Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 29.aprīlī
- 29 aprilis 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Lielajā talkā sestdien sakoptas 1149 talkas vietas, No šodienas Jēkabpilī pakāpeniski tiks pārtraukta apkures sezona; un Kāds laiks gaidāms maija svētkos?
Lielajā talkā sestdien sakoptas tūkstoš 149 talkas vietas. Pasākuma rīkotāji arī atzīmē, ka šogad novērota augsta iedzīvotāju atsaucība. Šogad tika īstenotas gan atkritumu savākšanas, gan labiekārtošanas, gan arī pagrabu tīrīšanas talkas. Dabā talkotāji atraduši riepas, mēbeles, būvgružus, dažādus sadzīves priekšmetus, tostarp no ūdens izcelti metāla priekšmeti, riepas un pudeles. Savukārt pagrabu sakopšanas talkās Rīgā atrasta lielformāta glezna, apmēram 40 lampu televizori un Zigfrīda Annas Meierovica patvertnē nojaukts kāds nezināmā laikā iekārtots bārs. Pagrabos Ogrē atrasti dažādi sadzīves priekšmeti un gāzmaska. Šogad talkās piedalījās arī jaunsargi, zemessargi, kā arī NATO sabiedroto spēku karavīri.
Lieta par degmaisījuma iemešanu Latvijas Okupācijas muzejā izmeklētājus aizvedusi līdz Daugavgrīvas cietumam Daugavpilī. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka uzbrukums muzejam varētu būt organizēts tieši no ieslodzījuma vietas. Tiek izmeklēta versija, ka tā bijusi Krievijas sarīkota diversija. Līdzīgi kā citos Krievijas interesēs veiktos kaitniecības un spiegošanas gadījumos, arī šajā lietā izpildītāji vervēti "Telegram" mobilajā lietotnē.
Jau ziņots, ka februāra beigās Okupācijas muzejam ar āmuru izsita logu un direktores kabinetā iemeta degmaisījumu. Pēc pāris dienām aizturēja un apcietināja iespējamos vainīgos. Viņi jau iepriekš bijuši tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā saistībā ar narkotikām. Iespējamais dedzinātājs ir Valentīns Razmerica. Viņš esot piekritis Vitālija Lukjanoviča piedāvājumam iemest muzejā "Molotova kokteili". Noziegumu atbalstījusi Lukjanoviča dzīvesbiedre Marija Dzene.
Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar 161,9 miljonu eiro peļņu, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija. Šogad marta beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,613 miljardi eiro, kas ir par 2,6% vairāk nekā pirms gada. Savukārt Latvijas monetāro finanšu iestāžu kapitāls un rezerves marta beigās bija 3,39 miljardi eiro, kas ir par 4,8% vairāk nekā 2023.gada marta beigās.
Saskaņā ar Lielbritānijas izlūkdienestu aplēsēm, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedzis aptuveni 450 tūkstoši, bet zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedzis 10 tūkstoši. Žurnāls "UK Defence Journal" vēsta, ka bruņoto spēku valsts ministrs Leo Dočertijs, atbildot uz opozīcijā esošo leiboristu jautājumu par krievu zaudējumiem, informējis, ka kritušo un ievainoto skaits regulārā karaspēka vienībās sasniedzis aptuveni 450 tūkstoši cilvēku, bet vairāki desmiti tūkstoši krievu karavīru dezertējuši. Viņš piebildis, ka zaudējumu lielums krievu algotņu bandās nav zināms.
Lietuvas un vairāku citu valstu tiesībsargāšanas iestādes aizturējušas četrus Gruzijas pilsoņus, kas tiek turēti aizdomās par vērtīgu grāmatu zādzībām no dažādu Eiropas valstu, tajā skaitā arī Latvijas, bibliotēkām, paziņojusi Lietuvas ģenerālprokuratūra. Operācijā kopumā bija iesaistīti apmēram 100 policistu. Kopumā šajā lietā aizturēto skaits sasniedzis deviņas personas. Lietuvas varasiestādes šo organizētās noziedzības grupējumu tur aizdomās par 17 vērtīgu grāmatu zādzību no Viļņas Universitātes Reto grāmatu lasītavas un Profesoru lasītavas 2023.gada maijā. Tiek lēsts, ka šo grāmatu vērtība sasniedz aptuveni 440 tūkstoši eiro. Kopumā grupējums tiek turēts aizdomās par 170 grāmatu zādzībām Francijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Šveices un Vācijas bibliotēkās. Zagļi orientējās uz 19.gadsimtā izdotajiem krievu klasiķu oriģināldarbiem. Vairumāgadījumos nozagtā grāmata aizstāta ar kopiju.
Turpinām ziņas
No šodienas Jēkabpilī pakāpeniski sāks atslēgt apkuri SIA JK Namu pārvalde apsaimniekotajās daudzdzīvokļu mājās. Uzņēmumā norāda, ka siltumenerģijas piegāde tiek pārtraukta, ņemot vērā laikapstākļu prognozi. Tā liecina par temperatūras paaugstināšanos un pavasarīgi silta laika iestāšanos. Par apkures atslēgšanas gaitu detalizētāk informēs nākamajā nedēļā. Jau ziņots, ka šī apkures sezona sākās 5.oktobrī.
Šodien Jēkabpils iedzīvotājus izglītos par finanšu noziegumiem. Šodien Finanšu izlūkošanas dienesta ekspertu izglītojoša lekcija pulksten 10.40 norisināsies Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikuma dienesta viesnīcas ēkas konferenču zālē un uz to aicināts ikviens interesents. Finanšu izlūkošanas dienestsa eksperti lekcijā stāstīs par finanšu krāpniecības shēmām, kā arī skaidros, kā sevi pasargāt un nekļūt par naudas atmazgāšanas līdzdalībnieku. Lekcijā arī skaidros finanšu noziegumu veidus, dalīsies ar reāliem piemēriem un padomiem, kā pasargāt sevi un līdzcilvēkus no krāpnieku lamatām.
Un vēl
Tuvākajā laikā Latvijā saglabāsies pavasarīgs siltums, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Vienlaikus vietām gaidāms lietus un arī pērkona negaiss. Otrdien un trešdien saules stari mīsies ar mākoņiem, kas vietām atnesīs īslaicīgu lietu, bet otrdien, iespējams, arī pērkona negaisu. Vējš pūtīs lēni, un naktī uz trešdienu atsevišķos rajonos veidosies migla. Diennakts tumšajās stundās gaisa temperatūra pieturēsies +8…+13 grādu robežās, bet dienās termometra stabiņš pakāpsies līdz +17…+22 grādiem, trešdien vietām pat līdz +24 grādu atzīmei. Arī nedēļas otrajā pusē saglabāsies anticiklona ietekme.
Maija pirmajos datumos būs galvenokārt sauss laiks un tikai vietām gaidāms neliels lietus, savukārt vējš būs lēns. Gaisa temperatūra saglabāsies līdzīga kā nedēļas sākumā, vien brīvdienās tā pazemināsies un dienās termometra stabiņš vairs nepārsniegs +20 grādu atzīmi.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties : Kultūras ministrijai jāuzlabo savu kapitālsabiedrību pārvaldība teātra un mūzikas mākslas jomā ; Cīņu par SIA JK Namu pārvalde vadītāja amatu turpina četri pretendenti ; un Zemessardze, sagaidot valsts Neatkarības dienu, izplata paziņojumu.
Kultūras ministrijai ir jāuzlabo uzraudzība pār kapitālsabiedrībām valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu izpildi un resursu izlietojumu, sasaistot to ar kultūrpolitikas uzdevumiem un valdības prioritātēm, kā arī datu iegūšana un apkopošana par tirgus situāciju teātra un mūzikas mākslas jomā. To revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Tā secinājusi, ka Kultūras ministrijas darbībā kapitālsabiedrību pārvaldībā nav panāktas būtiskas izmaiņas un uzlabojumi. Lai pamatotu, ka no īstenotās kultūrpolitikas un attiecīgi piešķirtā valsts finansējuma sabiedrība iegūst labāko iespējamo produktu, Kultūras ministrijā jābūt visaptverošai, caurskatāmai un salīdzināmai informācijai un datiem ne tikai par tās 14 kapitālsabiedrībām, bet arī par citām – nevaldības sektora organizācijām profesionālās mūzikas un mākslas jomā.
Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, Latvijai ir jāuzlabo fiskālā politika, jāreformē nodokļu sistēma, jāuzlabo publiskā sektora spējas un jāpiesaista investīcijas. Tie ir galvenie ieteikumi, uz ko pagājušajā nedēļā norādīja OECD jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pārstāvis. OECD jau ne pirmo reizi vien rekomendē Latvijai pārskatīt nodokļu politiku. Kā viens no lielajiem jautājumiem ir minēta arī darbaspēka pieejamība, kur efektīvai esošo cilvēku iesaistei darba tirgū ir aizvien lielāka loma. Jo īpaši jāizceļ nepieciešamība sekmēt sieviešu iesaisti augsti apmaksātās pozīcijās un darbaspēka imigrācija būtu atstājams tikai kā risinājums augsti kvalificētu prasmju iztrūkuma gadījumos.
Testējot tiešās sējas metodes vairākas zemnieku saimniecībās izdevies būtiski mazināt ogļskābās gāzes jeb CO2 izmešus. Latvijas Dabas fonds un Lauku konsultāciju centrs kopā ar citiem partneriem noslēdz projektu "Life Craft", kurā dažādas zemnieku saimniecības piecu gadu garumā eksperimentēja ar trīs klimatam draudzīgākām saimniekošanas metodēm - tiešo sēju jeb bezaršanas metodi, bioogles iestrādi augsnē un kontrolētu drenāžu. Lauksaimniecības metodes, kuras ļauj samazināt izmešus un praktiski ieteikumi to piemērošanai Latvijas apstākļos apkopoti arī rokasgrāmatā, kura drīzumā tiks publicēta un materiāli būs pieejami arī Lauku konsultāciju centra un Latvijas Dabas fonda mājaslapā.
Aptuveni 20 tūkstoši cilvēku šonakt izgāja Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi ielās, lai protestētu pret tā dēvēto "ārzemju ietekmes" likumu. Tas paredz īpašu reģistrācijas kārtību medijiem un organizācijām, kas saņem finansējumu no ārvalstīm. Diskusijas par likumprojektu ilgst jau gadu, bet valdošā partija "Gruzijas sapnis" nav atteikusies no plāniem to apstiprināt, un šodien parlamentā to skata 2. lasījumā. Varas partija arī aicina savus atbalstītājus iziet ielās, taču demonstrācija un iepriekšējās līdzīgas akcijas rāda, ka opozīcijai ir lielāks atbalsts. Jau vēstīts, ka likumprojekts paredz īpašu reģistrācijas kārtību medijiem un organizācijām, kas vismaz piekto daļu finansējuma saņem no ārvalstīm, un tā kritiķi "velk paralēles" ar bēdīgi slaveno Krievijas "Ārvalstu aģentu likumu". Likumu kritizē Eiropas Savienības institūcijas, kā arī Amerikas Savienoto Valstu kongresmeņi.
Daudzos Lielbritānija mežos zilie zvaniņi – meža hiacintes vai vienkāršās pahiacintes, zemi pārvēršot par zilu paklāju. Skaistos skatus vērot dodas simtiem cilvēku, taču to neuzmanīga rīcība var nodarīt neglābjamu postu. Šī sīpolauga ziedi ir labs agrīns barības avots apputeksnētājiem un būtiska mežu biotopu sastāvdaļa, savukārt cilvēkiem tie, pirmkārt, ir skaisti pavasara vēstneši, kas saistīti ar leģendām par fejām. Augs ir trausls, tāpēc populārākās to apskates vietas aizsargājamā teritorijās uzmana un aprūpē speciālisti. Organizācijas "The Wildlife Trust" pārstāvis norādīja, ka nomīdīšanas gadījumā ziedi labākajā gadījumā atdzīvosies pēc 10 līdz 12 gadiem.
Latvijā zilie zvaniņi savvaļā nav sastopami, taču ne mazāk krāšņus skatus pavasarī rada ziedošās zilās vizbulītes. Un arī mūsu dabas draugi atgādina, ka pret šiem ziediem un dabu jāizturas saudzīgi.
Turpinām ziņas
Noslēdzies arī pagarinātais termiņš dalībai konkursā uz SIA JK Namu pārvalde vadītāja amatu. Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers skaidro, ka pieteikšanās termiņu pagarināja, jo tika secināts, ka sākotnēji noteiktās prasības sašaurināja iespējamo pretendentu loku, jo tika prasīta izglītība namu apsaimniekošanas jomā, pagarinot termiņu prasības tika paplašinātas, piemēram, tika pievienots, ka pretendenti var būt arī ar ekonomikas vai būvniecības jomas augstāko izglītību. Kā norāda Uldis Skreivers, atsaucība nebijusi liela, pagarinātā konkursa termiņa laikā pieteicās tikai divi pretendenti. Līdz ar to abos konkursa posmos kopumā pieteikušies – deviņi. Konkursa komisija izvērtējusi pretendentu iesniegtos dokumentus un konkursa nākamajai kārtai izvirzījusi četrus. 7.maijā notiks konkursa komisijas sēde, kurā izvēlēsies atbilstošāko SIA JK Namu pārvalde valdes priekšsēdētāja amatam.
Valdība rīt plāno skatīt jautājumu par pretplūdu pasākumu otrās atlases kārtas noteikumiem, kas paredz 11 pašvaldībām piešķirt 40 miljoni 986 tūkstoši 358 eiro. Tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums plānots 34,8 miljoni eiro, bet pašvaldību līdzfinansējums - 6,2 miljoni eiro. Projektu pieteikumu varēs iesniegt arī Jēkabpils novada pašvaldība. Plānots atbalstīt projektus nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās, paredzot atjaunot un veidot jaunu pretplūdu un krasta erozijas mazinošu infrastruktūru. Projekta sasniedzamie rādītāji ir aizsardzība pret plūdiem 8,6 kilometrus garā posmā, aizsardzība pret plūdiem 52,12 hektāru platībā vai pasākumi, kas nodrošina aizsardzību pret plūdiem vairāk nekā 16 000 iedzīvotāju.
Un vēl
Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns aicina sabiedrību gan svētkos, gan ikdienā atcerēties un atgādināt viens otram, ka atbildība par Latvijas aizsardzību sākas no katra Latvijas cilvēka. Šim nolūkam Latvijas zemessargi ir radījuši vadmotīvu "Mana Latvija. Mana atbildība.", ar kuru mudina ikvienu ne tikai aizdomāties par to, ka viss, kas mums katram ir svarīgs, ir arī jāaizsargā, bet arī to, ka valsts šodiena un nākotne, labklājība un pastāvēšana vispirms ir atkarīga no katra paša rīcības un iniciatīvas. "Mana Latvija. Mana Atbildība." ir Latvijas zemessargu rosināts un izveidots vadmotīvs visaptverošai valsts aizsardzībai un zemessargi mudina lietot šo vadmotīvu ikdienā, dalīties ar to, dzīvot, strādāt un svinēt ar to, lai atcerētos paši un atgādinātu citiem, ka par mūsu Latviju, tās šodienu un nākotni, par visu, ar ko lepojamies un ko mīlam, esam atbildīgi mēs visi kopā un vispirms - ikkatrs no mums.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties : Valsts prezidents Jēkabpils slimnīcas mediķus uzaicinājis uz svētku koncertu Rīgā; Autoceļu no Mazslatiem līdz Zasai pārbūvē par asfaltbetona ceļu ; un Kādas ir pirmās sinoptiķu prognozes par gaidāmo vasaru ?
Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzaicinājis Jēkabpils slimnīcas mediķus uz svētku koncertu Rīgā, 4.maijā. Sarunā ar Radio1 SIA «Jēkabpils Reģionālā slimnīca» valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs sacīja, ka slimnīcas kolektīvs saņēmis vēstuli-ielūgumu no valsts prezidenta ar šādu formulējumu,citēju : «Pateicībā par Jūsu darbu un atceroties tikšanos Valsts prezidenta vizītes laikā Jēkabpils novadā, aicinām Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāju Ervīnu Keišu, galveno ārsti Ilzi Bikovu, galveno māsu Māru Skroderi, vairāku nodaļu vadītājus un slimnīcas deleģētās medicīnas māsas uz koncertu “Mūzika Rīgas pilī. Ilona Bagele un džeza orķestris “Mirāža”” 4. maijā plkst. 17.00 Rīgas pils Svētku zālē.»citāta beigas. Ervīns Keišs piebilst, ka kopā ir pieteikti 10 darbinieki, kas dosies uz konertu, atlases kritērijs bijusi dalība un līdzdarbošanās pozitīva slimnīcas tēla veidošanā prezidenta vizītes laikā.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome rīkos konkursu jauna sabiedrisko mediju ombuda ievēlēšanai, jo līdzšinējā ombude Anda Rožukalne nolēmusi amatu atstāt. Rožukalne informējusi padomi, ka turpinās pildīt savus pienākumus līdz 7.jūlijam, jo izvēlējusies izmantot iespēju strādāt pie pētījuma projekta ārpus Latvijas. Ombude norāda, ka vairāk nekā divu gadu laikā ir izdevies piepildīt sākotnējo mērķi, proti, sniegt ieguldījumu demokrātijas attīstībā, izveidojot caurskatāmu, atbildīgu un profesionālu sabiedrisko mediju pašregulācijas sistēmu. Nākamajam ombuda amata pretendentam Rožukalne novēl taisnīgumu, drosmi un izturību, kas nepieciešama pildot daudzveidīgos pienākumus un aizstāvot likumā noteikto sabiedrisko mediju ombuda neatkarību.
No šodienas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatā iecelts un sava amata pienākumus sāk pildīt līdzšinējais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Aivars Puriņš. Valdība viņu amatā apstiprināja aprīļa vidū. Konkursā bija pieteikušies 13 pretendenti un atlase norisinājās trīs kārtās. Bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, kas arī piedalījās konkursa pretendentu vērtēšanas komisijā, pastāstīja, ka konkurence bijusi sīva, jo lielākoties visi kandidāti esot bijuši savas jomas profesionāļi ar dažādām pieredzēm, taču kā viens no labākajiem izvēlēts Aivars Puriņš. Viņš, uzrunājot ministrus valdības sēdē, pauda, ka savā darbā izcels trīs prioritātes – Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanu, atbalstu Ukrainai un spēju attīstīšana uzņemt sabiedrotos.
Ukrainas armijas komandieris Oleksandrs Sirskis ir paziņojis par situācijas pasliktināšanos frontē un Krievijas karaspēka taktiskajiem panākumiem. Sirskis atklāja, ka Ukrainas armijas vienības ir bijušas spiestas atstāt savas pozīcijas netālu no Očeretines ciema un pie Marjinkas pilsētas Doneckas apgabala ziemeļos. Tas esot noticis, jo iebrucēji, izmantojot gan dzīvā spēka, gan bruņojuma pārsvaru, radīja milzīgu spiedienu uz Ukrainas aizstāvjiem. Raksturojot vispārējo situāciju frontē, Sirskis norāda, ka Krievijas karaspēks aktīvi uzbrūk visā frontes līnijas garumā un atsevišķos posmos gūst arī taktiskus panākumus. Tas ir iespējams, jo Krievijas armijas rīcībā ir vairāk karavīru un bruņojuma, kamēr Ukrainas vienības cieš no kaujasspējīgu karavīru, ieroču un artilērijas lādiņu trūkuma.
Saistībā ar situāciju frontē, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vakar vakarā atkārtoti vērsās pie starptautiskās sabiedrības ar lūgumu nekavējoties piešķirt viņa valstij vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu,lai spētu atvairīt Krievijas raķešu un dronu uzbrukumus. Zelenskis arī norādīja, ka Ukrainas karaspēkam ir nepieciešams vairāk ieroču, lai saglabātu savas pozīcijas frontē un izjauktu Krievijas kara plānus.
Starptautiska zinātnieku grupa ar DNS analīzes palīdzību veido jaunu ziedaugu "ciltskoku". Tas arī varētu palīdzēt meklēt dabā jaunus ķīmiskus savienojumus, ko izmantot medicīnā. Starptautiskā projektā Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas Kjū karaliskajā botāniskajā dārzā iesaistījās 279 zinātnieku komanda, kas veica ģenētiskās informācijas analīzi vairāk nekā 9 tūkstoši 500 ziedošiem augiem. No ar šķidrā slāpekļa palīdzību sasaldētiem paraugiem zinātnieki ieguva kopumā 1,8 miljardus koda burtus, kas ir 15 reizes vairāk nekā jebkurā citā iepriekš veiktā pētījumā. Vairāk nekā 800 augu sugām DNS sekvencēšana tika veikta pirmo reizi. Pētījums varētu palīdzēt identificēt jaunas sugas, pilnveidot augu klasifikāciju, kā arī saglabāt retus augus, ko apdraud klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada Salas un Sēlpils pagasta pārvaldes vadītājs Raimonds Jaudzems uzrakstījis atlūgumu, un viņa pēdējā darba diena ir rīt, 30. aprīlī. Sarunā ar vietējiem medijiem preses konferencē Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektors Uldies Skreivers sacīja, ka uz šo amatu jau tuvākajā laikā tiks sludināts konkurss. Uldis Skreivers arī piebilda, ka pēdējo gadu laikā gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem sadarbība ar Raimondu Jaudzemu nebijusi viegla, bieži nācies risināt dažādas domstarpības. Kā pats Raimonds Jaudzems skaidrojis, viņam esot nepieciešams “restarts”, jo šajā amatā aizvadīti vairāk nekā 13 gadi, strādājot dažādos pagastos. Jāpiebilst, ka izveidojoties jaunajam Jēkabpils novadam, atestācijā starp visu novadu pagastu pārvaldniekiem, Raimonds Jaudzems ieguva visaugstāko novērtējumu. Līdz, konkursa kārtībā tiks atrasts jauns Salas un Sēlpils pagastu pārvaldnieks, amata pienākumus uz pagaidu laiku pildīs Sēlpils pagasta saimniecības vadītāja Anita Bārzdiņa.
Jēkabpils novadā reģionālā autoceļa Ilūkste –Bebrene–Birži grants seguma posmu no pagrieziena uz Mazslatiem līdz Zasai pārbūvē par asfaltbetona ceļu. Būvdarbi tur turpināsies līdz 2025. gada vasarai. Jau tagad divos posmos tur satiksmi regulē ar pagaidu luksoforiem, pieaugot darbu apjomam, reversās kustības posmu būs vairāk. Maksimālā braukšanas ātruma ierobežojums ir 70 kilometri stundā, darbu vietās – 50 kilometri stundā, platuma ierobežojums – 3,5 metri, lai to izbrauktu, jāplāno 20 minūtes ceļā. Būvdarbu ietvaros pārbūvēs ceļa konstruktīvās kārtas. Lai nodrošinātu ceļa nestspēju, vietās, kur konstatētas vājas nestspējas gruntis, tās noraks un aizstās ar derīgu grunti. Posmā izbūvēs drenējošo un salturīgo slāni, pamatus un divās kārtās ieklās asfaltbetonu. Būvdarbus veic SIA SC Grupa par līgumcenu 6,4 miljoni eiro ar PVN.
Un vēl
Latvijas, Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra meteorologs Andris Vīksna intervijā TV3 šodien ieskicēja, kāda varētu būt gaidāmā vasara Latvijā. Vaicāts par to, kāda šogad Latvijā varētu būt vasara, viņš norāda, ka pašreizējās prognozes liecina - temperatūras ziņā maijs un maija izskaņa varētu būt siltāka par normu. Tāpat kā iepriekšējos gadus, iespējams, novērosim kontrastus - karstuma viļņus un sausuma periodus, kuriem seko intensīvas lietavas, radot plūdu draudus.
Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Radio1 ziņās klausieties: Lielajā talkā sestdien sakoptas tūkstoš 149 talkas vietas, Jēkabpilī beidzas apkures sezona; un Kādas ir sinoptiķu jaunākās prognozes?
Lielajā talkā sestdien sakoptas tūkstoš 149 talkas vietas. Pasākuma rīkotāji arī atzīmē, ka šogad novērota augsta iedzīvotāju atsaucība. Šogad tika īstenotas gan atkritumu savākšanas, gan labiekārtošanas, gan arī pagrabu tīrīšanas talkas. Dabā talkotāji atraduši riepas, mēbeles, būvgružus, dažādus sadzīves priekšmetus, tostarp no ūdens izcelti metāla priekšmeti, riepas un pudeles. Savukārt pagrabu sakopšanas talkās Rīgā atrasta lielformāta glezna, apmēram 40 lampu televizori un Zigfrīda Annas Meierovica patvertnē nojaukts kāds nezināmā laikā iekārtots bārs. Pagrabos Ogrē atrasti dažādi sadzīves priekšmeti un gāzmaska. Šogad talkās piedalījās arī jaunsargi, zemessargi, kā arī NATO sabiedroto spēku karavīri.
Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, Latvijai ir jāuzlabo fiskālā politika, jāreformē nodokļu sistēma, jāuzlabo publiskā sektora spējas un jāpiesaista investīcijas. Tie ir galvenie ieteikumi, uz ko pagājušajā nedēļā norādīja OECD jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pārstāvis. OECD jau ne pirmo reizi vien rekomendē Latvijai pārskatīt nodokļu politiku. Kā viens no lielajiem jautājumiem ir minēta arī darbaspēka pieejamība, kur efektīvai esošo cilvēku iesaistei darba tirgū ir aizvien lielāka loma. Jo īpaši jāizceļ nepieciešamība sekmēt sieviešu iesaisti augsti apmaksātās pozīcijās un darbaspēka imigrācija būtu atstājams tikai kā risinājums augsti kvalificētu prasmju iztrūkuma gadījumos.
Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzaicinājis Jēkabpils slimnīcas mediķus uz svētku koncertu Rīgā, 4.maijā. Sarunā ar Radio1 SIA «Jēkabpils Reģionālā slimnīca» valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs sacīja, ka slimnīcas kolektīvs saņēmis vēstuli-ielūgumu no valsts prezidenta ar šādu formulējumu,citēju : «Pateicībā par Jūsu darbu un atceroties tikšanos Valsts prezidenta vizītes laikā Jēkabpils novadā, aicinām Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāju Ervīnu Keišu, galveno ārsti Ilzi Bikovu, galveno māsu Māru Skroderi, vairāku nodaļu vadītājus un slimnīcas deleģētās medicīnas māsas uz koncertu “Mūzika Rīgas pilī. Ilona Bagele un džeza orķestris “Mirāža”” 4. maijā plkst. 17.00 Rīgas pils Svētku zālē.»citāta beigas. Ervīns Keišs piebilst, ka kopā ir pieteikti 10 darbinieki, kas dosies uz koncertu, atlases kritērijs bijusi dalība un līdzdarbošanās pozitīva slimnīcas tēla veidošanā prezidenta vizītes laikā.
Ukrainas armijas komandieris Oleksandrs Sirskis ir paziņojis par situācijas pasliktināšanos frontē un Krievijas karaspēka taktiskajiem panākumiem. Sirskis atklāja, ka Ukrainas armijas vienības ir bijušas spiestas atstāt savas pozīcijas netālu no Očeretines ciema un pie Marjinkas pilsētas Doneckas apgabala ziemeļos. Tas esot noticis, jo iebrucēji, izmantojot gan dzīvā spēka, gan bruņojuma pārsvaru, radīja milzīgu spiedienu uz Ukrainas aizstāvjiem. Raksturojot vispārējo situāciju frontē, Sirskis norāda, ka Krievijas karaspēks aktīvi uzbrūk visā frontes līnijas garumā un atsevišķos posmos gūst arī taktiskus panākumus. Tas ir iespējams, jo Krievijas armijas rīcībā ir vairāk karavīru un bruņojuma, kamēr Ukrainas vienības cieš no kaujasspējīgu karavīru, ieroču un artilērijas lādiņu trūkuma.
Saistībā ar situāciju frontē, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vakar vakarā atkārtoti vērsās pie starptautiskās sabiedrības ar lūgumu nekavējoties piešķirt viņa valstij vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu,lai spētu atvairīt Krievijas raķešu un dronu uzbrukumus. Zelenskis arī norādīja, ka Ukrainas karaspēkam ir nepieciešams vairāk ieroču, lai saglabātu savas pozīcijas frontē un izjauktu Krievijas kara plānus.
Daudzos Lielbritānija mežos zilie zvaniņi – meža hiacintes vai vienkāršās pahiacintes, zemi pārvēršot par zilu paklāju. Skaistos skatus vērot dodas simtiem cilvēku, taču to neuzmanīga rīcība var nodarīt neglābjamu postu. Šī sīpolauga ziedi ir labs agrīns barības avots apputeksnētājiem un būtiska mežu biotopu sastāvdaļa, savukārt cilvēkiem tie, pirmkārt, ir skaisti pavasara vēstneši, kas saistīti ar leģendām par fejām. Augs ir trausls, tāpēc populārākās to apskates vietas aizsargājamā teritorijās uzmana un aprūpē speciālisti. Organizācijas "The Wildlife Trust" pārstāvis norādīja, ka nomīdīšanas gadījumā ziedi labākajā gadījumā atdzīvosies pēc 10 līdz 12 gadiem.
Latvijā zilie zvaniņi savvaļā nav sastopami, taču ne mazāk krāšņus skatus pavasarī rada ziedošās zilās vizbulītes. Un arī mūsu dabas draugi atgādina, ka pret šiem ziediem un dabu jāizturas saudzīgi.
Turpinām ziņas
No šodienas Jēkabpilī pakāpeniski sāks atslēgt apkuri SIA JK Namu pārvalde apsaimniekotajās daudzdzīvokļu mājās. Uzņēmumā norāda, ka siltumenerģijas piegāde tiek pārtraukta, ņemot vērā laikapstākļu prognozi. Tā liecina par temperatūras paaugstināšanos un pavasarīgi silta laika iestāšanos. Par apkures atslēgšanas gaitu detalizētāk informēs nākamajā nedēļā. Jau ziņots, ka šī apkures sezona sākās 5.oktobrī.
Noslēdzies arī pagarinātais termiņš dalībai konkursā uz SIA JK Namu pārvalde vadītāja amatu. Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers skaidro, ka pieteikšanās termiņu pagarināja, jo tika secināts, ka sākotnēji noteiktās prasības sašaurināja iespējamo pretendentu loku, jo tika prasīta izglītība namu apsaimniekošanas jomā, pagarinot termiņu prasības tika paplašinātas, piemēram, tika pievienots, ka pretendenti var būt arī ar ekonomikas vai būvniecības jomas augstāko izglītību. Kā norāda Uldis Skreivers, atsaucība nebijusi liela, pagarinātā konkursa termiņa laikā pieteicās tikai divi pretendenti. Līdz ar to abos konkursa posmos kopumā pieteikušies – deviņi. Konkursa komisija izvērtējusi pretendentu iesniegtos dokumentus un konkursa nākamajai kārtai izvirzījusi četrus. 7.maijā notiks konkursa komisijas sēde, kurā izvēlēsies atbilstošāko SIA JK Namu pārvalde valdes priekšsēdētāja amatam.
Un vēl
Tuvākajā laikā Latvijā saglabāsies pavasarīgs siltums, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.
Vienlaikus vietām gaidāms lietus un arī pērkona negaiss. Otrdien un trešdien saules stari mīsies ar mākoņiem, kas vietām atnesīs īslaicīgu lietu, bet otrdien, iespējams, arī pērkona negaisu. Vējš pūtīs lēni, un naktī uz trešdienu atsevišķos rajonos veidosies migla. Diennakts tumšajās stundās gaisa temperatūra pieturēsies +8…+13 grādu robežās, bet dienās termometra stabiņš pakāpsies līdz +17…+22 grādiem, trešdien vietām pat līdz +24 grādu atzīmei. Arī nedēļas otrajā pusē saglabāsies anticiklona ietekme.
Maija pirmajos datumos būs galvenokārt sauss laiks un tikai vietām gaidāms neliels lietus, savukārt vējš būs lēns. Gaisa temperatūra saglabāsies līdzīga kā nedēļas sākumā, vien brīvdienās tā pazemināsies un dienās termometra stabiņš vairs nepārsniegs +20 grādu atzīmi.
Latvijas, Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra meteorologs Andris Vīksna intervijā TV3 šodien ieskicēja, kāda varētu būt gaidāmā vasara Latvijā. Vaicāts par to, kāda šogad Latvijā varētu būt vasara, viņš norāda, ka pašreizējās prognozes liecina - temperatūras ziņā maijs un maija izskaņa varētu būt siltāka par normu. Tāpat kā iepriekšējos gadus, iespējams, novērosim kontrastus - karstuma viļņus un sausuma periodus, kuriem seko intensīvas lietavas, radot plūdu draudus.