2021.gada 5. marts

Aurora, Austra

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 20.janvārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 20.janvārī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Apstiprina ieceri atcelto kultūras pasākumu rīkotājiem kompensēt 80% biļešu vērtības; Jēkabpils slimnīca pārtraukusi traumatoloģijas profila pacientu stacionēšanu; un Līdz februāra sākumam plāno iepirkt un piegādāt otru Latvijas skolām paredzēto masku partiju.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Lietuva izteikusi Latvijai piedāvājumu kopīgi organizēt 2021.gada pasaules čempionātu hokejā; Jēkabpilī Vecpilsētas laukumā šodien skan jēkabpiliešu atmiņu stāsti par barikādēm; un Kādas ir sinoptiķu jaunākās prognozes par gaidāmo laiku janvāra nogalē?

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā pieaudzis bezdarba līmenis;  Jēkabpilī kuponus pārtikas iegādei skolēniem dalīs februārī; un Latvijā izsludināts dzeltenais brīdinājums par sniegputeni un apledojumu

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Apstiprina ieceri atcelto kultūras pasākumu rīkotājiem kompensēt 80% biļešu vērtības; Jēkabpils slimnīca pārtraukusi traumatoloģijas profila pacientu stacionēšanu; un Līdz februāra sākumam plāno iepirkt un piegādāt otru Latvijas skolām paredzēto masku partiju.

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi 5 miljonu eiro vērtu latvijas programmu, kas atbalstīs kultūras pasākumu organizatorus, kuriem nācās atcelt izziņotus publiskus kultūras pasākumus valdības noteikto koronavīrusa ierobežojumu dēļ. Programma tika apstiprināta saskaņā ar pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem. Atbalsts tiks piešķirts tiešu dotāciju veidā. Saņēmējiem tiks izmaksāts līdz 80 % no kopējās biļešu naudas summas, kura atlīdzināta skatītājiem, un biļešu atgriešanas izmaksām.

Kādreizējais premjerministrs Ivars Godmanis atbalsta valdības darbu Covid-19 krīzē, bet vienlaikus kritizē valsts ekonomisko atbalstu krīzē cietušajiem, atbalstu attālinātajām mācībām un valsts un pašvaldību sadarbību, kā arī finansējumu vakcinēšanai pret Covid-19.Godmanis uzsver, ka viņam nav skaidrs, cik lielā mērā Latvijas valdība atbalsta ekonomiku, ja tiek ziņots, ka atbalstam ir trīsarpus miljardi, bet gada laikā reāli iztērēts tikai miljards.  Otrkārt, viņš kritizē to, ka attālinātajam mācību procesam piešķirti tikai 600 tūkstoši eiro, bet tajā pašā laikā skolās un skolēniem trūkst viedierīces. Tāpat Godmanis norādīja uz sadarbības trūkumu starp valsti un pašvaldībām, kas esot redzams gan izglītībā, gan sociālās aprūpes centros.

Krievijas opozīcijas politiķis Aleksejs Navaļnijs pēc pirmdien piespriestā 30 dienu aresta ir ievietots vienā no Maskavas pirmstiesas izmeklēšanas izolatoriem. Atsaucoties Navaļnija aicinājumam Krievijas iedzīvotājiem protestēt pret valstī notiekošo, nedēļas nogalē visā valstī paredzētas miermīlīgas demonstrācijas. Putina valdība paziņojusi, ka nepieļaus demonstrācijas un vērsīsies pret demonstrantiem.

Aizritējusi pēdējā Donalda Trampa diena ASV prezidenta amatā, un jau šodien, 20. janvārī, inaugurēs nākamo ASV līderi – Džo Baidenu. Šis vēsturiskais notikums aizrit ASV ļoti sarežģītā laikā, kad Trampa politikas dēļ sabiedrība ir sašķēlusies un radikalizējusies. Tramps joprojām neatzīst savu zaudējumu vēlēšanās un atstās Balto namu, neatvadījies un nesaticis Baidenu, laužot daudzu gadu senas tradīcijas.

Turpinām ziņas

Vairākās reģionu slimnīcās, darbiniekiem saslimstot ar Covid-19, ir problēmas ar traumatoloģijas pacientu uzņemšanu, liecina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Katastrofu medicīnas centra prezentācija. Tajā skaitā problēmas ir arī Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, kas saistībā ar traumatologu-ortopēdu prombūtni ir pārtraukusi traumatoloģijas profila pacientu stacionēšanu, kā arī ambulatoro pieņemšanu pie traumatoloģiem-ortopēdiem Šperliņa, Korobatova un Pumpišas. Slimnīcā uzsver, ka akūtu traumu gadījumos traumatologs-ortopēds ir pieejams Uzņemšanas nodaļas traumpunktā darbadienās no pulksten četriem pēcpusdienā līdz astoņiem no rīta un brīvdienās visu diennakti. Jēkabpils reģionālajā slimnīcā šobrīd Covid-19 konstatēts 54 darbiniekiem, bet vēl pieci ir kontaktpersonas.

Atceroties Barikāžu laiku un godinot Brīvības aizstāvjus, šodien, 20.janvārī – Barikāžu 30.gadadienā - laukumā pretī Līvānu novada kultūras centram no pulksten pieciem pēcpusdienā līdz deviņiem vakarā degs piemiņas ugunskurs un skanēs Atmodas laika dziesmas. Atrodoties piemiņas ugunskura teritorijā jāievēro distancēšanās prasības. Šajā dienā Līvānu novada pašvaldība īpaši aicina ģimenēs kavēties vēsturiskos atmiņu stāstos, mācot jaunākajām paaudzēm tā laika nozīmību šodienas brīvībai, iespējām un valstij, kādā dzīvojam.

Un vēl

Aizsardzības ministrija līdz februāra sākumam plāno iepirkt un piegādāt otru Latvijas skolām paredzēto masku partiju. Kamēr iepirkuma sarunu process nebūs noslēdzies, tikmēr nevar pateikt, no kura datuma maskas tiks iegādātas. Plānots, ka kopumā skolām piegādās aptuveni 2,6 miljonus daudzreiz lietojamo masku.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Lietuva izteikusi Latvijai piedāvājumu kopīgi organizēt 2021.gada pasaules čempionātu hokejā; Jēkabpilī Vecpilsētas laukumā šodien skan jēkabpiliešu atmiņu stāsti par barikādēm; un Kādas ir sinoptiķu jaunākās prognozes par gaidāmo laiku janvāra nogalē?

Pēdējā diennaktī veikti 12 tūkstoši 732 Covid-19 testi, reģistrēti tūkstoš 88 jauni saslimšanas gadījumi. Saņemti ziņojumi par 20 mirušajiem, tajā skaitā viens mirušais ir vecuma grupā no 30 līdz 35 gadiem. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 8,5%. Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 57 tūkstoši 808 cilvēki.

Jaunais Covid-19 variants, kas sākotnēji tika konstatēts Lielbritānijā, šobrīd atklāts vismaz 60 valstīs, kas ir par 10 vairāk nekā pirms nedēļas, šodien paziņoja ANO Pasaules veselības organizācija. Dienvidāfrikas paveids, kurš tāpat kā Lielbritānijas paveids ir lipīgāks, atklāts 23 valstīs un teritorijās, teikts PVO iknedēļas ziņojumā. Jau ziņots, ka jaunais Covid-19 variants, kas ir konstatēts Lielbritānijā, pēc slimības smaguma norises neatšķiras no esošā, bet tā atšķirība ir augstāks lipīgums, proti, jaunais Covid-19 paveids nav bīstamāks par esošo. PVO ziņojumā arī teikts, ka pēdējo septiņu dienu laikā reģistrēts rekordliels Covid-19 upuru skaits pasaulē - 93 tūkstoši, bet inficējušies vēl 4,7 miljoni cilvēku.

Lietuvas valdība izteikusi Latvijai piedāvājumu kopīgi organizēt 2021.gada pasaules čempionātu hokejā pēc Baltkrievijai atņemtajām tiesībām uzņemt meistarsacīkstes. Kā vēsta sabiedriskā raidorganizācija LRT, Lietuvas valdības locekļi šo jautājumu jau apsprieduši pirmdien. Daži Lietuvas uzņēmēji jau ir nosūtījuši vēstuli valdības locekļiem ar lūgumu apsvērt domu organizēt daļu no pasaules hokeja čempionāta mačiem Lietuvā. Pēc uzņēmēju teiktā, tā būtu lieliska iespēja ne tikai iepazīstināt pasauli ar sevi, bet arī segt karantīnas laikā ciestos zaudējumus. Viļņas "Avia Solutions Group" arēnas vadītājs Andrjus Žauberis pavēstījis, ka Lietuva tehniski varētu organizēt pat visu turnīru, jo Lietuvā jau ir notikuši hokeja čempionātu posmi.

Savukārt Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis trešdien sarunā ar aģentūru LETA atklāja, ka Lietuvas puses iesaistīšanās pasaules čempionāta rīkošanā viņam ir pirmā dzirdēšana. Bijušais politiķis pieļāva iespēju, ka lietuvieši ar šādiem apgalvojumiem centušies paust politisko nostāju. Kalvītis uzsver, ka gala lēmumu pieņems Starptautiskās Ledus hokeja federācija, kas nav slēpusi, ka pasaules čempionāta grupu turnīra spēles, kas bija paredzētas Minskā, gatavas uzņemt ir arī Slovākija un Dānija. Tikmēr Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija portālam "Delfi.lt" atklājusi, ka arī Viļņa un Kauņa labprāt palīdzētu čempionāta rīkošanā.

Turpinām ziņas

Šodien, pieminot Barikāžu aizstāvju atceres dienu, Jēkabpils domes vadība – Aivars Kraps un Kristīne ozola, kā arī Jēkabpils policijas iecirkņa priekšnieks Rolands Bērziņš un Zemessardzes 56.kājinieku bataljona komandieris – Vents Kodors nolika ziedus pie pieminekļa “Kritušiem par Tēviju”, kas atrodas pretim Krustpils pilij. Šodien dienas gaitā ikviens iedzīvotājs aicināts nolikt ziedus pie pieminekļa, tādējādi atceroties šos vēsturiskos notikumus un pieminot barikāžu laika upurus.  

Savukārt šodien no pulksten diviem dienā līdz septiņiem vakarā Vecpilsētas laukumā pie Daiņa Ormaņa barikādēm veltītās izstādes, skan jēkabpiliešu atmiņu stāsti par šo laiku un ir uzstādīti vides objekti, kas simbolizē ugunskurus. Jēkabpilieši aicināti, apmeklējot izstādi, klausīties atmiņu stāstījumus.

Jau ziņots, ka šogad, 2021. gada janvārī aprit 30 gadi, kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji aizstāvēja valsts brīvību pret neatkarības pretiniekiem. Vecpilsētas laukumā pie vides objekta “Pilsētas stāsts” šonedēļ apskatāma fotogrāfa Daiņa Ormaņa izstāde “1991. gads. Barikādes. Daiņa Ormaņa redzējums”.  Fotogrāfijās atainots 1991. gada janvāra barikāžu aculiecinieka Daiņa Ormaņa redzējums uz šo trauksmaino laiku. Sarunu ar fotogrāfu Daini Ormani pasākumu ciklā "Jēkaba vakari" iespējams noskatīties šeit Jēkabpils pilsētas bibliotēkas sociālās vietnes facebook profilā. 

Un vēl

Tuvākajās diennaktīs visā Latvijā gaidāms atkusnis un apledojuši ceļi, bet nākamnedēļ gaisa temperatūra nedaudz pazemināsies, vēsta "Global Forecast System" prognoze. Trešdienas vakarā un ceturtdien līdz dienas vidum būs daudz nokrišņu. Sniegputeni, kas vietām būs stiprs, nomainīs atkala un lietus. Biezākā ledus kārta veidosies valsts ziemeļaustrumu daļā. Gaisa temperatūra ceturtdien paaugstināsies līdz +1..+4 grādiem, Kurzemes rietumkrastā vietām līdz +6 grādiem, pūtīs mērens dienvidu vējš.
Arī turpmākajās dienās gaisa temperatūra pakāpsies virs nulles, bet diennakts tumšajā laikā daudzviet piesals, tādēļ ceļi apledos. Brīžiem līs un snigs. Nākamnedēļ kļūs vēsāks, gaisa temperatūra nedēļas otrajā pusē var noslīdēt līdz -10 grādiem. Saglabāsies ciklonu ietekme, lielākā daļa nokrišņu būs sniegs.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā pieaudzis bezdarba līmenis;  Jēkabpilī kuponus pārtikas iegādei skolēniem dalīs februārī; un Latvijā izsludināts dzeltenais brīdinājums par sniegputeni un apledojumu

Latvijā faktiskais bezdarba līmenis pagājušā gada beigās bija 8,3%, kas salīdzinājumā ar novembri ir par 0,4 procentpunktiem vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Vienlaikus statistikas pārvaldē atzīmē, ka Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētā bezdarba līmenis decembrī palielinājies par 0,3 procentpunktiem, mēneša beigās sasniedzot 7,7%. Salīdzinājumā ar 2019.gada decembri faktiskā bezdarba līmenis pieaudzis par 1,7 procentpunktiem, bet reģistrētā bezdarba līmenis gada laikā palielinājies par 1,5 procentpunktiem. Pēdējo desmit mēnešu laikā kopš pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas salīdzinājumā ar 2020.gada februāra faktiskā mēneša bezdarba datiem bezdarbnieku skaits pieaudzis par 8,9 tūkstošiem.

Izglītības un zinātnes ministrija  rosinās valdību piešķirt 4,4 miljonus eiro vienreizējam pabalstam pirmsskolu un speciālās izglītības pedagogiem, kuri strādā klātienē Covid-19 pandēmijas laikā, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Ministre atklāja, ka šonedēļ izskatīšanai valdībā nodots projekts par vienreizēju atbalstu pirmsskolu un speciālās izglītības pedagogiem, paredzot šiem aptuveni 15 tūkstošiem darbinieku vienreizēju piemaksu 300 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas.

Apkopoti demogrāfijas dati liecina, ka pērn tie bijuši ar mīnus zīmi. Pērn jaundzimušo skaits turpinājis sarukt – Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo, un tas ir par 1,3 tūkstošiem jeb 6,9% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Provizoriskie dati rāda, ka 2020. gadā mirušo skaits par 11,2 tūkstošiem pārsniedza dzimušo skaitu. Arī laulību pērn reģistrēts - 10,7 tūkstoši, kas ir par 17% mazāk nekā 2019. gadā.

Turpinām ziņas

Ar Radio1 sazinājās vairāki skolēnu vecāki, kas interesējās, kad šogad skolēni saņems dāvanu kartes jeb kuponus pārtikas iegādei attālināto mācību laikā. Jēkabpils mērs Aivars Kraps informē, ka patlaban notiek iepirkums, kas noslēgsies nākamnedēļ. Tad būs zināms uzvarētājs jeb veikals, kurā vecāki apmaiņā pret kuponiem varēs iegādāties bērniem pārtiku. Pēc uzvarētāja noskaidrošanas tiks drukāti kuponi un dalīti skolēniem un bērnudārzu audzēkņiem, ja viņi skolu neapmeklēja attālināto mācību dēļ vai bērnudārzu grupiņā noteiktās karantīnas un pašizolācijas dēļ. Tā kā visas šīs darbības prasa zināmu laiku, tad pārtikas iegāde apmaiņā pret kuponiem, visticamāk, notiks februāra vidū.

Attālināto mācību laikā aktuāls kļuvis jautājums par to, kā nodrošināt skolēniem ēdināšanu. Tiesībsargs norāda, ka birojs saņem vecāku sūdzības no dažādām Latvijas pašvaldībām, kur katrai ir sava pieeja, proti, kāds piegādā pārtikas pakas, citi – pārtikas kuponus vai atbalsta kartes, vēl citās pašvaldībās tiek pārskaitīta nauda.  Šāda situācija veidojas, jo nav vienota regulējuma, kā un vai būtu sniedzams ēdināšanas atbalsts skolēniem attālināto mācību laikā. Šobrīd Ministru kabineta noteikumos atrunāta kārtība  tikai attiecībā uz 1.mo līdz 4.to klasi.

Zivju fonds šogad plāno atbalstīt projektus 925 tūkstoši 500 eiro apmērā, tajā skaitā līdzekļi paredzēti zivju pavairošanai, zivju resursu aizsargāšanai, sabiedrības informēšanai un pētniecības programmām, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija. Šogad Zivju fonds atbalstīs sešus pasākumus 905 tūkstoši 24 eiro apmērā, kā arī piešķirs finansējumu 20 tūkstoši 476 eiro apmērā trim pērn iesniegtajiem pašvaldību projektiem, tajā skaitā 7 tūkstoši 248 eiro – Jēkabpils pilsētai.

Un vēl

No šīsdienas vakara līdz ceturtdienas rītam Latvijā, sākot no rietumiem, snigs un mazliet putinās, daudzviet snigs stipri, nokrišņi pāries atkalā un lietū, brīdina sinoptiķi. Visā valstī spēkā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dzeltenais brīdinājums par sniegputeni un apledojumu. Sniega kārtas biezums vietām pieaugs par septiņiem centimetriem, redzamība būs pasliktināta, ceļi un ietves apledos, var būt kavēta transporta kustība un gājēju pārvietošanās.

Šoziem uznākušais aukstums vilnis ar lielāko salu pēdējo četru gadu laikā ir ļoti nozīmīgs Latvijas dabai, norāda Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktors Toms Bricis. Viņš skaidro, ka tas ir jau radījis un vēl radīs pēdējos gados lielākās pārvērtības Latvijas dabā. Bricis skaidro, ka viens no faktoriem, ko veicinās aukstuma vilnis ir ūdens trūkuma mazināšana dabā. Tāpat šāda sala ziema ir noderīga upēm, kurās pavasarī būs gaidāmi pali, kad pa upēm peldošais ledus varēs “kā drāšu birste” iztīrīt gultnes un krastus, upes padarot tīrākas. Bargais sals arī mazina dažādu svešzemju augu sugu invāziju.

Atstājiet komentāru