2024.gada 14. jūnijs

Saiva, Saivis, Santis, Sentis, Tija

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 13.februārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 13.februārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Pērn par 30% audzis ārvalstu investīciju apjoms Latvijā; Krustpils kultūras centra profilā uzdarbojas krāpnieki. Centrs aicina neuzķerties; un Skolēnus aicina pieteikties erudīcijas konkursam «FIZMIX Eksperiments».

Cik pievilcīga Latvija pērn bijusi ārvalstu investoriem? Salīdzinot ar 2022. gadu, investīciju apjoms audzis par 30%. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras dati liecina, ka pērn realizēti 46 investīciju projekti un piesaistītas ārvalstu investīcijas gandrīz 619 miljonu eiro apmērā, radītas 2 tūkstoši 500 jaunas darba vietas. Trīs nozares, kurās pērn piesaistīts visvairāk ārvalstu investīciju, bija nozares ar augstu pievienoto vērtību – viedā enerģētika, bioekonomika un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozare.

Latvijas Pašvaldību savienība aicina valdību rast iespējas pašvaldībām piesaistīt finansējumu, lai palielinātu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudu un nodrošinātu obligātajām prasībām atbilstošu notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti. Šajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā paredzētais finansējums šobrīd spēkā esošo prasību izpildei esot mazāks nekā 20% no faktiski nepieciešamajām investīcijām. Līdz ar to pašvaldību savienības ieskatā nepieciešams steidzams risinājums finansējuma piesaistei. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, ko ES plāno pieņemt tuvāko mēnešu laikā, paredz noteikt jaunas un paplašināt esošās prasības sadzīves un ražošanas notekūdeņu savākšanai, attīrīšanai un novadīšanai. Pašvaldības neapšauba šo ieceru nozīmi cilvēku un vides veselībai. Tomēr, lai atbilstoši jaunajām prasībām sakārtotu infrastruktūru būšot nepieciešams vismaz 421 miljons eiro. Pašvaldību savienība uzsver risku, ka, ja direktīvas prasību ieviešanas finansēšana paliks tikai pašvaldību ziņā, tad, visticamāk, vajadzēs būtiski paaugstināt ūdenssaimniecības pakalpojuma tarifus, kā rezultātā iedzīvotāji nespēs par tiem samaksāt.

No nākamā mācību gada visās Latvijas skolās stāsies spēkā pilnveidotā mācību snieguma vērtēšanas kārtība. Tagad skolās ir atšķirīgas vērtēšanas skalas, bet tās nākotnē būs vienādas. Daļa vecāku un skolēnu aicina atcelt plānotās izmaiņas skolēnu vērtēšanās procesā, kas paredz, ka pārbaudījumos iegūtais vērtējams vairs nav labojams. Vismaz 10 tūkstoši balsu portālā manabalss.lv savākusi divu 12. klases skolnieču rosinātā iniciatīva, lai skolēns drīkstētu katrā mācību priekšmetā uzlabot vairāk par vienu atzīmi. Paula Gļeba un Vendija Una Magone ir Rīgas 64. vidusskolas 12. klases skolnieces, kuras ir iniciatīvas autores. Viņas iebilst pret jauno vērtēšanas sistēmu.

Jau ziņots, ka 2022. gada septembrī valdība apstiprināja grozījumus noteikumos, kas nosaka vērtēšanas pieeju izmaiņas gan pamata, gan vispārējās vidējās izglītības posmā. Apstiprinātie noteikumi paredz četrus vērtēšanas veidus – formatīvā, diagnosticējošā, monitoringa un summatīvā vērtēšana.

Ukraina pirmdien aicināja kaimiņvalsti Poliju vērsties pret politisko vardarbību, pēc tam kad Polijas lauksaimnieki protestu gaitā bija uz autoceļa izgāzuši no Ukrainas ievestos graudus, kas bija ceļā uz Eiropas Savienības valstīm. Sociālajos medijos publicētajos kadros redzams, kā lauksaimnieki Polijā nobloķējuši ceļus, protestējot pret konkurenci no ukraiņu puses un smagajām ES noteikumu prasībām. Incidents noticis vairākas dienas pēc tam, kad poļu kravas auto šoferi bija izbeiguši divus mēnešus ilgo robežas blokādi. Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs nosodīja šo, kara laikā notikušo, Ukrainas graudu iznīcināšanu, norādot, ka ukraiņi burtiskā nozīmē lej asinis laukos, kuros aug šī labība. Kviešu audzēšana laukā, kas pieredzējis karu, ir līdzīgi sapiera darbam, atzīmē Sadovijs, nodēvējot, cilvēkus, kas Polijā izgāza graudus, par "prokrieviskiem provokatoriem".

Krievija pie Igaunijas robežas ir uzbūvējusi simtiem jaunu mobilo sakaru torņu, nesen Pleskavas apgabalā netālu no robežas tika atslēgts ātrgaitas internets un tagad varas iestādes šajā reģionā vēlas slāpēt visu Igaunijas operatoru signālus, vēsta laikraksts "Postimees". Kā pieļāvis Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Martins Herems, Krievija iejaucas mobilo sakaru darbībā Igaunijas teritorijā, jo gatavojas konfliktam ar NATO. Herems apliecina, ka 2023. gadā Baltijas valstīs palielinājās satelītu navigācijas sistēmu darbības traucējumi. Turklāt pēdējo mēnešu laikā šīs darbības ir īpaši pastiprinājušās, un tas ir reģistrēts no Somijas līdz Polijai un no turienes līdz Melnās jūras reģionam.

Turpinām ziņas

Krustpils kultūras centrs savā Facebook profilā brīdina, ka izmantojot centra vārdu, uzdarbojas krāpnieki. Sarunā ar Radio1 Krustpils kultūras centra pasākumu organizatore Vita Artjomenko stāsta, ka šī jau ir otrā reize, kad krāpnieki, izmantojot iestādes profilu, cenšas no cilvēkiem izvilināt datusAbās reizēs Krustpils kultūras centram ātri izdevies uzzināt, ka notiek krāpnieciskas darbības un brīdināt sekotājus. Vita Artjomenko stāsta, ka krāpnieki visbiežāk meklē publikācijas, kuras ir daudzi cilvēki atzīmējuši ar „patīk”. Parasti tādas publikācijas esot dažādi konkursi ar iespēju laimēt biļetes uz pasākumu. Krāpnieki izvēloties sekotājus un nosūtot tiem paziņojumu Krustpils kultūras centra vardā no izveidota viltus profila, ka cilvēks laimējis biļetes. Lai tās iegūtu ir jāseko saitei un tajā jāievada savi pernsondati, kurus krāpnieki izmanto noziedzīgos nolūkos. Vita Artjomenko norāda, ka konkursu uzvarētāji nekad netiek paziņoti ar saitēm, kur iedzīvotāji tiek aicināti ievadīt savus personas datus. Ziņu par laimestu Krustpils kultūras centrs ikreiz nosūtot privāti. 

No šīs nedēļas līdz 12.martam izsludināta publiskā apspriešana par ieceri būvēt pieminekļu mazumtirdzniecības ēku Jēkabpilī, Dārznieku ielā 26. Būvniecības ierosinātājs ir Edgars Veips. Publiskā apspriešana izsludināta, jo saskaņā ar Jēkabpils pilsētas teritorijas plānojumu zemesgabala Dārznieku ielā 26 atļautā izmantošana ir savrupmāju apbūve, bet kā papildus izmantošana ir atļauta limitēta komerciāla un nekomerciāla publiskā apbūve. Būvniecības ieceres prezentācijas sanāksme notiks 27. februārī trijos dienā Dārznieku ielā 26, Jēkabpilī. Aptaujas lapas un rakstiskas atsauksmes ir iesniedzamas Jēkabpils novada būvvaldē, Jaunajā ielā 31c, Jēkabpilī. Informatīvie materiāli apskatāmi pašvaldības mājaslapā jekabpils.lv. 

Un vēl

Līdz 24. februārim 8. un 9. klašu skolēni un skolotāji aicināti pieteikt komandas dalībai ikgadējā AS "Latvenergo" rīkotajā Latvijas mēroga erudīcijas konkursā "FIZMIX Eksperiments", kurš šogad norisinās jau 29. reizi. Konkursa fokusā ir nākotnes enerģija, aicinot izzināt mūsu planētas resursus un to potenciālo pielietojumu nākotnē. Lai piedalītos erudīcijas konkursā "FIZMIX Eksperiments", jāizveido komanda, kuras sastāvā ir  pieci dalībnieki – 8. vai 9. klases skolēni – un viens skolotājs konsultants. Ar konkursa nolikumu var iepazīties vietnē FIZMIX.lv sadaļā "Konkurss Eksperiments". Šī gada konkursa galvenā balva ir ceļojums uz Šveici, lai apmeklētu Eiropas Kodolpētniecības centru CERN – pasaulē vadošo zinātnisko centru un tā slaveno Lielo hadronu paātrinātāju.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Koalīcija meklēs uzlabojumus pašvaldību izlīdzināšanas fonda darbībai; Kāda ijusi elektroenerģijas cena pagājušajā nedēļā? un Šodien atzīmē pasaules radio dienu.

Valdošā koalīcija meklēs uzlabojumus pašvaldību izlīdzināšanas fonda darbībai. Valdības partiju politiķi atbildot uz jautājumu, vai tiks ņemts vērā Latvijas Pašvaldību savienības aicinājums neuzlikt pašvaldībām papildu naudu prasošos pienākumus, kā arī uz jautājumu, kā kopā ar pašām vietvarām rast risinājumu finansiāli grūtākā situācijā esošajās pašvaldībās, sacīja ka pašvaldību izlīdzināšanas fonda darbībā nepieciešami uzlabojumu. Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka jau šī gada valsts budžetā valdība piešķīra papildu līdzekļu 17 pašvaldībām, jo jau pērn bija redzams, ka attiecīgajām vietvarām būs grūti izveidot savus budžetus. Šogad jāatrod risinājums nākotnei, kā turpmāk finansēt pašvaldības, piemēram, vai atcelt starpnorēķinus, tā vietā ieviešot citu sistēmu. Šajā kontekstā Siliņa uzsvēra, ka svarīgi, lai pašvaldības "neplēstos viena pret otru" jeb nebūtu negatīva veida konkurence attiecībā uz jaunu iedzīvotāju, skolnieku piesaisti.

Satiksmes ministrija vēlas noslēgt 2,5 miljonus eiro vērtu līgumu ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju jeb OECD par divpusējo sadarbības projektu iecerētās satiksmes nozares reformas izstrādei un ieviešanai. Ziņojumā norādīts, ka ministrija ir sākusi neformālas konsultācijas ar OECD par tās līdzdalību divpusējā projektā par reformas izstrādi un ieviešanu. To plānots veikt vairākos soļos. Līguma darbības periods būtu 27 mēneši un kopējā summa nepārsniegtu 2,5 miljonus eiro 2024.-2026.gadā. 

Savukārt Veselības ministrija izstrādā veselības darbaspēka attīstības stratēģiju līdz 2029.gadam, paredzot izvirzīt darbaspēka labbūtību veselības aprūpes darba tirgū kā prioritāti. Stratēģija nosaka turpmāko virzienu veselības aprūpes cilvēkresursu attīstībai veselības aprūpes sistēmā. Ministrija skaidro, ka tā ir kā ceļa karte rīcībām, kas ir vērstas uz kopīgo mērķi - drošāks, efektīvāks un labāks veselības aprūpes pakalpojums, ko sniedz apmierināts, augsti novērtēts un motivēts personāls. Stratēģija paredz uzlabot darba devēju izpratni par darba vides lomu nodarbināto piesaistē un noturēšanā, veicināt personāla labbūtību atbalstošas vides veidošanu darba vietās, pārskatīt nodarbinātības un motivācijas nosacījums ārstniecības personām, veicinot motivēta un uz attīstību vērsta personāla piesaisti publiskajā veselības aprūpes sektorā.

Liels ugunsgrēks vakar izraisījies Zviedrijas lielākajā atrakciju parkā Gēteborgā, un vieglus savainojumus guvuši 12 cilvēki, pavēstīja varasiestādes. Policija evakuējusi cilvēkus no viesnīcām un birojiem, kas ir saistīti Lisebergas atrakciju parku, kā arī mudinājusi cilvēkus šajā rajonā dūmu dēļ uzturēties telpās. Kā pavēstīja policija, 12 cilvēki, kas guvuši vieglus savainojumus, pēc medicīniskās palīdzības vērsušies netālajā slimnīcā. Kadros no notikuma vietas redzams, kā liesmas un sprādzieni iznīcina ūdens parka slidkalniņus, bet virs pilsētas paceļas melni dūmi. Ugunsgrēks sākās vienā no ūdens atrakcijām, kas atrodas ārpus galvenās ūdens parka ēkas, un tad izplatās visā celtnē. Ugunsgrēka izraisīšanās iemesls nav zināms.

ASV ārējās palīdzības pakete 95 miljardu ASV dolāru apmērā, kas galvenokārt ietver jaunu militāro palīdzību Ukrainai, izturēja svarīgu balsojumu Senātā, bet republikāņi vēl var nobloķēt tās pieņemšanu. Pakete ietver apmēram 60 miljardus dolāru Ukrainai, lai palīdzētu tai uzturēt spiedienu uz Krieviju ziemas mēnešos, kā arī palīdzību Izraēlai tās militārajā konfliktā ar teroristisko grupējumu "Hamās" un palīdzību Taivānai. Senāts, kurā ir neliels demokrātu vairākums, nobalsoja ar 67 balsīm pret 27, pārtraucot likumprojekta procesuālo bremzēšanu. Tādējādi ir gandrīz droši, ka tas tiks pieņemts galīgajā balsojumā ar vienkāršu balsu vairākumu. Šis balsojums varētu notikt nedēļas vidū.

Turpinām ziņas

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cena Igaunijā kāpa par 55% līdz 99,51 eiro par megavatstundu, bet Latvijā un Lietuvā tā vienoti bija 96,45 eiro par megavatstundu, kas ir kāpums par 50% pret iepriekšējo nedēļu, informē "Latvenergo" pārstāvji. Elektroenerģijas cenu pieaugumu noteica 50% kritums vēja elektrostaciju ražošanā Ziemeļvalstīs. Turklāt Ziemeļvalstīs elektroenerģijas patēriņš bija par 14% lielāks nekā nedēļu iepriekš. To ietekmēja gaisa temperatūra, kas bija zemāka par normu. Līdzīga situācija bija arī Baltijā - patēriņš pieauga par 5%, tikmēr vēja staciju izstrāde kritās par 55%, un to neizdevās kompensēt ne ar elektroenerģijas ražošanu saules stacijās, kas bija par 10% lielāka, ne ar hidroelektrostaciju izstrādi, kas bija par 14% lielāka.

Brīvības piemineklis kā pirmais objekts no Latvijas iesniegts vienotajā krātuvē, kurā tiek izvietoti vērtīgāko Eiropas kultūras mantojuma objektu trīsdimensiju modeļi. "Twin it!"  kampaņa "Eiropas kultūra 3D" paredz kopējā Eiropas datu telpā veidot kvalitatīvu simbolisku Eiropas kultūras vērtību paraugu krātuvi 3D formātā. Kampaņu pēc Eiropas Komisijas rekomendācijas īsteno Eiropas digitālā bibliotēka "Europeana", kas dod iespēju iepazīt Eiropas kultūras mantojumu digitālā veidā.

Un vēl

Šodien, 13. februārī pēc UNESCO dalībvalstu iniciatīvas 2011. gadā tika iekļauts UNESCO Starptautisko svinamo dienu kalendārā kā Pasaules radio diena un 2012. bija pirmais gads, kad šī diena visā pasaulē tika īpaši izcelta. 13. februāris kā Pasaules radio dienas datums izvēlēts tāpēc, ka 1946. gada 13. februārī tika dibināts Apvienoto Nāciju radio. Daudzās UNESCO dalībvalstīs tematiem par radio dažādajām lomām un ietekmēm tiek veltīti radio raidījumi un raidorganizāciju diskusijas, ar nolūku pievērst uzmanību un veicināt lēmumu pieņēmējus apzināties radio kā nozīmīga informācijas avota lomu, nodrošināt to, ka ikvienam iedzīvotājam ir pieejams radio kā medijs, īpaši runājot par sabiedrisko radio, jo tieši radio var sasniegt plašu auditoriju gan tradicionālā formātā, gan caur mūsdienu tehnoloģiskajām formām un ierīcēm.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Izlozēti partiju numuri Eiropas Parlamenta vēlēšanās; Noslēgts līgums par autoceļa pārbūvi posmā Zasa – Slate; un Kāds bijis februāra sākums sinoptiķu vērtējumā?

Ar pirmo numuru Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā startēs "Saskaņa", bet noslēdzošais - 16.numurs - ticis "Stabilitātei". Šodien Saeimā notikušajā kandidātu sarakstu izlozē otro numuru izlozēja Jaunā konservatīvā partija, trešo - Nacionālā apvienība, ceturto - "Latvija pirmajā vietā", piekto - "Latvijas attīstībai", sesto - "Centra partija", bet septīto - "Apvienība Jaunlatvieši". Astotais numurs Eiroparlamenta vēlēšanās būs "Apvienotajam sarakstam", devītais - "Progresīvajiem", desmitais - "Tautas varas spēkam", 11. - "Kustībai Par!", 12. - "Suverēnajai varai", bet 13. - sarakstam "Tauta. Zeme. Valsts.". Ar 14.numuru vēlēšanās startēs Zaļo un zemnieku savienība, bet ar 15.numuru - "Jaunā vienotība". Jau ziņots, ka Eiroparlamenta vēlēšanās kopā kandidēs 16 saraksti. 

Neatkarīgais krievu tīmekļa izdevums "Mediazona" apkopojis datus par ārvalstniekiem, kurus Krievijas varasiestādes izsludinājušas meklēšanā, konstatējot, ka to vidū ir desmitiem Eiropas, tajā skaitā arī Latvijas, politiķu un amatpersonu, kā arī daudzas augsta ranga Ukrainas militārpersonas un simtiem cilvēku, kurus Maskava pasludinājusi par "ārvalstu algotņiem", kas kopā ar ukraiņiem cīnās pret krievu iebrucējiem. "Mediazona" noskaidrojusi, ka meklēšanā izsludināti 59 no 68 Saeimas deputātiem, kas balsoja par izstāšanos no vienošanās par pieminekļiem. Neviens no partijas "Saskaņa" deputātiem, kas bija izteikušies pret šo likumu, meklēšanā nav izsludināts. Meklēšanā izsludināti arī vairāki Saeimas deputāti, kas nepiedalījās šajā balsojumā, kā arī bijusī Latvijas iekšlietu ministre Marija Golubeva. Pēdējā arī atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un vadīja Iekšlietu ministriju laikā, kad Rīgas policija 9. un 10. maijā aizturēja nekārtību rīkotājus pie nelaimīgā pieminekļa. Izmantojot "Mediazona" brīvpieejā ievietoto datubāzi, aģentūra LETA noskaidroja, ka tajā kopumā ietverti 156 cilvēki, kuriem kartītē ierakstīts "latviete" vai "latvietis". 

Latvijā joprojām nav izveidota sistēma, kas spētu nodrošināt nepieciešamos zāļu krājumus ārkārtas situācijās, kad starptautiskās piegādes Latvijā var tikt traucētas. Šis jautājums ir īpaši svarīgs, jo Latvijas zāļu tirgū 94% veido importētie medikamenti. Lai arī patlaban Latvijā kritisko zāļu pieejamību nodrošina un izveido efektīvu zāļu apgādes sistēmu ikdienas vajadzībām, neatrisināts paliek jautājums par valsts zāļu rezervju fondu krīzes situācijām. Aptuveni 40% zāļu Eiropas Savienībā tiek importētas. Ja skatās uz Latviju, tad Latvija ir ļoti atkarīga no importa. Tas nozīmē, ja zāļu piegāde kādā posmā apraujas, tas ierobežo ārstus terapijas izvēlē, būtiska ietekme uz sabiedrības veselību, augstākas veselības aprūpes izmaksas valstij un pacientiem, novēlota vai mazāk efektīva terapija pacientiem, pacientu šķirošana, papildu noslodze ārstiem un farmaceitiem, un galvenokārt – kritisko medikamentu trūkums rada dzīvības apdraudējumu. Vidēji krājumi ir mēnesim, bet atsevišķām zālēm tie krājumi ir arī īsāki. Tiek norādīts, lai būtu gatavi X stundai, jāizveido nacionāla līmeņa valsts zāļu rezerves sistēma. 

Grieķijas valdība ir paziņojusi par plāniem palielināt minimālo summu ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, lai apmaiņā pret to trešo valstu pilsoņi varētu saņemt uzturēšanās atļaujas, kas ļauj viņiem brīvi pārvietoties Šengenas zonā. Tā dēvēto "zelta vīzu" programmu pēdējos gados aktīvi izmanto Ķīnas pilsoņi, kuri ir iegādājušies lielu daudzumu nekustamo īpašumu Grieķijā. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ valstī ir izveidojusies mājokļu krīze. Grieķijas konservatīvais premjerministrs Kirjaks Micotakis paziņojis, ka turpmāk uzturēšanās atļauju valstī varēs saņemt tie trešo valstu pilsoņi, kuri nekustamajā īpašumā būs ieguldījuši vismaz 800 tūkstošus eiro. "Zelta vīzu" sistēmu nesen pārskatījusi arī Austrālija, janvāra beigās pieņemot lēmumu šo programmu slēgt. Lēmums pieņemts tāpēc, ka šī programma neesot sniegusi cerētos rezultātus.

Februārī sociālajam tīklam "Facebook" apritēja jau 20 gadi. Laika gaitā ievērojami audzis gan tā lietotāju, gan piedāvāto funkciju skaits. Tas arī mainījis veidu, kādā uzzinām informāciju un sazināmies ar cilvēkiem. Reizē sociālais tīkls kļuvis arī par instrumentu gan labiem, gan ne tik labiem nolūkiem. Izveidots pirms 20 gadiem no vienkāršas vietnes, kur jauniešiem satikties, sociālais tīkls "Facebook" ir izaudzis līdz tehnoloģiju gigantam. Vietni, kas sākotnēji bija pazīstama kā "thefacebook.com", izveidoja Marks Zakerbergs un trīs viņa draugi. Tas notika 2004. gada 4. februārī. Sākotnēji sociālais tīkls bija paredzēts tikai Hārvardas koledžas studentiem, taču ar laiku kļuva pieejams arī citās ASV universitātēs.  Sākotnēji "Facebook" bija pieejams cilvēkiem ASV, bet Latvijā – gadu vēlāk. Savukārt 2008. gadā šajā platformā bija pieejama latviešu valodas versija, kas to padarīja pieejamāku arī mūsmājās. Tieši "Facebook" ir vieta, kur 2008. gadā dzima "like" poga un platforma, ar kuru cilvēku ikdienā ienāca "dzīvo video" straumēšana. Tāpat ar šī sociālā tīkla palīdzību iepazinām tā dēvēto "laika joslu" (angļu valodā – news feed), kuru varam bezgalīgi skatīt un saturs tajā šķietami nebeidzas. 2021. gadā oficiāli noslēdzās "Facebook" zīmola maiņa, tam kļūstot par "Meta" grupu, skaidrāk nodalot "Facebook" no pārējā biznesa.

Turpinām ziņas

Uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” noslēdzis būvdarbu līgumu ar SIA “SC Grupa” par valsts reģionālā autoceļa P72 Ilūkste – Bebrene – Birži posma pārbūvi. Plānots pārbūvēt ceļa posmu nepilnu 10 kilometru garumā no Zasas līdz Slatei. Līgumcena – 6,4 miljoni eiro. Būvdarbus paredzēts uzsākt līdz šā gada 15.aprīlim, un ceļa seguma veids būs asfaltbetons.

Jēkabpils Sporta hallē 14.februārī pulksten 20 norisināsies Valentīndienas randiņš slidotavā. Pasākumā ikvienu pāri sagaidīs romantiska atmosfēra un kopīgi veicami uzdevumi, balvu izloze, kā arī fotostūrītis jaukām atmiņām. Lai būtu vēl košāk, dalībnieki aicināti apģērbā akcentēt sarkano krāsu. Pasākums ilgs vienu stundu, un tas būs bez maksas. Ja nepieciešamas slidas, tās var iznomāt hallē.

Un vēl

Februāra pirmās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -1,6 grādi, kas ir 2,2 grādus virs normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Zemākā gaisa temperatūra bija -17,6 grādi 10.februārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra bija +8,2 grādi 3.februārī Mērsragā. Vidējais nokrišņu daudzums bija 16,7 milimetri jeb 120% no normas. Visvairāk nokrišņu - 34 milimetri - bija Rucavā, bet vismazāk lija un sniga Ainažos, kur reģistrēti pieci milimetri nokrišņu. Lielā daļā valsts mēnesis sākās bez sniega segas, bet 7. un 8.februārī daudz sniga, valsts lielāko daļu pārklāja 5-25 centimetrus bieza sniega kārta. Vidējais relatīvais gaisa mitrums februāra pirmajā dekādē bija 84% - no 80% Kolkā, Mērsragā un Rīgā līdz 89% Saldū. Stiprākās vēja brāzmas - 24,4 metri sekundē - tika novērotas 1.februārī Ventspilī.

Atstājiet komentāru