2021.gada 15. jūnijs

Baņuta, Vilija, Vits, Žermēna

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 3.februārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 3.februārī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Ārkārtējo situāciju Latvijā pagarinās līdz aprīlim; Jaunnedēļ skolās atgriezīsies 1.-2.klašu skolēni; un Latvija viena pati rīkos 2021.gada pasaules čempionātu hokejā.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā apstiprināti vēl divi jaunā Lielbritānijas koronavīrusa paveidi; CSDD ļauj auto numurzīmi izvēlēties internetā; un Kā ziemas ilgumu prognozē ASV?

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā ar Covid-19 inficējies vēl 1231 cilvēks, miris 31 slimnieks; Jēkabpils reģionālajā slimnīcā mainīsies pakalpojumu sniegšanas vietas; un Tuvākajā nedēļā Latvijā gaidāms liels sals

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Ārkārtējo situāciju Latvijā pagarinās līdz aprīlim; Jaunnedēļ skolās atgriezīsies 1.-2.klašu skolēni; un Latvija viena pati rīkos 2021.gada pasaules čempionātu hokejā.

Vakar Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē panākta vienošanās ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6.aprīlim. Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ārkārtējā situācija tika izsludināta 2020.gada 9.novembrī. Veselības ministrija otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē piedāvāja risinājumu, ka ārkārtējo situāciju varētu izbeigt, ja saslimstība ar Covid-19 samazinātos trīs reizes.

Veselības ministrija rosina aizliegt maznozīmīgus ceļojumus un pastiprināt atbildību par epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu. Tāpat arī tiek prasīts ieviest pienākumu ceļotājiem deklarēt ceļojuma mērķi, kā arī  pārskatīt un samazināt personu grupas, kam ir noteikti izņēmumi Covid-19 testa veikšanai ieceļojot Latvijā un pašizolācijai. Veselības ministrija arī iesaka pastiprināt atbildību un kontroli par "Covidpass" aizpildīšanas kvalitāti un to, kā ieceļotāji ievēro noteiktās pašizolācijas prasības.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena vainojusi Eiropas Komisijas viceprezidentu un Eiropas Savienības tirdzniecības komisāru Valdi Dombrovski pārpratumā saistībā ar Ziemeļīriju, kas izraisījās pēc Covid-19 vakcīnu eksporta kontroles shēmas pieņemšanas. Eiropas Komisija piektdien pieņēma shēmu rūpnīcās ES valstīs ražoto Covid-19 vakcīnu eksporta kontrolei. Šis lēmums izraisīja satraukumu Īrijā un Lielbritānijā, jo izziņotais plāns ietvēra iespēju Eiropas Savienībā iedarbināt "Brexit" līguma pantu, kas ļautu ierobežot preču plūsmu starp Eiropas Savienības dalībvalsti Īriju un Apvienotajā Karalistē ietilpstošo Ziemeļīriju. Taču drīz pēc tam Eiropas Komisija atkāpās no sākotnējās nostājas šajā punktā. 

Maskavas tiesa vakar apmierinājusi Krievijas Federālā sodu izpildes dienesta prasību nomainīt opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam 2014.gadā piespriesto nosacīto sodu pret reālu trīsarpus gadu cietumsodu. No trīsarpus gadu cietumsoda viņam atrēķināti aptuveni desmit mēneši, ko viņš pavadījis mājas arestā.

Turpinam ziņas

Plānots, ka no pirmdienas, 8.februāra, mācības klātienē atsāks 1.-2.klašu skolēni. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska informē, ka valdība vakar vienojās par pašu jaunāko sākumskolēnu atgriešanos mācībās klātienē, jo viņu sagatavotība mācīties patstāvīgi ir viszemākā. Pēc ministres teiktā, šo skolēnu "drošības komplekts" būs dezinfekcija, vēdināšana, sejas maskas un distance. Šodien Izglītības un zinātnes ministrija par gaidāmajām pārmaiņām rīkos izskaidrojošu semināru.

No nākamās nedēļas atsevišķos veikalos varēs iegādāties visas preces un darbosies grāmatnīcas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija par otrdien valdībā lemto. Valdība konceptuāli atbalstījusi piedāvāto drošas tirdzniecības modeli un no šā gada 8.februāra uzsākt pakāpenisku pāreju uz to - paplašināt preču pieejamību klātienē, vienlaikus nosakot papildu drošības prasības tirdzniecības vietām un pastiprinot to kontroli. Paredzēts, ka no 8.februāra tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu varētu nodrošināt arī veikali, kur tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, veikali, kur tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, kā arī grāmatnīcas. Precīzus grozījumus normatīvajos aktos plānots pieņemt ceturtdien, 4.februārī, gaidāmajā valdības sēdē.

Un vēl

Latvija rīkos visu 2021.gada pasaules čempionātu hokejā, vakar lēmusi Starptautiskā Hokeja federācija. Tās Padome lēmumam rīkot turnīru vienā vietā par labu minēja Covid-19 pašreizējās problēmas, kā arī dažādus tehniskus iemeslus. Turpinoties nenoteiktībai starptautisko ceļojumu ierobežojumos. Tiek ziņots, ka Pasaules čempionātā Rīgā galvenā spēļu norises vieta būs "Arēna Rīga", kurā notiks B grupas spēles, divas ceturtdaļfināla spēles, pusfināli un spēles par medaļām. Otrā norises vieta būs Olimpiskais sporta centrs, kas tiks pārveidots par 6000 skatītājus ietilpinošu ledus halli. Tajā notiks A grupas un divas ceturtdaļfināla spēles. "Daugavas" stadiona ledus halle kalpos kā treniņu arēna ar diviem ledus laukumiem. Visas 16 iesaistītās komandas tiks izmitinātas vienā viesnīcā.

Taču pastāv iespēja, ka Latvija var atteikties no visa 2021.gada Pasaules čempionāta hokejā uzņemšanas, ja epidemioloģiskā situācija neuzlabosies, vakar žurnālistiem pavēstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Viņa norādīja, ka Starptautiskā Hokeja federācija seko līdzi epidemioloģiskai situācijai Latvijā, un neesot "garantijas par to, kas notiks ar pasaules čempionātu, ja epidemioloģiskā situācija neuzlabosies". Vienlaikus ministre uzsvēra, ka visi cer, ka situācija uzlabosies.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā apstiprināti vēl divi jaunā Lielbritānijas koronavīrusa paveidi; CSDD ļauj auto numurzīmi izvēlēties internetā; un Kā ziemas ilgumu prognozē ASV?

Lai mazinātu Covid-19 izplatības riskus, plāno aizliegt ceļojumus uz un no Lielbritānijas, Īrijas un Portugāles, kā arī ierobežos jebkurus nesvarīgus braucieni uz ārzemēm. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits Mikroblogošanas vietnē “Twitter” norādīja, ka valdība otrdien panākusi konceptuālu vienošanos par nepieciešamību uz laiku aizliegt ceļojumus uz un no trim valstīm. 
Tāpat valdība vienojusies par plānu aizliegt nesvarīgus braucienus uz ārzemēm. Par konkrētiem veidiem, kā tiks pastiprināta kontrole uz iekšējām robežām, valdība lems ceturtdien. 

Latvijā apstiprināti vēl divi jaunā Lielbritānijas koronavīrusa paveidi. Kopumā Latvijā atklāti septiņi saslimšanas gadījumi ar jauno, lipīgāko Covid-19 paveidu. Informāciju par vēl diviem saslimšanas gadījumiem ar jauno vīrusa paveidu saņēma otrdien. Viens no jaunatklātajiem gadījumiem noskaidrots nejauši izvēlētam cilvēkam. Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Juris Perevoščikovs norāda, ka situācija ar Covid-19 saslimstību joprojām ir bīstama. 

Jelgavā Covid-19 notekūdeņos bija konstatējams piecas dienas pirms šajā teritorijā novērots saslimstības pieaugums, vakar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē par pilsētā veiktu pētījumu pastāstīja Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis. Šī pētījuma rezultāti parāda, ka uzliesmojumus var paredzēt, veicot analīzes notekūdeņos, un izvērtēt intervenču efektivitāti. Šādi pētījumi ir notikuši arī Kuldīgā un Jūrmalā.

Valdība atbalstījusi Veselības ministrija  rosinājumu sejas vairogus vairs neklasificēt kā mutes un deguna aizsegus, tos ļaujot lietot tikai kombinācijā ar medicīnisko vai nemedicīnisko sejas masku. Līdz šim spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi paredzēja, ka sabiedriskās vietās iekštelpās jāvalkā mutes un deguna aizsegs - medicīniskā sejas maska, nemedicīniskā sejas maska vai sejas vairogs. Taču sejas vairogu efektivitāte, atšķirībā no sejas maskām,  aizsardzībā prêt vīrusu nav pierādīta, tāpēc tie turpmāk neskaitīsies kā sejas aizsegs.

Covid-19 patlaban ir trešais biežākais nāves cēlonis Latvijā, apsteidzot tādus ārējos nāves cēloņus kā satiksmes negadījumi, traumas un pašnāvības, vakar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atklāja pētījuma vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes docente Anda Ķīvīte-Urtāne. Analizējot hospitalizācijas datus, pētnieki arī secinājuši, ka kopsakarā ar lielāku stacionēto Covid-19 pacientu skaitu, kā arī to, ka slimnīcās parasti nonāk sasirgušie ar vidēji smagu vai smagu slimības gaitu, pieaugusi arī hospitalizēto pacientu mirstība.

Turpinām ziņas

Lai padarītu transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numuru zīmju piešķiršanu pieejamāku un caurspīdīgāku, Ceļu satiksmes drošības direkcija no 1. februāra piedāvā jaunu e-pakalpojumu "Izvēlies numuru e.CSDD". Lai izvēlētos un pieteiktu tīkamo numurzīmi, jāautorizējas CSDD e-pakalpojumos un sadaļā "Darbības ar transportlīdzekļiem, izvēles numuri" jānorāda savā īpašumā, turējumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli. Numuru var izvēlēties Latvijā reģistrētam vai arī Latvijā vēl nereģistrētam transportlīdzeklim, bet kas iepriekš ir uzrādīts agregātu numuru salīdzināšanā.

29. janvārī ir veikti grozījumi Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektora Guntara Goguļa izdotajā rīkojumā “Par aizliegumu atrasties uz Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā publiskās vietās esošajām ūdenstilpēm”. Saskaņā ar grozījumiem un ņemot vērā, ka ledus ir pietiekami biezs, turpmāk ir atļauts atrasties uz Radžu ūdenskrātuves ledus. Līdz ledus izkušanai joprojām aizliegts atrasties uz Daugavas ledus Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā, uz Pils dīķa un Kena parka dīķa. Rīkojuma izpildi kontrolē Jēkabpils pilsētas pašvaldības policija.

Un vēl

ASV Pensilvānijas štata iemītnieks murkšķis Fils otrdien, 2. februārī, izvilkts no migas, ieraudzīja savu ēnu, līdz ar to paredzot vēl ilgu ziemu. 2. februārī ASV atzīmē Murkšķa dienu. Saskaņā ar vairāk nekā gadsimtu ievēroto tradīciju, ja murkšķis Fils šajā dienā ierauga savu ēnu – kā tas noticis šogad –, tad ziema ilgs vēl sešas nedēļas. Murkšķa dienu Pensilvānijas štatā atzīmē jau kopš 1887. gada. Pakāpeniski tā izvērtusies par valsts mēroga notikumu, kam pievērsta arī pasaules uzmanība.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā ar Covid-19 inficējies vēl 1231 cilvēks, miris 31 slimnieks; Jēkabpils reģionālajā slimnīcā mainīsies pakalpojumu sniegšanas vietas; un Tuvākajā nedēļā Latvijā gaidāms liels sals

Latvijā pagājušajā diennaktī reģistrēts tūkstoš 231 jauns Covid-19 saslimšanas gadījums un saņemti ziņojumi par 31 mirušu Covid-19 slimnieku.  Kopumā aizvadītajā diennaktī veikti 12 tūkstoši 317 Covid-19 izmeklējumi, pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 10%. Tiek uzskatīts, ka vīruss sabiedrībā cirkulē nekontrolēti, ja pozitīvo gadījumu īpatsvars pārsniedz 4%. Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 68 658 cilvēki.

31 mirušais diennatī ir ceturtais lielākais vienā dienā reģistrēto mirušo Covid-19 pacientu skaits kopš pandēmijas sākuma. Visvairāk – 44 – ziņojumu par mirušajiem Covid-19  slimniekiem saņemts 27. decembrī. Latvijā kopš pandēmijas sākuma miruši tūklstoš 250 Covid-19 pacienti.

Stacionāros nonākuši vēl 95 Covid-19  pacienti, bet septiņi cilvēki veselības stāvokļa dēļ pārvesti uz citu slimnīcu; kopumā stacionāros ārstējas tūkstoš 27 pacienti, no kuriem 925 ar vidēji smagu slimības gaitu, 102 ar smagu slimības gaitu. Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 113 pacienti.  

Otrdien, 2. februārī, pirmo vakcīnas devu saņēmuši 125 mediķi, otro – 1644. Kopumā Latvijā pirmo devu saņēmuši 17 246 cilvēki,  abas vakcīnas devas – 9468. Vakcinācijas plāns paredz vispirms vakcinēt aptuveni 30 000 mediķu, un nākamā vakcinējamo grupa ir sociālās aprūpes centru darbinieki un iemītnieki.

Pagājušajā diennaktī otro poti pret Covid-19 saņēmuši tūkstoš 644 cilvēki, kas ir līdz šim lielākais dienas laikā otro vakcīnu saņēmušo. Salīdzinoši dienu iepriekš, pirmdien, otro poti saņēma tūkstoš 172 cilvēki, kas tobrīd arī bija rekordliels sapotēto skaits dienas laikā. Otrdien pieaudzis arī pirmo poti saņēmušo skaits - pie tās tikuši 125 cilvēki. Tas ir augstākais rādītājs kopš 23.janvāra, kad vakcīnu saņēma tikpat daudz cilvēku.

Latvijas valdība janvārī lēma ieguldīt papildu trīs miljonus eiro Latvijas Olimpiskā sporta centra pielāgošanai, lai Rīga varētu viena pati uzņemt 2021.gada pasaules čempionātu hokejā, šodien preses konferencē atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs. Pēc viņa paustā, šie līdzekļi tiks ieguldīti arēnas sagatavošanai, aprīkošanai, ledus laukuma iekārtošanai futbola arēnas vietā un ar nomu saistīto izmaksu segšanai. Vienlaikus Severs atgādināja, ka Latvija jau 2017.gadā uzņēmās saistības rīkot vienu čempionāta posmu Rīgā, līdz ar to jau iepriekš hokeja čempionāta vajadzībām tika iezīmēti 700 tūkstoši eiro.

Turpinām ziņas

No 8.februāra sāksies rekonstrukcija SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” telpās uzņemšanas nodaļas paplašināšanai. Saistībā ar SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”  ERAF projekta “Stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” uzsākšanu, no 1.februāra tiek mainītas pakalpojumu sniegšanas vietas: stacionārai jeb plānveida uzņemšanas reģistratūrai, ultrasonogrāfijas-ehokardiogrāfijas kabinetam, endoskopijas kabinetam un rehabilitācijas nodaļai, kurā ietilpst fizikālā terapijas un ārsta rehabilitologa kabineti. Izmaiņas ir nepieciešamas, lai atbrīvotu telpas, kurās tiks uzsākti Uzņemšanas nodaļas paplašināšanas būvdarbi. Traumpunkts un akūto pacientu stacionēšana pašlaik paliek iepriekšējā atrašanās vietā – uzņemšanas nodaļā. Plašāka informācija pieejama Jēkabpils slimnīcas mājaslapā.

SIA JK Namu pārvalde gada aukstajos mēnešos aicina iedzīvotājus būt apzinīgiem un, dodoties ikdienas gaitās, pievērst īpašu uzmanību tam, lai daudzdzīvokļu māju ārdurvis un otrās durvis, taupot siltumu, būtu aizvērtas. Cieši aizverot abas ārdurvis, kāpņu telpā saglabājas siltums, un līdz ar to siltāks ir arī dzīvokļos, sevišķi pirmajos stāvos. Turklāt tādējādi kāpņu telpas tiek pasargātas no mitruma un pelējuma. Tiek pasargātas arī ēku konstrukcijas, jo aukstuma ietekmē var caursalt ārsienas, kas savukārt rada plaisāšanu. Salam ieplūstot kāpņu telpā, iespējamas arī situācijas, kad aizsalst un pārplīst radiatori, un tas nozīmē papildus izdevumus remontam. 

Un vēl

Šīs nedēļas nogalē un nākamnedēļ Latvijā būs auksts laiks, prognozē sinoptiķi. Vietām, debesīm skaidrojoties, - visbiežāk valsts austrumu daļā - gaisa temperatūra diennakts tumšajā periodā noslīdēs zem -15 grādiem, dažkārt, iespējams, arī zem -20 grādiem. Aukstākajās dienās gaisa temperatūra daļā valsts saglabāsies zem -10 grādiem. Dzestrajam gaisam plūstot pār neaizsalušo jūru, veidosies sniega mākoņi, kas vietām Kurzemē un valsts centrālajā daļā sagādās stipru snigšanu. Brīžiem snigs arī Rīgā. Latvijas lielākajā daļā nokrišņu būs maz, palaikam spīdēs saule, valdošie būs lēni ziemeļu un austrumu vēji. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs atgādina, ka kāpt uz ledus ir ļoti bīstami, jo grūti izvērtēt ledus stāvokli zem sniega segas - arī lielā salā ledus var būt plāns.

Atstājiet komentāru