2024.gada 25. maijs

Anšlavs, Junora

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 5.aprīlī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 5.aprīlī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Pašlaik nav signālu par to, ka 9.maijā varētu tikt gatavotas kādas provokācijas, Zasā mainījies apkures pakalpojumu sniedzējs; un Kā Latvijas iedzīvotāji vērtē dzīves kvalitāti valstī?


Pašlaik nav signālu par to, ka 9.maijā varētu tikt gatavotas kādas provokācijas, intervijā TV3 norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Runājot par 9.maiju, viņš atzīmē, ka pašlaik neesot signālu, ka varētu tikt gatavotas kādas provokācijas, vienlaikus atbildīgie dienesti gatavosies pastiprināti, arī 9. un 10.maijā tiks strādāts pastiprinātā režīmā. Kozlovskis sacīja, ka dažādi drošības pasākumi var tikt mainīti atkarībā no situācijas, pašlaik gan neesot nekādas informācijas par iespējamiem mēģinājumiem situāciju 9.maijā eskalēt.

AS "Latvijas valsts meži šī gada meža atjaunošanas sezonā kopumā atjaunos 19 400 hektārus meža. Lai valsts mežus atjaunotu plānotajā apjomā, būs nepieciešami 14,4 miljoni priežu, 7,5 miljoni egļu, 2,6 miljoni bērzu un 542 tūkstoši melnalkšņu stādu, kā arī 243 kilogrami priežu sēklu. Latvijas valsts meži jau septīto gadu stāda mežu arī mašinizēti. Tajā skaitā šogad mašinizēti tiks atjaunoti gandrīz 15% no plānotās atjaunojamās platības jeb tūkstoš 216 hektāri, darbā iesaistot 12 tehnikas vienības.

Ceļu satiksmes drošības direkcija līdz šīs nedēļas sākumam bija reģistrējusi kopumā 8 tūkstoši 330 elektroskrejriteņu.  Tajā skaitā reģistrēti 2 tūkstoši 489 nomas elektroskrejriteņi, bet 5 tūkstoši 841 elektroskrejriteni reģistrējušas privātpersonas. CSDD norāda, ka marta pēdējā nedēļa bija ļoti aktīva reģistrācijas jomā, kā arī joprojām notiek aktīva reģistrācija un reģistrēto elektroskrejriteņu skaits ar katru dienu pieaug. Jau ziņots, ka Latvijā no 1.aprīļa ceļu satiksmē ir aizliegts piedalīties ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem.

Kopējais Krievijas uzbrukumu skaits frontes līnijā Ukrainā martā samazinājies par 9%, salīdzinot ar februāri, teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas jaunākajā ziņojumā. Tajā norādīts, ka martā tika reģistrēti 2 tūkstoši 120 uzbrukumi, bet februārī – 2 tūkstoši 340. Vienīgais frontes posms, kur Krievijas uzbrukumu skaits palielinājās, ir uz dienvidrietumiem no Doneckas. Martā Krievijas armija tur veica 806 uzbrukumus salīdzinājumā ar 721 uzbrukumu februārī. Britu militārais izlūkdienests lēš, ka šajā frontes posmā tika veikti 38% no visiem Krievijas uzbrukumiem.

Imigrācijas kontrole ir svarīgāka nekā "dalība ārzemju tiesā", paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks, šādi paužot līdz šim stingrāko norādi, ka varētu atbalstīt izstāšanos no Eiropas Cilvēktiesību tiesas. Intervijā laikraksta "The Sun" pārraidei "Never Mind The Ballots" premjers aizstāvēja savu politiku pret nelegālajiem robežšķērsotājiem, kas ierodas laivās pāri Lamanšam, kā arī ļāva noprast, ka būtu gatavs pamest Eiropas cilvēktiesību tiesu, ja šī tiesa bloķēs plānu, kas šos cilvēkus paredz nosūtīt uz Ruandu. Valdībai jau ir viss sagatavots, lai īstenotu Ruandas plānu, tiklīdz likumprojekts būs pārvarējis opozīciju Lordu palātā, sacīja premjers, noraidot apgalvojumus, ka neviena lidsabiedrība nevēlas vest patvēruma meklētājus uz Āfrikas valsti. Jau ziņots, ka lēmums nelegālos robežšķērsotājus nosūtīt uz Ruandu tika pieņemts vēl 2020. gada aprīlī, kad premjerministra amatā bija Boriss Džonsons.

Turpinām ziņas

Rīgas mikrorajonos darījumu skaits ar sērijveida dzīvokļiem pagājušajā gadā pieaudzis par 2,3%, liecina jaunākais nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" pārskats. Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas pērn samazinājās par 7,2% - līdz 850 eiro par kvadrātmetru. Gadu iepriekš sērijveida dzīvokļu cenas auga par 1,5% - no 902 līdz 916 eiro par kvadrātmetru. Vidējā kvadrātmetra cena vienistabas dzīvokļos pagājušā gada nogalē bija 924 eiro par kvadrātmetru, divistabu dzīvokļos - 856 eiro, trīsistabu dzīvokļos - 813 eiro, bet četristabu dzīvokļos - 806 eiro par kvadrātmetru.  Jēkabpilī viena kvadrātmetra vidējā cena sērijveida dzīvokļiem pagājušā gada nogalē bija - 270 eiro. 

Zasas ciemā siltumapgādes pakalpojumus turpmāk nodrošinās SIA “Aknīstes Pakalpojumi”. Patlaban siltumapgādes pakalpojumu Zasā daudzdzīvokļu mājām Sila iela 1, 4, 5, Zaļā iela 5, Lauku iela 1, 3, Sila iela 2 un 2a nodrošina Zasas pagasta pārvalde no Zasas katlu mājas. Pašvaldībā secināts, ka lietderīgāk būtu, ja siltumenerģijas pakalpojumu nodrošinātu un siltumapgādes pakalpojumu sniegšanas tiesības tiktu nodotas SIA “Aknīstes Pakalpojumi”, ņemot vērā uzņēmuma rīcībā esošos resursus un pieredzi. SIA “Aknīstes Pakalpojumi” lietošanā tiks nodota Zasas katlu māja kopā ar apkures sistēmas aprīkojumu, katlu mājas laukums, nožogojums, siltummezgli, siltumtrases un siltumskaitītāji. Līdz 1. augustam Zasas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldniekiem jānoslēdz ar SIA “Aknīstes Pakalpojumi” līgumi par siltumenerģijas piegādi un lietošanu attiecīgajai dzīvojamai mājai. Savukārt līdz 31. jūlijam SIA “Aknīstes Pakalpojumi” būs jāiesniedz Jēkabpils novada domei apstiprināšanai siltumenerģijas tarifs.

Un vēl

Vairāk nekā puse jeb 60% iedzīvotāju uzskata, ka dzīves kvalitāte Latvijā ir diezgan laba, liecina "Eirobarometra" aptauja. Apmierinātība ar dzīves kvalitāti Latvijā ir zemāka nekā vidēji Eiropā. Savukārt 6% respondentu uzskata, ka dzīves kvalitāte Latvijā ir ļoti laba, bet vēl 25% iedzīvotāju atzinuši, ka dzīves kvalitāte ir diezgan slikta. Aptaujā 39% iedzīvotāji pauduši nostāju, ka arī ekonomiskā situācija Latvijā ir diezgan laba, bet nedaudz vairāk - 43% - respondentu norādījuši, ka ekonomiskā situācija Latvijā ir diezgan slikta. Vēl 7% iedzīvotāju atzīmējuši, ka ekonomiskā situācija Latvijā ir ļoti slikta. Latvijā 37% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka galvenās problēmas, ar kurām saskaras reģions, ir veselības aprūpe, 34% norādījuši uz dzīves dārdzību, 32% atzinuši, ka problēma ir arī ekonomiskā situācija un bezdarbs. Savukārt 27% iedzīvotāju atzīmējuši, ka galveno problēmu vidū ir izglītības sistēma, vēl 20% uzsvēruši, ka izaicinājums ir arī cilvēki vai uzņēmumi, kas dodas prom no reģiona.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Jaunos pedagogu slodžu balansēšanas principus valdībā domā apstiprināt līdz nākamajam mācību gadam; Rosina ar likumu regulēt vietējās pārtikas uzcenojumus veikalos; un Nedēļas nogalē Rīgas zooloģiskā dārza Dzeņa darbnīcā izgatavos putnu būrus


Jaunos pedagogu slodžu balansēšanas principus valdībā varētu apstiprināt līdz 1.septembrim, šādu prognozi izteikusi Izglītības un zinātnes ministrijas vadība. Ministrija ceturtdien ar sociālajiem partneriem pārrunāja sagatavoto valdības noteikumu grozījumu projektu. Ministrija piedāvā ieviest 40 stundu darba nedēļu visiem pedagogiem, ko atbalstot arī pašvaldības. Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība piedāvājumu pagaidām atturas atbalstīt. Pirmdien, 8.aprīlī, notiks pedagogu arodbiedrības padomes ārkārtas sēde, kurā lems par turpmāko rīcību. Tad varētu tapt zināms, kad norisināsies pedagogu pikets. Pedagogi arī neatkāpjas no ieceres vērsties tiesā. Ja nelīdzēs ne pikets, ne tiesāšanās, varētu tikt izskatīta atkārtota pedagogu streika iespējamība.

Latvijā 26% darba ņēmēju kopumā savā ikdienas darba dzīvē no tiešā vadītāja nesaņem konstruktīvu atgriezenisko saiti, informē pētījumu kompānijas "Kantar" pārstāvji, atsaucoties uz veikto pētījumu. Tā dati liecina, ka 65% darba ņēmēju kopumā savā ikdienas darba dzīvē no tiešā vadītāja saņem konstruktīvu atgriezenisko saiti gan pozitīva, gan negatīva darba snieguma vērtējuma gadījumā. Tikmēr vairāk kā ceturtā daļa strādājošo šādu atgriezenisko saiti nesaņem. Tam, ka savā ikdienas darba dzīvē no tiešā vadītāja saņem konstruktīvu atgriezenisko saiti, salīdzinoši biežāk piekrīt darbinieki, kuri savās organizācijās kopumā jūtas atbalstīti un novērtēti kā darbinieki. To, ka savā ikdienas darba dzīvē no tiešā vadītāja konstruktīvu atgriezenisko saiti nesaņem, vidēji biežāk uzsver strādnieki, administratīvajos un apkalpojošajos dienestos nodarbinātie, tie, kuri nedēļā strādā 41 un vairāk stundas, kā arī tie, kuri kopumā savās organizācijās nejūtas novērtēti kā darbinieki.

Latvijas valdība iecerējusi šogad nosūtīt Ukrainai dronus kopumā 10 miljonu eiro vērtībā, pēc sarunām ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu medijiem pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa. Viņa sacīja, ka valdība šobrīd sadarbībā ar Ukrainu un Latvijas uzņēmumiem, strādā pie dronu ražošanas Latvijā, lai tos pēc tam varētu sūtīt Ukrainas atbalstam. Latvija drīzumā nosūtīs uz Ukrainu pirmos dronus viena miljona eiro vērtībā. Siliņa uzsvēra, ka Ukrainas kolēģi tos jau ir testējuši un atzinuši par labiem kaujā, kā arī to kvalitāte atbilst ukraiņu prasībām.

Pirms 75 gadiem Vašingtonā ASV, Kanāda un vairākas Rietumeiropas valstis parakstīja NATO dibināšanas līgumu, lai veidotu kolektīvo drošību pret Padomju Savienību. Kopš tā laika aliansei ir izdevies nosargāt mieru, taču pēdējos gados izaicinājumu skaits ir tikai pieaudzis. Alianses jubileja ceturtdien tika svinēta arī Briselē, taču daudz vairāk par svētkiem uzmanība pievērsta situācijai Ukrainā. Šobrīd Briselē atrodas pirms 75 gadiem parakstītais līgums – tas speciāli pirms dažām dienām tika atvests no Vašingtonas un pirmo reizi ir ārpus ASV. Līgums nav garš – tikai 14 panti, bet joprojām ļoti nozīmīgs, un šī līguma 5. pantu mēs esam citējuši biežāk nekā jebko citu – ja kādai NATO dalībvalstij uzbrūk, tas tiek uztverts kā uzbrukums visai aliansei, un visi nāks palīgā. Šis pants gan iedarbināts tikai vienu reizi – pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem ASV. Sākotnēji NATO bija 12 valstis, bet tagad aliansē darbojas jau 32 pasaules valstis, ieskaitot nesen uzņemtās Somiju un Zviedriju. Ceturtdien NATO galvenajā mītnē bija arī nelielas svinības, kurās izskanēja NATO himna un tika griezta svētku torte. NATO jubileja ceturtdien atzīmēta arī Ādažu militārajā bāzē. Latvijai, pirms 20 gadiem iestājoties aliansē, tā nesusi drošību. Šobrīd Latvijā uzturas aptuveni 3 tūkstoši karavīru no 19 pasaules valstīm.

Četrās valstīs ceturtdien aizturēti 22 cilvēki saistībā ar aizdomām par 600 miljonu eiro izkrāpšanu no Eiropas Savienības koronavīrusa pandēmijas izraisīto seku pārvarēšanas fonda. Eiropas Prokuratūras paziņojumā teikts, ka veiktas desmitiem kratīšanu un aizturēšanas Itālijā, Austrijā, Rumānijā un Slovākijā, veicot izmeklēšanu saistībā ar iespējamu noziedzīgu tīklu, kas varētu būt piesavinājies šos līdzekļus. Prokuratūra norāda, ka šis tīkls tiek turēts aizdomās par 600 miljonu eiro izkrāpšanu no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem, kas bija paredzēti Itālijai. 

Turpinām ziņas

Zemkopības ministrija apsver izmaiņas likumdošanā, lai panāktu zemāku uzcenojumu vietējiem pārtikas produktiem mazumtirdzniecības veikalos, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja zemkopības ministrs Armands Krauze. Ministrija gribētu panākt, lai precēm, kas pārvadātas mazāku attālumu, nebūtu augstāks uzcenojums par tām, kas līdz veikala plauktiem nonākušas, mērojot tūkstošiem kilometru. Krauze norādīja, ka Zemkopības ministrijā iespējamie grozījumi likumdošanā apspriesti pēc Konkurences padomes veiktās tirgus izpētes, kurā secināts, ka mazumtirgotāji Latvijā ražotus pārtikas produktus, piemēram, gaļu un zivis, uzceno augstāk nekā importa preces. Šobrīd šādas izmaiņas likumdošanā tiek tikai vērtētas, jo tās ir saistītas arī ar konkurences tiesībām un brīvo tirgu. Taču tas būtu viens no veidiem, kā samazināt mākslīgo uzcenojumu vietējiem produktiem.

Pašvaldībām ir nekavējoties jārisina klaiņojošo suņu problēmas, ņemot vērā, ka grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā dod jaunas un plašākas pilnvaras gan pašvaldības policijai, pašvaldību administratīvajām inspekcijām un Valsts policijai, lai sodītu bezatbildīgus dzīvnieku īpašniekus. Biedrībā uzsver, ka dzīvnieku klaiņošana nav tikai labturības pārkāpums, jo klaiņojoši suņi var nodarīt un nodara postījumus, piemēram, uzbrūkot lauksaimniecības dzīvniekiem. Pēc organizācijā paustā, pašvaldībām būtu nekavējoties jāmaina uzskati par suņu klaiņošanu arī tāpēc, ka likums turpmāk neatļaus suņus turēt pie ķēdēm, kas varētu veicināt suņu klaiņošanu. Tāpat daudzās pašvaldībās netiekot kontrolēta suņu reģistrācija, aizbildinoties ar laika trūkumu un citām prioritātēm. Biedrība aicina pašvaldības, kuru atbildībā ir klaiņojošu dzīvnieku kontrole, kā arī tiesībaizsardzības iestādes rīkoties un piemērot reālus sodus bezatbildīgiem suņu saimniekiem, lai novērstu atkārtotus pārkāpumus.

Un vēl

Šajā nedēļas nogalē, 6. un 7.aprīlī, Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā darbosies Dzeņa darbnīca, kuras laikā tiks izgatavoti putnu būri. Plānots izgatavot 250 zīlīšu un 250 strazdu būrus, kā arī 20 mākslīgās ligzdvietas Latvijā bieži sastopamam, taču maz pamanāmam putnam mizložņam. Gan sestdien, gan svētdien no pulksten 12 līdz 15 ikvienam zooloģiskā dārza apmeklētājam Dzeņa darbnīcā būs iespēja no sagatavēm izveidot pareizus putnu būrus Latvijā ierastākajiem dobumperētājiem - zīlītēm, mušķērājiem un zvirbuļiem, kā arī mājas strazdiem. Turklāt pašu gatavoto darinājumu būs iespēja ņemt līdzi un piekārt putniem tīkamā vietā savu māju apkārtnē. Laika gaitā zoodārzā tapuši mākslīgie dobumi meža pūcēm, urālpūcēm, apodziņiem, plīvurpūcēm, pupuķiem, zaļajām vārnām, pīlēm, piekūniem, svīrēm, dzeguzēm, kā arī sikspārņiem un susuriem. Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā tapušie būrīši izvietoti dažādās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās visos Latvijas nostūros.

Atstājiet komentāru