Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 23.septembrī

Valdības vadītājs parakstījis rezolūciju Finanšu ministrijai par algu iesaldēšanu nākamgad virknei valsts pārvaldē strādājošo. Algas iesaldēs tiem valsts pārvaldes darbiniekiem, kuriem bāzes mēnešalgu nosaka, ik gadu piemērojot konkrētu koeficientu. Starp tiem ir gan premjers un ministri, gan Saeimas deputāti un virkne citu valsts amatpersonu.

Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija aicina Krieviju izbeigt diskrimināciju un represijas, kā arī nodrošināt, lai visu cilvēktiesību pārkāpumu izdarītāji tiktu saukti pie atbildības, izriet no Latvijas ārlietu ministres Baibas Bražes uzrunas ANO Cilvēktiesību padomē Baltijas valstu un Ziemeļvalstu vārdā. Aicinot Krieviju izbeigt diskrimināciju un represijas un nodrošināt atbildīgo saukšanu pie atbildības, Latvijas ārlietu ministre uzsvēra, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi ir atklājuši Krievijas cilvēktiesību pārkāpumu mērogu un smagumu, un Krievijai šie spriedumi ir jāpilda. 

Jau ziņots, ka ANO Cilvēktiesību padomes 63. sesija norisinās Ženēvā, Šveicē, no 7. septembra līdz 7. oktobrim.

Divām trešdaļām jeb 66,8% aptaujāto ģimenēm "savilkt kopā galus" izdodas ar grūtībām, izvērtējuma ziņojumā secinājusi Labklājības ministrija. No aptaujātajiem 34,4% atzinuši, ka ikdienas tēriņus izdodas nodrošināt ar nelielām grūtībām, 20,1% - ar grūtībām, bet 12,3% apstiprina, ka tas sagādā lielas grūtības. Savukārt 29,6% aptaujāto norādījuši, ka ģimenei nodrošināt izdevumus kopā izdodas viegli vai samērā viegli. Grūtību izplatība visos reģionos bijusi statistiski līdzīga - no 59% Rīgas reģionā līdz 76% Latgalē. Izvērtējumā secināts, ka ģimeņu ekonomiskās drošības stiprināšana ir visas valsts, nevis tikai atsevišķu reģionu uzdevums.

Baltijas valstis ir vienojušās par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam. Baltijas valstis ir izstrādājušas gala dokumentu, kas ir paziņojums Eiropas Komisijai  par trīs Baltijas valstu līmeņa vienošanos par "Rail Baltica" projekta turpināšanu. Šī ir pirmā reize, kad Baltijas valstis oficiāli atzīst, ka līdz 2030. gadam projekts nav īstenojams.  "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.

Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvji vakar vienojās par sankciju pagarināšanu pret tūkstošiem Krievijas fizisko un juridisko personu uz trim gadiem, taču no sankciju saraksta svītroja krievu oligarhus Ališeru Usmanovu un Mihailu Frīdmanu.  ES piekrita izslēgt Usmanovu no sankciju saraksta pēc saspringtām sarunām, kurās Francija viņa izslēgšanu no saraksta saistīja ar ieslodzīto apmaiņu ar Azerbaidžānu. Tika izslēgts arī otrs krievu oligarhs Frīdmans, kad Slovākija izmantoja veto tiesības pret viņa palikšanu sarakstā. Šo izmaiņu rezultātā šīm personām būs atcelta aktīvu iesaldēšana un ceļošanas aizliegums. Eiropas Savienība jaunās sankcijas noteikusi uz 36 mēnešiem.

Turpinām ziņas

Augšdaugavas novada pašvaldības sociālā atbalsta un aprūpes centrs "Avots" neatbilst ģimeniskai videi pietuvinātam pakalpojumam, uzskata tiesībsardze Karina Palkova. Viņa vakar atkārtoti apmeklēja iestādi, kā arī tikās ar Augšdaugavas novada vadību. Viņa norāda, ka iestādē dzīvojošie jaunieši savos kontos gadā saņem 198 eiro apģērbam un apaviem visām sezonām. Palkova izceļ, ka līdz šim tā ir mazākā budžetā atvēlētā summa, kas konstatēta Tiesībsarga biroja pārbaudēs apmeklētajās ārpusģimenes aprūpes iestādēs. Tiesībsardze arī secinājusi, ka bērni un jaunieši "Avotā" ēd trīs līdz četras reizes dienā, bet ēdienreizēm atvēlēti ļoti pieticīgi līdzekļi. No iestādes ēdienkartes izriet, ka brokastu izmaksas ir aptuveni 55 - 69 eirocenti, pusdienu - 1,25 - 1,61 eiro, launaga - 1,28 - 1,64 eiro, savukārt vakariņu – no 72 eirocenti līdz līdz 1,28 eiro. Tiesībsardze ir sagatavojusi Augšdaugavas novada pašvaldībai, bērnunamam "Avots", Labklājības ministrijai un Bērnu aizsardzības centram apjomīgu ziņojumu par konstatētajiem pārkāpumiem.

Vasarā Ogres novada pašvaldība saņēma Mārtiņa Puteņa iesniegumu ar lūgumu pieņemt 10 tūkstoši eiro ziedojumu Ogres novada Interešu izglītības iestādei, lai nodrošinātu dronu programmu īstenošanu novada jauniešiem. Ziedojums paredzēts programmu īstenošanai nepieciešamās materiāltehniskās bāzes – dronu, akumulatoru, rezerves daļu un citu nepieciešamo materiālu – iegādei. 27. augustā Ogres novada pašvaldības dome pieņēma lēmumu par atļauju pieņemt minēto ziedojumu. Pašvaldībā norāda, ka programma skolēniem sniegs pirmo pieredzi dronu pilotēšanā gan ar reālu iekārtu, gan simulatoru palīdzību,  ļaus turpināt apgūt iemaņas un visbeidzot piedāvās jau augsta līmeņa programmu, kurā būtu iespēja mācīties veikt lidaparātu remontdarbus, pilotēšanu un programmēšanu.

Un vēl

Šodien Zemes ziemeļu puslodē sāksies astronomiskais rudens, savukārt dienvidu puslodē iestāsies pavasaris, liecina informācija vietnē "timeanddate.com". Ekvinokcija būs šodien pulksten 3.05. Laikā ap ekvinokciju abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu, diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma.  Tomēr 23. septembrī diena Latvijā vēl būs par desmit minūtēm garāka nekā nakts, un tikai 26. septembrī pirmo reizi šoruden diena kļūs īsāka nekā nakts. Septembra otrajā pusē saules spīdēšanas ilgums sarūk visstraujāk - par četrām minūtēm un 46 sekundēm diennaktī. Dienas garums turpinās samazināties līdz 21. decembrim, kad būs saulgrieži un sāksies astronomiskā ziema. 

Valdība konceptuāli atbalstījusi migrācijas ierobežošanas pasākumu plānu, kas cita starpā paredz kvotas trešo valstu pilsoņiem. Viens no būtiskākajiem plāna punktiem paredz izstrādāt un pieņemt Ministru kabineta noteikumus, nosakot trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuri var ieceļot un uzturēties Latvijā. Paredzēts ierobežot ārvalstnieku darbību tādās platformās kā "Bolt" un "Wolt". Plānā paredzēti arī stingrāki nosacījumi trešo valstu studentu uzņemšanai, studiju apmeklējumam un kopējam īpatsvaram Latvijas augstskolās.

Aizsardzības ministrija piešķirs Latvijas Universitātei 600 tūkstoši eiro Latvijas kvantu izcilības un kompetenču centra atbalstam. Finansējums paredzēts centra atbalstam, kas sniegs ekspertīzi un veicinās kvantu tehnoloģiju attīstību un ieviešanu aizsardzības nozarē. Galvenais mērķis ir veicināt informācijas drošību, ņemot vērā straujās tehnoloģiju attīstības radītos izaicinājumus.

Latvijas Leļļu teātris no 29. septembra līdz 4. oktobrim rīkos "Meža premjera vēlēšanas", kurās bērni varēs kļūt par vēlētājiem un iepazīt vēlēšanu norisi un nozīmi. Par Meža premjera amatu sacentīsies pieci iestudējuma "Ludvigs un Tuta" varoņi. Vēlēšanu iecirknis atradīsies teātra kases telpā: izrāžu laikā tas būs pieejams izrāžu apmeklētājiem, savukārt pārējā kases darba laikā iegriezties un nobalsot iespējams arī citiem atbildīgiem vēlētājiem, kuri vēlas nodot savu balsi par izvēlēto kandidātu. Rezultāti tiks saskaitīti un paziņoti Latvijas Leļļu teātra 82. dzimšanas dienā - 4. oktobrī.

Lielbritānijas bruņotie spēki pirmo reizi izmēģinājuši smagās torpēdas palaišanu no zemūdens bezpilota aparāta, vēsta izdevums "The i Paper". Palaišanas izmēģinājums veikts Lielbritānijas, ASV un Austrālijas aizsardzības partnerības ietvaros. ASV un Austrālijas kopīgi izstrādātā torpēda palaista Lielbritānijas teritoriālajos ūdeņos no 12 metrus gara zemūdens bezpilota aparāta "Excalibur". Šo Lielbritānijā izstrādāto zemūdens dronu ir iespējams vadīt no aptuveni 16 tūkstoši kilometru attāluma, un pašlaik tiek veikta tā tehniskā testēšana un operacionālo spēju pārbaude.

Ungārija un tās premjerministrs Pēters Maģars turpina distancēties no Ukrainas. Budapeštas augstākās amatpersonas ir atteikušās piedalīties Kijivas organizētajā tā dēvētajā "Karpatu astotnieka" samitā, kurā Zelenskis vēlējies apspriest ekonomisko sadarbību, drošību un loģistikas risinājumus ar karpatu reģiona valstīm.  Viens no tiem paredzētu Ungārijā uzbūvēt naftas produktu krātuvi Ukrainas vajadzībām. Par to samita laikā vienošanos parakstījusi ungāru kompānija "MOL" un ukraiņu "Naftogaz". Taču Ungārijas premjers aģars paziņojis, ka šādu projektu noraida.

Turpinām ziņas

Tuvākajās dienās Aizkraukles dzelzceļa stacijas teritorijā sāksies stāvlaukuma pārbūves darbi, tādēļ stacijas apkārtnē būs spēkā satiksmes un auto novietošanas ierobežojumi. Vakar notika pirmā būvsapulce, kurā pārrunāta darbu organizācija. Būvdarbus plānots sākt nedēļas otrajā pusē. Pārbūves laikā stāvlaukumā būs pieejams mazāks stāvvietu skaits, tāpēc autovadītāji aicināti ievērot pagaidu ceļa zīmes un savlaicīgi plānot automašīnas novietošanu, kā arī izvēlēties sabiedrisko transportu jau no Aizkraukles autoostas, novietojot automašīnas pilsētas stāvvietās. 

Pēc pārbūves stāvlaukums būs plašāks un ērtāks gan autovadītājiem, gan sabiedriskā transporta pasažieriem. Tajā izbūvēs bruģētu stāvlaukumu ar 92 vietām. Būs nodalītas autobusu un automašīnu kustības joslas, izbūvētas drošības saliņas gājējiem, kā arī jauns pieslēgums Rīga-Daugavpils šosejai. Esošo bīstamo izbrauktuvi uz šoseju slēgs. Stacijas teritorijā paredzēts arī velosipēdu novietnes jumtiņš, kā arī jauni soliņi un atkritumu urnas. Pārbūve uzlabos iespējas pārsēsties no privātā transporta vilcienā vai autobusā.Projektu īsteno par Eiropas Reģionālā Attīstības fonda līdzekļiem ‒ 448 tūkstoši 567 eiro un pašvaldības līdzfinansējumu, kam paredzēti 149 tūkstoši 603 eiro.

Un vēl

Septembra otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,2 grādi jeb 2,1 grāds virs normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Zemākā gaisa temperatūra bija +3,9 grādi 15. septembra rītā Mērsragā, un dienu vēlāk šajā pašā novērojumu stacijā tika reģistrēta augstākā gaisa temperatūra valstī - 16. septembrī Mērsragā termometra stabiņš pakāpās līdz +21,5 grādiem. Nokrišņu daudzums valstī vidēji mēneša vidū bija 16 milimetri jeb 78% no normas. Sausuma un mitruma rādītājs gan viena, gan trīs mēnešu periodā Latgalē, Sēlijā, Rīgā un galvaspilsētas apkārtnē bija normas robežās vai atbilstošs mērenam mitrumam. 

Jau ziņots, ka 10. septembrī, diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot zem +15 grādiem, Latvijā sākās meteoroloģiskais rudens. Mēneša pirmajā dekādē nokrišņu daudzums sasniedza 247% no normas, savukārt vidējā gaisa temperatūra bija pusotru grādu augstāka nekā ierasts.

Gaidāmajās Saeimas vēlēšanās 5% barjeru varētu pārvarēt septiņi politiskie spēki, bet partiju reitinga augšgalā septembrī ir nostiprinājies "Apvienotais saraksts", liecina tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas fakti" sadarbībā ar SIA "Faktu logs" septembrī veiktās aptaujas dati. Aptaujas rezultāti, kas pārrēķināti starp tiem respondentiem, kuriem bija noteikta politiskā izvēle, rāda, ka parlamentā iekļūtu Apvienotais saraksts, "Latvija pirmajā vietā", "Progresīvie", Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība, "Suverēnā vara/Jaunlatvieši" un "Jaunā vienotība", kuras reitings gan pēdējo nedēļu laikā ir samazinājies un kura līdz ar to balansē uz iekļūšanas parlamentā robežas.

Tikmēr veiktajā aptaujā septembrī partijas "Latvijas attīstībai", "Mēs mainām noteikumus" un "Stabilitātei" ieguvušas 2,2% respondentu atbalstu katra, "Saskaņas centrs" - 1,8%, bet pārējās trīs reitingā iekļautās partijas - "Austošā saule Latvijai", Gobzema saraksts un Jaunā konservatīvā partija - katra ieguvusi 1% un mazāku vēlētāju atbalstu.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība nākamnedēļ 29. septembrī no trijiem dienā līdz pieciem pēcpusdienā pieteikusi sapulci - piketu Brīvības bulvāra liepu alejā, iepretim Ministru kabineta ēkai. Pasākuma pieteikumā norādīts, ka tā mērķis ir aizstāvēt veselības aprūpes nozari, tajā strādājošo darbinieku un pacientu intereses. Plānots, ka pasākumā piedalīsies aptuveni 1000 cilvēku. Kā vēstīts, nolemjot uzturēt prasību 2027. gada valsts budžetā nodrošināt visu veselības aprūpē nodarbināto darba samaksas paaugstināšanu, mediķu arodbiedrība padomes sēdē pagājušajā nedēļā lēma organizēt protesta akciju pie valdības ēkas, kā arī pieprasīt veselības ministra Hosama Abu Meri demisiju.

Valdība atbalstīja divu policistu nosūtīšanu Eiropas Savienības misijā Armēnijā no šī gada septembra līdz 2027. gada septembrim. Uz Armēniju dosies Zemgales reģiona Rietumzemgales iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas 3. grupas inspektors Kristaps Pintāns un Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvaldes 2. nodaļas priekšnieka vietnieks Imants Auziņš. Misijas nodrošīnāšanai no valsts līdzekļiem pieškirs 12,8 tūkstoši eiro.

Irāna sola atjaunot kuģošanu stratēģiski nozīmīgajā Hormuza šaurumā septiņu dienu laikā, ja ASV mazinās savu militāro spiedienu un atcels tās īstenoto ostu blokādi. Tā ziņu aģentūrai "Reuters" pavēstījusi kāda augstu stāvoša amatpersona Teherānā.  Kā aģentūrai "Reuters" pavēstīja anonīmā amatpersona, Irāna būs gatava sarunām ar amerikāņiem, ja Vašingtona paziņos, ka ir gatava diplomātiskā ceļā atrisināt jautājumu. Aģentūras avots piebildis, ka Irānas delegācijai ANO Ģenerālasamblejā esot uzticētas pilnvaras sarunu atsākšanai ar ASV. 

Vācijas rietumos ASV gaisa spēku bāzē vakar avarējusi reaktīvā kaujas lidmašīna, viens cilvēks guvis savainojumus. Tiek ziņots, ka pilots veiksmīgi katapultējies. Uz Špangdālemas gaisa spēku bāzi, kas atrodas netālu no robežas ar Luksemburgu, nosūtīti ārkārtas dienesti. Saskaņā ar sākotnējiem ziņojumiem, lidmašīna nogāzās netālu no golfa laukuma gaisa spēku bāzes drošības perimetrā. Avarējusī lidmašīna bija ASV gaisa spēku iznīcinātājs. Špangdālemā bāzējas iznīcinātāju F-16 eskadriļa un tā ir viena no ASV bruņoto spēku svarīgākajām gaisa spēku bāzēm.

Turpinām ziņas

Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu šonedēļ četrās Latvijas pašvaldību izglītības iestādēs organizē praktiskās mācības, lai pārbaudītu skolu gatavību un izstrādātos rīcības plānus gaisa apdraudējuma gadījumā. Šīs mācības ļaus identificēt trūkumus un saprast, kas vēl jāuzlabo, lai gaisa apdraudējuma gadījumā skolu personāls un skolēni zinātu, kā rīkoties. Praktiskās mācības šodien norisinājās Liepājas Liedaga un Aknīstes vidusskolās, savukārt rīt tās notiks Rīgas 64. vidusskolā, bet parīt - Ogresgala pamatskolā.

SIA “JK Namu pārvalde” izplatījusi informāciju par gatavošanos apkures sezonai. Vairākās uzņēmuma apsaimniekojamās mājās notiek apkures sistēmas uzpildīšana. Iedzīvotāji aicināti sekot līdzi Namu pārvaldes aktuālajiem paziņojumiem savu daudzdzīvokļu māju kāpņu telpās vai pie ieejām! Par bojājumiem un ūdens noplūdēm aicina nekavējoties ziņot, zvanot pa tālruni 652 32402! 

Jau ziņots, ka siltumenerģijas padeve tiek pieslēgta, jo vidējā diennakts temperatūra trīs dienas pēc kārtas bijusi zemāka par +8 grādiem.

Un vēl

Nākamnedēļ Latvijā gaidāms anticiklons, tādēļ laiks būs pārsvarā sauss un bieži spīdēs saule, prognozē sinoptiķi. Šīs nedēļas otrajā pusē laikapstākļus noteiks ciklons, palaikam līs, daudzviet gaidāms stiprs lietus. Pūtīs mainīga virziena vējš, kas brīžiem kļūs brāzmains. Minimālā gaisa temperatūra naktīs būs +5..+12 grādi, dažviet piekrastē līdz +14 grādiem, un pēcpusdienās temperatūra nepārsniegs +10..+17 grādus. Nākamnedēļ un, iespējams, arī oktobra otrajā nedēļā nav gaidāmi lieli nokrišņi un mākoņi tikai reizēm aizklās debesis. Valdošais būs lēns austrumu un dienvidu vējš. 

Prognozes par gaisa temperatūru pagaidām ir visai atšķirīgas - dzestrākajās naktīs austrumu novados iespējama neliela salna, bet siltākajās pēcpusdienās termometra stabiņš vietām Latvijā, ar lielāko varbūtību Kurzemē, var pārsniegt +20 grādu robežu. Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem nākamā nedēļa Latvijā būs divus līdz trīs grādus siltāka par normu, oktobris kopumā prognozēts mazliet siltāks un sausāks nekā ierasts.