2021.gada 15. jūnijs

Baņuta, Vilija, Vits, Žermēna

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 26.janvārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 26.janvārī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Epidemiologi rosina saglabāt ierobežojumus vēl vismaz vienu mēnesi; SIA “Jēkabpils pakalpojumi” valdē ievēl Anitu Moskovsku, Leitānam noteikts aizliegums pildīt amata pienākumus; un Latvijas Ārstu biedrība aicina balsot par gada labākajiem mediķiem.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā pagājušajā diennaktī konstatēti 693 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi; Jēkabpils autobusu parks iegādāsies jaunu autobusu; un Cirks Francijā dzīvniekus aizstāj ar hologrammām

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien aprit 100 gadu kopš Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure; Vides organizācijas neapmierina apstiprinātais sadzīves atkritumu apsaimniekošanas plans; un Pavasarī gaidāms jauns laikmetīgās mūzikas festivāls – Baltijas Mūzikas dienas

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Epidemiologi rosina saglabāt ierobežojumus vēl vismaz vienu mēnesi; SIA “Jēkabpils pakalpojumi” valdē ievēl Anitu Moskovsku, Leitānam noteikts aizliegums pildīt amata pienākumus; un Latvijas Ārstu biedrība aicina balsot par gada labākajiem mediķiem.

Viens no Latvijas izvirzītajiem mērķiem Covid-19 ierobežojumu mazināšanai - samazināt 14 dienu kumulatīvo saslimstību uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju līdz 200 gadījumiem - var tikt sasniegts mēneša laikā, pieļauj Slimību profilakses un kontroles centrs. Pašlaik šis kumulatīvais rādītājs ir 594 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Kā prognozē slimību profilakses un kontroles centrs, "ja joprojām apzināti un mērķtiecīgi tiks ievēroti visi spēkā esošie drošības pasākumi un tie netiks mazināti", saslimstība uz pusi varētu mazināties ātrākais trīs nedēļu laikā, bet "pieļaujamais saslimstības līmenis" - 200 gadījumi uz 100 tūkstošiemiedzīvotāju - varētu tikt sasniegts mēneša laikā.

Nav izslēgts, ka Latvijai kādā brīdī būs jāseko citu valstu piemēram, aicinot publiskajās vietās nēsāt augstāka aizsardzības līmeņa - FFP2 standarta - sejas maskas, vakar pēc tikšanās ar valdību veidojošajām partijām atzina veselības ministrs Daniels Pavļuts. Ņemot vērā Covid-19 izplatību, piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele un federālo zemju premjeri vienojās par obligātu prasību valkāt FFP2 maskas veikalos un sabiedriskajā transportā. Pavļuts uzsvēra, ka
šādas maskas ir efektīvākas par auduma vai sejas maskām, taču šādu masku iegāde ir saistīta ar ievērojamām izmaksām, tāpēc pagaidām par nepieciešamību lietot šādas maskas Latvijā nav lemts.

Daļa koalīciju veidojošo partiju vēl nav sākušas diskusijas par kandidātiem uz tiesībsarga amatu, savukārt citas jau pārrunā šo jautājumu, bet kandidātu vārdus vēl nesauc – attālinātajā preses konferencē pastāstīja politiķi. Jura Jansona otrais pilnvaru termiņš tiesībsarga amatā beigsies 16. martā. Līdz ar to Saeimā pārstāvētajām partijām drīzumā būs jāizvirza kandidāti šim amatam.  
Turpinām ziņas

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja redzeslokā nonākušā pašvaldības uzņēmuma SIA "Jēkabpils pakalpojumi" veiktos iepirkumus izvērtēs arī ieceltā pagaidu valdes locekle Anita Moskovska. Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis stāstīja, ka pirmdien pašvaldība ir saņēmusi KNAB lēmumus par drošības līdzekļu piemērošanu saistībā ar pilsētā veiktajām procesuālajām darbībām. Gogulis apliecināja, ka "Jēkabpils pakalpojumu" valdes priekšsēdētājam Guntaram Leitānam kā drošības līdzeklis noteikts aizliegums ieņemt amatu, tā kā viņš nepildīs darba pienākumus algu kapitālsabiedrībā no atstādināšanas brīža viņš nesaņems.  Lai arī KNAB kriminālprocesā iesaistītas kopumā sešas personas, pašvaldība esot saņēmusi informāciju par noteiktajiem drošības līdzekļiem tikai Krapam un Leitānam.

Pašlaik nav indikāciju par nepieciešamību mainīt darba organizāciju Jēkabpils domē, un paredzētās sēdes šonedēļ notiks saskaņā ar plānu, komentējot, vai nav plānots sasaukt ārkārtas domes sēdi saistībā ar mēram Aivaram KNAB noteikto aizliegumu ieņemt amatu, vakar preses konferencē žurnālistiem sacīja domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola. Viņa atzina, ka tiesībsargājošo iestāžu vizīte met ēnu uz visu pašvaldības darbu, taču piebilda, ka var nomierināt gan iedzīvotājus, gan pašvaldības darbiniekus, ka līdz šim nav saņemti nekādi aizrādījumi vai norādījumi par kaut kādiem atklātiem pārkāpumiem. Kristīne sacīja, ka Kraps turpina pildīt deputāta pienākumus, taču, ņemot vērā, ka mēra amatu viņam ieņemt aizliegts, atalgojumu kā domes priekšsēdētājs viņš nesaņems.

Un vēl

Latvijas Ārstu biedrība aicina sabiedrību godināt veselības nozares profesionāļus, ikvienam piedaloties balsojumā "Gada balva medicīnā”, kas šogad tyiks pasniegta jau 11.reizi. Ikvienam iedzīvotājam ir iespēja balsot par savu kandidātu deviņās nominācijās - "Gada ģimenes ārsts", "Gada ārsts speciālists", "Gada zobārsts", "Gada ārsta palīgs", "Gada farmaceits", "Gada māsa", "Gada vecmāte", "Gada funkcionālais speciālists" un "Gada slimnīca". Balsot iespējams no šīs nedēļas  līdz 1.martam portālā "www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina".

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā pagājušajā diennaktī konstatēti 693 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi; Jēkabpils autobusu parks iegādāsies jaunu autobusu; un Cirks Francijā dzīvniekus aizstāj ar hologrammām

Latvijā pagājušajā diennaktī konstatēti 693 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi un saņemti ziņojumi par 12 mirušiem Covid-19 slimniekiem. Latvijā aizvadītajā diennaktī veikti 12 tūkstoši 552 Covid-19 izmeklējumi, pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 5,5%. Latvijā kopš pandēmijas sākuma ar Covid-19 kopumā inficējušies 61 tūkstotis 924 cilvēki. 

Savukārt pirmo vakcīnas devu pret Covid-19 pagājušajā dienā saņēmuši 16 cilvēki, otro – 645 cilvēki. Kopējais veikto vakcināciju skaits ir 19 tūkstoši 683 – pirmo devu saņēmuši 16 tūkstoši 882 cilvēki, bet jau otro devu saņēmis 2 tūkstoši 801 cilvēks, informē Nacionālais veselības dienests. Saskaņā ar  aprēķiniem līdz šim izmantoti 98,8% no pirmajai devai paredzētajām vakcīnām, kas bija piegādāti Latvijai.

Lai pēc iespējas īsākā laikā varētu nodrošināt maksimāli daudzu cilvēku vakcinēšanu pret Covid-19 saslimšanu izraisošo koronavīrusu, Latvijas lielās pilsētas ir gatavas iesaistīties vakcinācijas plāna īstenošanā – tā vēstulē Veselības ministrijai uzsver Latvijas Lielo pilsētu asociācija, reizē norādot arī uz virkni risināmu problēmu vakcinācijas procesa efektivitātes veicināšanā. Kā norāda asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis, vairākas pašvaldības ir izrādījušas gatavību nodrošināt telpas masveida vakcinācijai sporta zālēs, bet tās ir gatavas sniegt arī visu iespējamo saimniecisko un tehnisko atbalstu.

Iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā ir ārkārtas stāvoklis pēc būtības, jo Eiropas Savienībā ir tikai dažas valstis, kurās samazinās iedzīvotāju skaits,  šodien Satversmes tiesā lietā, kurā jauno novadu reformu apstrīdējuši Ikšķiles un Limbažu novadi, teica pieaicinātās personas statusā uzklausītais Rīgas Tehniskās Universitātes profesors Jānis Vanags. Viņa skatījumā mazām valstīm, tajā skaitā Latvijai, vajadzētu veidot mazākus novadus, lai vara atrastos tuvāk iedzīvotājiem. Šādi iedzīvotāji saglabātu patriotisku attieksmi pret savu novadu. Vanaga vērtējumā Latvijā iedzīvotāju skaita samazināšanās un cilvēku aizplūšana no valsts faktiski apdraud valsts pastāvēšanas pamatus.

Turpinām ziņas

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fondu līdzfinansējums veicinājis mūsdienīga, droša, cilvēkiem un videi draudzīga transporta un sakaru pieejamību Latvijā. Sabiedriskā transporta infrastruktūras modernizācijai, laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam, pašvaldības un pašvaldību uzņēmumi kopumā ir saņēmuši vairāk nekā 258 miljonus eiro ES līdzfinansējuma.  Jēkabpils ielas bija pirmās Latvijā, kur nonāca videi draudzīgie autobusi. Jaunos transportlīdzekļus pozitīvi novērtē arī to vadītāji, kuru ikdienas darba apstākļi ir ievērojami uzlabojušies. 

SIA „Jēkabpils autobusu parks” valdes priekšsēdētājs Jānis Ščerbickis  saspiestās dabazgāzes autobusu iegādi un izmantošanu pasažieru pārvadājumos pilsētas maršrutos atzīst par ļoti veiksmīgu risinājumu. Eksperti atzīt, ka CNG ir ekonomiskāks energoresurss un ļauj ietaupīt ap 30% līdzekļu salīdzinājumā ar dīzeļdegvielas patēriņa izdevumiem. Tomēr, vislielākais ieguvums ir iespēja ilgtermiņā saglabāt tīrāku vidi pilsētā, jo slāpekļa dioksīda izmešu dabasgāzei ir par 96% mazāk nekā dīzelim un par 67% mazāk nekā benzīnam, bet oglekļa dioksīdi – attiecīgi par 23% un 35 % mazāk.

Kā jau ziņots, 7.janvārī Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi paredz vēl papildu 85 milj. EUR ES līdzfinansējumu videi draudzīga sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai – sliežu transporta un autobusu projektu īstenošanai, kur projektu īstenošana ir jārealizē līdz 2023.gada beigām. Videi draudzīgu autobusu iegādei valdība atbalstīja grozījumus, kas paredz finansējuma piešķiršanu jaunu videi druadzīgu autobusu iegādei līdz 2023.gada beigām Jēkabpilī, Daugavpilī un Valmierā.

Un vēl

Francijā cirka “L’Écocirque” izrādēs dzīvnieki aizstāti ar to hologrammām. Pret dzīvnieku izmantošanu cirkā izklaides nolūkos iebilst vides aizstāvji daudzviet pasaulē un arī pie mums Latvijā.
Dzīvnieku izmantošana cirka izrādēs Francijā pakāpeniski tiek ierobežota, tāpēc šīs izklaides nozares uzņēmēji spiesti meklēt jaunus risinājumus, tai skaitā izmantot jaunās tehnoloģijas. Dzīvnieku trīsdimensiju attēli ne tikai ļauj skatītājiem iepazīties ar faunas pārstāvjiem, bet arī paver iespējas radoši atainot to priekšnesumus. Ideju aktīvi atbalsta dzīvnieku tiesību aizstāvji, taču ne tik pozitīvi noskaņota ir daļa sabiedrības. Kāds tēvs sarunā ar žurnālistiem norādīja, ka bērni cirkā varēja bez tāliem ceļojumiem klātienē iepazīt dzīvniekus. Tagad tas vairs neesot iespējams. 

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien aprit 100 gadu kopš Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure; Vides organizācijas neapmierina apstiprinātais sadzīves atkritumu apsaimniekošanas plans; un Pavasarī gaidāms jauns laikmetīgās mūzikas festivāls – Baltijas Mūzikas dienas

Šodien aprit 100 gadu kopš Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure. Valsts prezidenta kanceleja vēsturisko notikumu godina ar vairākām aktivitātēm, tajā skaitā svinīgu tiešsaistes pasākumu ar Valsts prezidenta un ārlietu ministra uzrunām, kā arī apsveikumiem no Francijas, Itālijas, Beļģijas, Lielbritānijas un Japānas līderiem. Pirms 100 gadiem pēc neatlaidīgiem Latvijas diplomātu pūliņiem divu gadu garumā Pirmā pasaules kara uzvarētāji jeb Antantes valstis – Lielbritānija, Beļģija, Francija, Itālija un Japāna – pieņēma lēmumu par Latvijas starptautisku atzīšanu. Šajā dienā Latvija tika atzīta par starptautisko tiesību subjektu un kļuva par pilntiesīgu un līdzvērtīgu pasaules valstu saimes dalībnieci.
 
Centrālā vēlēšanu komisija  šodien noteica 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās domēs ievēlējamo deputātu skaitu. Sešās valstspilsētās un 35 novados būs jāievēlē kopumā 683 deputāti. Divās valstspilsētās būs jāievēlē 13 deputāti, 22 pašvaldību domēs – 15 deputāti, 16 novadu domēs – 19 deputāti, tajā skaitā arī Jēkabpils novadā, bet vienā novadā – 23 deputāti. Jau ziņots, ka šī gada pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās, un pēc vēlēšanām Latvijā būs 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā.

Septiņām Latvijas slimnīcām atsevišķi individuālās aizsardzības līdzekļi patlaban pietiek vien aptuveni nedēļai, liecina valdības un Krīzes padomes kopsēdē iesniegtā prezentācija. Slimnīcu nosaukumi prezentācijā nav atklāti, taču no 40 slimnīcām 11 iestādēm respiratoru krājumi pietiek aptuveni divām trīs nedēļām. Halāti/virsvalki aptuveni divām trīs nedēļām pietiek 12 iestādēm, bet divām iestādēm - vien tikai aptuveni nedēļai. Priekšauti aptuveni trīs nedēļām pietiek četrām slimnīcām, bet divām iestādēm vien aptuveni nedēļai. Nesterilo cimdu krājumi tāpat kā iepriekšējā reizē divu trīs nedēļu periodam ir sešām slimnīcām. Savukārt sejas ekrāni un aizsargbrilles divu trīs nedēļu periodam pietiek sešām slimnīcām, savukārt trīs iestādēm vien aptuveni nedēļai.

Visvairāk brīvo gultu Covid-19 pacientiem jeb vēl 95 brīvas gultas ir Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā, kamēr Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca ir uzņēmusi 32 pacientus vairāk nekā paredzēts, liecina valdības un Krīzes padomes kopsēdē iesniegtā prezentācija. Vēl 37 brīvas gultas Covid-19 pacientiem ir Daugavpils reģionālajā slimnīcā, 36 - Rēzeknes slimnīcā, 28 - Aizkraukles slimnīcā, 18 - Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, 15 - Bauskas slimnīcā un Liepājas reģionālajā slimnīcā, 10 - Vidzemes slimnīcā, 9 - Ventspils Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, sešas - Balvu slimnīcā, četras - Jelgavas pilsētas slimnīcā, un pa divām brīvām gultas vietām Covid-19 pacientiem atlicis Ludzas medicīnas centrā un Dobeles slimnīcā. Kopumā no šobrīd pārprofilētajām gultām aizņemtas ir 80%.

Turpinām ziņas

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais un valdības apstiprinātais Atkritumu apsaimniekošanas plāns 2021.-2028. gadam paredz sadzīves atkritumu pieaugumu, tā uzskata Vides konsultatīvās padome. Kā pauda padomi pārstāvošās biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga, padome, kas sastāv no 20 nevalstiskajām vides organizācijām, ir pārsteigta, ka, neskatoties uz vides nevalstisko organizāciju pretenzijām un ignorējot iesniegtos komentārus, pagājušajā nedēļā jaunais plāns valdībā ir apstiprināts. 

Plāna pirmais stratēģiskais virsmērķis ir novērst atkritumu rašanos un nodrošināt kopējā radīto atkritumu daudzuma ievērojamu samazināšanu, taču plāns izmantotajā aprites ekonomikas scenārijā paredz, ka 2028. gadā Latvijā tiks radītas 889 359 tonnas sadzīves atkritumu. Tas ir par 15% vairāk nekā 2020.gadā. Līdz ar to uz vienu cilvēku radītais sadzīves atkritumu apjoms 2028. gadā būs pieaudzis par 30% un sasniegs 532 kilogramus uz vienu iedzīvotāju. Līdz ar to veidojas neatbilstība starp plāna projekta noteiktajiem mērķiem un izmantotajiem datiem. 

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida šodien apstiprināja amatos premjerministres un Reformu partijas līderes Kajas Kallasas vadītās valdības locekļus, bet pēc tam jaunā valdība deva zvērestu parlamentā, un līdz ar to stājušās spēkā tās piinvaras un valdība sākusi darbu. 

Kā ziņots, valdības veidošanu Kajulaida uzticēja Kallasai 14.janvārī, dienu pēc tam, kad līdzšinējās valdības vadītājs, Centra partijas priekšsēdētājs Jiri Ratass atkāpās no premjerministra amata, jo prokuratūra viņa vadītajai partijai noteica aizdomās turamā statusu krimināllietā par ziedojumiem partijai apmaiņā pret to, ka valsts kredītu un eksporta garantiju aģentūra "Kredex" piešķīra aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem nekustamā īpašuma attīstīšanas uzņēmumam "Porto Franco".

Un vēl

Lai veicinātu Baltijas laikmetīgo mūziķu un komponistu starptautisko attīstību, no 22. aprīļa līdz 2. maijam Tallinā un Tartu notiks pirmās Baltijas Mūzikas dienas. Paredzēts, ka festivāls katru gadu notiks citā valstī. Nākamgad Baltijas Mūzikas dienas norisināsies Kauņā, Lietuvā, pēc tam – Rīgā. Katru gadu festivāls pievērsīsies kādai izvēlētai tēmai. 2021. gada fokuss ir “DNS”, kas aicina meklēt dialogu starp zinātni, bioloģiju, ģenētiku, muzikālo domāšanu un kulturālo izcelsmi. Atklāšanas koncerts notiks Tartu. Visi skaņdarbi programmā ir tikai Baltijas laikmetīgās mūzikas komponistu radīti. Koncertprogrammu būs iespējams vērot arī tiešsaistē.

Atstājiet komentāru