2024.gada 22. jūnijs

Laimdots, Laimiņš, Ludmila

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 23.maijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 23.maijā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Rinkēvičs Krievijas vēlmē mainīt jūras robežas saskata "eskalējoša pasākuma" potenciālu; Latvijas Makšķernieku asociācija rosina noteikt atbildīgos par Latvijas iekšējiem ūdeņiem, un Policija brīdina neuzķerties uz krāpnieku jaunām metodēm.

Krievijas vēlme mainīt valsts jūras robežas ar Lietuvu un Somiju Baltijas jūrā var kļūt par eskalējošu pasākumu, sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu. Viņš norādīja, ka pagaidām publiskajā telpā ir pieejamas neoficiālas ziņas, taču vajadzētu redzēt precīzāku un plašāku informāciju, tomēr pats fakts esot satraucošs. Prezidents uzsvēra, ka Latvijas Ārlietu ministrija ir saziņā ar sabiedrotajiem Lietuvā, Somijā, Ziemeļbaltijā. Rinkēvičs atzīmēja, ka Latvija neatbalsta jebkāda veida vēlmes mainīt robežas vienpusējā kārtā. Pēc prezidenta paustā, ja kaut kas tāds vispār notiks, tas ir eskalējošs pasākums no Krievijas puses un izpelnīsies attiecīgu reakciju.

Jau ziņots, ka "The Moscow Times" vēsta, ka izstrādāts Krievijas valdības lēmuma projekts, lai vienpusēji mainītu valsts jūras robežas ar Lietuvu un Somiju. Saskaņā ar šo Aizsardzības ministrijas sagatavoto dokumentu Krievija grasās pasludināt par saviem iekšējiem jūras ūdeņiem akvatorija daļu pie Kēnigsbergas (Karaļauču) anklāva Baltijskas (Pillavas) un Zeļenogradskas (Krancas) pilsētām, kā arī Somu līča austrumos. Šim nolūkam paredzēts mainīt ģeogrāfiskās koordinātas punktiem, kuri nosaka izejas līniju stāvokli, no kurām tiek mērīti Krievijas teritoriālie jūras ūdeņi, kā arī pierobežas un salu zona. Uz Lietuvas robežas ir plānots pārskatīt Kuršu jomas zonu, Taranas zemesraga un uz dienvidiem no tā esoša zemesraga rajonus, kā arī Vislas strēles zonu. Savukārt uz Somijas robežas iecerēts koriģēt koordinātas Jahi, Sommersas, Hoglandes, Rodšēras, Mazās Tjutersas, Vigrundas salu zonā, kā arī pie Narvas upes ziemeļu ieejas zemesraga, teikts lēmuma projekta pielikumā.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina Saeimas Juridisko komisiju izvērtēt iespēju papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu, kurā tiktu paredzēta atbildība par apzināti nepatiesas diskreditējošas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu par valsts amatpersonas amata kandidātu, kuru amatā ievēlē, ieceļ vai apstiprina Saeima, izmantojot dziļviltojumu tehnoloģiju, ja tas izdarīts likumā noteiktajā valsts amatpersonas ievēlēšanas, iecelšanas vai apstiprināšanas amatā procesa laikā. Prezidents rosina, ka sods par šādām darbībām varētu būt brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai probācijas uzraudzība, vai sabiedriskais darbs.

Veselības ministrija kopā ar pašvaldībām šogad mēģinās noteikt valstī vajadzīgo primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju - ģimenes ārstu prakšu un otro pieņemšanas vietu, kā arī feldšerpunktu - skaitu un izvietojumu. Pašvaldību iesaiste nepieciešama arī stacionāro un sekundāro ambulatoro pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, kā arī slimnīcu sadarbības tīkla pilnveidošanai. Saglabājot esošo slimnīcu tīklu - 36 slimnīcas visā Latvijā, ministrija vērtē turpmāku medicīnisko profilu nodrošināšanu slimnīcās, analizējot slimnīcu rādītājus, kā arī vērtējot pakalpojumu pieejamību. Plānots, ka līdz 2025.gada aprīlim tā iesniegs valdībā informatīvo ziņojumu par plānotajām prasībām stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pamatprofiliem un pārskatītiem tarifiem, ko plānotas ieviest 2026.gada 1.janvārī, nosakot katrā slimnīcā nodrošināmos veselības aprūpes pakalpojumus, nepieciešamos cilvēkresursus un materiāltehnisko nodrošinājumu.

Lietuvas ekonomikā vidējie ienākumi pērn bija 2 tūkstoši 13 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, kas ir par 12,6% vairāk nekā 2022.gadā, liecina Valsts datu aģentūras apkopotā informācija. Sabiedriskajā sektorā nodarbināto ienākumi gada salīdzinājumā pieauga par 13,1% līdz 2 tūkstoši 115 eiro mēnesī, kamēr privātajā sektorā pieaugums bija 12,4% līdz tūkstoš 973 eiro. Salīdzinājumā ar 2022.gadu pērn vidējie bruto mēneša ieņēmumi uzņēmumos, iestādēs un organizācijās pieauga visās ekonomikas jomās no 5% kāpuma nekustamo īpašumu sektorā līdz 22,7% palielinājumam administratīvajā un atbalsta dienesta darbībā. Vidējie ienākumi pēc darba ņēmēja nodokļu atskaitījumiem visā ekonomikā sasniedza tūkstoš 249 eiro mēnesī, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2022.gadā. 2023.gadā vidējais nodarbināto skaits Lietuvas ekonomikā pieauga par 18 tūkstošiem, sasniedzot 1,36 miljonus.

Pasaules jūru un okeānu ūdeņos nogrimušo kuģu skaits pērn sasniedzis rekordzemu atzīmi, tomēr pirātisma draudi palielinājušies, teikts Vācijas apdrošināšanas uzņēmuma "Allianz Commercial" ziņojumā. Pērn visā pasaulē nogrimuši tikai 26 lieli kuģi, teikts gada ziņojumā par kuģošanas riskiem. Salīdzinot ar datiem aizpērn, šīs skaits sarucis par trešdaļu, bet desmit gadu salīdzinājumā samazinājums ir 70%. Kuģošana jūrās kļuvusi drošāka, tiesa, pirātisma draudi ir palielinājušies. Pērn notikuši 120 pirātu uzbrukumi, un tas ir par pieciem vairāk nekā 2022.gadā. Pirātu uzbrukumu ziņā visbīstamākais ir Gvinejas līcis Āfrikas rietumos, tam seko Singapūras šaurums Dienvidaustrumāzijā. Nopietnas bažas raisa pirātu uzbrukumu atsākšanās Somālijas pussalas piekrastē, kur pirāti 2023.gada decembrī atkal nolaupīja kuģi - pirmo reizi pēc sešu gadu pārtraukuma. Pēc tam reģionā notikuši citi uzbrukumi.

Turpinām ziņas

Par Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes rektori vakar, trešajā kārtā ievēlēta līdzšinējā universitātes prorektore un Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātes profesore Irina Arhipova. Trešajā vēlēšanu kārtā Arhipova saņēma 104 balsis, kas ir Konventa balsu absolūtais vairākums. Uz rektora amatu universitātē Jelgavā pretendēja Arhipova un universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekāne Andra Zvirbule.  Arhipova pēc ievēlēšanas norādīja, ka Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte ir unikāla augstskola Latvijā un tai savi panākumi ir jāparāda arī starptautiski. Kā galveno darbības prioritāti turpmākajiem gadiem Arhipova izvirzījusi augstskolas kā zinātnes universitātes statusa nostiprināšanu un ekosistēmas veidošanu universitātes stratēģiskās specializācijas jomās – biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs.

Trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde Latvijas Makšķernieku asociācija rosināja noteikt atbildīgos par Latvijas iekšējiem ūdeņiem. Latvijas Makšķernieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs skaidroja, ka apmēram 95% no iekšējiem ūdeņiem nevienā normatīvajā aktā nav noteikts ne valdītājs, ne apsaimniekotājs, tādēļ viss notiek kampaņveidīgi, stihiski. Civillikumā noteikts, ka 0,34% upju un vairāk nekā 4% ezeru ir publiskie ūdeņi, bet visi pārējie ir privātie ūdeņi. Arī Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciāliste Linda Fībiga uzsvēra, ka vispirms ir jāsakārto normatīvie akti. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti vienojās lūgt Ministru prezidentei Evikai Siliņai nozīmēt valsts institūciju, kas būs atbildīga par saldūdens virszemes ūdensobjektu pārvaldības ceļa kartē iezīmēto uzdevumu izpildes atbildīgo institūciju un termiņu noteikšanu.

Un vēl

Valsts policija turpina konstatēt gadījumus, kad telefonkrāpnieki naudas izkrāpšanas nolūkos uzdodas par policijas, citu tiesībsargājošo iestāžu vai banku darbiniekiem un mēģina pārliecināt par iespējamām nelikumīgām darbībām iedzīvotāju banku kontos. Cenšoties pārliecināt iedzīvotājus, ka viņu bankas kontos tiek veiktas nelikumīgas darbības, krāpnieki izmanto viltus foto ar it kā Valsts policijas dienesta apliecībām, gan izsūta viltus paziņojums no bankas vai Valsts policijas, piemēram, pavēstes ierasties Valsts policijā, lai mudinātu iedzīvotājus atklāt Smart-ID piekļuves kodus, PIN kodus un tamlīdzīgi. Iedzīvotājiem jāatceras, ka ne banku, ne valsts pārvaldes iestāžu darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu pieejas datus bankas kontiem - kredītkaršu numurus, PIN kodus, Smart-ID piekļuves kodus, CVC kodus. Policija atgādina, ka krāpnieki izmanto dažādas metodes, tāpēc jābūt ļoti piesardzīgiem, komunicējot pa telefonu ar svešiem cilvēkiem, īpaši, ja runa ir par finanšu līdzekļiem. Telefonkrāpnieki steidzina un izmanto iedzīvotāju vājās vietas, lai viņi pieņemtu ātrus, nepārdomātus lēmumus. Gadījumā, ja cilvēks ir apkrāpts, sākumā jāziņo par to savai bankai un pēc tam jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: LIZDA vāc parakstus par neuzticības izteikšanu Čakšai; Saeima lemj par Rēzeknes domes atlaišanas likumu; un Kas Latvijas iedzīvotājus vairāk satrauc - biežāki karstuma viļņi vai siltas ziemas


Izglītības un zinātnes ministrija nepiekrīt  Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības prasībām par vēlamo slodžu balansēšanas veidu no nākamajā mācību gadā, jo neredz iespējas tam iegūt papildu nepieciešamo finansējumu. Ministre Anda Čakša norāda, ka budžeta gads šobrīd ir pusē, tāpēc nevarot runāt par kādām izmaiņām, ja pedagogiem nāktos strādāt bez papildu finansiālā ieguvuma. Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens esot apliecinājis, ka šajā gadā Izglītības ministrija  nevar rēķināties ar papildu finansējumu, lai jaunā veidā sabalansētu pedagogu slodzes. Čakša arī uzskata, ka arodbiedrības piedāvājums neatrisinsu pedagogu pārslodzi. 

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība sākusi vākt parakstus par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai, kā arī aicinās izglītības darbiniekus izvērtēt par kādām politiskajām partijām balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsver, ka divu dienu sarunu galvenais ieguvums ir tas, ka no jaunā mācību gada skolotājiem nepalielinās mācību stundu jeb kontaktstundu skaitu no 26 uz 30 stundām, kā to bija iecerējusi Čakša. Vakar un šodien notikušās sarunas ar izglītības un zinātnes ministri, Vanaga novērtē kā tādas, kur bijusi liela cinisma deva, turklāt aiz formulām un aprēķiniem ministre negribot redzēt realitāti.

Lai pārrunās par pedagogu optimālajām darba slodzēm panāktu labāko rezultātu, kas būtu atbilstošs pedagogu faktiskajai noslodzei un pašvaldību budžeta iespējām, Latvijas Lielo pilsētu asociācija aicina sarunu procesā iesaistīt arī pašvaldību pārstāvjus. Ņemot vērā, ka viena no pašvaldības funkcijām ir izglītības nodrošināšana tās teritorijā, pašreizējās pārrunās par pedagogu slodžu proporciju pie sarunu galda nav aicināts būtisks spēlētājs - pašvaldības. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības izvirzītajām prasībām būs tieša ietekme uz izglītības pārvaldēm vietvarās, kā arī pašvaldību budžetu. 

Īrija, Norvēģija un Spānija ir paziņojušas, ka formāli atzīs Palestīnas valsti. Dublina, Oslo un Madride uzskata, ka tikai divu valstu risinājums var palīdzēt panākt ilgstošu mieru Tuvajos Austrumos. Šis lēmums sadusmojis Izraēlu, kas paziņojusi par savu vēstnieku atsaukšanu no trim Eiropas valstīm. Norvēģijas, Īrijas un Spānijas lēmums nav negaidīts, jo jau iepriekš šo valstu valdības neslēpa nodomu atzīt Palestīnas valsti.

Pirmie amerikāņu iznīcinātāju "F-16" apkopes speciālisti sākuši atgriezties Ukrainā no apmācībām ārzemēs. Par to paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pārstāvis Iļja Jevlašs. Iznīcinātāju parādīšanās Ukrainas debesīs gaidāma šovasar. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicies, ka Ukrainai ir nepieciešami vairāk nekā 100 iznīcinātāju "F-16", lai stātos pretī Krievijai. Savukārt Rietumi šobrīd tik lielu skaitu iznīcinātāju nodot Ukrainai nav apņēmušies un runa ir par dažiem desmitiem lidmašīnu.

Turpinām ziņas

Saeimas sēdē šodien varētu pietikt deputātu balsu Rēzeknes pilsētas domes atlaišanas likumprojekta atbalstīšanai pirmajā lasījumā. Ceturtdien likumprojektu plāno atbalstīt koalīcijā esošā "Jaunā vienotība" un vairākums no "Progresīvo" Saeimas frakcijas deputātiem, kā arī opozīcijā esošās Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts". Savukārt koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība likumprojektu varētu neatbalstīt, ja no atbildīgajām ministrijām nesaņemšot papildu pamatojumu pašvaldības atlaišanai.

21. maija vakarā daudzi kurzemnieki devās skatīties Liepājas ostas vēsturē smagākās kravas – 384 tonnas smaga sinhronā kompensatora un tā transporta – nokļūšanu līdz Grobiņas pagastam. Lai smago kravu no Liepājas ostas aizvestu uz Grobiņu, nomāts speciāls transportlīdzeklis no Igaunijas, jo Latvijā tik izturīga neesot. Automašīnai ir 22 asis, katrai no tām astoņi riteņi, kas ļāva izlīdzināt lielo svaru. Tā kā transportlīdzekļa kopējais garums bija gandrīz 45 metri, to pavadīja policija, vietām īslaicīgi bloķējot satiksmi citiem autovadītājiem. Iespaidīgās kravas pārvietošana pulcēja daudzus interesentus, un daži pat bija ieradušies ar saviem krēsliem. Vācijā ražotais sinhronais kompensators Latvijai nepieciešams, lai nākamgad atslēgtos no Krievijas, Baltkrievijas elektrotīkla un pievienotos Eiropas tīkliem. Šim mērķim līdz decembrim tiks uzstādīti vēl divi šādi kompensatori – viens Ventspils, otrs – Daugavpils tuvumā.

Un vēl

No klimtata pārmaiņu nestām laikapstākļu stihijām Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc karstuma viļņi un sausums, liecina pēc LSM.LV pasūtījuma veiktā "Norstat" aptauja. Uz jautājumu "Domājot par to, kādi nākotnē Latvijā būs laikapstākļi klimata pārmaiņu ietekmē, kas Jums šķiet visbīstamākais?", visvairāk – 22% – no respondentiem izvēlējās atbildi "karstums un sausums". Starp biežāk minētajām atbildēm ir arī apgalvojums, ka nākotnes klimata laikapstākļu stihijas nešķiet bīstamākas par esošajām, tā atbildējuši 18% aptaujāto. Tikpat daudzi uzskata, ka bīstamākā laika parādība, ko veicinās klimata pārmaiņas, ir stipras vētras.  Pēdējās vasarās vairākkārt piedzīvotā lielgraudu krusa noteikti bijis iemesls daļai no respondentiem kā bīstamāko laika parādību izvēlēties tieši krusu, tā atbildējuši 12 %, savukārt vismazāk iedzīvotājus satrauc arvien siltākas ziemas.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeima vērtēs ieceri pirmsvēlēšanu depates rīkot tikai valsts valodā; Brīvdienās Viesītes apkārtnē norisināsies zemessargu mācības; un Nākotnē ar droniem varētu cīnīties pret latvāņiem.

Saeima šodien nodeva skatīšanai komisijās opozīcijas deputātu ierosinājumu pirmsvēlēšanu debates rīkot tikai valsts valodā. Likumprojekts vēl jāskata trijos lasījumos. Likumprojekts paredz, ka priekšvēlēšanu debates uzskatāmas par priekšvēlēšanu aģitāciju, un līdz ar to tās  var notikt tikai valsts valodā, tai skaitā latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā. Likumprojekta autori norāda, ka priekšvēlēšanu debašu rīkošana krievu valodā ir būtībā pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā. Tādējādi krievu valoda tiek nepamatoti izcelta citu Latvijā lietotu svešvalodu vidū, vājinot valsts valodas statusu un sašaurinot tās lietojumu publiskajā saziņā. Arī Valsts valodas centrs uzsvēris, ka krievu valodas lietošana priekšvēlēšanu aģitācijā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir nepārprotama divvalodības veicināšana un sabiedrības informatīvās telpas šķelšana.

Tikmēr "Progresīvo" frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs kritizēja likumprojektu un vilka paralēles ar mediju brīvības ierobežošanu Polijā. Viņš uzsvēra, ka šis likumprojekts nav par to, vai debatēm jānotiek vai nav jānotiek krievu valodā, un tas arī nav jautājums par to, vai debates jādefinē kā priekšvēlēšanu aģitācija. Pēc viņa domām, šis esot ļoti bīstams signāls, kas apdraud demokrātiju un rada bīstamu potenciālu mediju brīvības ierobežošanai. Ja debates noteiks kā priekšvēlēšanu aģitāciju, pēc "Progresīvo" domām, tiks grauta demokrātija Latvijā. Tādējādi tiks atvērta jauna lappuse Latvijas politikas vēsturē, kad sāks izplūst robežas starp partijām un mediju brīvību, pauda Šuvajevs.

Latvija gadiem ilgi ir pārāk maz investējusi pētniecībā un izglītībā, kas tagad ir viens no iemesliem atpalicībai no kaimiņvalstīm, intervijā aģentūrai LETA atzina Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka. Pēc viņas teiktā, finanšu krīzes laikā Latvija piedzīvoja smago "piezemēšanos", kas ietekmēja turpmākās atšķirības Baltijas valstu ekonomiskās attīstības trajektorijās. Pēc finanšu krīzes, periodā no 2013. līdz 2019. gadam, izaugsme bija mērena, norādīja Šteinbuka, piebilstot, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts pieauga vidēji par 2,6% gadā, tādēļ kopš 2016. gada kaimiņvalstu IKP rādītāji apsteidza Latviju, turklāt šīs atšķirības turpina pieaugt joprojām. Šteinbuka uzsvēra, ka galvenais iemesls atpalicībai ir investīciju trūkums. Piemēram, runājot par augstāko izglītību, viņa atzīmēja, ka starptautiski atzinīgi novērtētās Tartu universitātes finansējums ir tikpat liels kā Latvijas trīs lielāko augstskolu finansējums kopā. 

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās "Progresīvo" sagatavotos grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, kas paredz par seksuālu uzmākšanos piemērot naudas sodu līdz 700 eiro. Likumprojektā seksuālā uzmākšanās definēta kā nevēlama pret citu personu vērsta jebkāda veida verbāla, neverbāla, digitāla vai fiziska seksuāla rakstura rīcība, kuras mērķis vai sekas ir personas cieņas vai privātuma aizskaršana, jo īpaši, ja tā rada iebiedējošu, naidīgu, degradējošu, pazemojošu vai aizskarošu vidi.

Polija apsver iespēju izmantot savas pretgaisa aizsardzības sistēmas Ukrainas pierobežā, lai no Polijas teritorijas notriektu Krievijas raķetes virs Ukrainas, vēsta Polijas radiostacija "RMF24", atsaucoties uz Polijas Ārlietu ministriju. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba šonedēļ paziņoja, ka Ukraina lūdz savus partnerus apsvērt iespēju no savas teritorijas notriekt raķetes, ko Krievija izšauj uz Ukrainas teritoriju. Polijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Pāvels Vroņskis sacīja, ka tas ir apspriežams jautājums, tas ietver daudzus nosacījumus. Kā piemēru viņš minēja tehniskos nosacījumus šādam lēmumam attiecībā uz šo raķešu darbības rādiusu, kā arī juridiskos jautājumus. 

Ukraina turpina kāpināt graudu un citu lauksaimniecības produktu eksportu pa Melno jūru. Viens no tā priekšnoteikumiem ir veiksmīgā cīņa ar agresorvalsts Krievijas floti šajā reģionā. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija informēja, ka šā gada aprīlī Ukraina eksportēja vairāk graudaugu un eļļas augu sēklu nekā jebkurā citā mēnesī, kopš Krievija sākusi karu pret Ukrainu 2022. gada februārī. Izvesto preču kopapjoms – 6,6 miljoni tonnu – liecinot par Ukrainas spēju izmantot savus kuģniecības koridorus Melnajā jūrā. Šos maršrutus līdz šim izmantojuši tūkstoš 600 kuģi, kas izveda 45 miljonus tonnu preču, un divas trešdaļas no tām bija lauksaimniecības produkti. Eksperti arī aprēķinājuši, ka no pērnā gada jūlija līdz šā gada jūnijam Ukrainas graudu eksports veidos 9,7% no visa pasaules graudu eksporta. Galvenie maršruti ir no Melnās jūras ostām, bet apmēram 15% preču nosūta pa Donavas upi, 6% izved pa dzelzceļu, bet mazāk nekā 1% – pa autoceļiem.

Turpinām ziņas

Saeimas opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" un bijušā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča dibinātā partija "Kopā Latvijai" startēs kopā 2025.gada pašvaldību vēlēšanās. 18.maijā Rēzeknē, Latgales vēstniecībā "Gors", partiju valdes priekšsēdētāji Ainārs Šlesers un Bartaševičs parakstīja vienošanos par sadarbību. Jēkabpils novada domē ir divi deputāti, kur katrs pārstāv vienu no šiem politiskajiem spēkiem – no partijas “Ļatvija pirmajā vietā” opozīcijā esošais Aivars Kraps un no partijas “Kopā Latvijai!” pozīcijā esošais Andrejs Gavrilovs, viņš ir arī šīs partijas valdes loceklis. Saskaņā ar abu politisko spēku vienošanos, nākamajās pašvaldību vēlēšanās šo sarakstu deputātu kandidāti startēs no viena saraksta. Vai tas tā būs un vai Aivars Kraps kopā ar Andreju Gavrilovu varētu veidot vienu sarakstu startam 2025.gada pašvaldību vēlēšanās, Radio1 jautāja politiķiem. Aivars Kraps skaidroja, pieļauju dažādas iespējas, bet vēl ar Gavrilova kungu par kopēja saraksta veidošanu neesot runāts. Savukārt Andrejs Gavrilovs bija kategoriskāks norādot, ka neplāno veidot kopīgu sarakstu ar Aivaru Krapu jo uzskata, ka katrai partijai vēlēšanās jāstartē atsevišķi. Plašāk lasiet radio1.lv. 

No 25. līdz 26. maijam Jēkabpils novada Viesītes pagasta teritorijā norisināsies Zemessardzes 3. Latgales brigādes 56. kaujas nodrošinājuma bataljona lauka taktiskais vingrinājums ar mērķi trenēt un pārbaudīt vienības vispārējās kaujas spējas. Mācību laikā Jēkabpils novada Viesītes pagasta teritorijā pārvietosies militārā tehnika un zemessargi ar strēlnieku ieročiem. Mācību uzdevumu veikšanai tiks izmantota mācību munīcija un kaujas imitācijas līdzekļi, kas rada troksni, bet nekādā veidā neapdraud cilvēku veselību un dzīvību, tomēr, ja tāda tiek atrasta, to nedrīkst aiztikt. Pēc mācībām izmantotās teritorijas nepieciešamības gadījumā tiks sakoptas. Zemessardze pateicas iedzīvotājiem par atbalstu Latvijas aizsardzības stiprināšanā. 

Un vēl

Kurzemē lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā "Durbes grauds" sadarbībā ar Lauku konsultāciju centru notikuši dronu izmantošanas paraugdemonstrējumi lauksaimniecībā. Šobrīd dronus Latvijā izmantojot vairāk nekā 10 saimniecībās, taču jau tuvākajā nākotnē šīs tehnoloģijas varētu izmantot daudz biežāk, jo tās ir videi draudzīgākas, dronu var izmantot mitrā laikā, kad ar traktoriem izbraukt nevar. Lauksaimnieki spriež, ka drons ir vēl viens palīgs, kā saimniekot jau tuvākajā nākotnē, un var tikt izmantots arī gliemju un pat latvāņu apkarošanai. Latvijā šādas tehnoloģijas jau piedāvā vairākas kompānijas.

Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties:  Dzelzceļa projektā Rail Baltica netiek samazināta neviena tā daļa; Šogad glābēji no ūdenstilpēm izcēluši 31 bojāgājušo; un Dabas muzejā būs skatāma kaktusu izstāde.

Dzelzceļa projektā Rail Baltica netiek samazināta neviena tā daļa un netiek mainīta projekta kopējā definīcija, norāda Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridora, kurā ietilpst arī Rail Baltica, koordinatore Katrīna Trautmane.  Viņa sacīja, ka patlaban projekts ir svarīgā periodā, jo sākas būvniecības fāze, līdz ar to iedzīvotāji redz, ka dzelzceļa līnija kļūst par realitāti, nevis ir tikai projekts, par kuru runā. Eiropas Komisijas pārstāve piebilda, ka sākotnējās aplēsēs nebija ņemti vērā visi aspekti, jo īpaši vides aspekti. Notikušas diskusijas starp Baltijas valstīm, izmaiņas projekta vadībā, diskusijas par finansējumu, kas radīja kavēšanos, un arī kavēšanās beigās izmaksā dārgi.  Pēc viņas domām, patlaban notiek pozitīva virzība, jo ir panākta vienošanās par projekta īstenošanas posmiem, kuru apstiprinās Baltijas premjerministru tikšanās laikā jūnijā. 

Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvalde šonedēļ aizturēja dienesta amatpersonu saistībā ar radiniekam izpaustu informāciju par kādu uzņēmumu, šodien intervijā TV3 skaidroja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. Viņa norādīja, ka attiecīgais gadījums nebija klasisks korupcijas gadījums, proti, VID  darbiniekam radinieks palūdza informāciju par kādu uzņēmumu un šī informācija tika sniegta. Pat šāda, it kā pirmšķietami, varbūt, nevainīga informācijas nodošana savam radiniekam arī ir nopietns pārkāpums. Jau vēstīts, ka VID Iekšējās drošības pārvalde otrdien, veica procesuālās darbības un aizturēja divas personas. Viena no aizturētajām personām ir VID amatpersona, kura jau atzinusi savu vainu un uzrakstījusi atlūgumu. Personas aizturētas par neizpaužamu ziņu izpaušanu.

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma palīdzība sniegta jau 284 Ukrainas karā cietušajiem kareivjiem, tajā skaitā arī Rehabilitācijas klīnikā - 60 kareivjiem. Visiem pacientiem veikts vispusīgs veselības stāvokļa skrīnings - dažādi laboratoriskie izmeklējumi, pārbaudot arī multirezistento infekciju iespējamo klātbūtni, jo kara apstākļos tās strauji uzliesmo un izplatās.Jau vēstīts, ka Ukrainas karā cietušie pacienti uz RAKUS tiek atgādāti, pateicoties labdarības projekta "M-Help.com" dibinātāju Arvja Reketa un Mārtiņa Medinieka privātai iniciatīvai. Savukārt Georgija Logvinska labdarības fonds, kas darbojas Ukrainā, ir aprīkojis un pārbūvējis autobusu, ar kuru tiek nodrošināta šo pacientu transportēšana.

Vietnē manabalss.lv savākts vairāk nekā 11 tūkstoši 300 Latvijas pilsoņu parakstu aicinājumam pārtraukt Latvijas dalību “Eirovīzijas” dziesmu konkursā, tam paredzēto finansējumu novirzot sportam. Tā kā minēto iniciatīvu parakstījuši vairāk nekā 10 tūkstoši Latvijas pilsoņu, tā tiks iesniegta izskatīšanai Saeimā. Pieteikuma iesniedzējs Kristaps Bogdanovičs norāda, ka ir visai apšāubāms, vai šis pasākums būtiski palīdz Latvijas tēlam un reputācijai. Cilvēki, kas tur piedalās, mēdz uzvesties piedauzīgi, un to arī afišē kā normu. Ir Eiropas valstis, kas “Eirovīzijā” nepiedalās dažādu iemeslu dēļ, tajā skaitā finansiālo, un Latvija savu jau tā problemātisko publisko finansējumu labāk lai iegulda tur, kur mums ir skaidri ieguvumi – sportā. 

Norvēģijas valdība no 29.maija aizliegs ieceļot valstī Krievijas tūristiem un citiem Krievijas pilsoņiem, kuru iecerētā brauciena mērķis nav primāri svarīgs. Aizliegums attiecas gan uz Krievijas pilsoņiem, kuri ir paspējuši saņemt Norvēģijas tūristu vīzu, kuras faktiski pārtrauca izsniegt 2022.gadā, gan uz Krievijas pilsoņiem, kam ir citas Šengenas zonas valsts izsniegta vīza. Izņēmumi tiks piemēroti Krievijas pilsoņiem, kas vēlas apmeklēt Norvēģijā dzīvojušos vecākus, laulātos vai bērnus, kā arī tiem Krievijas pilsoņiem, kas ceļo, lai strādātu vai studētu Norvēģijā vai citās Šengenas zonas valstīs. Norvēģijas valdība skaidro, ka šis lēmums ir reakcija uz Krievijas nelikumīgo agresiju pret Ukrainu. 
 
Turpinām ziņas

Šonedēļ Turcijas nacionālās lidsabiedrības “Turkish Airlines” reisā no Stambulas uz Rīgu medicīnisku palīdzību cilvēkam, kuram lidmašīnā pēkšņi palika slikti, sniedza mūsu eksprezidents Valdis Zatlers, kurš bija pasažieru vidū. Apmēram stundu pirms lidmašīnas nosēšanās Rīgā kādam jaunam vīrietim palika slikti. Stjuarti starp pasažieriem sāka meklēt ārstu, skaļrunī lūdzot palīdzību. Atsaucās bijušais Latvijas prezidents Valdis Zaltlers, kurš ar rīta reisu no Turcijas atgriezās mājās. Eksprezidents norāda, ka viņš šajā situācijā piedāvājis palīdzību, apskatīisa cilvēku, kuram bija slikti, un, novērtējis situāciju, pateicis stjuartiem, kas nepieciešams. Pēc 15-20 minūtēm vīrietim jau bijis krietni labāk. Valdis Zatlers piemetina, ka šī nav pirmā reize, kad viņš lidmašīnā kādam sniedz palīdzību, jo brīdī, ka tā nepieciešama, nostrādājot ārsta instinkts un viņš dodoties palīgā. 

Šogad glābēji no ūdenstilpēm izcēluši 31 bojāgājušo, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Vakar vakarā glābēji devās uz Juglas krastmalu Rīgā, kur, izmantojot glābšanas dēli, no ezera izcēla cilvēku un nodeva mediķiem, kuri konstatēja cilvēka nāvi. Oficiālā peldsezona sākās 15.maijā, un līdz šim no ūdenstilpēm izcelti jau pieci bojāgājuši cilvēki.
 
Šā gada janvārī Rīgā, Brasas apkaimē, tika nogalināta un aplaupīta sieviete, kura ar iespējamo ļaundari bija iepazinusies interneta vidē, un tā bija viņu pirmā tikšanās. Policija nākamajā dienā pēc nozieguma aizturēja aizdomās turēto vīrieti, un 17. maijā pabeidza izmeklēšanu, lietu nododot prokuratūrai. Aizdomās turētais jau iepriekš ir sodīts par laupīšanām un izvarošanām. Aizdomās turētajam tiesa piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu. Policija atgādina, ka iepazīstoties ar personu interneta vidē, pirmo tikšanos vislabāk srunāt publiskā vietā, kur apgrozās daudz cilvēku, nevis nomaļā vietā, kā šajā gadījumā, kur kritiskā situācijā nav kam lūgt palīdzību.

Un vēl

Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 29.maija līdz 2.jūnijam būs aplūkojama izstāde "Kaktusi un citi sukulenti 2024", kas tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas Kaktusu un citu sukulentu biedrību. Izstādē būs eksponēti teju 500 ērkšķainie augi. Kaktusi un citi sukulenti ir iecienīti eksotiskie augi audzēšanai mājas apstākļos, tie priecē ar dažādām stublāju un ziedu formām un krāsu daudzveidību, turklāt to ērkšķi var būt gan patiešām asi, gan mīksti. Patlaban Latvijas Kaktusu un citu sukulentu biedrības dalībnieku kolekcijās uzziedējušas mamilārijas, astrofīti, rebūcijas un citi kaktusi. Ja apstākļi būs labvēlīgi, to ziedus varēs ieraudzīt arī izstādē.


Atstājiet komentāru