2024.gada 20. aprīlis

Mirta, Ziedīte

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 20.aprīlī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 20.aprīlī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Skolēnu dziesmu un deju svētkus plāno brīvprātīgus epidemioloģiski drošajos novados; Remontdarbu dēļ pie Pļaviņām noteikti satiksmes ierobežojumi; un Jēkabpils dome izsludinājusi konkursu vasaras nometņu rīkošanai.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties : Pret Covid-19 potētajiem nākotnē varētu ļaut pulcēties kuplākā skaitā un paplašināt pakalpojumu pieejamību ; Jēkabpils bērnudārzā «Auseklītis» uzstādīts jauns rotaļu laukums ; un Jēkabpilieši aicināti uzdod jautājumus slimnīcas vadībai.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties : Valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem; Aizkraukles slimnīca turpmāk neuzņems Covid-19 pacientus; un Aktuāla informācija Jēkabpils nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Skolēnu dziesmu un deju svētkus plāno brīvprātīgus epidemioloģiski drošajos novados; Remontdarbu dēļ pie Pļaviņām noteikti satiksmes ierobežojumi; un Jēkabpils dome izsludinājusi konkursu vasaras nometņu rīkošanai.

Šonedēļ nav paredzēts pieņemt nekādus lēmumus par Covid-19 ierobežojumiem, vakar pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Vaicāts, vai saslimstības ar Covid-19 pieauguma apstākļos varētu lemt par ierobežojumu pastiprināšanu, Kariņš atteica, ka valdība turpināšot "ļoti uzmanīgi vērot" epidemioloģisko situāciju. Taču, ja būs kādi ieteikumi no epidemiologiem kaut ko mainīt, tad tie tiks apsvērti.
  
Atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē Finanšu ministrija rosina novirzīt vēl papildu 126,5 miljonus eiro, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalsta izmaksu nodokļu maksātājiem līdz šā gada vidum. Līdz šim Valsts ieņēmumu dienestam jau piešķirti 320 miljoni eiro, lai iestāde dažādās atbalsta programmās varētu piešķirt finansējumu Covid-19 krīzē cietušiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem. 

Ja 12tie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies brīvprātīgi Covid-19 epidemioloģiski drošajos novados un mazos kolektīvos, to norise šī gada vasaras otrajā pusē neapdraudēs nedz dalībniekus, nedz skatītājus, šādu nostāju pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pauda Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns. Par Skolēnu dziesmu un deju svētku organizēšanu atbild Izglītības un zinātnes ministrija, kuru vada JKP pārstāve Ilga Šuplinska. Pēc Bordāna vārdiem, pirmdien koalīcijā partijas esot nonākušas pie secinājuma, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki varētu notikt, bet formātā, kas "nekādā veidā neapdraudēs nedz bērnu, nedz pieaugušo veselību".

Jau ziņots, ka šogad Skolēnu dziesmu un deju svētki nebūs tādi kā ierasts, kad vienas nedēļas laikā galvaspilsētā ierodas ļoti liels cilvēku skaits. Tā vietā plānots, ka bērni pakāpeniski ieradīsies īpašajās norišu vietās reģionos un Rīgā. Vienā dienā plānots viens svētku notikums.

Turpinām ziņas

Patlaban liels satiksmes ierobežojums ceļa remontdarbu dēļ ir pie Pļaviņām un autovadītājiem jārēķinās ar ilgāku laiku ceļā, informē "Latvija Valsts ceļi". Uz Daugavpils šosejas pie Pļaviņām starp rotācijas apļiem satiksmi vienā posmā regulē luksofori un ātruma ierobežojums ir 50 un 70 km/h.  Uz autoceļa Pļaviņas—Madona— Gulbene (P37) posmā no Pļaviņām līdz Aiviekstei trijos posmos satiksme tiek regulēta ar luksoforiem. Remontposma šķērsošana var prasīt 35 minūtes. Savukārt uz satiksmes pārvada pār dzelzceļu pie Daudzevas autoceļa Sērene— Kalnieši, 7,56.kilometrā, satiksme tiek regulēta pa vienu joslu ar luksoforu un noteikts ātruma ierobežojums 30 km/h.  

Valsts noteikusi zemju īpašniekiem par pienākumu cīnīties ar invazīvo augu – latvāni, taču šīs indīgās sugas izplatības karte Latvijā nav atjaunota jau vairāk nekā desmit gadus. Latvāņi klāj teju 11 tūkstoši hektāru valsts teritorijas, bet darbs pie to izplatības mazināšanas intensīvi sācies vien pēdējos gados. Pašvaldībās meklē dažādus risinājumus latvāņu iznīcināšanai, piemēram, nodokļu atvieglojumus zemju īpašniekiem, taču tas nav vienīgais risinājums, kā izskaust indīgo augu. Tiesa, jau 13 gadus Valsts augu aizsardzības dienestā neveic latvāņu teritoriju plānveida monitoringu. Informāciju par teritorijām, kur latvāņi izplatījušies visvairāk un kā tos apkarot, var uzzināt augu aizsardzības dienesta mājaslapā.

Un vēl

Līdz 7.maijam var iesniegt pieteikumu Jēkabpils pilsētas pašvaldības izsludinātajam Jēkabpils pilsētas bērnu un jauniešu vasaras brīvdienu nometņu projektu iesniegšanas konkursam.  Līdzekļi bērnu un jauniešu vasaras nometņu rīkošanai tiks piešķirti konkursa kārtībā, ņemot vērā pieteikumu iesniegšanas laiku un 2021.gadā budžetā paredzēto finanšu līdzekļu apmēru, kopā – 16 tūkstoši eiro. Konkurss ir atklāts, tajā var piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona. Vienas Jēkabpils pilsētas bērnu un jauniešu vasaras brīvdienu nometnes organizēšanai finansējums no Jēkabpils pilsētas pašvaldības budžeta nevar pārsniegt tūkstoš eiro. Piešķirot finansējumu atbilstoši nolikuma 19.punktā noteiktajam, vispirms tiek atbalstīta viena pieteicēja viena nometne. Pieteikumi jāiesniedz līdz 7.maijam. 


Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties : Pret Covid-19 potētajiem nākotnē varētu ļaut pulcēties kuplākā skaitā un paplašināt pakalpojumu pieejamību ; Jēkabpils bērnudārzā «Auseklītis» uzstādīts jauns rotaļu laukums ; un Jēkabpilieši aicināti uzdod jautājumus slimnīcas vadībai.

Pret Covid-19 vakcinētām personām atbilstošā epidemioloģiskajā situācijā un līdz ar zaļā sertifikāta ieviešanu, kā arī pie pietiekamas vakcinācijas aptveres varētu ļaut lielākā skaitā pulcēties brīvā dabā un saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, liecina šodien valdības sēdei iesniegtā Veselības ministrijas prezentācija par izņēmumiem vakcinētām personām un apsvērumiem obligātai vakcinācijai. Par vakcinēto persona tiek uzskatīta divas nedēļas pēc pabeigta vakcinācijas kursa. 

Ministru kabinets šodien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu. Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

Konkursā uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja amatu pieteikušies septiņi pretendenti. Savukārt konkursā uz padomes locekļu amatiem dalību pieteikuši 28 pretendenti. Amata konkursi, kas tika izsludināti 24.martā, norisināsies trijās kārtās. Konkursa noslēgumā augstāko novērtējumu guvušie pretendenti tiks virzīti Ministru kabineta apstiprinājumam. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes  priekšsēdētājam mēnešalga paredzēta 5 tūkstoši 450 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas, bet padomes locekļiem – 5 tūkstoši 300 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Visi Dundagas novada domes opozīcijas deputāti nolēmuši nolikt deputātu mandātus. Dundaga jau ilgstoši formāli ir bez vadības - janvārī amatus pameta Dundagas novada domes priekšsēdētājs Aldis Felts un viņa vietnieks Jānis Mauriņš. Politiskajam spēkam, ko viņi abi pārstāv, apvienībai "Mūsu cilvēkiem", domē ir piecas vietas no deviņām, jaunu domes priekšsēdētāju no savām rindām viņi neievēl, bet neļauj to darīt arī opozīcijai. Tā vietā formālā vara ir nodota "Mūsu cilvēkiem" savulaik izraudzītajai pašvaldības izpilddirektorei Janitai Vandai Valterei, kurai vienīgajai pašvaldībā ir paraksta tiesības. Savukārt opozīcijas deputāti nolēma nolikt mandātus, pārmetot Valterei patvaļu. Tikmēr pašvaldību lietu ministrs Artūrs Toms Plešs rīt, 21.aprīlī sasaucis Dundagas novada domes ārkārtas sēdi par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu.

Turpinām ziņas

Jēkabpilī Brīvības un Vienības ielas rotācijas aplī uzsākta karoga masta uzstādīšana. Plānots, ka līdz 30.aprīlim rotācijas aplī tiks uzstādīts 18 metrus garš karoga masts, kurā 4.maijā tiks pacelts valsts karogs. Par karoga pacelšanu informēs atsevišķi. Masta uzstādīšanu veic LLKU SIA “Viadukts”. Pamatnes izgatavošanas, montāžas un karoga masta uzstādīšana kopā sastāda 5 tūkstoši 470 eiro bez PVN.


Jēkabpils bērnudārzā “Auseklītis” pagājušajā nedēļā uzstādīts jauns bērnu rotaļu laukums. Tas veidots kā šķēršļu josla un sastāv no kustīga tiltiņa, kāpelēšanas virvju sieta, tuneļa, līdzsvara baļķiem un citiem elementiem. Laukumiņš pamatā izgatavots no koka materiāliem un papildināts ar plastikāta vai metāla papildelementiem.Laukumiņu, saskaņā ar Jēkabpils pilsētas pašvaldības pasūtījumu,  projektēja un būvniecības darbus veica  SIA “MK Dizains”, un tā izmaksas kopā ar uzstādīšanu sastādīja 6 tūkstoši 694 eiro bez PVN.

Un vēl

Rīt, 21.aprīlī pulksten 16.10 Jēkabpils Radio1 ēterā skanēs Jēkabpils pilsētas pašvaldības raidījums «Jēkabpils šodien un rīt», kurā būs saruna par Jēkabpils reģionālajā slimnīcā realizētajiem projektiem, par paredzētajiem uzlabojumiem slimnīcas infrastruktūrā, kā arī par slimnīcas personāla attīstību ilgtermiņā.  Klausoties raidījumu, būs iespēja ikvienam uzdot sev interesējošus jautājumus tiešajā ēterā raidījuma laikā. Taču ir arī iespēja jautājumus uzdot laikus, pirms raidījuma. To var izdarīt Ziņu portāla Radio1.lv Facebook kontā pie reklāmas par raidījumu vai arī sūtīt jautājumu uz Wattsapp vai Telegram pa tālruņa numuru -  22320220. 

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties : Valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem; Aizkraukles slimnīca turpmāk neuzņems Covid-19 pacientus; un Aktuāla informācija Jēkabpils nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem.

Valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem, tā šodien valdības sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.Jau ziņots, ka valdība šodien atbalstīja 126,5 miljonu eiro novirzīšanu Covid-19 krīzē skartajiem, bet iepriekš šiem mērķiem novirzīti 320 miljoni eiro. Valdības vadītājs piebilda, ka minētais finansējums ir "aizņemta nauda", kas piesaistīta no starptautiskajiem tirgiem un tā būs jāatdod. Premjers norādīja, ka patlaban tiek atcelta virkne ierobežojumu, tāpēc ir pienācis laiks izvērtēt, cik daudz un kam turpināt sniegt valsts atbalstu.

Pret Covid-19 vakcinēto personu vidū atklāts 7,3 reizes mazāk Covid-19 gadījumu nekā nevakcinēto iedzīvotāju vidū.  Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs informē, ka laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 tūkstoši 400 Covid-19 gadījumu, kas liecina par 3 tūkstoši 847,6 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Tikmēr vakcinēto personu vidū šajā laika periodā atklāti 896 Covid-19 gadījumi no 169 tūkstoši 764 kopumā vakcinētām personām. Tādējādi saslimstība uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju šajā grupā bijusi 527,8 gadījumi jeb 7,3 reizes mazāk.

Ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits 2020. gadā pieauga piecās Eiropa Savienības dalībvalstīs, tajā skaitā arī Latvijā, liecina Eiropas Komisijas publicētie dati par 2020. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušajiem. Eiropas komisijas pārstāvniecībā Latvijā informēja, ka tiek lēsts, ka pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos ES bojā gājuši kopumā 18 tūkstoši 800 cilvēki, proti, par 17% mazāk nekā 2019. gadā, un tas ir gada laikā vēl nepieredzēts samazinājums. Tas nozīmē, ka 2020. gadā uz ES ceļiem dzīvību zaudēja gandrīz par 4 tūkstoši mazāk cilvēku nekā 2019. gadā. Tas nozīmē, ka satiksmes apjoma samazināšanās Covid-19 pandēmijas rezultātā nepārprotami, lai arī neizmērāmi, ir ietekmējusi ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu.

Āfrikas valsts Čadas armijas pārstāvji vēsta, ka sadursmēs ar nemierniekiem nogalināts šīs valsts prezidents Idriss Debī, kurš bija pie varas jau vairāk nekā 30 gadu. Debī nāca pie varas valsts apvērsuma rezultātā 1990. gadā. Nesen notika Čadas prezidenta vēlēšanas, kurās 68 gadus vecais Debī tika ievēlēts jau uz sesto termiņu prezidenta amatā. Uzvaras svinību vietā Debī devies uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnās ar nemiernieku grupējuma Fronte pārmaiņām un saskaņai Čadā kaujiniekiem. Armija vēsta, ka nemiernieku uzbrukumā Debī guvis nāvējošus ievainojumus. Valstī apturēta civilās valdības darbība, pie varas nākusi militārā padome, kas plāno valdīt turpmākos 18 mēnešus. Militārās padomes vadītājs ir nogalinātā prezidenta dēls Mahmūds.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles konservatīvās partijas Kristīgo demokrātu savienības valde šodien stingri atbalstīja CDU līderi Armīnu Lašetu kā konservatīvo bloka kandidātu uz Vācijas kanclera amatu septembrī gaidāmajās Bundestāga vēlēšanās. Pēc vairāk nekā sešas stundas ilgām sarunām CDU valdes 46 locekļu balsojumā 77,5% atbalstīja Lašeta kandidatūru, bet 22,5% atbalstīja CDU Bavārijas māsaspartijas Kristīgi sociālās savienības līdera Markusa Zēdera kandidatūru.

Turpinām ziņas

Šonedēļ Jūrmalas un Aizkraukles slimnīcas pārprofilēs Covid-19 paredzētās gultasvietas un turpmāk vairs nenodrošinās šo pacientu aprūpi, jo palielinājies citu profilu pacientu skaits. Šāds lēmums Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē pieņemts, ņemot vērā stacionēto terapeitisko un hronisko pacientu pieaugumu. 

23. aprīlī tiešraidē no biedrības “Ūdenszīmes” mājvietas Kaldabruņā tiks pārraidīta Sēlijas kopienu interešu diena “Pirms dzeguze aizkūko”, ko varēs vērot sociālā tīkla Facebook un Youtube platformā.  Dienas pirmajā daļā kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” valdes priekšsēdētāja Daina Alužāne pastāstīs par aktīvas kopienas lomu reģiona pilsoniskās sabiedrības ietvarā. Skatītājiem būs iespēja virtuāli ciemoties Subatē, kur vietējā kopiena uzsākusi dažādas vidi saudzējošas iniciatīvas. Otrajā dienas daļā dalībnieki tiešraidē pieslēgsies Krapes kopienai Ogres novadā, iepazīstot kopienu pieredzi Vidzemē. 

Un vēl

Lai sniegtu atbalstu nekustamā īpašuma nodokļa  maksātājiem, Jēkabpils pilsētas pašvaldība atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumam nolēma pārcelt 2021.gada nodokļa samaksas termiņu par 1.ceturksni uz 17.maiju un par 2.ceturksni uz 15.jūliju. Nodokļa samaksas termiņi par 2021.gada 3.un 4.ceturksni netika mainīti – tie ir 16.augusts un 15.novembris. Pašvaldība atgādina, ka tuvojas nodokļa samaksas termiņš par 2021.gada 1.ceturksni – 17.maijs. Nodokli aicina samaksāt attālināti, izmantojot internetbanku.

Atstājiet komentāru