Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 8.aprīlī

08 aprilis 2021 --
0Komentāri

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties:Kad varētu tikt izstrādāta kārtība Covid-19 “zaļajām pasēm”?; Jēkabpils 2.vidusskolas ēdināšanas bloka darbiniecei konstatē Covid-19; un Saeimā sāk izskatīt jautājumu par lūšu medību aizliegšanu.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paudis cerību, ka Eiropas Savienības līmenī kārtība Covid-19 "zaļajām pasēm" varētu tikt izstrādāta līdz vasaras vidum. Pašlaik ir izstrādāts regulas projekts. Latvijas pusē atbildīgā, kas jautājumā sniedz savu atzinumu, ir Veselības ministrija. Ārlietu ministrs skaidroja, ka "zaļās pases" nebūs ceļošanas dokuments, tas būs noteikts prasību kopums, un lēmums, ko no tā ņemt vērā, būs jāpieņem katrai valstij individuāli.

Spītējot pandēmijas radītajiem apstākļiem, jaunā "Selgas" cepumu un vafeļu ražotnes būvniecība Ādažos norit raiti un pēc plāna. Līdz šim ir pabeigta ražotnes pāļu iedzīšana, pamatu izbūve un pazemes komunikāciju ierīkošana. Savukārt šobrīd jaunās ražotnes teritorijā notiek lietus ūdens novadīšanas sistēmas montāža, ražošanas telpu kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmas izbūve, mūra sienu un jumta konstrukciju būvniecība, kā arī gandrīz pabeigta betona kolonnu uzstādīšana.

Kā ziņots iepriekš, "Orkla Latvija" mātes uzņēmums nolēmis būvēt vēl vienu ražotni Ādažos, blakus "Laimas" jaunajai ražotnei, tādējādi Latvijā būs jau septiņas "Orkla" ražotnes, no kurām trīs atradīsies Ādažos. Jaunā ražotne specializēsies tikai cepumu un vafeļu ražošanā un būs lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā.

Eiropas Zāļu aģentūra vakar paziņoja, ka asins trombu veidošanās jāuzrāda kā ļoti reta "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnas blakne. Vienlaikus aģentūra atkārtoti norādīja, ka "AstraZeneca" vakcīnas sniegtie ieguvumi ir pozitīvi attiecībā uz tās radītajiem riskiem. Trešdien izplatītajā paziņojumā Eiropas Zāļu aģentūra nav noteikusi jaunus ierobežojumus vakcīnas lietošanai cilvēkiem vecumā virs 18 gadiem. Tikmēr Lielbritānijas Medikamentu un veselības aprūpes produktu regulēšanas aģentūra norāda, ka trombu izveidošanās risks ir aptuveni četriem cilvēkiem no miljona, kuri saņēmuši "AstraZeneca" vakcīnu.

Turpinām ziņas

Trešdien konstatētā Covid-19 gadījuma dēļ Jēkabpils 2.vidusskolas ēdinātājs SIA "Bezdelīgas 3" nomainīs vairākus darbiniekus. Otrdien visiem Jēkabpils 2.vidusskolas darbiniekiem, tajā skaitā ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja darbiniekiem, tika veikti Covid-19 siekalu testi. Trešdien kļuva zināms, ka Covid-19 konstatēts vienam ēdināšanas uzņēmuma darbiniekam. Apzinot situāciju, secināts, ka konkrētais darbinieks strādājis maskā un cimdos, nav bijis kontaktā ne ar vienu skolas darbinieku un skolēnu, nav piedalījies ēdiena sagatavošanā. Preventīvos nolūkos vairāki ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja darbinieki tiks nomainīti un atkārtoti testēti. Mācību process 1.-4.klasēm izglītības iestādē turpinās klātienē un skolēniem tiks nodrošinātas pusdienas.

Izdevniecībā "Neputns" klajā nācis Rutas Štelmaheres dzejoļu krājums "Kalps”. Tas ir Jēkabpils dzejnieces Rutas Štelmaheres ceturtais dzejoļu krājums, tā redaktors ir dzejnieks Jānis Rokpelnis. Dizainu veidojusi Zane Ernštreite. Jānis Rokpelnis raksturojot krājumu norāda, ka šajā grāmatā organiski saplūst Rutas Štelmaheres dzejnieces un gleznotājas Dieva dotie spēcīgie talanti. Ar mākslinieces aci un jūtīgu sirdi uztverta un nevainojamā izteiksmē atveidota mūsdienu Latvija, tās cildinātas un necildinātas vietas un cilvēku likteņi.

Jau ziņots, ka māksliniece un dzejniece Ruta Štelmahere dzejoļus publicē kopš 1983. gada. Izdoti dzejoļu krājumi “Ieskaties sēklai acīs” (1998), “Klēpis” (2011), par kuru autore saņēma Latvijas literatūras gada balvu, un “Krekls” (2016), kurš saņēma nomināciju Latvijas literatūras gada balvai. Štelmaheres dzeja tulkota un izdota angļu, krievu un spāņu valodā. Krājums tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Un vēl

Trešdien Saeimas mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē apsprieda jautājumu, vai Latvijā aizliegt lūšu medības. Viedokļu bija daudz – iniciatīvas atbalstītāji uzskatīja, ka lūšus medī bez iemesla, jo nav pierādījumu, ka šīs aizsargājamās sugas pārstāvji apdraudētu cilvēkus vai mājlopus, savukārt medību organizācijas norādīja, ka skaits, cik lūšu drīkst nomedīt sezonā, balstās uz zinātniskiem datiem. Deputāti nolēma priekšlikumu nodot tālākai izvērtēšanai Tautsaimniecības komisijai.

Jau ziņots, ka par lūšu medību aizliegšanu pilsoņu iniciatīvu portālā "Mana balss" bija savākti 11 tūkstoši 376 paraksti, kas dod tiesības priekšlikumu iesniegt izskatīšanai Saeimā. Kā norāda iniciatīvas autors Jānis Vinters, nav neviena argumenta, kāpēc Latvijā medniekiem lūši būtu jāmedī.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Divās dienās Jēkabpils vakcinācijas centrā vakcinēti 377 cilvēki; Opozīcija savākusi parakstus un pieprasa Kariņa demisiju; un Šveicē izsolē pārdod Napaleona adoptētās meitas rotas lietas.

Saistībā ar caurspīdīgas pārvaldes, iekšējās kontroles sistēmas un darba organizācijas trūkumiem, veicot vakcīnu pret Covid-19 iepirkumus, Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško saņems rājienu un viņa tiks pārcelta uz zemāku amatu, informē veselības ministrs Daniels Pavļuts. Komisija, kas veica lietas izpēti, secinājusi, ka valsts sekretāre bija atbildīga par izsekojamību vakcīnu iegādes procesa nodrošināšanā, kas nav izdarīts – nav skaidrs process, kā Latvija iepirkusi vakcīnas, darba grupa par to ir vienojusies bez dokumentāla procesa. Saistībā ar otro dienesta pārbaudi, kas veikta par vakcīnu iepirkumiem pērnā gada nogalē, Veselības ministrs Daniels Pavļuts ir rosinājis vēl vienu disciplinārlietu arī pret Zāļu valsts aģentūras direktoru Svenu Henkuzenu.

Trešdien poti pret Covid-19 Latvijā saņēmis 8 tūkstoši 51 cilvēks, kas ir lielākais līdz šim vienā diennaktī vakcinēto cilvēku skaits, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie jaunākie dati. Līdz ar to trešdien pret Covid-19 sapotēts lielāks skaits cilvēku nekā visās četrās Lieldienu brīvdienās kopā. Savukārt dati par otrdien vakcinētajiem ir papildināti ar jauniem ierakstiem - iepriekš tika ziņots, ka pirmajā pēcsvētku dienā pret Covid-19 sapotētas 3 tūkstoši 652 personas, taču saskaņā ar jaunākajiem sistēmā ievadītajiem datiem šis skaitlis ir teju par 1000 lielāks jeb 4 tūkstoši 627.

Vakar Jēkabpils sporta hallē darbu turpināja Jēkabpils liela mēroga vakcinācijas centrs un tajā pirmo vakcīnas devu pret Covid-19 saņēma 207 personas. Kopumā 3. un 7.aprīlī Jēkabpils vakcinācijas centrā vakcinēti 377 cilvēki. Vakcinācijas process arī trešdien noritēja raiti, organizēti un bez starpgadījumiem. Centra turpmākais darba laiks būs atkarīgs no nākošajām vakcīnu piegādēm

Latvijā dienesti izmeklē kādas sirmgalves nāvi trīs nedēļas pēc “AstraZeneca” vakcīnas saņemšanas. Ziņojumā norādīts, ka 80 gadus veca paciente vakcinēta 1. martā ar “AstraZeneca” vakcīnu, bet 25.martā viņa hospitalizēta un 27. martā mirusi. Viņai noteikta diagnoze - smadzeņu infarkts. Sievietei bijušas arī citas blakus saslimšanas. Šobrīd dienesti apzina papildus informāciju. Līdz šim Latvijā cilvēka nāves saistība ar vakcinēšanos pret Covid-19 analizēta divas reizes, abos gadījumos secināts, ka nāves iestāšanās nav saistīta ar vakcinēšanos.

Turpinām ziņas

Četri jaundibinātās partijas "Likums un kārtība" Saeimas deputāti un seši Zaļo un zemnieku savienības deputāti parakstījuši un šodien Saeimas prezidijam iesnieguši lūgumu iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam. Valdības vadītājam pārmet, ka Ministru prezidenta vadītais Ministru prezidents nepilda Saeimas lēmumos un likumos dotos uzdevumus. Laikā kopš 2019. gada janvāra, kad Kariņš sāka vadīt valdību, šis ir otrs opozīcijas iesniegts demisija pieprasījums.

Saeima šodien trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas aizliedz uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs. Aizliegums stāsies spēkā 1. maijā. Ierobežojums noteikts, lai parādnieki, kuri nenodrošina bērnu ar uzturlīdzekļiem, nepamatoti neizlietotu finansiālos līdzekļus izklaidēm un hobijiem.

Šogad 7. aprīlis bija svarīgs datums lauksaimniekiem, jo sākās pieteikšanās platību maksājumiem. Ik gadu Latvijas Lauku atbalsta dienests izmaksā vairāk nekā 100 miljonus eiro lauksaimniekiem, kuri pavasarī piesakās vienotā platību maksājuma saņemšanai. Lai gan saņemtā atbalsta summas ir atšķirīgas, taču gan lielie zemnieki, gan mazie saimniekotāji uzskata – atbalsts ir nozīmīgs atspaids saimniekošanas attīstībā. Valdības lēmums Covid-19 krīzē paredzēja: prioritāri glābt vietējo tirgu un eksportu tikai pēc tam. Līdz ar to vislielākais eksporta kritums Covid-19 dīkstāves ietekmē bija piena nozarē. Pandēmija dramatiski ietekmēja arī cūkkopības nozari. Savukārt vismazāk dīkstāve ietekmēja graudkopības nozares pārstāvjus.

Lai iegrožotu lielo starptautisko uzņēmumu centienus maksāt pēc iespējas mazāk nodokļu, šonedēļ izskanējis aicinājums ieviest globālo minimālo uzņēmumu ienākuma nodokli. To izteikušas Amerikas Savienotās Valstis, tādējādi dodot darbam pie šī mehānisma jaunu impulsu. Tādas ASV tehnoloģiju kompānijas kā "Amazon" un "Google" gadiem ir kritizētas par to biznesa modeli, kas kompānijām ļauj maksāt mazākus nodokļus dažādu valstu tirgos. ASV priekšlikumu atzinīgi vērtē arī Starptautiskais valūtas fonds.

Un vēl

Juvelierizstrādājumu kolekciju, kas kādreiz piederēja Napoleona Bonaparta adoptētajai meitai, tagad Šveicē izsola. Tas notiek 200 gadu pēc Francijas imperatora nāves. Izsoļu nams “Christie's” šo sauc par nozīmīgāko izsoli, kas, visticamāk, notiks tikai reizi mūžā. Juvelierizstrādājumu kolekcija, kas kādreiz piederēja Napoleona adoptētajai meitai princesei Stefānijai, maijā tiks izsolīta Šveicē. Aprīļa sākumā Nīderlandē, kur īpašā kolekcija pašlaik atrodas, žurnālistiem tika rādītas dimanta un safīra rotaslietas, kā arī īpaša diadēma, auskari, kuloni un rokassprādze.
Rotaslietas ar neskaitāmu dimantu skaitu un gandrīz 40 safīriem atvestas no tagadējās Šrilankas teritorijas. Izsoļu nams iespējamo pircēju identitāti gan neatklāj.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Zināms, cik līdzekļu vajadzēs jaunajam skolotāju algu modelim nākamajā mācību gadā; Jēkabpils mežaparkā top rotaļu laukums “Lūša māja”; un Jauniešus aicina strādāt Eiropas kinoakadēmijas žūrijā.

Jaunajam pedagogu darba samaksas modelim visam 2022./2023. mācību gadam provizoriski būs nepieciešami vēl papildu 406 miljoni eiro, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupas sēdes par jauno pedagoga atalgojuma modeli atklāja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga. Viņa norādīja, ka ministrijas aprēķinātā summa sabiedrību noteikti "šokēs", jo tā ir milzīga. Arodbiedrība apņēmusies sekot līdzi ministrijas detalizētajiem aprēķiniem, lai būtu skaidrs, ko provizoriskā summa iekļauj.

Valdība vienojusies, ka turpmāk datu nesēju atlīdzība būs jāmaksā arī par viedtālruņiem un visu veidu datoru cietajiem diskiem. Datu nesēju nodeva viedtālruņiem būs 1,5 eiro, bet visa veida cietajiem diskiem - 2,85 eiro.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kas paredz turpmāk atteikties no līdzšinējā ikmēneša pabalsta bijušajiem pašvaldību vadītājiem. Grozījumi noteic, ka tiesības saņemt ikmēneša pabalstu turpmāk būs tām personām, kuras pašvaldības domes priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amatā bijušas laikā no 1990.gada 4.maija līdz šī gada 30.jūnijam – jauno novadu pašvaldību vēlēšanām. Pabalsts turpmāk neattieksies uz tiem pašvaldību domju priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem, kurus nepārvēlēs nākamajos sasaukumos pēc šī gada pašvaldību vēlēšanām.

Turpinām ziņas

Jēkabpils pilsētas pašvaldība izsludinājusi vispasaules jēkabpiliešu sasaukšanās akciju “Es esmu šeit!”. Pašvaldība norāda, ka plānojot konkursa “Eiropas kultūras galvaspilsēta” aktivitātes, vēlas noskaidrot, kur visā plašajā pasaulē dzīvo jēkabpilieši - kāda izskatās viņu atstāto nospiedumu karte ārpus Jēkabpils. Akcijas mērķis ir atjaunot ārvalstīs dzīvojošo jēkabpiliešu saikni ar pilsētu un veidot Jēkabpils vēstnešu tīklu ārvalstīs.

Jēkabpils mežaparkā blakus bērnu rotaļu laukumam pašlaik notiek būvdarbi un top bērnu rotaļu komplekss “Lūša māja Jēkabpils Mežaparkā”. Rotaļu kompleksu veidos mājiņa, no kuras varēs pārredzēt apkārtni, kāpelēšanas elementi un slidkalniņš. Plānots, ka Lūša māja tiks uzstādīta līdz 13.aprīlim. Konstrukciju izgatavošanu un uzstādīšanu saskaņā ar noslēgto līgumu veic SIA “MK dizains”. Līgumcena - 13 tūkstoši 500 eiro bez PVN.

Un vēl

Nacionālais Kino centrs līdz 14. aprīlim aicina bērnus un jauniešus vecumā no 12 līdz 16 gadiem pieteikties Eiropas Kinoakadēmijas Jauniešu žūrijā, tās darbs notiks tiešsaistē no 21. līdz 24. aprīlim ar noslēgumu 25. aprīlī. Latvija jau devīto reizi piedalās Eiropas Kinoakadēmijas Jauniešu balvas piešķiršanā, kuras laikā jaunieši vairāk nekā 30 valstīs noskatās trīs balvai nominētās filmas un nobalso par labāko – Eiropas kinoakadēmijas Jauniešu balvas 2021 ieguvēju.Pieteikums, kurā norādīts dalībnieka vārds, uzvārds, pilsēta, e-pasts un telefona numurs, jāsūta uz jauniesufilmudiena@gmail.com.