienests PST 8. oktobrī paaugstināja terorisma draudu līmeni valstī no mērena līdz augstam, kas ir otrais augstākais līmenis piecu līmeņu skalā. Dienests norādīja, ka jo īpaši palielinājušies draudi ar ebrejiem un Izraēlu saistītiem objektiem.
Turpinām ziņas
Valsts meža dienests no šodienas visā Latvijas teritorijā atceļ meža ugunsnedrošo laikposmu, kas bija spēkā no 3.maija. Dienesta pārstāvji norāda, ka šogad reģistrēti un dzēsti 225 meža ugunsgrēki, kuros izdeguši 65 hektāri meža zemes, kas ir būtiski labāks rādītājs nekā iepriekšējos gados. Pērn tika reģistrēti un dzēsti 653 meža ugunsgrēki 637 hektāru platībā, bet 2022.gadā - 391 meža ugunsgrēks 221 hektāra platībā. Meža ugunsgrēku skaita un izdegušo platību kritumu dienesta pārstāvji skaidro ar lietainajiem laika apstākļiem, kā arī iedzīvotāju apzinīgāku rīcību, atrodoties mežā.
Šodien un rīt Jēkabpilī būs pieejami mamogrāfa izmeklējumi. Mamogrāfa pārbaude pieejama tikai pēc iepriekšēja pieraksta. Sievietēm, kuras ir saņēmušas uzaicinājuma vēstuli no Nacionālā veselības dienesta Valsts skrīninga programmas ietvaros, izmeklējums ir bez maksas. Ar ģimenes ārsta vai ārstējoša ārsta norīkojumu, kuram nav līgumattiecību ar Nacionālo veselības dienestu, – par maksu. Pierakstīties uz izmeklējumu var zvanot uz tālruņa numuru – 27866655.
Un vēl
No sestdienas līdz mēneša beigām daudzviet pasaulē debesīs būs labi redzama spožā Čučiņšanas-ATLAS komēta, un Latvijā tā būs novērojama ar neapbruņotu aci vakaros no pulksten septiņiem zemu pie horizonta rietumu, vēlāk dienvidrietumu pusē. Čučiņšanas-ATLAS komētu atklāja 2023. gada 9. janvārī Purpura kalnu jeb Čučiņšanas observatorijā Ķīnā un neatkarīgi 22. februārī ar ATLAS robotteleskopu Dienvidāfrikā. Kopš sestdienas komēta atrodas vistuvāk Zemei - 70 miljonu kilometru attālumā un ir sācies novērojumiem piemērotākais laiks. Oktobra beigās komēta jau būs attālinājusies no Zemes un Saules, tās spožums samazināsies.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties : Vēlēšanu rīkotājiem ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju balsu sadalīšana pa visiem reģioniem radītu grūtības; Jēkabpils mediķi ceļ trauksmi par saslimstības ar garo klepu pieaugumu ; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ ?
Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas aicinājums ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju balsis Saeimas vēlēšanās pieskaitīt visiem vēlēšanu apgabaliem, vadoties no pēdējās deklarētās dzīves vietas, apgrūtinātu Centrālās vēlēšanu komisijas darbu. Šādas izmaiņas arī sadārdzinātu vēlēšanu procesu. Pašlaik gan precīzi aprēķini par to, cik papildu finansējums tam būtu nepieciešams, nav veikti. Vienlaikus, gadījumā, ja šādas izmaiņas tiktu pieņemtas, CVK tās izpildītu. Pašlaik Saeimas vēlēšanās nodotās balsis tiek ieskaitītas un ņemtas vērā mandātu sadalē Rīgas reģionā.
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības deputāti pieņēmuši lēmumu par SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" 64,3 % kapitāldaļu nodošanu valstij, saglabājot savā īpašumā 25% daļu. Valsts iesaiste pavērs plašas iespējas slimnīcas attīstībā un medicīnas pakalpojumu uzlabošanā reģiona iedzīvotājiem. Paredzēts, ka pēc kapitāla daļu nodošanas slimnīcā turpmāk būs četri dalībnieki: vairāk nekā 70% kapitāla daļu piederēs valstij, Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai piederēs 25% no visām kapitāla daļām, pa 2% piederēs Augšdaugavas novadam un Rīgas Stradiņa universitātei. Daugavpils pašvaldība saglabās dalību lēmumu pieņemšanā nozīmīgos jautājumos. Tikmēr valsts iesaiste slimnīcas pārvaldībā ļaus attīstīt Latgales reģiona lielākās medicīnas iestādes materiāltehnisko bāzi.
Sākoties apkures sezonai, vairāk nekā puse Baltijas valstu iedzīvotāju prognozē, ka siltumenerģijas rēķini kļūs dārgāki. Igaunijā apkures izmaksu pieaugumu prognozē 71% aptaujāto iedzīvotāju, tikmēr Latvijā – nedaudz vairāk kā puse jeb 56%, liecina bankas "Citadele" veiktā aptauja. Lielākā daļa aptaujas dalībnieku prognozē, ka apkures rēķini pieaugs par vairāk nekā 10% – tā norādījusi teju ceturtā daļa Latvijā un Lietuvā, attiecīgi 22% un 23% un trešā daļa Igaunijā. Biežāk šādu viedokli pauduši iedzīvotāji vecumā pēc 40 gadiem un tie, kuri dzīvo kādā no Baltijas valstu galvaspilsētām. Savukārt siltumenerģijas izmaksu sadārdzināšanos 5 līdz 10% robežās prognozē 22% – Latvijā, 24% – Lietuvā un 27 – Igaunijā. Tikmēr rēķinu palielināšanos līdz 5% sagaida aptuveni desmitā daļa Baltijas iedzīvotāju. Kopumā apkures izmaksu pieaugumu prognozē 71% Igaunijā, 59% Lietuvā un 56% Latvijā.
Turpinām ziņas
Eiropā un arī Latvijā šogad pieaugusi saslimstība ar garo klepu. Jēkabpils nav izņemums. Tāpēc, lai brīdinātu sabiedrību, Jēkabpils reģionālās slimnīcas galvenā ārste Ilze Bikova un Jēkabpils reģionālās slimnīcas Bērnu nodaļas vadītāja, pediatre pulmonoloģe Aija Briška aicināja uz preses konferenci vietējo mediju pārstāvjus. Tiekoties ar žurnālistiem Aija Briška raksturoja garo klepu.
AUDIO
Vai Jēkabpils slimnīcā patlaban ārstējas beŗni ar garo klepu?
AUDIO
Kā notiek vakcinēšana pret garo klepu?
AUDIO
Kāpēc mediķi ceļ trauksmi par saslimstību ar garo klepu?
AUDIO
Kādas ir garā klepus komplikācijas?
AUDIO
Efektīvākā aizsardzība pret garo klepu ir vakcinēšanās. Izvēle bērnu vakcinēt vai nē ir vecāku ziņā, ja vecāki atsakās no vakcinācijas, pakļaujot bērnu saslimstības un pat nāves riskam, ārstam nav citu instrumentu, kā mainīt šo situāciju, kā vien diskusija ar vecākiem, cenšoties pārliecināt par vakcinācijas lietderīgumu. Aija Briška norāda, ka vakcīna pret garo klepu būtu ieteicama arī grūtniecēm, jo tā var pasargāt zīdaini līdz vakcinācijas vecuma sasniegšanai. Tomēr arvien vairāk jauno vecāku atsakās no vakcinēšanas. Kādi ir šo vecāku argumenti?
AUDIO
Aija Briška aicina vecākus ar atbildību attiekties pret vakcinēšanu, jo tikai tā var pasargāt savu bērnu no smagas saslimšanas. Ja bērni nav vakcinēti zīdaiņa vecumā, to var izdarīt jebkurā vecumā. Par iespēju vakcinēties jājautā ģimenes ārstam.
Un vēl
Šī nedēļa iesāksies ar lietainu un vējainu laiku, tomēr nedēļas otrā puse būs saulaina un būtiski nokrišņi nav gaidāmi, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes. Nedēļas sākumā laika apstākļus noteiks ciklona darbība. Šodien un rīt vietām gaidāms lietus un mākoņu debesīs būs daudz, bet naktīs un no rītiem vietām sabiezēs migla. Vējš lielākajā valsts daļā būs lēns, vien otrdien, tam iegriežoties no ziemeļrietumiem, rietumiem, piekrastē gaidāmas vēja brāzmas līdz 15 m/s. Diennakts tumšajās stundās gaiss atdzisīs līdz +3…+10°, bet dienās termometra stabiņš pakāpsies līdz +8…+12° atzīmei. Vēl naktī uz trešdienu laika apstākļi saglabāsies līdzīgi - valsts centrālajā daļā gaidāms lietus, bet piekrastē brāzmainais vējš. Tomēr dienas laikā, pastiprinoties anticiklonam, laikapstākļi strauji uzlabosies un līdz pat nedēļas beigām gaidāms sauss un saulains laiks ar lēnu vēju. Zem skaidrām debesīm naktīs gaiss atdzisīs līdz -2…+3°. Dienās saule gaisu iesildīs līdz +9…+14°.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts budžeta tēriņi nākamgad varētu pieaugt par 0,58 miljardiem eiro; Ārstu praksēs sācies gripas monitorings; un Stājas spēkā izmaiņas autobusu maršrutā Jēkabpils-Lone-Nereta.
Valdība šodien ārkārtas sēdē izskata budžeta projektu 2025.gadam. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki, arī izdevumi plānoti lielāki - par 876,5 miljoniem eiro nekā šī gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā. Jau ziņots, ka par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.
No trešdienas, 16.oktobra, līdz pat pavasarim vairs nekur Latvijā nevarēs braukt ātrāk par 90 kilometriem stundā (km/h), izņemot Siguldas šosejas posmu, kur ļoti labos apstākļos drīkstēs braukt ar ātrumu līdz 100 km/h. Iestājoties rudenīgiem laikapstākļiem, autovadītāji tiek aicināti ņemt vērā, ka rītos un vakaros kļūst tumšāks, kā arī redzamību var pasliktināt nokrišņi un migla. Lietus un kritušo lapu dēļ ceļi var kļūt slideni, rudens vēja brāzmu laikā uz ceļiem var būt lūzuši koki vai zari. Trešdien valsts ceļu tīklā sāksies ziemas uzturēšanas sezona, tas nozīmē, ka darbu sāks ceļu ziemas dienests, kas sekos līdzi braukšanas apstākļiem un nepieciešamības gadījumā veiks darbus, lai iespēju robežās uzlabotu braukšanas apstākļus.
Latvijas Banka ceturtdien, 17. oktobrī, izlaidīs sudraba kolekcijas monētu "Uzcelt neuzcelto", kas ir veltījums latviešu modernisma stila arhitektes Martas Staņas veikumam. Monētas tirāža būs 2 tūkstoši 500 eksemplāru. Monētas cena Latvijas Bankā būs 85 eiro, bet iegādes limits vienai personai – trīs monētas. Monētas grafiskā dizaina autore ir māksliniece, multidisciplināra dizainere Rūta Jumīte. Latvijas Banka monētas tapšanas procesā sadarbojās ar Latvijas Arhitektūras muzeju. Monēta kalta Nīderlandē.
Lietuvā svētdien notikušajā Seima vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguvuši pašlaik parlamenta opozīcijā esošie sociāldemokrāti, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas paziņotie provizoriskie rezultāti. Pēc balsu saskaitīšanas visos tūkstoš 947 vēlēšanu iecirkņos daudzmandātu apgabalā Lietuvas Sociāldemokrātu partijas saraksts saņēmis 19,36% balsu, kas tam nodrošina 18 no 70 daudzmandātu apgabala mandātiem. Otrā ir līdzšinējās valdošās koalīcijas lielākā partija - konservatīvā "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti", kas ieguvusi 17,96% balsu un 17 mandātus. Trešajā vietā ar 14,99% balsu un 14 mandātiem ir pagājušajā gadā dibinātā labēji populistiskā partija "Nemunas rītausma".
Eiropas Savienība nespēj nodrošināt Ukrainu ar pietiekamu daudzumu ieroču un munīcijas, tāpēc tā plāno investēt Ukrainas aizsardzības rūpniecībā, ziņo “The Washington Post”. Izdevums norāda, ka Eiropas savienības nesenais lēmums piešķirt 440 miljonus dolāru Ukrainas aizsardzības nozares atjaunošanai iezīmē jaunu pieeju un atklāj tās aizsardzības nozares trūkumus. Neraugoties uz to, ka Eiropas valstis un ASV ir nosūtījušas Ukrainai ieročus miljardiem dolāru vērtībā, šo valstu aizsardzības nozares jau sen ir koncentrējušās uz starptautisko vidi, kurā ir mazāk konfliktu. “The Washington Post” norāda, ka ieguldījumi Ukrainas aizsardzības nozarē nodrošinās lielāku elastību un ļaus Ukrainai ātri palielināt savu kapacitāti.
Turpinām ziņas
No pagājušās nedēļas Latvijā sācies gripas monitorings. Jēkabpilī saslimšana pagaidām nav konstatēta. Jēkabpils reģionālās slimnīcas galvenā ārste ilze Bikova sarunā ar Radio1 sacīja, ka Jēkabpilī saslimstība ar gripu nav fiksēta un arī slimnīcā pacientiem veiktie testi saslimstību neuzrāda. Savukārt saslimstība ar Covid-19 Jēkabpilī nemazinās. Ilze Bikova uzsvēra, ka patlaban Covid-19 ir ļoti lipīgs. Taču pārsvarā saslimšanas ārstēšana noritot ambulatori. Slimnīcā patlaban ārstējas četri pacienti vidēji smagā stāvoklī – trīs pieaugušie un divgadīgs bērns. Jau vēstīts, ka no šīs nedēļas Latvijā sāksies aktīvāka vakcinācija pret gripu un Covid-19.
Šogad Ziemassvētkos Daugavpils noformējumā dominēs sarkankrūtīši, pīlādžogas un auseklīši. Pagājušajā gadā Ziemassvētku noskaņa pilsētā tika radīta ne tikai centrā, bet arī vairākās pilsētas apkaimēs, kur tika iedegtas Ziemassvētku egles. Īpašu noskaņu radīja tas, ka iedzīvotāji paši varēja piedalīties eglīšu rotāšanā, veidojot unikālu svētku atmosfēru savā apkaimē. Arī šogad Daugavpils pašvaldība nolēmusi turpināt šo tradīciju, un aicina iedzīvotājus līdzdarboties. Jau tradicionāli Vienības laukumā daugavpiliešiem un pilsētas viesiem būs iespēja apmeklēt atrakcijas un satikt animatorus. Svētku programmā iekļauti pasākumi gan bērniem, gan pieaugušajiem. Savukārt Jaungada naktī tiks ieskandināts Daugavpils 750.jubilejas gads.
Un vēl
No šodienas stājās spēkā izmaiņas reģionālo autobusu maršrutā Jēkabpils-Lone-Nereta. Jau ziņots, ka maršrutā vairs netiks saglabāti divu reisu pagarinājumi līdz Lones centram - reiss pulksten 8.05 no pieturas "Nereta", kas līdz šim kursēja no pirmdienas līdz sestdienai, un reiss pulksten 15.15 no Jēkabpils autoostas, kas kursēja katru dienu. Abu reisu pagarinājumi tika ieviesti uz eksperimenta laiku - četriem mēnešiem. Tomēr 4.oktobrī Sabiedriskā transporta padomes sēdē skatītie pasažieru plūsmas rezultāti liecināja, ka izmaiņas nebija pieprasītas.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Izglītības un zinātnes ministrija solās atrast nepieciešamo finansējumu jaunajam modelim «nauda seko skolai»; SIA “Jēkabpils siltums” veiksmīgi uzsācis sezonu; un Teju pusei Latvijas bērnu trūkst intereses par lasīšanu
Piektdien, 18. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs darba vizītē apmeklēs Līvānu novadu, kur vizītes sākumā tiksies ar Līvānu novada domes vadību. Tāpat vizītes laikā Valsts prezidents tuvāk iepazīs optiskās šķiedras ražotāja SIA “Light Guide Optics International” un mājražotāja SIA “Līvānu ķiploks” darbību. Līvānu novadā plānots apmeklēt arī sociālās aprūpes centru “Rožlejas”, multifunkcionālo jauniešu iniciatīvu centru “Kvartāls” un Līvānu stikla un amatniecības centru.
Savukārt pulksten piecos pēcpusdienā Līvānu novada kultūras centrā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tiksies ar Līvānu novada iedzīvotājiem.
Izglītības un zinātnes ministrija apgalvo, ka jauns skolu finansēšanas modelis "programma skolā" ir nepieciešams, tomēr vēl nav zināms, kur tiks rasti nepieciešamie 35,5 miljoni eiro, lai to varētu ieviest ar nākamā gada 1.septembri. Ministrija solās atrast nepieciešamo finansējumu jaunajam modelim "Programma skolā" jeb "nauda seko skolai". Pašlaik esošais finansējuma modelis "nauda seko skolēnam" paredz, ka ministrija sadala finansējumu pašvaldībām pēc skolēnu skaita, pēc tam pašvaldības to sadala pa skolām, kas veido nevienlīdzību starp izglītības iestādēm. Savukārt jaunais modelis "nauda seko programmai" paredz, ka ministrija tiešā veidā nodod finansējumu skolai. Tāpat arī ministrija sola taisnīgāku un konkurētspējīgāku atalgojumu visiem pedagogiem neatkarīgi no skolas atrašanās vietas un skolēnu skaita. Neskatoties uz neskaidrībām par plānotā finansējuma rašanu, jauno modeli ir plānots ieviest ar jaunā mācību gada 1.septembri.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija bažīga par ieceri noteikt pašvaldības policijai kontrolēt ceļu satiksmi. Iepriekš atbildīgajā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma atbalstīt deputātu Jāņa Patmalnieka un Gata Liepiņa iesniegto priekšlikumu, kas paredz, ka valsts vai pašvaldības policija atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodrošina kārtību uz ceļiem, regulē transportlīdzekļu un gājēju kustību, veic satiksmes uzraudzību, kontrolē ceļu stāvokli, kā arī satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu un transportlīdzekļu tehnisko stāvokli. Latvijas Lielo pilsētu asociācija vēstulē komisija pauž bažas par normā ietverto vārdu "nodrošina" un aicina komisiju veidot tādu regulējumu, kas paredz pašvaldības policijai izvēles tiesības, nemaz uzlikt par pienākumu nodrošināt minēto Ceļu satiksmes likuma normu ievērošanu.
NATO šodien sāka ikgadējos kodolatturēšanas manevrus "Steadfast Noon", un tajos nākamo divu nedēļu laikā piedalīsies aptuveni 2 tūkstoši militārpersonu no astoņām aviācijas bāzēm. Manevros piedalīsies 60 lidmašīnas, kas veiks mācību lidojumus virs Rietumeiropas. To vidū ir iznīcinātāji, kas spēj pārvadāt Eiropā izvietotās ASV kodolbumbas, un tāla darbības rādiusa bumbvedēji, kā arī novērošanas un degvielas uzpildes lidmašīnas. Nevienā no mācību daļā netiks izmantoti kaujas ieroči, norāda NATO. Šogad mācības notiks Beļģijas un Nīderlandes aviobāzēs, kā arī gaisa telpā virs Lielbritānijas, Dānijas un Ziemeļjūras. Mācībās piedalīsies lidmašīnas no 13 alianses valstīm.
Eiropas centrālajā un ziemeļu daļā aizvien biežāk sastopama kāda galvenokārt Ziemeļāfrikas Vidusjūras piekrastei raksturīga skudru suga. Vides speciālisti ceļ trauksmi, ka tā var būtiski mainīt mūsu pasaules daļas dabisko ekosistēmu. Speciālisti pieļauj iespēju, ka skudras Vācijas dienvidu pilsētā Kēlā un citos reģionos galvenokārt nonāk kopā ar kultūraugu podiņu augsni. Cīņa pret miljoniem skudru, kas savstarpēji sadarbojas, ir milzīgs izaicinājums, ko varot salīdzināt ar "kaķa un peles spēli". Ja izdodas iznīcināt pusi no saimes, pārējie kukaiņi aizbēg un veido jaunu pilnvērtīgu superkoloniju vairāku simtu kvadrātmetru plašā teritorijā. Tajā ir simtiem "karalieņu" un vairāk nekā 20 miljoni darba skudru, kas ir agresīvas un strauji vairojas. Tās ir ļoti izturīgas un atjautīgas, tāpēc nepalīdz arī ierastie skudru apkarošanas līdzekļi. Plašo kontaktu un klimata izmaiņu dēļ invazīvo sugu skaits palielināsies arī Latvijā. Kā negatīvu piemēru jau šobrīd var minēt Spānijas kailgliemezi.
Turpinām ziņas
SIA “Jēkabpils siltums” informē, ka veiksmīgi uzsākta apkures sezona. Siltumenerģijas piegāde nodrošināta klientiem Jēkabpils pilsētā, Brodu, Variešu, Mežāres, Kūku un Spunģēnu ciemā esošajām mājām un iestādēm. Optimālais laiks, kad pieslēgt apkuri, ir kad dienas ārgaisa temperatūra samazinās līdz aptuveni +11 vai +12°C. Dienā vēl ir pietiekami silts un apkure nav nepieciešama, savukārt, vakarā un nakts laikā, temperatūrai pazeminoties, iespējams uzsākt nelielu siltumenerģijas lietojumu, izvairoties no drēgnuma un mitruma mājokļos.
Automātiskās darbības ēkas individuālais siltumpunkts nodrošina, ka, ārgaisa temperatūrai paaugstinoties, apkure izslēgsies un siltumenerģija netiks patērēta.Pagastos daudzdzīvokļu mājas ar automātiskas darbības siltummezgliem nav aprīkotas un tām siltumenerģijas padeve atkarībā no ārgaisa temperatūras tiek regulēta tieši no katlu mājām. SIA “Jēkabpils siltums” atgādina, ka divu nedēļu laikā pēc apkures pieslēgšanas iespējami apkures sistēmas stabilizēšanas darbi – to laikā atgaiso un sakārto apkures sistēmas, kurās radušies bojājumi vai kuras ietekmējuši iedzīvotāju vasaras laikā nepareizi un nesaskaņoti veikti remontdarbi.
No 1.decembra nebūtiski samazināsies pašvaldības SIA "Aizkraukles siltums" tarifi. Pašlaik uzņēmuma piegādātās siltumenerģijas gala tarifs ir 65,55 eiro par megavatstundu, no novembra tas būs 67,94 eiro par megavatstundu. Taču decembrī tas samazināsies par 1,21% līdz 67,12 eiro par megavatstundu. Uzņēmumā tarifa pieaugumu skaidro ar dabasgāzes cenas samazināšanos.
Un vēl
Teju pusei jeb 46% Latvijas bērnu pirmsskolas un skolas vecumā trūkst intereses par lasīšanu, liecina tirdzniecības centra "Spice" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas dati. 40% bērni saskaras ar grūtībām noturēt uzmanību, savukārt 17% bērnu ir grūti saprast tekstu. Katrs piektais vecāks jeb 20% uzskata, ka viņu bērniem nav būtisku problēmu lasītprasmes apguvei. Vaicāti, kas vislabāk motivē bērnus lasīt, 45% vecāki izcēla interesi par konkrētu tēmu. Tāpat nozīmīgs ir vecāku un skolotāju paraugs, kā arī ārējie motivatori, piemēram, atalgojums vai cits stimuls. Bērniem vēlmi lasīt rosina arī viņiem iemīļoti varoņi vai pasaku tēli. Lai mudinātu bērnus vairāk interesēties par lasīšanu, nepieciešami īpaši pasākumi un aktivitātes, uzskata gandrīz puse jeb 49% aptaujāto vecāku.
Foto: jekabpils.lv