2020.gada 21. februāris

Ariadne, Eleonora

Jēkabpils Radio1 ziņas 2020.gada 20.janvārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2020.gada 20.janvārī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00Radio1 ziņās klausieties: Kā iedzīvotāji vērtē Latvijas ekonomisko stāvokli? Ukrainas lidmašīnas katastrofā bojāgājušo valstu valdības pieprasa no Irānas kompensācijas upuru tuviniekiem; un Kādi laika apstākļi gaidāmi turpmāko nedēļu laikā un pavasarī?

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
radio1 ziņās klausieties: Visi rotaļu laukumi būs obligāti jāreģistrē; Kādi ir Jaunākie dati par vidējās pensijas un pabalstu apmēriem Latvijā; un Vai šosezon izdosies piedzīvot īstu ziemu. 

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
radio1 ziņās klausieties:Pērn maksātnespēja visbiežāk skārusi tirgotājus un ēdinātājus; Latvijā palielinājusies Eiropas veselības apdrošināšanas karšu izsniegšana; un Entomologi brīdina par ļoti strauju ornamentētās pļavērces izplatīšanos.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00Radio1 ziņās klausieties: Kā iedzīvotāji vērtē Latvijas ekonomisko stāvokli? Ukrainas lidmašīnas katastrofā bojāgājušo valstu valdības pieprasa no Irānas kompensācijas upuru tuviniekiem; un Kādi laika apstākļi gaidāmi turpmāko nedēļu laikā un pavasarī?

Prokuratūra uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam un finansistam Jorenam Raitumam piemērojusi kopumā 86 tūkstoši eiro lielu sodu lietā par Zaļo un zemnieku savienības un partijas "No sirds Latvijai" nelikumīgu finansēšanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore piemērojusi priekšrakstu par sodu un sodījusi divas fiziskas personas ar naudas sodu par "No sirds Latvijai" un ZZS nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā pirms pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Par minēto noziegumu izdarīšanu viena fiziskā persona sodīta ar 77 tūkstoši 400 eiro sodu, bet otra - ar 8 tūkstoši 600 eiro sodu. Abas fiziskās personas noteiktos naudas sodus pilnībā samaksājušas.

Latvijas ekonomikas stāvokļa vērtējums iedzīvotāju vidū turpina pasliktināties, decembrī sasniedzot zemāko rādītāju pēdējo divu gadu laikā, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Iedzīvotājiem tiek lūgts vērtēt, vai, viņuprāt, Latvijas ekonomikas situācija patlaban kopumā uzlabojas, nemainās vai arī pasliktinās. Pagājušā gada decembrī ar ekonomikas situācijas attīstību neapmierināto īpatsvars pieaudzis par četriem procentiem un sasniedzis zemāko rādītāju pēdējo divu gadu laikā.

Piektdien ugunsdzēsēji devušies uz šogad otro reģistrēto kūlas ugunsgrēku, kas bija izcēlies Jēkabpilī. Tur pērnā zāle dega tūkstoš 500 kvadrātmetru platībā, liecina Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegtā informācija. Savukārt dienu iepriekš, ceturtdien, 16. janvārī, ugunsdzēsēji reģistrēja šī gada pirmo kūlas ugunsgrēku – tas izcēlies Rīgā, Lucavsalā. Tur pērnā zāle dega 100 kvadrātmetru platībā.

Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts vairāk nekā mēnesi agrāk – 2019. gadā pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts 21. februārī Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā. Savukārt 2018. gadā pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts 11. martā Liepājā, kur dega niedres. Ugunsdzēsības  dienests atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un sodāma rīcība, kas nodara kaitējumu dabai un apdraud gan cilvēku veselību un dzīvību, gan nekustamo īpašumu.

Turpinām ar ārvalstu vēstīm

Ukrainas lidmašīnas katastrofā bojāgājušo valstu valdības pieprasījušas Irānai uzņemties pilnu atbildību par tās notriekšanu un izmaksāt kompensācijas upuru tuviniekiem. Kanādas, Lielbritānijas, Afganistānas, Zviedrijas un Ukrainas ārlietu ministri izplatīja kopīgu paziņojumu pēc tikšanās Kanādas Augstās komisijas namā Londonā. Jau ziņots, ka Irāna sākotnēji lidmašīnas avārijā vainoja tehniskas problēmas, bet dažas dienas vēlāk tā atzina, ka valsts pretgaisa aizsardzības spēki 8.janvārī ar raķetēm notriekuši Ukrainas aviokompānijas lidmašīnu kļūdas dēļ.

Taala vulkāna aktivitātes dēļ Filipīnās savas mājas pametuši vairāk nekā 162 tūkstoši cilvēku, un zinātnieki sestdien brīdināja, ka eksplozīva izvirduma briesmas joprojām pastāv, neskatoties uz vulkāna aktivitātes pierimšanu. Filipīnu Vulkanoloģijas un seismoloģijas institūts paziņojis, ka nemitīgās zemestrīces liecina, ka vulkāna augšpusē turpina kāpt magma, kas var izraisīt daudz bīstamāku vulkāna aktivitāti. Trauksme saglabāta ceturtajā līmenī, jo joprojām pastāv eksplozīva izvirduma briesmas. Taals ir otrs aktīvākais vulkāns Filipīnās un iecienīts tūristu apskates objekts.

Helsinku apgabaltiesa sākusi izskatīt lietu pret 22 gadus vecu vīrieti no Latvijas, kurš apsūdzēts par plāniem 2018.gadā Vecgada svinību laikā sarīkot paštaisītas bumbas uzbrukumu cilvēku pilnajā Helsinku centrā, lai vērstos pret "daudziem ārvalstniekiem un musulmaņiem". Apsūdzības rakstā teikts, ka vīrietis veicis sprādzienbīstamas ierīces izmēģinājumu pirms viņu aizturēja 2018.gada oktobrī. Lai gan vīrietis noliedz savu vainu izvirzītajās apsūdzībās, viņš ir atzinis, ka ir izgatavojis sprādzienbīstamas ierīces un alkohola reibumā runājis par eksplozijas izraisīšanu.

Un vēl

Turpmākajās nedēļās Latvijā galvenokārt gaidāmi agram pavasarim raksturīgi laikapstākļi, tādēļ gan janvāris, gan ziema kopumā kļūs par siltāko novērojumu vēsturē, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes. Iepriekš prognozēs bija redzama varbūtība, ka janvāra nogalē iestāsies vismaz vairākas dienas garš sala periods, bet atbilstoši jaunākajiem datiem noturīga sala iespējamība tuvākajā laikā ir niecīga. Šonedēļ gaisa temperatūra pārsvarā saglabāsies virs nulles, dažbrīd iespējami pat +10 grādi un siltuma rekordi. Janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā līdz šim ir aptuveni +3 grādi, par grādu pārspējot iepriekšējā siltākā - 1989.gada janvāra - rekordu. Toreiz mēneša vidējā temperatūra sasniedza +1,8 grādus.

Dienām kļūstot garākām, turpmākajās nedēļās un mēnešos arvien vairāk pieaugs starpība starp diennakts minimālo un maksimālo gaisa temperatūru, un sniega trūkums un siltā jūra veicinās straujāku gaisa sasilšanu. Patlaban sniega nav ne Centrāleiropā, ne Baltijas valstīs, ne Skandināvijas dienvidos, izņemot kalnu apgabalus. Līdz ar to pieaug iespēja, ka gan rietumu, gan dienvidu vējš var atnest lielu siltumu, jo ceļā uz Latviju gaiss neplūst pāri sniegotiem laukiem vai ledum. Sezonālās prognozes vēsta, ka turpmākie mēneši Latvijā būs siltāki par normu. Lielākā temperatūras anomālija gaidāma tuvākajā laikā, bet pavasara otrajā pusē un vasarā tā, visticamāk, būs mazāka.

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Tūristi dodas uz Latgali baudīt izslavēto cilvēku viesmīlību un dabas daudzveidību. Par to liecina arī straujais tūristu skaita pieaugums. Pēdējos piecos gados par 45% ir pieaugusi tūristu interese par Līvānu novadu, un 2019.gadā tūristu skaits jau sasniedza 30 tūkstoši. Tie ir ne tikai no Latvijas reģioniem, bet arī  no Vācijas, Lietuvas, Igaunijas, ASV, Kanādas un pat Āfrikas valstīm.  Nemainīgi vairākus gadus visapmeklētākais tūrisma objekts ir Latgales Mākslas un amatniecības centrs, kuru pagājušajā gadā apmeklēja  vairāk nekā 10 tūkstoši tūristi. Otrais apmeklētākais objekts ir Līvānu peldbaseins “Upe”. 2019. gadā uz turieni devās ap 5 tūkstoši veselīga dzīvesveida piekritēju no citiem reģioniem. Trešajā vietā ierindojas dažādas atpūtas vietas ar piedāvāto pakalpojumu klāstu, kuras tūristi labprāt izmanto, dodoties uz Līvānu novadu: atpūtas kompleksi “Avotiņi”, “Krasti”, “Saulpurenes”, viesnīca/kafejnīca “Gamma”, Turku pirts un Nākotnes ozolu ciems.

Pļaviņu novada dome veica grozījumus saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību. Līdz šim atsevišķām iedzīvotāju grupām bija paredzēta samazināta maksa par īpašumā esošajām ēkām, bet turpmāk būs arī atlaide par tām piekritīgo zemi. Nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 50% apmērā par ēkām un tām piekritīgo zemi būs vientuļajiem pensionāriem, kuriem nav likumīgo apgādnieku, un Černobiļas avārijas seku likvidētājiem, 70% — otrās grupas invalīdiem un 90% — pirmās grupas invalīdiem.

Pirms 10 gadiem Krustpils novada Vīpes klubā Zemnieku balles laikā viesus iepriecināja ķekatnieki no bērnu folkloras kopas Vitas Tallas vadībā. Bērni Vīpes klubā bija sanākuši kopā tikai pirms mēneša, bet jau varēja manīt viņu prieku un aizrautību .Tā radās folkloras kopa “Lākači”! Šo gadu laikā ”Lākači” ir bijuši dalībnieki Dziesmu un deju svētkos, gan arī starptautiskajos folkloras festivālos “BALTICA”. Vīpes bērni joprojām aizrautīgi dzied, danco un spēlē tautas mūzikas instrumentus. “Lākaču “saime aicina savus bijušos dalībniekus, draugus, atbalstītājus un folkloras cienītājus kopā svinēt 10 gadu jubileju Vīpes klubā 24.janvārī plkst.16.00. Būs dziesmas, atmiņas un, protams, danči!

Turpinām ziņas

Kokneses novada rokdarbnieces aicinātas iesaistīties Hanzas telšu tapšanā. No 4.-7.jūnijam Brilonā Vācijā notiks starptautiskās Hanzas dienas. To laikā pilsētā tiks uzstādītas īpašas "Sanāksmju teltis", kuras darinātas no adītiem un tamborētiem kvadrātiem. To diametrs būs apmēram 4,5 metri un augstumā ap 5 metriem, katras telts tapšanai plānots izmantot ap tūkstoš 200 kvadrātiņu. Projekta ideja pieder vācu māksliniekam Utem Lenardam-Lembekam (Ute Lennartz-Lembeck). Brilonieši paši vienu telti jau ir sarūpējuši, un tagad aicina Hanzas savienības pilsētu iedzīvotājus palīgā, lai varētu izveidot pārējās, kurās svētku laikā tiks uzņemti viesi, notiks viedokļu apmaiņas un diskusijas. Telts tapšanā ir aicinātas iesaistīties arī Kokneses novada rokdarbnieces - darināt kvadrātiņus - sveicienus, kuri tiks nosūtīti uz Brilonu.

Šī gada ziemā zaļā ir vairāk nekā baltā. Iespējams, tieši tādēļ aktīvo pasākumu sezonu Jēkabpils novada biedrība “Ūdenszīmes” atklāj ar radošo dienu  “Zaļās krāsas maģija”. Uz radošo dienu aicina piektdien, 24. janvārī, plkst. 11 Kaldabruņas skolas Zaļajā telpā. Būs stāsts par zaļo krāsu kultūras vēsturē, mākslā un dabā. Radošajā darbnīcā varēs izspēlēties ar stikla pērlēm dziļi siltās un zaigojoši vēsās zaļā nokrāsās. Mācīties saskatīt toņu nianses, un katrs dalībnieks mājās dosies ar daudzveidīgi zaļu pašradītu rotu. Būs arī cienasts, protams – gurķmaizītes un zaļā tēja! Darbnīcas apmeklētājus arī aicina ņemt līdzi kaut ko zaļu, ēdamu, kopējam galdam. Pasākuma laikā būs apskatāma arī ekspozīcija “Zaļa zāle ziemā”.

Un vēl

Tuvākajā laikā gaidāmie laika apstākļi dārzā audzētos kultūraugus neapdraud. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils secina, ka, ilgstoši saglabājoties samērā siltam laikam, kad dienā un naktī gaisa temperatūrai pārsniedz nulles atzīmi, var sākties noteikti dārza augu veģetācijas procesi. Taču vēl nav tik silts, lai būtu bažas, ka augi sāks masveidā pāragri ziedēt. Viņš arī piebilda, ka īslaicīgs sals, kas nepārsniedz mīnus desmit grādus, nevar nodarīt būtisku kaitējumu kultūraugiem. Narvils prognozē, ka uz potenciālo šā gada augļkoku ražu pašreizējie laika apstākļi neatstās negatīvu ietekmi.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
radio1 ziņās klausieties: Visi rotaļu laukumi būs obligāti jāreģistrē; Kādi ir Jaunākie dati par vidējās pensijas un pabalstu apmēriem Latvijā; un Vai šosezon izdosies piedzīvot īstu ziemu. 

Latvijā pieaug saslimstība ar garo klepu. Lai gan tā zināma kā bērnu infekcija, aizvien biežāk to atklāj arī bērnu vecākiem un vecvecākiem, vēsta Panorāma. Ja klepus nepāriet trīs nedēļas un nav noteiktas citas diagnozes, ārsti iesaka pārbaudīt, vai nav garais klepus. Tam ir arī cita specifiskas pazīmes, piemēram, grūtības izelpot. Latvijā gan nav konstatēta garā klepus izraisīta nāve. Taču infektologi uzsver – šī slimība nav izskausta, jo cilvēki dzīvo aizvien ilgāk, bet antivielas asinīs, ko nodrošina vakcinācija bērnībā, nebūs bezgalīgi ilgi. Pasaules Veselības organizācija gan neuzstāj uz visu savulaik potēto revakcināciju, bet ir grupas, kam noteikti iesaka potēties arī pret garo klepu: antivielas jāpārbauda cilvēkiem, kuri grasās pieskatīt mazulīti vai arī plāno strādāt bērnudārzā.

Divu gadu laikā Latvijas pašvaldības izsludinājušas vairāk nekā 70 iepirkumus rotaļu laukumu pārbūvei un jaunu uzstādīšanai. Kopējā līgumu vērtība pārsniedz sešus miljonus eiro, informē Latvijas Avīze. Mēģinot kontrolēt rotaļu laukumu būvniecību, ministrijas izstrādā stingrākas prasības. Pagaidām gan neviens vēl nav saskaitījis, cik pavisam Latvijā ir spēļu un rotaļu laukumu – gan jaunu, gan no padomju laikiem mantotu. Taču saskaņā ar spēļu laukumu drošības noteikumiem, kas nupat pieņemti valdībā, visi rotaļu laukumi 18 mēnešu laikā būs jāreģistrē Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kas uzraudzīs, vai tie ir pietiekami droši. Tiek pieņemts, ka kopumā valstī varētu būt apmēram tūkstoš 400 publiskie spēļu laukumi. Jēkabpilī pēdējo gadu laikā uzstādi vairāk nekā desmit jauni publiskie rotaļu laukumi.

Pasaules līderi svētdien Lībijas miera samitā Berlīnē solīja "atturēties no iejaukšanās" Lībijas karā un pauda apņemšanos ievērot bruņojuma embargo. Samitā arī panākta vienošanās par Lībijas miera plānu. Jau ziņots, ka ANO atzītās Tripolē bāzētās Lībijas valdības vadītājs Fajezs as Sarradžs pagājušajā nedēļā sarunās Maskavā parakstīja vienošanos par pamieru, bet Lībijas militārais komandieris feldmaršals Halifa Haftars pameta Krievijas galvaspilsētu, šo dokumentu neparakstot.

Turpinām ziņas

Vidējais pensijas apmērs pērn ir pieaudzis par 31 eiro, novembrī sasniedzot 382 eiro, liecina jaunākie Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati.  2019.gada janvārī pensijas apmērs bija 351 eiro, bet līdz gada izskaņai tā pieaugusi par nedaudz vairāk kā 30 eiro. 

Augušas arī citos pensiju un pabalstu veidos izmaksātās summas: invaliditātes pensija – par aptuveni desmit eiro, sasniedzot 200 eiro pagājušā gada novembrī. Pieaugums novērojams vidējam maternitātes pabalstu apmēram – kopš 2017.gada janvāra tā vidējais apjoms pieaudzis par 372 eiro. Pēc sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, tā vidējais apmērs 2017.gada janvārī bija tūkstoš 505 eiro, savukārt pagājušā gada novembrī tas sasniedzis tūkstoš 877 eiro.

Pagājušā gada laikā samazinājies vidējais pabalsta izmaksas apmērs bēgļiem vai alternatīvo statusu ieguvušām personām. Gada sākumā tas vidēji bija 196,12 eiro vienai personai, bet, pakāpeniski krītoties tā vidējam izmaksas apmēram, novembrī tas sasniedza 150,91 eiro. Pērn krities arī vidējais atlīdzības apmērs par adoptējamo bērnu aprūpi – no 405 eiro gada sākumā līdz 362 eiro novembrī. 2019.gada laikā pieaudzis apbedīšanas pabalsts, kura vidējais apmērs novembrī bija 274 eiro, savukārt gada sākumā – 211 eiro. 

Un vēl

Sagaidāms, ka arī februāra vidējā gaisa temperatūra būs virs nulles. Līdzīgi kā ziemas pirmajos divos mēnešos, Atlantijas cikloni nereti atnesīs brāzmainu vēju un nokrišņus. Uzspīdot saulei, pieaugs varbūtība, ka gaisa temperatūra sasniedz siltuma rekordus. Februāra gaitā dienas garums palielinās par divām stundām, un mēneša noslēgumā saule silda tāpat kā oktobra vidū, kad gaisa temperatūra dažkārt vēl pakāpjas līdz +20 grādiem. Parasti sniegs un ledus februārī kavē gaisa sasilšanu, bet šoziem sniega nav ne Latvijā, ne apkārtējās teritorijās, turklāt ūdens jūrā ir 1-4 grādus siltāks par normu. Šo iemeslu  martā iespējams liels skaits siltuma rekordu.dēļ arī martā iespējams liels skaits siltuma rekordu.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
radio1 ziņās klausieties:Pērn maksātnespēja visbiežāk skārusi tirgotājus un ēdinātājus; Latvijā palielinājusies Eiropas veselības apdrošināšanas karšu izsniegšana; un Entomologi brīdina par ļoti strauju ornamentētās pļavērces izplatīšanos.

Pagājušais gads bijis jau ceturtais pēc kārtas, kas iezīmējies ar maksātnespēju skaita kritumu un kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits pēdējo piecu gadu laikā sarucis par 25%, liecina SIA "Lursoft" veiktais pētījums. Pērn ierosināti tūkstoš 935 procesi, no kuriem tūkstoš 242 bijušas fizisko personu maksātnespējas, 560 - maksātnespējas procesi juridiskām personām un vēl kopskaitā 133 tiesiskās aizsardzības un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesi. Uzņēmumiem, kuriem 2019.gadā ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums ir astoņi gadi. 
Savukārt nozares, kuru uzņēmumiem maksātnespēja 2019.gadā ierosināta visbiežāk, ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, ēdināšanas pakalpojumi, ēku būvniecība un specializētie būvdarbi.

No šā gada stājās spēkā jaunais konkurences tiesību regulējums pret valsts un pašvaldību radītiem konkurences kropļojumiem, kas aizliedz pārkāpt vienlīdzīgas konkurences principus, nepamatoti ierobežojot vai pat liedzot privātajiem uzņēmējiem iespēju darboties tirgū. Valsts un pašvaldību un to kapitālsabiedrību radītie konkurences kropļojumi ir viena no nozīmīgākajām konkurences vides problēmām Latvijā, par to Konkurences padome cēla trauksmi jau no 2012. gada. Grozījumi Konkurences likumā publiskām personām aizliedz diskriminēt tirgus dalībniekus, radīt priekšrocības sev piederošām kapitālsabiedrībām un īstenot tādas darbības, kuru dēļ uzņēmēji ir spiesti pamest tirgu. Taču tie neaizliedz pašvaldībām nodarboties ar saimniecisko darbību. Konkurences padome, saskaņā ar regulējumu,turpmāk katru iespējama pārkāpuma gadījumu izvērtēs  individuāli.

Viens no Veselības ministrijas aizvadītā gada darba panākumiem ir normatīvo aktu izmaiņas, kas paredz, ka ārstniecības iestādēs, izrakstot pacientam kompensējamos medikamentus, jāvadās pēc aktīvās vielas, kas dod iespēju iegādāties lētāko medikamentu ar nepieciešamo aktīvo vielu. Jaunie nosacījumi arī aptiekām prasot pacientam izsniegt lētāko kompensējamo medikamentu ar tādu pašu aktīvo vielu. Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere informē, ka līdz 1.februārim medikamentu tirgotājiem ir jāiesniedz atskaite par medikamentu cenām, lai sagatavotos 1.aprīļa izmaiņām. Viņa norāda, ka no 1.oktobra 53 medikamentiem jau ir samazinājušās cenas. Kopumā esot aptuveni 40% medikamentu, kam dārgo zāļu līdzvērtīgas efektivitātes grupā samazinājās cenas pēdējo divu gadu laikā. Ņemot vērā līdzšinējo informāciju, medikamentu cenu samazināšanās varētu skart no 250  līdz 300 tūkstoši pacientu.

Turpinām ziņas

Latvijā pērn izsniedza gandrīz 128 tūkstoši Eiropas veselības apdrošināšanas karšu jeb EVAK. Tas ir par 11 tūkstošiem karšu vairāk nekā gadu iepriekš. 
EVAK karte apliecina iedzīvotāja tiesības saņemt medicīnisko palīdzību tādā pašā apmērā kā citas Eiropas valsts iedzīvotājam. Dienests arī pērn saskāries ar gadījumiem, kad cilvēkam vajadzēja neatliekamo medicīnisko palīdzību citā valstī, taču šādas kartes viņam nebija. Tādā gadījumā ir iespēja pieprasīt EVAK aizvietojošu sertifikātu vai vērsties Nacionālajā veselības dienestā par izdevumu atmaksu. EVAK karti var iegūt klātienē NVD, kā arī pieteikties pakalpojumam portālos e-veseliba ģimenes ārstu sadaļā un latvija.lv. Kartes pēc to izgatavošanas nosūtīs uz pieteikumā personas norādīto adresi.

Jaundzimušo skaits Latvijā krītas ceturto gadu pēc kārtas. 2019. gadā reģistrēti 18 tūkstoši 589 bērni, kas ir par 725 mazāk nekā 2018. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati. Pērn ir sarucis mirušo skaits – gadā reģistrēti 27 tūkstoši 661 mirušie, kas ir par tūkstoš 159 mazāk nekā 2018. gadā. Pērn reģistrētas 12 tūkstoši 913 laulības, un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas ir par 145 mazāk.  2020. gada sākumā provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1,908 miljoni. Gada laikā tas samazinājies par 0,6 %.

Un vēl

Latvijas entomologi par šā gada bezmugurkaulnieku jeb kukaini izvēlējušies ornamentēto pļavērci. Entomologu biedrība norāda, ka minētā ērce ļoti strauji iekaro Latvijas teritoriju, tāpēc iedzīvotāji ir jāizglīto par ērču bīstamību. Pļavērces salīdzinājumā ar ganību ērcēm jeb parastajām ērcēm ir ļoti auglīgas un ar krietni īsāku attīstības ciklu, kā arī pārnēsā encefalītu, laima slimību un bareliozi. Pētnieki uzsver, ka pļavērces Latvijā ienāk no dienvidiem, tāpēc var visai droši apgalvot, ka siltais klimats ērcēm ir ļoti labvēlīgs un šī ziema īpaši veicina to attīstību. Pašlaik Latvijā ornamentētās pļavērces ir sastopamas valsts dienvidu daļā un Baltijas jūras piekrastē. Taču asinsūcējkukaiņi strauji, ar vairāk nekā simts kilometru ātrumu gadā, dodas uz ziemeļiem, uz Igaunijas pusi.

Atstājiet komentāru