2024.gada 28. marts

Ginta, Gunda, Gunta

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 24.septembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 24.septembrī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Koalīcija vienojas par 2022.gada budžetu; Jaunizveidotajā Jēkabpils novadā samazina pagastu pārvaldnieku un palielina policistu skaitu; un Krustpils pilī būs skatāma izstāde “Pazudušie bērni”

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Prognozē ievērojamu pārtikas cenu kāpumu; Brīvdienās atklās Daborkalna skatu torni un notiks Miķeļdienas gadatirgus; un Kad sāksies atvasara?

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Uz latvijas-Baltkrievijas robežu Slovēnijas Aizsardzības ministrijas dāvinātais dzeloņstiepļu žogs; Jēkabpilī jaunietei par sišanu pārdevējai piemēro naudas sodu; un Eiropas Savienība pieprasīs vienotu lādētāju visām viedierīcēm.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Koalīcija vienojas par 2022.gada budžetu; Jaunizveidotajā Jēkabpils novadā samazina pagastu pārvaldnieku un palielina policistu skaitu; un Krustpils pilī būs skatāma izstāde “Pazudušie bērni”

Koalīciju veidojošās partijas un to atbalstošie Saeimas politiķi vienojušies par 2022. gada budžeta projektu. Tā pēc partiju sarunām medijiem paziņoja premjers Krišjānis Kariņš. Viņš sacīja, ka par nākamā gada budžeta projektu politiski vienojušās četras koalīcijas partijas, kā arī Saeimas deputātu “Stabilitātes grupa” Ata Zakatistova vadībā. Valdība par budžeta projektu plāno lemt šodien. Vēlāk par budžetu būs jālemj arī Saeimai.

Pagaidu žoga ierīkošana uz Latvijas–Baltkrievijas robežas aizkavēsies. Uzņēmums, kam ir jāpiegādā dzeloņstieples, to izdarīt nevar, jo Latvijai rezervētās dzeloņstieples nopirkusi Lietuva. Līdz piektdienai uzņēmums piedāvāja piegādāt 12 kilometrus žoga, taču atbildīgo Nodrošinājuma valsts aģentūru tas neapmierināja. Aģentūra pasūtījusi 111 kilometrus. Ja pasūtītais netiks piegādāts šonedēļ, aģentūra apsver iespēju sludināt jaunu cenu aptauju.

Trīs nedēļu laikā dubultosies Covid-19 slimnieku skaits, sasniedzot tūkstoš jaunu inficēto dienā, prognozē Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. Viņš norādīja, ka daļa no saslimušajiem nonāks slimnīcā. Tādējādi paredzams, ka pēc trim nedēļām divkāršosies arī slimnīcā esošo Covid-19 pacientu skaits, sasniedzot 80 stacionēto dienā. Tas radīs problēmas slimnīcām, jo Covid-19 pacientiem paredzētās gultas nestāv tukšas. Tās būs jāatbrīvo, un tas notiks uz citu pakalpojumu rēķina. Perevoščikovs prognozēja, ka 15. oktobrī slimnīcās esošo Covid-19 slimnieku skaits sasniegs 700.

Saslimstība ar Covid-19 pieaug arī Jēkabpls pilsētā un novadā. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra sniegto informāciju, Jēkabpils novadā no 1.jūlija līdz 23.septembrim kopumā reģistrēti 490 saslimšanas gadījumi ar Covid-19. Divu pēdējo nedēļu laikā jeb 14 dienās Jēkabpils novadā reģistrēti – 276 saslimšanas gadījumi ar Covid-19, kas ir trešais augstākais rādītājs valstī. Bet 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju Jēkabpils novadā patlaban ir 680,6 saslimušie, kas arī ir trešais augstākais rādītājs Latvijā.

Turpinām ziņas

Jaunizveidotajā Jēkabpils novadā, salīdzinot ar līdzšinējām novadā apvienotajām pašvaldībām, būs mazāk pagastu pārvaldnieku, taču vairāk policistu, paredz vakar novada domes sēdē apstiprinātā jaunā novada administratīvā struktūra. Jaunajā Jēkabpils novada struktūrā plānotas 394 pilna laika slodzes. Faktiskais slodžu apjoms uz 1.jūliju bija 409 slodzes, tātad kopējais slodžu samazinājums plānots līdz 15 darba vietām.

Pagastos iepriekš bija 18 pārvaldnieki, tagad būs astoņi pārvalžu vadītāji, kas veiks darba pienākumus, vadot divas līdz četras pagastu pārvaldes, arī kasieru un lietvežu skaits tiek samazināts, savukārt pašvaldības policijas darbinieku skaits tiks palielināts par deviņiem darbiniekiem, vides dienestā ir trīs slodžu pieaugums. Tāpat tiek izveidots Tūrisma informācijas centrs, kurā strādās seši darbinieki, tiek izveidotas jaunas inženieru darba vietas ceļu uzturēšanai un mežu apsaimniekošanai.

Veidojot Jēkabpils novada struktūru bija ideja Krustpils kultūras namu pārdēvēt par Jēkabpils kultūras centru. Tas radīju lielu neapmierinātību Jēkabpils Krustpils daļas iedzīvotāju vidū. Ņemot vērā iedzīvotāju vēlmi tika nolemts, ka Krustpils kultūras nama nosaukums turpmāk būs – Kultūras centrs “Krustpils”. Lai nebūtu divu kultūras iestāžu ar nosaukumu Krustpils, nolemts, ka Krustpils pagasta kultūras nams turpmāk sauksies Spuņģēnu kultūras nams.

Un vēl

No 5. oktobra līdz 31. oktobrim Krustpils pils marmora zālē skatāma Ēsteres Zemītes personālizstāde "Pazudušie bērni" jeb Kapseļu ielas aprūpes centra bērnu portreti. Izstādes atvēršanas dienā no pulksten 14 visi interesenti aicināti uz tikšanos ar mākslinieci, lai uzzinātu vairāk par darbu tapšanas gaitu un Kapseļu ielas aprūpes centra bērnu sarežģītajiem likteņiem. Izstādē skatāmie bērnu portreti ir tapuši pēdējo gadu laikā. Tie gleznoti uz audekla akrila un pasteļu tehnikās. Ēstere Zemīte absolvējusi gan Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, kur ieguvusi Mākslas maģistra grādu un profesionāla mākslinieka diplomu, kā arī ieguvusi maģistra grādu sociālajā darbā.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Prognozē ievērojamu pārtikas cenu kāpumu; Brīvdienās atklās Daborkalna skatu torni un notiks Miķeļdienas gadatirgus; un Kad sāksies atvasara?

Straujš dabasgāzes un elektrības cenu kāpums ir vērojams ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā. Tas rada bažas par valstu spēju atgūties no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes tik ātri, kā bija iecerēts. Reaģējot uz šo situāciju, Spānija paziņojusi par ārkārtas pasākumiem, lai samazinātu elektroenerģijas un siltuma rēķinus. Francija plāno izmaksāt vienreizēju 100 eiro pabalstu gandrīz sešiem miljoniem mājsaimniecību ar salīdzinoši zemiem ienākumiem. Tikmēr Lielbritānijā dabasgāzes cenas pieaugums palielinājis valstī esošo krīzi un draud paralizēt pārtikas ražošanas nozari.

Veikalos jau jūtams maizes un miltu izstrādājumu cenu kāpums. Pēc ekspertu aplēsēm, tas aizvien pieaugs līdz pat nākamā gada sākumam. Maize, smalkmaizītes, pankūkas un jebkas, ko gatavo no miltiem, Latvijā un visā pasaulē ir kļuvis dārgāks. Turklāt cenas turpinās kāpt, apliecina gan miltu ražotāji, gan tie, kuri tos iegādājas, kā arī tie, kuri seko līdzi tirgum. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe norāda, ka pašlaik ir jāsaprot, ka zemo pārtikas cenu periods ir beidzies. Ir sācies cenu kāpums pārtikas produktiem, un tas būs diezgan ievērojams. Cenu kāpumu veicina gan sliktā raža, gan straujais energoresursu cenu pieaugums.

Latvijā 11 tūkstoši cilvēku pēc vakcīnas pret Covid-19 pirmās devas saņemšanas tā arī nav atnākuši pēc otrās devas. Līdz šim iedzīvotājus, kas nav atnākuši pēc otrās potes, neviens neapzvanīja un nepiedāvāja pabeigt vakcinācijas kursu. Bet mēneša laikā Nacionālā veselības dienests plāno sākt to darīt. Veselības dienests atgādina, ka “AstraZeneca”, “Pfizer” un “Moderna” vakcīnu viena deva nedod pietiekamu aizsardzību pret Covid-19.

Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pēc 16 gadiem amatā savu posteni pametīs, noturējusi Eiropas Savienību kopā, tomēr nav spējusi piedāvāt vērienīgas idejas par Eiropas projekta attīstību un ievirzīt ES kādā konkrētā virzienā. Šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Eiropas Ārējo attiecību padomes Berlīnes biroja politikas analītiķis Rafaels Loss.  Merkeli kancleres amatā Loss raksturoja kā izcilu taktiķi, viņas politikas stils – krīžu menedžēšana. Tomēr kontekstā Merkelei trūcis stratēģiskas vīzijas. Viņa par zemu novērtējusi savu spēju ietekmēt sabiedrības viedokli.

Jau ziņots, ka Vācijas parlamenta vēlēšanas 26. septembrī pieliks punktu Angelas Merkeles valdīšanai, jo pēc 16 gadiem kancleres amatā viņa nolēmusi vairs nekandidēt uz nākamo termiņu. Vāciešiem nebūs viegli atrast cienīgu pēcteci Merkelei, kas ar savu mieru un savaldību krīzes situācijās izpelnījusies “nācijas mātes” titulu Vācijā, kā arī cieņu un pat apbrīnu citviet Eiropā un pasaulē.

Turpinām ziņas

Rīt no pulksten vieniem līdz trijiem dienā notiks Sēlpils pagasta Daborkalna skatu torņa atklāšanas pasākums. Programmā paredzēta skatu torņa atklāšana ar nelieliem pārsteigumiem un jaunatklātā objekta apskate. Pasākums norisināsies ievērojot Covid-19 situāciju valstī, pie ieejas pasākumā apmeklētājiem lūgs reģistrēties un veiks digitālo Covid-19 sertifikātu vai testu kontroli!

Savukārt svētdien, 26. septembrī Krustpils saliņā norisināsies Miķeļdienas gadatirgus, kurā andelēsies gan vietējie, gan no citām vietām atbraukuši tirgotāji. Neiztrūkstoši būs ķirbju izstāde, uz kuru droši var vest savu resnāko ķirbi. Kā ik gadu – mērīs ķirbjus un noskaidros tās mājsaimniecības, kurās prot izaudzēt varenākos oranžos rudens karaļus. Savukārt “Mazā Miķelīša lauku sētā” viesosies saimniecība “Karlīnas” kas atvedīs un iepazīstinās ar visdažādākajiem mīļdzīvnieciņiem īpašā izstādē. Saskaņā ar senām latviešu tradīcijām Miķeļdienu svin 29.septembrī, savukārt publiski pasākumi gadatirgi notiek pēdējā rudens svētdienā. Senajā laika skaitīšanas sistēmā Miķeļi iezīmē rudens saulgriežus un ieskandina ziemas laiku.  

Un vēl

Sākot ar svētdienu, laikapstākļus Latvijā noteiks anticiklons, tādēļ nav gaidāmi nokrišņi un biežāk uzspīdēs saule, prognozē sinoptiķi. Sestdien brīžiem līs, bet pēcpusdienā vairs tikai vietām gaidāms īslaicīgs lietus un mākoņu kļūs mazāk. Vējš mēreni pūtīs no rietumu puses un gaiss iesils līdz +12..+17 grādiem. Svētdien un nākamās nedēļas pirmajā pusē nav gaidāmi nokrišņi, mākoņu daudzums būs mainīgs. Gaisa temperatūra Kurzemē var sasniegt +18 grādus, valsts lielākajā daļā temperatūra naktīs pazemināsies līdz +3..+8 grādiem un pēcpusdienās pakāpsies līdz +12..+16 grādiem. Vējš svētdien lēni līdz mēreni pūtīs no ziemeļiem, ziemeļrietumiem, turpmākajās dienās gaidāms dienvidaustrumu vējš. Iespējams, nākamās nedēļas otrajā pusē no rietumiem ieradīsies ciklons un lietus.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Uz latvijas-Baltkrievijas robežu Slovēnijas Aizsardzības ministrijas dāvinātais dzeloņstiepļu žogs; Jēkabpilī jaunietei par sišanu pārdevējai piemēro naudas sodu; un Eiropas Savienība pieprasīs vienotu lādētāju visām viedierīcēm

Šodien Krāslavas novadā nogādāts Slovēnijas Aizsardzības ministrijas dāvinātais dzeloņstiepļu žogs, ko Nacionālie bruņotie spēki izvietos Latvijas robežas aizsardzībai uz valsts robežas ar Baltkrieviju. Dzeloņstiepļu žoga izbūvei paredzētie materiāli – dzeloņstieple “Concertina”, metāla stabi, stiprinājumi un citi elementi – Krāslavas novadā no Slovēnijas nogādāti aptuveni septiņu metru garā konteinerā ar kravas autotransportu caur Ungāriju, Slovākiju, Poliju un Lietuvu. Dzeloņstiepļu žoga izbūvi NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes Kaujas atbalsta bataljona karavīri sāks pirmdien.

Kopš 2019. gada 1. jūlija, kad pirmo reizi Latvijas vēsturē tika uzsākta Valsts ieņēmumu dienesta rīkotā čeku loterija, iedzīvotāji tajā reģistrējuši 30,1 miljonu maksājuma dokumentu – čekus, kvītis, biļetes un rēķinus. Ar čeku loterijas starpniecību vairāk nekā divu gadu laikā budžeta ieņēmumi palielinājušies par 4 miljoniem eiro. Informācija, ko VID ik mēnesi saņem no loterijā iesniegtajiem čekiem, kvītīm, biļetēm un rēķiniem, palīdz atklāt pārkāpumus nodokļu ieņēmumu jomā, piemēram, VID nereģistrēto vai no uzskaites noņemto un tehniskajām prasībām neatbilstošu kases aparātu lietošanu, ieņēmumu neuzrādīšanu deklarācijās, nereģistrēšanos pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai "aplokšņu algu" riskus. 

No 11. līdz 15. oktobrim visā Latvijā jau devīto gadu notiks Karjeras nedēļa, kuru sadarbībā ar partneriem reģionos organizē Valsts izglītības attīstības aģentūra. Šogad Karjeras nedēļa ar saukli "IKT tavai karjerai" veltīta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares iepazīšanai, apzinoties to aktualitāti un pielietojumu sadzīvē, izzinot plašo IKT profesiju spektru, atklājot tām nepieciešamās prasmes un uzklausot iedvesmojošu nozares pārstāvju stāstus, kā arī pašiem izmēģinot spēkus jauniešu ideju hakatonā.

Cenšoties uzkāpt Eiropas augstākajā virsotnē Elbrusā Krievijā Ziemeļkaukāza reģionā, sliktu laikapstākļu dēļ gājuši bojā pieci alpīnisti. Alpīnistu grupa, kurā bija 19 cilvēki no 11 Krievijas reģioniem, ceturtdienas vakarā raidīja nelaimes signālu. Meklēšanas operācijā, kurā piedalījās 70 glābēji un 16 tehnikas vienības, 14 no viņiem izdevās izglābt. Par nelaimes iemeslu kļuva sliktie laikapstākļi. Ceturtdien maršrutā, pa kuru virzījās kalnā kāpēji, vēja ātrums pastiprinājās līdz 40 metriem sekundē, bet temperatūra noslīdēja līdz mīnus 20 grādiem. Spēcīgā sniegputeņa dēļ redzamība nepārsniedza vienu metru. 

Turpinām ziņas

Ceturtdien kādai jaunietei Jēkabpilī piemērots 250 eiro sods par draudēšanu un sišanu veikala darbiniekiem. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāve Dace Kalniņa informē, ka kāda 2002.gadā dzimusi jauniete veikalā lamājās, izmantojot cieņu aizskarošus vārdus, sita pa kases norobežojošo barjeru. Tāpat viņa draudēja veikala darbiniecēm ar izrēķināšanos, kā arī vairākas reizes ar roku iesita veikala vadītājai. Policijā par notikušo sākts administratīvā pārkāpuma process un jaunietei piemērots naudas sods 250 eiro.

Internetā aktivizējušies Covid-19 vakcinācijas sertifikātu viltotāji, informē Valsts policija. Iedzīvotāji gan kļuvuši apzinīgāki pēc tam, kad tika atklāti vakcinācijas fakta viltošanas gadījumi. Turklāt, lai arī tehniski QR kodus jeb kvadrātkodus esot iespējams viltot, tas ir ļoti sarežģīti, līdz ar to internetā nopērkamie sertifikāti, visticamāk, būs nederīgi. Vienlaikus iedzīvotājiem jāatceras, ka sertifikāta viltošana pielīdzināma jebkura dokumenta viltošanai un par to iestājas kriminālatbildība. Smagākais sods par dokumenta viltošanu ir četru gadu cietumsods. 

Un vēl

Eiropas Komisija gatavojas pieprasīt viedtālruņu ražotājiem ieviest vienotu uzlādes metodi mobilajām ierīcēm. Ceturtdien prezentētajā piedāvājumā noteikts, ka viedtālruņu ražotājiem būs jāievieš USB C tipa lādētāji, ko liela daļa ražotāju jau izmanto. Eiropas Komisija uzskata, ka ar šo ierosinājumu patērētāji Eiropā varēs izmantot vienu lādētāju visām savām portatīvajām elektroniskajām ierīcēm, tādējādi palielinot ērtības un samazinot elektroniskos atkritumus. Ierosinātās izmaiņas vēl nepieciešams izvērtēt Eiropas Parlamentam.

Atstājiet komentāru