2021.gada 14. maijs

Aivita, Elfa, Elvita, Krišjānis

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 3.martā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 3.martā

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Izglītības ministre paredz attālināto mācību turpināšanos līdz pat vasarai; 
Krustpils, Salas un Pļaviņu novados plūdu risku dēļ vakar vakarā izsludināts oranžais brīdinājums; un  Sācies kļavu sulu tecināšanas laiks.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Pēc Pļaviņu pašvaldības iniciatīvas sasaukta civilās aizsardzības komisijas ārkārtas sēde; Notāri aicina uz tiešsaistes konsultācijām un digitālo prasmju attīstīšanu; un Vai tuvāko dienu laikā Latvijā atgriezīsies ziema?

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā ar Covid-19 sasirguši vēl 919 cilvēki; Nākamnedēļ jaunāko klašu skolēni klātienē varēs mācīties 19 novados; un  Pļaviņu pasargāšanai no plūdiem apsver ledus spridzināšanu.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Izglītības ministre paredz attālināto mācību turpināšanos līdz pat vasarai; 
Krustpils, Salas un Pļaviņu novados plūdu risku dēļ vakar vakarā izsludināts oranžais brīdinājums; un  Sācies kļavu sulu tecināšanas laiks.

Ņemot vērā, ka valstī vakcinācijas tempi ir lēni, skolās attālinātās mācības turpināsies līdz mācību gada beigām. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska norāda, ka nelolo cerību par masveida pedagoga vakcinēšanu 5.aprīlī, tieši pretēji - lēnās vakcinācijas dēļ no visiem pedagogiem vakcinēta būs mazākā daļa, kas nav pietiekami, lai varētu atvērt citu klašu grupas klātienes mācībām. Šuplinska uzsvēra - lai noņemtu spriedzi bērniem, vecākiem un skolotājiem, risinājums varētu būt 20 cilvēku grupām ārtelpās nodrošināt formālo un neformālo izglītību. Viņasprāt, līdz piecām nodarbībām varētu organizēt formālo izglītību, savukārt līdz divām - neformālo.

Jēkabpilī 14 dienu jeb divu nedēļu laikā reģistrēti 58 saslimušie ar Covid-19. Bet kopumā, kopš 2020.gada marta Jēkabpilī reģistrēts tūkstoš 541 saslimšanas gadījums ar Covid-19, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati. Savukārt 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Jēkabpilī patlaban ir 264 saslimušie. Tas nozīmē, ja saslimstības ar Covid-19 samazināšanās tendence turpināsies kā līdz šim, Jēkabpils var iekļūt to pašvaldību sarakstā, kurām atļauts 1.-4.klašu skolēniem mācīties klātienē. Jau ziņots, ka klātienē jaunākās klases var mācīties pašvaldībās, kur 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir 220 un zemāka.

Latvijas pētnieki atraduši cilvēku gēnu, kas palielina iespēju saslimt ar Covid-19 un slimot smagi, televīzijas raidījumā “Viens pret vienu” atklāja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskās padomes priekšsēdētājs, profesors Jānis Kloviņš. Pētnieki ir atraduši konkrētu gēna variantu, kas palielina iespēju cilvēkam saslimt ar Covid-19. Turklāt cilvēkiem, kuri smagāk saslimst ar Covid-19, bieži vien ir šis gēna variants. Šāds konkrētā gēna variants varētu būt sastopams aptuveni 15% Latvijas iedzīvotāju.

Turpinām ziņas

Krustpils, Pļaviņu un Salas novadā vakar pulksten 21.58 izsludināts oranžā līmeņa brīdinājums saistībā ar ūdens līmeņa paaugstināšanos, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Otrdien ledus sakustējās un sāka iet Daugavā pie Jēkabpils, vēlāk ledus sakustējās un sākās ledus iešana arī pie Zeļķiem. Pie Zeļķiem ūdens līmenis paaugstinājās par apmēram 1,2 metriem, pēdējās stundās ūdens līmenis svārstās 20-30 centimetru robežās. Naktī uz trešdienu turpinājās ledus kustība uz Pļaviņām, kur gaidāma ūdens līmeņa paaugstināšanās.

Jau ziņots, ka oranžais brīdinājums nozīmē, ka laika apstākļi kļūst bīstami. Prognozētie laika apstākļi reģionā tiek novēroti salīdzinoši reti un var tikt radīti postījumi un zaudējumi, liecina izplatītais brīdinājums. Iedzīvotāji aicināti saglabāt modrību un interesēties par gaidāmajiem laika apstākļiem. Tāpat iedzīvotāji aicināti sekot līdzi informācijai, ko sniedz atbildīgās institūcijas, piemēram, glābšanas dienests vai pašvaldības.

Vakar tiekoties ar vietējo masu mediju žurnālistiem preses konferencē, Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis informēja, ka otrdien pirms pusdienām Daugavā pie Jēkabpils no tilta virzienā uz Bebru ielas mikrorajona pusi nelielā posmā sakustējās ledus, savukārt pēcpusdienā sākās ledus iešana. Preses konferencē tika pārrtunātas arī aktualitātes Civilās aizsardzības jomā. Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola sacīja, ka patlaban top Civilās aizsardzības plāns, to izstrādā Jēkabpils novada Civilās aizsardzības speciālists Edgars Līcis. Savukārt Guntars Gogulis piebilda, ka iespējamo plūdu gadījumā Jēkabpils pilsētas pašvaldības gatavība iesaistīties un palīdzēt iedzīvotājiem ir augstā līmenī, visi pilsētas komunālie dienesti esot gatavi sniegt atbalstu gan ar tehniku, gan ar citu materiāltehnisko nodrošinājumu.

Un vēl

Sācies kļavu sulu tecināšanas laiks. Kļavu sulas ir pirmā pavasara velte, kuru iegūšanai netraucēs arī, ja pēkšņi uznāk sals. Speciālisti norāda, ka indīgu kļavu nav, tāpēc tecināt sulu var no jebkura koka. Latvijā bez parastās kļavas vecos parkos ir sastopama sudrabkļava – arī tās sula ir dzerama. Taču tā nebūs tik salda kā Ziemeļamerikas kļavai, kas Latvijā gan nav sastopama. Tā kā kļavu sula ir cukura un minerālvielu šķidrums, ko koks izmanto lapu plaukšanai un ziedēšanai, speciālisti iesaka ne tik daudz domāt par kļavas sugu, no kuras sulu iegūstam, bet gan tās vecumu.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Pēc Pļaviņu pašvaldības iniciatīvas sasaukta civilās aizsardzības komisijas ārkārtas sēde; Notāri aicina uz tiešsaistes konsultācijām un digitālo prasmju attīstīšanu; un Vai tuvāko dienu laikā Latvijā atgriezīsies ziema?

Ledus sastrēgumu dēļ pēdējā diennaktī strauji cēlies ūdens līmenis Gaujā pie Carnikavas un Daugavā pie Zeļķiem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija. Otrdien pie Carnikavas ūdens kāpa par 1,2 metriem, sasniedzot 3,13 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta - augstāko atzīmi kopš 2005.gada janvāra vētras. Naktī uz trešdienu ūdens līmenis pazeminājās par pāris centimetriem. Pašlaik ūdens līmenis ir apstājies pie 2,10 metru atzīmes, bet kritiskā atzīme ir 2,40. Carnikavā applūdušas sešas mājas, kuru saimnieki savulaik iebilduši, ka gar tām tiek būvēts dambis, bet citiem īpašumiem pašlaik draudu neesot. Ledus sastrēgums esot izveidojies ap 1,5 kilometru attālumā no Gaujas ietekas jūrā. 

Daugavas lielākajā daļā ūdens līmenis ir palu laikam zems, tas pakāpeniski paaugstinās, bet ledus sastrēguma dēļ pie Zeļķu tilta ūdens līmenis pēdējā diennaktī kāpis par 2,2 metriem un vēl turpina paaugstināties. Šorīt ūdens līmenis bija 5,65 metri virs stacijas nulles punkta; zemāko palieņu applūšana sākas no aptuveni sešiem metriem.

Pie Pļaviņām ūdens līmenis HES darbības ietekmē svārstās ierastajās robežās, pie Jēkabpils pēdējā diennaktī novērotas ūdens līmeņa svārstības pusmetra intervālā. Ūdens līmenis pie Jēkabpils šorīt bija 3,6 metri virs stacijas nulles punkta. Salīdzinājumam var minēt, ka 2018.gada janvārī ūdens līmenis Jēkabpilī bija par trim metriem augstāks.

Šodien pēcpusdienā pēc Pļaviņu novada pašvaldības ierosinājuma, balstoties uz situāciju Daugavā, steidzīgi sasaukta Civilās aizsardzības komisijas sēde. Sēdi sasauc Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola. Sēdē amatpersonas izskatīs vairākus jautājumus – apstiprinās Kristīni Ozolu par Jēkabpils sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāju. Pļaviņu novada pašvaldība informēs par situāciju Daugavā un nepieciešamajiem risinājumie. Sēdes noslēgumā tiks runāts par topošō civilās aizsardzības plānu, kas patlaban tiek izstrādāts. 

Turpinām ziņas

Neraugoties uz ārkārtas situāciju valstī, arī šodien visas dienas garumā norisinās gadskārtējās "Notāru dienas", kurās paredzētas tiešsaistes konsultācijas, lai uzsvērtu digitālo prasmju attīstīšanu. Latvijas Zvērinātu notāru padomē informēja, ka šogad sadarbībā ar biedrību "Riga TechGirls" bezmaksas juridiskās konsultācijas par nekustamā īpašuma iegādi, mantojuma vai laulības šķiršanas lietām un citiem aktuāliem jautājumiem tiks organizētas interneta vidē – notāram un apmeklētājam individuāli tiekoties īpaši izveidotajā "virtuālajā kabinetā" lietotnē "Zoom”. Līdzās juridiskām tēmām individuālo konsultāciju laikā notāri dos arī praktiskus padomus, kā pakalpojumus izmantot attālināti, jo šobrīd lielākā daļa iedzīvotāju ieraduši notāru biroju apmeklēt klātienē. Vairāk informācijas tīmekļa vietnā latvijasnotars.lv.

Pēc bīstamā EHV-1 neiroloģiskās formas vīrusa uzliesmojuma Valensijā, Spānijā, Starptautiskā jāšanas sporta federācija atcēlusis visas sacensības visās disciplīnās Eiropā līdz marta beigām. Kā ziņots iepriekš, tieši Spānijā startam Tokijas olimpiskajās spēlēs gatavojas Latvijas vadošais konkūrists Kristaps Neretnieks. Viņš informē, ka viņa komandai šobrīd privātā stallī Spānijā atrodas divpadsmit sporta zirgi, kurus viņš trenē un organizē visu sporta dzīvi. Trīs no šiem zirgiem bija vīrusa skartajās sacensībās Valensijā februāra sākumā. Par laimi šiem zirgiem nav novērotas saslimšanas pazīmes, viņu veselība tiek uzraudzīta pastiprināti, tāpēc ir pamats uzskatīt, ka zirgi ir sveiki un veseli. 

Uz laiku izsusējuši slavenie Itālijas pilsētas Venēcijas kanāli. Tas ne tikai izmainījis ierasto vidi un skatus, bet iedzīvotājiem rada arī reālas grūtības pārvietoties. Dīvaino situāciju radīja laika apstākļi un to veicinātie jūras atplūdi. Mediju izplatītajos videomateriālos redzams, ka daudzos kanālos ūdens pazudis pilnībā, bet citos tūristu iecienītie ūdens transporta līdzekļi – gondolas, iestrēgušas seklūdenī un dubļos. Ūdens transports lielai daļai pilsētnieku ir vienīgā pārvietošanās iespēja, tāpēc daudziem cilvēkiem radās problēmas atstāt savus mājokļus.  

Un vēl

Šīs nedēļas otrajā pusē un nākamās nedēļas pirmajā pusē Latvijā gaidāms šī mēneša lielākais sals, būs arī sniegs, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes. Ceturtdien Latviju no ziemeļiem šķērsos aukstā atmosfēras fronte, gaidāmi īslaicīgi nokrišņi, gaisa temperatūra naktī un dienā būs -2..+3 grādi. Piektdien daudzviet īslaicīgi snigs, vietām Kurzemē snigs stipri. Ciklona ietekmē sestdien ievērojami pastiprināsies rietumu vējš, arī svētdien gaidāms brāzmains vējš, daudzviet būs nokrišņi, savukārt nākamās nedēļas sākumā vietām īslaicīgi snigs. 

Iespējams, zemākā gaisa temperatūra būs nākamās nedēļas pirmajā pusē. Atsevišķās naktīs, izklīstot mākoņiem un norimstot vējam, termometra stabiņš vietām Vidzemē un Latgalē var noslīdēt zem -10 grādiem, sniega klātās teritorijās - arī zem -15 grādiem. Valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra tuvākajā nedēļā būs starp +5 un -10 grādiem.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā ar Covid-19 sasirguši vēl 919 cilvēki; Nākamnedēļ jaunāko klašu skolēni klātienē varēs mācīties 19 novados; un  Pļaviņu pasargāšanai no plūdiem apsver ledus spridzināšanu.

Latvijā aizvadītajā diennaktī reģistrēti 919 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi un saņemti ziņojumi par 16 mirušiem Covid-19 slimniekiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija. Pēdējo 24 stundu laikā veikts rekordliels skaits testu - 14 tūkstoši 339 izmeklējumi. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 6,4%. 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju – 491,6.

Pagājušajā diennaktī slimnīcās nonākuši vēl 88 pacienti. Kopumā stacionāros ārstējas 774 pacienti, tajā skaitā 702 ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 72 ar smagu slimības gaitu. Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīts 91 pacients.

Vakar pirmo vakcīnas devu pret Covid-19 saņēmuši tūkstoš 634 cilvēki, otro – 291 cilvēks. Kopumā līdz šim pirmo vakcīnas devu saņēmuši 48 tūkstoši 709 cilvēki, no tiem abas devas saņēmuši 17 tūkstoši 535 cilvēki.

Izmantojot pašdarinātas vai nepārbaudītas maskas, ir risks, ka tās pārvērtīs elpas pilienus aerosolā. Tādā gadījumā tie nenokritīs zemē, bet paliks gaisā, potenciāli apdraudot to, kurš tos ieelpos, norāda Rīgas tehniskās universitātes zinātniece Inga Dāboliņa. Auduma maska ir laba, ja tā ir ergonomiska, piekļaujas sejai un imitē respiratoru, uzsvēra Dāboliņa. Maskām ar vīli pa vidu cauri iet mitrums, un tās neveic aizsargfunkciju, taču liela daļa tirgū pieejamās maskas ir tieši šādas. Viņa sacīja, ka medicīniskā maska vairāk pasargā apkārtējos, bet auduma maska – tās valkātāju.  

Grieķijas vidieni šodien satricinājusi 6,3 magnitūdu stipra zemestrīce, izraisot paniku Larisas iedzīvotāju vidū, ziņo vietējie mediji. Atēnu observatorija ziņoja, ka zemestrīces epicentrs atradās 21 kilometru uz dienvidiem no Elasonas, kas atrodas netālu no Larisas. Zemestrīcei sekoja vismaz trīs pēcgrūdieni, no kuriem viens bija četras magnitūdas stiprs, un varasiestādes brīdina, kas iespējami vēl citi pēcgrūdieni. Civilās aizsardzības aģentūra ziņo, ka reģionā notikuši arī zemes nogruvumi, un varasiestādes turpina novērtēt postījumus.

Turpinām ziņas

1.–4. klašu skolēni klātienē nākamnedēļ drīkstēs mācīties kopumā 19 Latvijas novados, kur Covid-19 saslimstības rādītājs nepārsniedz noteikto slieksni. Slimību profilakses un kontroles centra  mājaslapā apkopotā informācija liecina, ka klātienes mācības 1.–4.klasei no nākamās pirmdienas, 8. marta, varēs rīkot 19  novados, tajā skaitā arī Pļaviņās un Viesītē.

Nav pieņemams, ka Covid-19 saslimstības ierobežošanai uz spēles tiek likta bērnu un pusaudžu psiholoģiskā veselība, uzskata izglītības ministre Ilga Šuplinska. Viņa šodien Dziesmu un deju svētku padomes sēdē atgādināja, ka 7.-12. klašu skolēni skolā nav bijuši kopš rudens brīvdienām un vismaz 7. - 9. klašu skolēni nekur citur Eiropas Savienībā nav bijuši attālinātās mācībās tik ilgi kā Latvijā. Tādēļ Izglītības ministrija rosinājusi Operatīvās vadības grupai jau šonedēļ pārrunāt priekšlikumu visām klašu grupām atļaut nodarbības ārtelpās līdz 20 bērniem. 

Dziesmu un deju svētku padome šodien uzklausīja iespējamos scenārijus uz šo vasaru pārceltajiem skolēnu svētkiem. Paredzams: ja svētki šovasar vispār drīkstēs notikt, tad pārsvarā tikai ārtelpās, bez lieliem masu koncertiem un bez ierastās dalībnieku nakšņošanas Rīgas skolās nedēļas garumā. Svētku rīkotājs – Valsts izglītības satura centrs – informēja, ka pie pašreizējām saslimstības prognozēm ir maz cerību īstenot plašāko A variantu, tādēļ pašlaik rīkotāji balstās uz B scenāriju, kurā svētki notiktu no jūlija līdz oktobrim un ārtelpās drīkstētu pulcēties līdz trīs četri tūkstoši dalībnieku. Gala lēmumu par to, kuru variantu īstenot, svētku rīkotāji sola paziņot maija otrajā pusē, bet izglītības ministre norāda, ka konceptuāls lēmums jāpieņem jau aprīļa beigās.

Un vēl

Lai pasargātu Pļaviņas no plūdiem, tiek apsvērta ledus spridzināšana Daugavā. Par šo jautājumu šodien speciālisti diskutēja Jēkabpils sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sēdē. Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss stāstīja, ka iepriekš komisija aicināja uz ledus kaisīt kūdru, taču no atbildīgajām institūcijām esot saņemta atbilde, ka tas neesot iespējams. Patlaban Daugava pie Pļaviņām ir mierīga un ledus iešana nav sākusies, savukārt pie Zeļķu tilta veidojas ledus sastrēgumi un notiek ūdenslīmeņa svārstības.

Vēsture liecina, ka pēdējie plūdi Pļaviņās pieredzēti 2017.gada martā, kad palu ūdeņi applūdināja vairākas ēkas. Savukārt 2013.gadā plūdi nodarīja lielākus postījumus. 2010.gadā Nacionālie bruņotie spēki, lai pasargātu pilsētu no paliem, veica ledus spridzināšanu.

Atstājiet komentāru