2021.gada 20. aprīlis

Mirta, Ziedīte

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 16.februārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 16.februārī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Koalīcija atbalsta ierosinājumu izmaksāt 500 eiro pabalstu par katru bērnu; Pētījumā noskaidro, ko Covid-19 krīze darba jomā skar smagāk; un Igaunijā atklāts vairāk nekā 8 kilometrus garš ledus ceļš.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties : Rosina atsevišķiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem atļaut strādāt no 22.februāra ; Kā zemnieki vērtē valsts aizdevuma limita dubultošanu zemes iegādei; un Dziļi zem Antarktīdas ledāja atrasti nezināmi radījumi.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties : Latvijā ar Covid-19 inficējušies vēl 713 cilvēki; miruši 18 slimnieki;  Šodien spēkā stājušies grozījumi Enerģētikas likumā, kas noteic enerģētiskās nabadzības definīciju ; un Zinātnieki pieļauj nezināmas elementārdaļiņas atklāšanu piektajā dimensijā.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Koalīcija atbalsta ierosinājumu izmaksāt 500 eiro pabalstu par katru bērnu; Pētījumā noskaidro, ko Covid-19 krīze darba jomā skar smagāk; un Igaunijā atklāts vairāk nekā 8 kilometrus garš ledus ceļš.

Koalīcija atbalstīja priekšlikumu izmaksāt ģimenēm pabalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu, liecina vairāku politiķu ierakstī mikroblogošanas vietnē "Twitter". Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, vienreizēja pabalsta izmaksas 500 eiro apmērā par katru bērnu budžetam izmaksās 179 miljonus eiro. Šim aprēķinam par pamatu ņemti statistikas dati, kas liecina, ka patlaban valstī ir aptuveni 358 tūkstoši nepilngadīgu personu. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pabalsts 500 eiro varētu tikt izmaksāts martā reizē ar ģimenes valsts pabalstu.

Latvija pieteiksies vēl vairāk nekā 13 tūkstoši ražotāju Valneva un Novavax vakcīnu pret Covid-19 devām, kas ļaus nodrošināt ap 6 tūkstoši iedzīvotāju vakcināciju. Kopumā Latvija plāno iegādāties aptuveni 684 tūkstoši Novavax un Valneva ražotās vakcīnas pret Covid-19.


Latvijā pērn mēreni turpinājusi samazināties noziedzība, vakar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē paziņoja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Policijas apkopotā informācija liecina, ka kopš 2014.gada valstī krītas reģistrēto noziedzīgu nodarījumu skaits. Pērn valstī kopumā reģistrēti 38 tūkstoši 767 noziedzīgi nodarījumi, kas ir par 2,9% mazāk nekā 2019.gadā. 

Amerikāņu miljardieris un filantrops Bils Geitss paziņojis, ka klimata pārmaiņas cilvēcei var nodarīt daudz lielāku postu nekā Covid–19 pandēmija. Geitss arīdzan centies kliedēt sazvērestības teorijas, kas viņu vaino koronavīrusa izplatīšanā un “mikročipu implantēšanā” cilvēkos. Globālās koronavīrusa pandēmijas pārvarēšana būs “ārkārtīgi viegla”, salīdzinot ar izvirzīto mērķi 30 gadu laikā panākt oglekļa neitrālu klimatu, uzskata “Microsoft” dibinātājs Geitss. Viņš norādījis, ka kaitīgos izmešus nepieciešams samazināt no 51 miljarda tonnu šobrīd līdz nullei. Pēc Geitsa vārdiem, iniciatīva pasaules ekonomikas pārveidošanā jāuzņemas valstīm, bet arī uzņēmējiem ir jāsaņem signāls, ka pēc zaļiem produktiem ir pieprasījums.

Turpinām ziņas

Covid-19 krīzes rezultātā sievietes zaudē darbu biežāk nekā vīrieši, norāda sociālantropoloģe un dažādības vadības eksperte Agnese Cimdiņa, atsaucoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas veiktā pētījuma rezultātiem. 2008. gada finanšu krīzes dēļ biežāk darbu zaudēja vīrieši, šobrīd Covid-19 pandēmijas negaidīti izraisītais pavērsiens sociālekonomikā ar milzīga apjoma nekompensētu darbu nesamērīgi noslogojis sievietes. Sektoros, kuri frontes pirmajās līnijās cīnās pret Covid-19 vīrusu, absolūts vairākums profesijas pārstāvju ir sievietes – skolotājas, medmāsas, bērnudārza audzinātājas, kasieres. Salīdzinot ar citām nozarēm, šajās atalgojums ir mazs. Tāpat jomās, kurās šobrīd novērojams lielākais darba vietu samazinājums, galvenokārt strādā sievietes.

Ceturtdien, 18.februārī, Latvijas dzimtsarakstu sistēmai apritēs simt gadu. Šajā zīmīgajā datumā notiks Latvijas dzimtsarakstu simtgadei veltīts tiešsaistes dievkalpojums no Rīgas Doma baznīcas – tajā Tieslietu ministrija godinās dzimtsarakstu sistēmas darbiniekus. Dzimtsarakstu nodaļas Latvijā sāka darboties no 1921.gada 18.februāra, kad Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju. Šobrīd Latvijā darbojas 122 pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas.

Un vēl

Igaunijas ceļu administrācija satiksmei vakar oficiāli atklājusi ledus ceļu, kas savieno Peipusa ezera salu Pirisāri ar ostas pilsētu Lāksāri. Ledus ceļa sākums ir Peipusa ezera osta Lāksāre, un tas savieno ezera vidū atrodošos nomaļo Pirisāres salu ar sauszemi. Ledus ceļš, kura garums ir 8,4 kilometri, atvērts katru dienu no pulksten deviņiem līdz četriem pēcpusdienā. Sliktos laikapstākļos ceļš tiek slēgts un pa to nevar braukt transporta līdzekļi, kas ir smagāki par divām tonnām. Lai iespējamā negadījumā pasažieri varētu pēc iespējas ātrāk izkļūt no automašīnas, braucot pa ceļu, drošības jostām jāpaliek neaizsprādzētām.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties : Rosina atsevišķiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem atļaut strādāt no 22.februāra ; Kā zemnieki vērtē valsts aizdevuma limita dubultošanu zemes iegādei ; un Dziļi zem Antarktīdas ledāja atrasti nezināmi radījumi.

Saeima ārkārtas sēde, kurā bija plānots lemt par opozīcijas rosinājumu noteikt atklātību valdības sēdēm saistībā ar Covid-19, šodien tomēr nenotiks. Kā informēja parlamenta Preses dienestā, divi no deputātiem, kuri aicināja sasaukt šodienas Saeimas ārkārtas sēdi, savus parakstus ir atsaukuši, tāpēc šodien paredzētā sēdē nenotiks. Jau ziņots, ka šodien notiks Saeimas ārkārtas sēde, kurā būtu skatīts opozīcijas rosinājums noteikt, ka valdības sēdes saistībā a Covid-19 aizvadāmas atklātā formātā.

Ekonomikas ministrija šodien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniegusi priekšlikumu, kas atļautu atsevišķiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem klātienē strādāt no nākamās nedēļas, 22.februāra. Saskaņā ar to darbību varētu atsākt tādi skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji kā pedikīrs, manikīrs, pirtis, sāls istabas, peldbaseini, solāriji, frizieri, masāža, izņemot sejas masāža, ķermeņa kopšanas pakalpojumi, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumi, kā arī skropstu pieaudzēšana, skropstu un uzacu apstrāde. Savukārt no 8.marta darbību varētu atsākt skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji kosmetoloģijā un mikropigmentācijas pakalpojumu sniedzēji.

Pašlaik trīs slimnīcās, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, ir ierobežota atsevišķu pakalpojumu sniegšana, liecina valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdei iesniegtā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Katastrofu medicīnas centra iesniegtā prezentācija. Saskaņā ar centra datiem pašlaik Cēsu klīnikā ir ierobežota terapeitisko pacientu uzņemšana. Krāslavas slimnīcā netiek uzņemti internā profila pacienti, bet Kuldīgas slimnīca nespēj nodrošināt endoskopijas izmeklējumus. Pašlaik neesot zināms, kad minētos pakalpojumus slimnīcas varētu atsākt nodrošināt.

Valsts budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tiks palielināta vēl par 500 miljoniem eiro, tādējādi šogad plānotā summa neparedzētiem gadījumiem pārsniegs 800 miljonus eiro. 2021.gada budžetā sākotnēji neparedzētiem gadījumiem tika plānoti 26,73 miljoni eiro. Janvārī Finanšu ministrija izskatīšanai valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniedza rīkojumu, kas paredzēja šo summu palielināt par 300 miljoniem eiro. Savukārt šodien Finanšu ministrija  aicinājusi valdību lemt par vēl papildus 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniegs 826,73 miljonus eiro.

Turpinām ziņas

Lauksaimniecības zemes iegādes aizdevuma limits vienai personai palielināts 430 tūkstoši līdz miljonam eiro. Valsts zemes kreditēšanas programmā ik gadu izsniedz 200 līdz 300 kredītus kopumā aptuveni 13 miljonu eiro apmērā.  ''Zemnieku saeimas'' pārstāvis Mārtiņš Trons apstiprina, ka daudziem zemniekiem valsts zemes kreditēšanas programma ir aktuāla tieši līdz šim nomātas zemes izpirkšanai. Turklāt Covid-19 krīzes laikā lauksaimnieki novērojuši tendenci, ka daļa iedzīvotāju biežāk izvēlas pārdot savu ilgstoši izīrēto zemi. Latvijā aktuāla problēma, ka aptuveni 60% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir nomas platības. Ja pienāk situācija, ka zemniekam ir jāiegādājas tā zeme, uz kuras viņš saimnieko, jo īpašnieks pēkšņi ir izdomājis to pārdot, tad tā ir jānopērk un nepieciešami līdzekļi.

Zinātnieki Rīgas Tehniskajā universitātē strādā pie jaunām biodegvielu sintēzes metodēm, kas varētu pavērt iespēju šādas degvielas ražošanai Latvijā. Ņemot vērā globālo sasilšanu un klimata pārmaiņas, arvien vairāk pasaulē tiek domāts, kā atteikties no dīzeļdegvielas un benzīna izmantošanas transportlīdzekļu darbināšanā. Ir  divi risinājumi – braukt ar elektroauto, kurus šobrīd ne visi var atļauties, vai attīstīt biodegvielu ražošanu, kuras pamatā ir atjaunojamu resursu izmantošana. Pētījumos tiek domāts par to, lai nākotnē šādas degvielas ražošanas procesu būtu iespējams īstenot uz vietas Latvijā.

Un vēl

Aptuveni puskilometru zem Antarktīdas ledus zinātnieki atklājuši dīvainus jūras sūklim līdzīgus radījumus. Neidentificētās dzīvības formas ģeologi atrada pēc urbuma veikšanas ledājā, kas stiepjas pāri Vedela jūras daļai.  Zinātnieki atdūrās pret akmeni, kad vēlējās paņemt dubļu paraugus, lai pētītu ledāja vēsturi. Akmens uz kura tika atrasti radījumi nāca no zemes un, iespējams, bija ielūzis ledū un nogrimis jūras dibenā. Pētījuma galvenais autors Havs Grifitss informē, ka šie dzīvnieki akmeni kolonizēja pēc tam, kad tas nonāca jūras dibenā. Vietā, kur tika atrasti šie radījumi, neiespīd gaisma. Tieši virs akmens atrodas aptuveni puskilometru bieza ledus kārta un ūdens temperatūra ir mīnus divi grādi. Neparastie radījumi ir stacionāri. Biologi turpina izpēti.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties : Latvijā ar Covid-19 inficējušies vēl 713 cilvēki; miruši 18 slimnieki;  Šodien spēkā stājušies grozījumi Enerģētikas likumā, kas noteic enerģētiskās nabadzības definīciju ; un Zinātnieki pieļauj nezināmas elementārdaļiņas atklāšanu piektajā dimensijā

Latvijā pagājušajā diennaktī reģistrēti 713 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi un saņemti ziņojumi par 18 mirušiem Covid-19 slimniekiem. Pirmdien, 15. februārī, kopumā veikti 12 tūkstoši 908 testi. Pozitīvo testu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 5,5%. 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju – 538,4. Kopumā Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 77 tūkstoši 697, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits sasniedzis tūkstoš 487.

Pagājušajā diennaktī stacionēti 88 cilvēki, bet trīs cilvēki veselības stāvokļa dēļ pārvesti uz citām slimnīcām. Kopumā stacionāros ārstējas 917 pacienti, no kuriem 80 pacienti ir ar smagu slimības gaitu. Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 93 pacienti, bet kopumā līdz šim –  7 tūkstoši 429 Covid-19 slimnieki.

Pirmdien, 15. februārī pirmo vakcīnas devu pret Covid-19 saņēma 630 cilvēki, otro – 154 cilvēki. Līdz šim kopumā vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā saņēmuši 21 tūkstotis 750 cilvēki, bet abas devas – 16 tūkstoši 332 cilvēki. Arī sociālajās aprūpes iestādēs turpinās vakcinācija. Līdz 16. februārim institūcijās ar pirmo devu ir vakcinēti 682 klienti un 340 darbinieki – kopā  tūkstoš 22 cilvēki.

Pašlaik Covid-19 pacientiem paredzēto gultu noslodze slimnīcās vidēji ir 66 procenti. Lielākā noslodze - 106% - pašlaik ir Dobeles un apkārtnes slimnīcā, savukārt SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" aizņemtas visas Covid-19 pacientiem atvēlētās vietas. Jelgavas slimnīcā gultu piepildījums sasniedz 92%. Tikai 11% brīvu gultu ir Jūrmalas slimnīcā, 17% - SIA "Ludzas medicīnas centrs". Vidzemes slimnīcā aizpildīti 84%, Rēzeknes slimnīcā 79%, Jēkabpils reģionālajā slimnīcā - 75% gultasvietu. 79% Covid-19 sasirgušajiem paredzēto gultasvietu aizpildīti arī Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Mazākā noslodze ir Aizkraukles slimnīcā, kur aizpildīta piektdaļa no "Covid-19 gultām". 

Turpinām ziņas

Šodien spēkā stājušies grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt enerģētiskās nabadzības definīciju, jo līdz šim enerģētiskā nabadzība kā termins un attiecināmie pasākumi tās mazināšanai nacionālajā regulējumā nav konkrēti definēti. Atbilstoši likumam ar enerģētisko nabadzību saprotami tādi mājsaimniecību iedzīvotāju apstākļi, kad ne tikai ir grūtības mājoklī uzturēt atbilstošu temperatūru, bet arī gadījumus, kad lietotājam ir grūtības norēķināties par energoapgādes komersantu sniegtajiem pakalpojumiem vai faktiski tos izmantot. 

Martā plānots nodot ekspluatācijā grupu dzīvokļu ēku Jēkabpilī, Brīvības ielā 286A, Jēkabpilī, kur darbi veikti īstenojot dzīvojamās mājas pārbūvi un teritorijas labiekārtošanu. Projektā tiks izveidoti 16 grupu dzīvokļi pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Darbus būvobjektā veic uzņēmums SIA “LC būve” un pašlaik, februāra vidū, būvdarbi jau rit noslēguma fāzē- tiek liktas līstes, margas un veikti citi nelieli darbi. Jau ziņots, ka Eiropas Savienības fonda projekta ,,Infrastruktūras izveide sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai dzīvesvietā" būvniecības izmaksas ir 641 tūkstotis 247 eiro ar PVN. Vēl atsevišķi finansējums 102 tūkstoši 620 eiro paredzēts mēbelēm, kā arī virtuves un citam aprīkojumam, kas nepieciešams grupu dzīvokļos. Paredzēts, ka ēku nodot ekspluatācijā varētu aptuveni pēc mēneša. 

Un vēl

Atklāta līdz šim vēl nezināmas ārkārtīgi smagas un visam pamatā esošas daļiņas eksistences iespējamība, vēsta vācu zinātnieki. Tā atklāta, pieņemot, ka pastāv piektā dimensija. Johana Gūtenberga Maincas Universitātes fiziķi strādā pie teorijas, kas ļautu izprast tumšo matēriju. Centrālais šīs teorijas elements ir pieņēmums, ka laikā un telpā pastāv vēl viena dimensija. Tomēr līdz šim pētnieki saskārušies ar kādu problēmu – šo teoriju nav iespējams eksperimentāli pierādīt. Taču, ja šāda dimensija eksistē, tai būtu jābūt neticami niecīgai un cilvēka acij nesaskatāmai. Iespējams, viens no pārsteidzošākajiem pagājušā gadsimta atklājumiem ir secinājums, ka tikai aptuveni 5% no Visuma ir mūsu acīm saskatāms.

Atstājiet komentāru