2024.gada 23. maijs

Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 22.februārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 22.februārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Mediķiem vēlas divkārt lielākas algas nekā vidēji valstī; Atjaunotās pensiju piemaksas sāks izmaksāt jau martā; un Aicina ziedot pašaudzētus dārzeņus ukraiņiem.

Veselības ministrija ir vērsusies pie Rīgas pašvaldības, aicinot to būtiski mainīt traumatoloģijas pacientu aprūpi Rīgā un apšaubot "Rīgas Dzemdību nama" atbilstību mūsdienu prasībām. Vēstulē veselības ministrs Hosams Abu Meri paudis, ka esot apņēmies veikt nozīmīgas pārmaiņas veselības aprūpes organizēšanā, lai ilgtermiņā veselības aprūpes pakalpojumi Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejami, kvalitatīvi un aprūpes sistēma ilgtspējīga un noturīga. Viens no plānotās veselības aprūpes sistēmas reformas mērķiem esot efektīva slimnīcu tīkla pārvaldība, vienlaikus nodrošinot vienotu klīnisko slimnīcu augstāko vadību un sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības ārkārtas sēdē par streika prasību izpildi attiecībā uz pedagogu darba slodzes sabalansēšanu izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša atzinusi, ka nevar pateikt konkrētu datumu skolotāju slodžu sabalansēšanas ieviešanai. Arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga sēdes laikā trešdien atgādināja, ka pērn streika prasībām bija divi vienlīdz nozīmīgi punkti - viena par pedagogu darba samaksas grafika paaugstināšanu trim gadiem, kas pagaidām tiek pildīta, bet otra - par pedagogu darba slodžu balansēšanu trīs gadu garumā. Lai gan balansēšanas process šobrīd ir uzsākts, tomēr par tālāko, proti, kā slodze balansēsies no 2024. un 2025.gada septembra, nekas nav zināms. 

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība un Veselības ministrija ir apņēmušās veselības aprūpes darbaspēka attīstības stratēģijas projektā ierakstīt mērķi - līdz 2029.gadam panākt, ka mediķu algas ir divkārt lielākas nekā vidēji valstī. Mediķu arodbiedrības skatījumā veselības darbaspēka attīstības stratēģijas līdz 2029.gadam projekta lielākais trūkums bijis tieši tas, ka tajā esot "ignorēta darba samaksas loma" valsts veselības aprūpes cilvēkresursu uzlabošanā. Trešdien sarunās starp mediķu arodbiedrību un veselības ministriju esot panākta konceptuāla vienošanās, ka stratēģijā tiks iekļauts konkrēts mērķis - valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem 2029.gadā būtu jābūt divas reizes lielākai par mēneša vidējo darba samaksu tautsaimniecībā, māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem vidējai darba samaksai esot jābūt 1,2 reizes lielākai par vidējo tautsaimniecībā, bet māsu palīgiem - vismaz 80% no vidējās algas.

Brazīlijā trešdien pulcējās G20 valstu grupas ārlietu ministri. Divu dienu garajā sanāksmē plānots apspriest vairākus jautājumus, tomēr uzmanības centrā ir divi – karš Ukrainā un Gazas joslā. Ukraina aizvien ir šo sanāksmju darba kārtībā un tas nav izņēmums arī šoreiz. Tiesa, jautājumā par Krievijas karu Ukrainā nekādu vienotību šo divdesmit valstu pulciņā saskatīt nevar. Te pārstāvēta arī Krievija. Saprotams, ka vienotas šajā grupā ir Rietumvalstis, taču arī iepriekšējā sanāksmē septembrī Indijā, neraugoties uz Rietumvalstu mudinājumu G20 grupai nosodīt Krievijas atkārtoto iebrukumu, sanāksme beidzās ar vāju paziņojumu, kurā tika nosodīta spēka lietošana, bet Krieviju tā arī skaidri nepiesauca. Šoreiz, visticamāk, iztiks bez spēcīgiem paziņojumiem un, iespējams, tāda kopīga noslēguma paziņojuma nebūs vispār, jo izskanējis ierosinājums par tādu vienoties tikai lielajās, nevis ministru sanāksmēs. 

Francijas lauksaimnieki atsākuši protestus dažas dienas pirms nacionālās lauksaimniecības izstādes, līdz kuras sākumam viņi cer sagaidīt no valdības savu prasību izpildi. Lauksaimnieki vakar nobloķēja aptuveni 70 kilometru garu autoceļa posmu valsts dienvidos. Jauno zemnieku apvienība "Jeunes Agricultueurs" un reģionālo lauksaimnieku arodbiedrību jumta organizācija FNSEA, kas pārstāv lielāko daļu Francijas zemkopju, piektdien plāno ar traktoriem doties uz lauksaimniecības izstādi Parīzē, kuru sestdien iecerējis apmeklēs Francijas prezidents Emanuels Makrons. Lauksaimnieku arodbiedrības vēlas pirms izstādes atklāšanas saņemt stingras garantijas, ka viņu sūdzības par produktu cenām un birokrātiju tiks risinātas.

Polijas policija sākusi izmeklēšanu par lauksaimnieku protesta akcijā izkārtu plakātu ar aicinājumu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam "sakārtot Ukrainu". Polijas Ārlietu ministrija nosodīja šādus saukļus un norādīja, ka to varētu būt ietekmējusi Krievija. Protestos otrdien Polijas dienvidos lauksaimnieki izkāra pie traktora plakātu ar uzrakstu "Putin, sakārto Ukrainu, Briseli un mūsu valdību" un Padomju Savienības karogu. Fotogrāfijas ar plakātu plaši izplatījās sociālajos medijos, izsaucot niknas atbildes no ukraiņu lietotājiem. Polijas aizsardzības ministrs Tomašs Semoņaks nosodīja skandalozo plakātu, nodēvējot to par provokāciju. Policija savāca plakātu un karogu. Notiek kriminālizmeklēšana par fašistiska vai totalitāra režīma propagandēšanu un naida kurināšanu, par ko maksimālais sods ir trīs gadi cietumā.

Turpinām ziņas

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra jau martā sāks izmaksāt piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām tiem iedzīvotājiem, kuriem vecuma vai invaliditātes pensija tika piešķirta no 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim. Piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām tiks izmaksātas Latvijā, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, Šveicē, Apvienotajā Karalistē un Gērnsijā dzīvojošajiem Latvijas pensijas saņēmējiem. Piemaksas apmērs ir 1,52 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, par kuru Latvijā ir piešķirta vecuma vai invaliditātes pensija. Šis apmērs tiks pārskatīts katru gadu vienlaicīgi ar pensiju indeksāciju.

Īstenojot LEADER programmas projektu „Viedā gaisma Viedajam ciemam”, biedrība „Ūdenszīmes” Kaldabruņas ciematā ir uzstādījusi četrus oriģinālus gaismas objektus, kas izvietoti pie Kaldabruņas skolas, pie skatu platformas, pie autobusa pieturas un pie Červonkas baznīcas. Tie ir 4,5 metrus augsti metāla gaismas stabi, kuru mežģīņotajā griezumā izmantoti Kaldabruņas Māras jostas raksta elementi. Apgaismojums tiek nodrošināts, izmantojot saules un vēja enerģiju. Nākamnedēļ, 29. februārī, pulksten 18.15 aicinām visus interesentus uz Viedās gaismas objektu atklāšanas pastaigu. Tikšanās Kaldabruņas kalniņā pie autobusa pieturas, pastaigas laikā varēs vērot jaunos gaismas objektus. Pastaigu noslēgs ar tējas dzeršanu hiacinšu smaržas pavadījumā ekspozīcijā "Zaļa zāle ziemā". Projekta  kopējās izmaksas 20 tūkstoši eiro.

Un vēl

Vidusdaugavas NVO centrs aicina piedalīties akcijā "Latvijas dārzeņi vietējiem ukraiņiem". Biedrība norāda, ka Jēkabpils un Aizkraukles novados dzīvo ap 500 ukraiņu. Daudziem došanās uz veikalu un pilns iepirkumu maiss ir liela greznība. Ziemas beigas vienmēr liekas garas un varbūt kādam ir iespēja šo laiku padarīt gaišāku, ziedojot dārzeņus, kas izauguši pašu dārzos? Kartupeļi un burkāni, bietes vai kāposti, varbūt marinējumi vai ievārījumi. Katra dārzeņu "paciņa" būs atbalsts.  Vidusdaugavas NVO centrs aicina tos, kuri var ar pašu audzētiem dārzeņiem un vai kādu ievārījuma vai marinējuma burciņu iepriecināt Jēkabpils un Aizkraukles novados dzīvojošos ukraiņus, līdz februāra beigām savu ziedojumu nogādāt Dienas centra "Kopā būt" telpās Jēkabpilī, Brīvības ielā 258A. Pirms vest produkciju, aicina sazināties pa tālruni - 29 811 673, zvanot Montai. 

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Pedagogu arodbiedrība plāno tiesāties par streika prasību neizpildi; Balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā saņems mākslinieks un ilggadējs grāmatu dizaineris Aleks; un Valdība ar pašvaldībām runās par skolu tīkla un finansēšanas reformēšanu.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padome ārkārtas sēdē lēma izvērtēt iespēju uzsākt tiesvedību par streika prasību neizpildi. Komentējot, ko nozīmē "izvērtē iespēju uzsākt", arodbiedrības pārstāve Ilze Zālīte sacīja, ka arodbiedrība precizēs dažādas juridiskās nianses. Tāpat arodbiedrība lūgs Izglītības un zinātnes ministriju divu nedēļu laikā rakstiskā atbildē skaidrot, kāds konkrēti ir ministrijas piedāvājums par slodzes balansēšanu katrai pedagogu grupai no 2024.gada septembra un no 2025.gada septembra. Ja netiks piedāvāts abas puses apmierinošs risinājums, tad tiks rīkots pikets pie valdības ēkas. 

Janvārī pašvaldības saņēmušas 202,7 miljonus eiro iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, kas ir par 64,4 miljoniem eiro vairāk nekā prognozēts. Saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos šogad ir 1,976 miljardi eiro. Ņemot vērā, ka no marta nodokļu maksātāji var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā deklarācijas par iepriekšējā gadā pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu, prognozējams, ka nodokļu ieņēmumi martā samazināsies.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šogad maijā varētu atsākt lidojumus uz un no Telavivas. Aviokompānijā norāda, ka patlaban plāno atsākt lidojumus maijā, tomēr kompānija joprojām seko līdzi drošības situācijai Izraēlā un nevar izslēgt, ka lidojumu atsākšanas termiņš atkal tiks pārcelts. Vienlaikus kompānijas publiskotā informācija liecina, ka pirmais lidojums no Rīgas uz Telavivu notiks 16.maijā. Biļetes uz reisiem jau var iegādāties.

Tiesībsargājošās iestādes Latvijā, Vācijā, Francijā, Itālijā un Maltā veikušas vairāk nekā 100 kratīšanas vērienīgā operācijā pret Krievijas-Eirāzijas reģiona noziedzīgu personu grupu, kā arī pret Maltā bāzētu finanšu iestādi, kas tai, visticamāk, sniegusi naudas atmazgāšanas pakalpojumos, liecina Latvijas prokuratūras un Valsts policijas paziņojums. Īstenojot Eiropas Savienības aģentūras krimināltiesiskajai sadarbībai un Eiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūras "Eiropols" koordinētu izmeklēšanas grupu, tika notverti kopumā četri aizdomās turamie. Latvijā kratīšanas veiktas vairāk nekā 50 objektos un aizturētas trīs personas. Potenciālie aizdomās turamie un liecinieki tika pratināti arī Latvijā, Vācijā, Igaunijā un Maltā. Veiktie aprēķini liecina, ka no 2015.gada beigām Maltas finanšu iestāde atmazgāja vismaz 4,5 miljonus eiro no noziedzīgām darbībām. 

Eiropas Savienība, Tuvojoties otrajai gadskārtai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, vienojās par jaunu sankciju noteikšanu Maskavai. Šī jau ir 13.sankciju pakete, un tajā iekļautas aptuveni 200  fiziskās personas un uzņēmumi, galvenokārt no Krievijas. Tāpat šajā paketē iekļauti pasākumi cīņā pret sankciju apiešanu. Eiropas Savienība nesen jau vērsās pret uzņēmumiem Ķīnā, Uzbekistānā, Irānā un Apvienotajos Arābu Emirātos par ES noteikto sankciju apiešanu. Jaunākie pasākumi paredzēti, lai ierobežotu Krievijas ieroču rūpniecības piekļuvi detaļām lidrobotu ražošanai. 

Ieslodzījumā cietumā Krievijas Galējos Ziemeļos mirušā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija māte iesniegusi prasību tiesā, apstrīdot amatpersonu atteikumu nodot viņai dēla mirstīgās atliekas, vēsta vietējie mediji. Ludmilas Navaļnajas sūdzība Saļehardas tiesā tiks izskatīta slēgtā režīmā 4.martā. 

Tikai 10% eiropiešu tic, ka Ukraina var sakaut Krieviju kaujas laukā, liecina aptaujas rezultāti. Sestdien aprit divi gadi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā. Kijiva ir atzinusi, ka situācija frontes līnijā ir smaga, un gaisā virmo šaubas par Rietumu atbalstu. Vidēji 20% aptaujāto uzskata, ka Krievija varētu uzvarēt, un 37% domā, ka konflikts beigsies ar kompromisu, liecina Eiropas Ārlietu padomes veiktās aptaujas rezultāti. Domnīca veica aptauju pagājušajā mēnesī 12 Eiropas Savienības valstīs.

Turpinām ziņas

Grāmatu mākslas konkursā "Zelta ābele" nominētas grāmatas septiņās kategorijās, savukārt balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā saņems mākslinieks un ilggadējs grāmatu dizaineris Aldis Aleks. Latvijas Grāmatizdevēju asociācijā norāda, ka šogad 33 izdevēji konkursam iesnieguši kopumā 94 grāmatas. Grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele" pamatā ir ideja par grāmatu kā daudzu nozaru speciālistu veidotu mākslas darbu, kas atklāj grāmatas satura un formas māksliniecisko veselumu. 

Atjaunots pretī Krievijas vēstniecībai izkārtais plakāts ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina stilizētu miroņgalvu, liecina Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja paziņojums. Pērn novembrī tika sākta ziedojumu vākšanas kampaņa, lai savāktu līdzekļus rudens vēja brāzmās saplosītā pretkara plakāta atjaunošanai. Tā atjaunošanai bija nepieciešami 5 tūkstsoši 500 eiro. Muzejs aicināja ziedot, lai rastu ilglaicīgāku risinājumu.

Un vēl

Šodien turpināsies valdības sarunu cikls ar Latgales, Kurzemes un Zemgales reģionu pašvaldībām par Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātajām skolu tīkla un finansēšanas reformām. Sarunā diskutēs par jautājumiem, kas saistīti ar principiem efektīva skolu tīkla veidošanai, kā arī jauna pedagogu darba samaksas modeļa "Programma skolā" ieviešanu. Skolu tīkla reformai jau gadiem ir plaša pašvaldību pretstāve, jo izmaiņas prasītu likvidēt virkni mazo skolu, savukārt pašvaldības skolu pastāvēšanu redz kā vienu no pamatiem lauku apdzīvoto vietu pastāvēšanai. Šodien vienos dienā valdības sarunas plānotas ar Zemgales reģionu, tajā skaitā arī Jēkabpils un Aizkraukles pašvaldību vadību.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Saslimstība ar gripu turpina pieaugt; Kādām pozīcijām paredzēti līdzekļi Jēkabpils novada šī gada budžetā; un Kāds bijis februāra sākums sinoptiķu skatījumā?

Pagājušajā nedēļā turpināja pieaugt saslimstība ar gripu un šajā sezonā ir saņemta informācija jau par 19 mirušajiem, kuriem laboratoriski apstiprināta saslimšana ar gripu, bet viņiem visiem bez gripas bijušas arī vairākas blakus saslimšanas un neviens no viņiem nav bijis vakcinēts pret gripu šajā sezonā. Pagājušajā nedēļā monitoringā iesaistīto ģimenes ārstu praksēs ar akūtu augšējo elpceļu infekcijas simptomiem kopā bija vērsušies vairā kā tūkstoš pacienti, no kuriem 377 pacientiem, balstoties uz tipisku klīnisko ainu noteikta diagnoze "gripa". Gripas gadījumi reģistrēti astoņās pilsētās, tajā skaitā Jēkabpilī un Jēkabpils novadā, kur pagājušajā nedēļā reģistrēti 256,2 saslimušie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Lielākā gripas intensitāte joprojām reģistrēta vecuma grupā līdz 4 gadi. 

Latvijā Covid-19 gadījumu skaitsturpina  samazināties – laboratoriski apstiprināto gadījumu skaits nedēļas laikā turējies līdzīgā līmenī kā pirms nedēļas - 54 Covid-19 gadījumi. Stacionēti 72 Covid-19 pacienti. Iepriekšējā nedēļā stacionāros ar smagu slimības gaitu ārstējās 2 pacienti. Reģistrēti 8 Covid-19 pacientu nāves gadījumi vecuma grupā "70 gadi un vairāk". Vismaz vienā gadījumā Covid-19 bijusi kā pamata diagnoze.

Par nodoto svaigpienu Latvijas piensaimnieki joprojām saņem zemāko samaksu Eiropas Savienības valstu vidū, informē Lopkopības saimniecību asociācijas pārstāvji. Lopkopji norāda, ka pēc Eiropas Komisijas Piena tirgus novērošanas centra datiem Latvijā piena lopkopības nozarē turpina saglabāties negatīva tendence. Janvārī Latvijā bija zemākā svaigpiena iepirkuma cena Eiropas Savienībā - 38,47 eiro par 100 kilogramiem jeb aptuveni 0,38 eiro par litru. Tādējādi ES valstu piensaimnieki vidēji saņem gandrīz par 20% vairāk nekā Latvijas piensaimnieki. Kā vienu no iespējamajiem risinājumiem un atbalsta sniegšanu nozarei, LSA iesaka apsvērt "De minimis" atbalsta likmes palielināšanu piena lopkopības nozarē strādājošajām saimniecībām. Asociācija mudina līdzšinējo 25 tūkstošu eiro vietā palielināt atbalstu līdz 125 tūkstoši eiro.

Vairāki Krievijas iedzīvotāji, kas aizturēti Alekseja Navaļnija piemiņas pasākumos, izsaukti uz kara komisariātiem, lai sūtītu uz fronti, vēsta izdevums "Moscow Times". Sanktpēterburgā pavēstes izsniegtas vismaz astoņiem cilvēkiem, kas aizturēti pie politisko represiju upuru pieminekļiem, izdevumam "Bumaga" pavēstīja cilvēktiesību aktīvists Dinars Idrisovs. Pirms tam viņiem visiem bija piespriests administratīvais arests. Pēc atbrīvošanas no Sanktpēterburgas Maskavas prospekta pagaidu uzturēšanās izolatora aktīvistus sagaidījuši policisti, sacīja izdevuma "Rotonda" sarunbiedrs. Policisti aizveduši viņus uz pratināšanu telpu un likuši parakstīt pavēstes par iekļaušanu karaklausības uzskaitē un datu precizēšanu. Informāciju arī apstiprināja trīs izdevuma "RusNews" avoti. Viens no aizturētajiem teicis, ka viņiem draudēts, pieprasot parakstīt pavēstes. Līdzīgas situācijas bijušas arī Rostovā pie Donas. 

Lietuvas valdība vakar nolēma slēgt Lavorišķu un Raigardas robežkontroles punktus uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas no 1.marta. Tas nozīmē, ka no nākamā mēneša sākuma uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas būs atvērti tikai divi robežkontroles punkti - Medininkos un Šalčininkos. Augustā Lietuva slēdza divus no sešiem kontrolpunktiem uz robežas ar Baltkrieviju - Šumskā un Tverečā. Valdība arī nolēma pārtraukt gājēju un velosipēdistu pārvietošanos caur Medininku un Šalčininku robežkontroles punktiem un pakāpeniski samazināt atļauju skaitu, kas izsniegtas Baltkrievijas un Lietuvas pārvadātājiem, kuri veic regulārus starptautiskos pasažieru autobusu pārvadājumus.

Darbinieku streika dēļ vairākas dienas pēc kārtas Parīzē slēgts Eifeļa tornis. Darbinieki streiko, lai protestētu pret pašreizējo Eifeļa torņa pārvaldīšanas stilu, un brīdināja, ka streiks varētu tikt pagarināts. Šis pēdējo divu mēnešu laikā ir jau otrs Eifeļa torņa darbinieku streiks. Arodbiedrības vēstī, ka pašvaldības amatpersonas kopš streika sākuma atteikušās ar tām tikties. Eifeļa torni ik gadu apmeklē gandrīz septiņi miljoni cilvēku.

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada pašvaldības budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze ir 28,7 miljoni eiro. 2023.gadā prognoze bija nedaudz vairāk nekā 26 miljoni eiro, bet faktiski līdz gada beigām tika saņemti 27,7 miljoni eiro. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis veido 37% no kopējiem budžeta ieņēmumiem. Dotācija no finanšu izlīdzināšanas fonda pārsniedz 10 miljonus eiro, un papildus plānota valsts budžeta dotācija 259 tūkstoši 617 eiro. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi 2024.gadā plānoti 1,9 miljoni eiro, tā īpatsvars pašvaldības budžetā prognozēts 2,53%. Valsts budžeta transfertu apmērs 2024.gadā veidos vairāk nekā 52% no kopējiem ieņēmumiem.

Budžeta izdevumos lielāko īpatsvaru veidos algas jeb atlīdzības - 43,75%. Skatot izdevumus pa nozarēm, izglītībai kopā ar mērķdotācijām plānots finansējums 27,5 miljoni eiro, kas ir gandrīz 32% no kopējiem izdevumiem. Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai ieplānoti 24,7 miljoni eiro jeb 28,65% no kopējiem budžeta izdevumiem. Izdevumi sociālajai aizsardzībai plānoti 9,3 miljoni eiro, tai skaitā sociālo pabalstu izmaksai iedzīvotājiem plānoti 2,2 miljoni eiro, saglabājot visus iepriekšējā periodā apstiprinātos pabalstu veidus.

Ekonomiskajai darbībai izdevumi kopumā plānoti 8,9 miljoni eiro, kas ir vairāk kā 10% no kopējiem budžeta izdevumiem. Jēkabpils novada pašvaldības ielu uzturēšanai un remontiem plānoti vairāk nekā 2 miljoni eiro, neietverot Eiropas Savienības fondu līdzfinansētos projektus. Sabiedriskajai kārtībai un drošībai plānoti 0,7 miljoni eiro, kas ietver finansējumu pašvaldības policijas darbības nodrošināšanai, kā arī Ancenes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai.

Virknei investīciju projektu plānoti aizņēmumi no Valsts kases 4,4 miljonu eiro kopapjomā. No tiem apjomīgākie ir Jaunās ielas posma no Viestura ielas līdz Zaļajai ielai pārbūve, kam plānoti 1,2 miljoni eiro, un Ābeļu ielas pārbūvei Salas pagastā par 0,8 miljoniem eiro. Pašvaldība izsniegusi galvojumus kapitālsabiedrībām projektu īstenošanai un galvojumus studiju kredītu nodrošināšanai. Uz 2024.gada sākumu galvojumu pamatsummas un procentu maksājumu neatmaksātā daļa ir nedaudz vairāk kā 14 miljoni eiro, no kuriem 2024.gadā plānots segt 1,4 miljonus eiro. Kopējais saistību apjoms, ieskaitot izsniegtos galvojumus, procentos no plānotajiem pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumiem 2024.gadā, piesaistot jaunus aizņēmumus, tiek prognozēts 17,91% no budžeta.

Jau ziņots, ka Jēkabpils novada pašvaldības budžeta ieņēmumi šogad kopumā plānoti 77,5 miljoni eiro, bet izdevumi - 86,2 miljoni eiro. Izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem tiks segts ar līdzekļu atlikumu budžetā, kas gada sākumā bija 10,7 miljoni eiro. Salīdzinoši pērn februārī apstiprinātajā sākotnējā Jēkabpils novada pašvaldības budžetā 2023.gadā ieņēmumi tika plānoti 62,2 miljoni eiro, bet izdevumi - 82,8 miljoni eiro.

Un vēl

Februāra otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +0,3 grādus jeb 3,4 grādus virs ierastā līmeņa, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Zemākā gaisa temperatūra bija -10,3 grādi 19.datumā Madonā, bet augstākā temperatūra bija +11,4 grādi vēlā 16.februāra vakarā Pāvilostā. 16. un 17.februārī tika pārspēti vairāki siltuma rekordi.

Vidējais nokrišņu daudzums mēneša vidū bija 16,4 milimetri jeb 109% no normas. Visvairāk nokrišņu - 28,7 milimetri - bija Liepājā, turpretī mazākais sniega un lietus daudzums reģistrēts Kuldīgā - 8,1 milimetrs. Dekādes otrajā pusē lielā valsts daļā nebija sniega segas, valsts austrumos tā saglabājās, Dagdas novērojumu stacijā - 30 centimetru biezumā.  Stiprākās vēja brāzmas - 21,9 metri sekundē - tika novērotas 16.februārī Ventspilī.

Atstājiet komentāru