2020.gada 9. aprīlis

Alla, Valērija, žubīte

Jēkabpils Radio1 ziņas 2020.gada 16.janvārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2020.gada 16.janvārī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Veselības ministrija rosina vienoto sociālo iemaksu likmi piemērot arī mikrouzņēmumiem; Latvijas lielās pilsētas ekonomikas ministram pauž bažas par biznesa inkubatoru nākotni; un Kādi ir drukātās preses šī gada abonēšanas kampaņas rezultāti?

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Pašvaldību lietu ministrijai lūdz skaidrot funkciju sadali Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā; Eiropas parlaments pieņem rezolūciju par Eiropas savienības pilsoņu tiesību garantijām Apvienotajā karalistē; un Pētījumā secināts, cik liels nelegālo cigarešu apjoms tiek realizēts Baltijas valstīs.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Samazinājies Latvijas uzņēmumu pamatkapitāliem piesaistīto ārvalstu ieguldījumu apjoms; Eiropas Parlaments  pieņēmis jaunu nodokļu režīmu; un Latvija pieminēta jaunā "Netflix" seriālā par Jēzus atgriešanos.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Veselības ministrija rosina vienoto sociālo iemaksu likmi piemērot arī mikrouzņēmumiem; Latvijas lielās pilsētas ekonomikas ministram pauž bažas par biznesa inkubatoru nākotni; un Kādi ir drukātās preses šī gada abonēšanas kampaņas rezultāti?

Veselības ministrija ir izstrādājusi normatīvo aktu grozījumu projektu, lai viena procentpunkta sociālā iemaksu likmi veselības aprūpei tiktu attiecināta ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem, piemēram, mikrouzņēmumiem, patentmaksu veicējiem un autoratlīdzību saņēmējiem. Ministrija uzskata, ka šādas izmaiņas ļaus ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu visiem Latvijas rezidentiem. Ieceres mērķis ir ieviest solidāru līdzdalību veselības aprūpē un novērst Latvijas nodokļu maksātāju diskrimināciju pēc nodokļu maksāšanas statusa.

Neskatoties uz to, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs, kura pārstāvētā partija "Latvijai un Ventspilij" ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sadarbības partija, ir iekļauts tā dēvētajā Magņitska sarakstā, ZZS tomēr saņems tai piešķirto valsts finansējumu 489 tūkstoši 163 eiro gadā. Birojā skaidro, ka, lemjot par valsts budžeta finansējuma izmaksu ZZS, KNAB vērtēja, vai sankcijas attiecināmas uz ZZS. Attiecīgi KNAB konstatēja, ka šobrīd nav tiesiska pamata ZZS neizmaksāt valsts budžeta finansējumu.

Atbilstoši KNAB lēmumam, turpmākos četrus gadus partija "Saskaņa" katru gadu saņems 800 tūkstoši eiro, "KPV LV" - 643 tūkstoši 369 eiro, Jaunā konservatīvā partija - 626 tūkstoši 420 eiro, "Attīstībai/Par!" - 586 tūkstoši 964 eiro, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - 557 tūkstoši 129 eiro, "Jaunā Vienotība" - 416 tūkstoši 535 eiro, Latvijas Reģionu apvienība - 169 tūkstoši 371 eiro, Latvijas Krievu savienība - 136 tūkstoši 336 eiro, bet "Progresīvie" - 106 tūkstoši 203 eiro. 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vakar premjerministra amatam izvirzījis Federālā nodokļu dienesta vadītāju Mihailu Mišustinu. Kā ziņoja Valsts domes preses dienests, parlamenta apakšpalāta Mišustina kandidatūru izskatīs šodien. 53 gadus vecais Mišustins nodokļu dienestu vada kopš 2010.gada un pirms tam nodarbojies ar biznesu un strādājis dažādos amatos valdībā. Kā ziņots, vakar demisionēja premjerministra Dmitrija Medvedeva vadītā valdība.

Turpinām ziņas

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas biedri ekonomikas ministram Ralfam Nemiro pauduši bažas par biznesa inkubatoru nākotni pēc Ekonomikas ministrijas iecerētajām izmaiņām reģionālo biznesa inkubatoru darbībā. Diskusijas temats bija pērnā gada nogalē valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredz reģionālo biznesa inkubatoru programmai atvēlētā finansējuma samazināšanu vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā, kā arī radikālas izmaiņas uzņēmēju finansēšanas kārtībā, proti, plānota iekārtu grantu aizstāšana ar "Altum" izsniegtu aizdevumu. Lielo pilsētu asociācija uzskata, ka nav mērķtiecīgi radikāli mainīt sistēmu, kas labi strādā. 

No šī gada ikviens bezpilota gaisa kuģu jeb dronu operators Latvijā var iepazīties ar objektiem, virs kuriem ir aizliegti dronu lidojumi, kā arī to atrašanās vietām un noteiktajiem lidojumu ierobežojumiem. Karte ar šādu informāciju ir ievietota VAS "Latvijas gaisa satiksme" tīmekļvietnē. Izpētot karti, tajā redzams, ka, piemēram, virs Jēkabpils nav aizliegtu zonu dronu lidojumiem.

Un vēl

"Latvijas pastā" abonēšanas kampaņā 2020.gadam noformēts 414 tūkstoši 931 abonements, kas ir par 3,7% mazāk nekā 2019.gadā. Visvairāk lasītāji abonē preses izdevumus ilgākam laika periodam - 10-12 mēnešiem, un šādu abonementu skaits sasniedz 266 tūkstoši 718 vienību jeb 65% no kopējā abonementu skaita 2020.gadam. No visiem abonementiem 25% noformēti "Latvijas pasta" interneta abonēšanas vietnē "abone.lv", bet pasta nodaļās un pie pastniekiem - 32%. No kopējā abonēto preses izdevumu apjoma 66% veido žurnāli.

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Latvija UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam nominējusi Grobiņas arheoloģisko ansambli. Vakar nominācijas iesniegumu parakstīja kultūras ministrs Nauris Puntulis, klātesot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājam Jurim Dambim, arheologam Jurim Urtānam,  Grobiņas novada domes priekšsēdētājam Aivaram Priedolam un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvjiem. Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir unikāla un labi saglabāta liecība par pirmsvikingu laika skandināvu un vietējo kultūru (kuršu) saskarsmi. Ņemot vērā ekspertu ieteikumus, lēmumus par vietu iekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā pieņem UNESCO Pasaules mantojuma komiteja.

Svinīgā gaisotnē vakar tika pasniegta “Saules laiva” – Izglītības un zinātnes ministrijas balva labākajam 2019. gada pieaugušo neformālās izglītības sniedzējam. Balvu šogad saņēma Latvijas Nacionālā bibliotēka. Divi pieaugušo neformālās izglītības balvas pretendenti saņēma IZM Pateicības rakstus: Sociālās integrācijas valsts aģentūra par nozīmīgu ieguldījumu sociālās iekļaušanas un stereotipu mazināšanas jomā un Mālpils pašvaldība par ilgtspēju, daudzpusību un dažādu paaudžu vienošanu īstenotajās izglītības programmās. 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) drīzumā izziņos atkārtotu izsoli Igates pils Vidrižu pagastā, Limbažu novadā nomai, samazinot tirgus vērtētāja noteikto nomas maksu atbilstoši normatīvo aktu prasībām par 20%. Ņemot vērā to, ka pirmajā nomas tiesību izsolē līdz 15.janvārim neviens pretendents nebija pieteicies, valsts nekustamie īpašumi pārskatīs iznomāšanas nosacījumus attiecībā uz nomas maksas apmēru un drīzumā izsludinās atkārtotu izsoli. Nākamā izsole plānota 30.janvārī. Nomas pretendentu pieteikšanās termiņš tiks noteikts līdz 29.janvārim.

Turpinām ziņas

Vai Lubānas pansionātu slēdz apkures dēļ, vai taupot naudu? Šāds jautājums skaļi izskanēja pērnā gada nogalē, kad Labklājības ministrija paziņoja par lēmumu slēgt pansionātu. Kā iemesls tika minēti fakti, kuriem nepiekrītot un uzskatot tos par safabricētiem, lubānieši vērsās gan pie Valsts prezidenta, gan Saeimā, Tiesībsarga birojā un  citviet. Lēmums tika pieņemts neapsekojot ēku. Lubānas novada domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks uzsver, ka pagaidām no valsts iestādēm saņemtas tikai "atrakstīšanās", jo neviens nav atbraucis un uz vietas apsekojis ēku, iepazinies ar situāciju. Pagaidām ēkas turpmākais liktenis nav zināms.

Tikai pavasarī būs skaidrs, cik apjomīgas ir plaisas, kas izveidojušās uz Siguldas šosejas jaunā asfalta seguma aiz Vangažiem. Lai gan šai kārtai virsū tiks segts jauns asfalts, plaisas tajā būt nedrīkst. Autovadītāji jau uzdod jautājumus par darbu kvalitāti, bet darbu veicējs – uzņēmums “Binders” – skaidro, ka zem ceļa esošais kūdras slānis nav norakts un purvs ceļa kvalitāti ietekmēs arī turpmāk. Pašlaik notiek monitorings un tiek sekots līdzi tam, kā plaisas mainīsies – vai tās kļūs lielākas un garākas. Bet darbi šajā ceļa posmā atsāksies pavasarī.

Un vēl

Reģionālās pašvaldības policija, balstoties uz apstiprināto vienoto novada videonovērošanas koncepciju,  sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības uzlabošanas nolūkos 2019. gadā Ķekavas novadā uzstādījusi 42 jaunas modernas digitālās videonovērošanas kameras. Sākotnēji akcents tika likts uz divām novada teritorijām – Baložu pilsētu un Daugmales pagastu, bet 2020. gadā videokameru sistēma tiks modernizēta arī Ķekavas pagastā. Paplašinot videonovērošanas tīklu Ķekavas novadā, tas veicinās lielāku iedzīvotāju drošības līmeni, kā arī nodrošinās Reģionālās pašvaldības policijai operatīvu informāciju un iespēju nekavējoties sniegt palīdzību nelaimē nokļuvušiem cilvēkiem.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Pašvaldību lietu ministrijai lūdz skaidrot funkciju sadali Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā; Eiropas parlaments pieņem rezolūciju par Eiropas savienības pilsoņu tiesību garantijām Apvienotajā karalistē; un Pētījumā secināts, cik liels nelegālo cigarešu apjoms tiek realizēts Baltijas valstīs.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas deputāti vakar lūdza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kā arī citām iesaistītajām organizācijām sniegt savu redzējumu par funkciju sadali administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Tika uzsvērts, ka administratīvi teritoriālās reformas kontekstā galvenais uzdevums ir sakārtot valsts pārvaldi, jo tikai administratīvo teritoriju robežu grozījumi ir bezjēdzīgi. Kā ziņots, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija piektdien sāka skatīt otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus vienam no administratīvi teritoriālās reformas likumprojektiem. Kopumā komisijai par gaidāmo pašvaldību reformu iesniegti 335 priekšlikumi, no kuriem aptuveni puse ir par likuma tekstu, bet otra puse - par vietvaru teritoriju robežām.

Latvijas prezidents Egils Levits ir satraukts par Kristīnes Misānes lietu un Prezidenta kanceleja aicinājusi par to uz sarunu Dienvidāfrikas amatpersonas Davosas ekonomikas forumā. Davosas ekonomikas forums sāksies 21. janvārī. Savukārt Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norāda, ka ministrija ar Kristīnes Misānes lietu strādā jau kopš 1. marta un šobrīd ir sagatavojusi sadarbības līgumu, ko piedāvās Dienvidāfrikas republikai. Šis līgums dotu pamatu pārrunāt Misānes krimināllietas pārņemšanu Latvijas pusei vai iespējas sodu izciest Latvijā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis sarīkot referendumu par grozījumiem Krievijas konstitūcijā, lai paplašinātu parlamenta pilnvaras, vienlaikus saglabājot spēcīgu prezidentālo sistēmu. Prezidents gan neatklāja, kad tieši šāds referendums varētu notikt. Putins aicināja paplašināt parlamenta pilnvaras, uzticot deputātiem atbildību par premjerministra un kabineta locekļu izvēli. Putins iecerējis arī paplašināt gubernatoru pilnvaras. Taču vienlaikus Putins uzsvēra, ka Krievijai nevajag kļūt par parlamentāru republiku un tai jāpaliek spēcīgai prezidentālai republikai.

Turpinām ziņas

Eiropas Parlaments vakar pieņemtajā rezolūcijā uzsver, ka, lai saņemtu tā piekrišanu Lielbritānijas izstāšanās līgumam, jāgarantē pilsoņu tiesību aizsardzība. Parlaments jo īpaši pauž bažas par Lielbritānijā pašlaik īstenoto ES pilsoņu uzturēšanās statusa nostiprināšanas shēmu. Deputāti ir noraizējušies par to, ka ES iedzīvotāji nesaņem fizisku apliecinājumu viņu tiesībām uzturēties Apvienotajā Karalistē, kā arī par shēmas, kas paredz fizisku pieteikumu iesniegšanu, ierobežoto pieejamību. Pieņemtais teksts aicina uzsākt informācijas kampaņas, lai iedzīvotājus sagatavotu, un mudina visu 27 dalībvalstu valdības pieņemt konsekventus un dāsnus pasākumus, lai aizsargātu Apvienotās Karalistes pilsoņus to teritorijās.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas  padome ir sniegusi atļauju AS “Danske Bank” filiālei Latvijā nodot filiāles daļas AS “Citadele banka” īpašumā. Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz AS “Danske Bank” 2019. gada 16. decembrī komisijai iesniegto pārejas priekšlikumu, kas ietver arī līgumu par kredītiestādes uzņēmuma pāreju. Lēmums stājās spēkā 14. janvārī.

Un vēl

Tirgus pētījumu kompānijas “Nielsen” aizvadītā gada nogalē veiktais pētījums liecina, ka 2019.gada 4. ceturksnī nelegālo cigarešu tirgus īpatsvars Latvijā bija 16,8%. Tas ir pieaudzis par 0,6%, salīdzinot ar aizvadītā gada 2. ceturksni, bet samazinājies par 2,9%, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš. Igaunijā nelegālo cigarešu īpatsvars aizvadītā gada nogalē bijis turpat divas reizes zemāks nekā Latvijā, sasniedzot 9,9%, bet Lietuvā ievērojami augstāks – attiecīgi 21,4%. Analizējot nelegālo cigarešu izplatību Latvijas pilsētās, ievērojams to īpatsvars konstatēts Daugavpilī (32,7%), Ogrē (32%) un Salaspilī (31%), savukārt Rīgā nelegālo cigarešu apjoms aizvadītā gada nogalē bija 16,2%.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Samazinājies Latvijas uzņēmumu pamatkapitāliem piesaistīto ārvalstu ieguldījumu apjoms; Eiropas Parlaments  pieņēmis jaunu nodokļu režīmu; un Latvija pieminēta jaunā "Netflix" seriālā par Jēzus atgriešanos

Pēdējos četrus gadus pēc kārtas Latvijas uzņēmumu pamatkapitāliem piesaistīto ārvalstu ieguldījumu apjoms samazinājies. "Lursoft" apkopotā informācija liecina, ka 2019. gada beigās Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki bija ieguldījuši 7,03 miljardus eiro. Ja attiecinām to pret 2018. gadu, summa sarukusi par 125,42 miljoniem eiro, savukārt, salīdzinot ar 2015. gadu, kad reģistrēts līdz šim lielākais uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoms - 7,53 miljardi eiro, kritums ir pat par 502,33 miljoniem eiro. Kopumā pērn reģistrēti 13,3 tūkstoši darījumi ar ieguldījumiem, no kuriem 4,2 tūkstoši darījumi bijuši pozitīvi, t.i., veikti ieguldījumi Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. Uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoms Jēkabpils uzņēmumu pamatkapitālos, saskaņā ar Lursoft sniegto informāciju, 2019.gadā bijis – 6 miljoni 574 tūkstoši 343 eiro, kas ir nedaudz vairāk kā gadu iepriekš.

Jautājums par kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaisti ir atrisināts, turpretī nav iespējams vienoties par mazkvalificētu strādnieku piesaisti, vakar Ārvalstu investoru padomes Latvijā rīkotajā diskusijā par Latvijas investīciju klimatu secināja koalīciju pārstāvošie politiķi. Publicētajā pētījumā "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019" secināts, ka darbaspēka pieejamību 2019.gadā investori novērtējusī ar 2,8 punktiem no pieciem iespējamiem. 2018.gadā un 2017.gadā šis rādītājs bija 2,7 punkti. Savukārt mazkvalificētā darbaspēka pieejamība tika novērtēta ar 2,4 punktiem, iepretim 2,3 punktiem 2018.gadā un 2,5 punktiem 2017.gadā. 

Eiropas Savienības izmaksas, kas nepieciešamas, lai īstenotu zaļo kursu, ir apmēram 250 miljardi eiro gadā. Kur ņemt šādus līdzekļus laikā, kad joprojām nav skaidrs, kā aizpildīt “Brexit” radīto 10 miljardu eiro gadā lielo robu Eiropas makā, īsti zināms nav, vēsta TV3 Ziņas.  Nākamā perioda budžets paredz samazināt izdevumus tradicionālajai politikai, piemēram lauksaimniecībai. Šī brīža prognozes liecina, ka Latvijai tik svarīgie Eiropas fondi varētu samazināties par vienu ceturto daļu, kas naudas izteiksmē ir vairāk nekā miljards eiro gadā.

Turpinām ziņas

Eiropas Parlaments  pieņēmis jaunu nodokļu režīmu, kas plānots kā draudzīgāks Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī varētu palielināt pārrobežu tirdzniecību par 13,5%. Plānots, ka jaunā sistēma stāsies spēkā no 2025.gada 1.janvāra. Jaunie noteikumi paredz atvieglot PVN atskaišu iesniegšanu, kas varētu ļaut ietaupīt līdz pat 18% grāmatvedības izmaksu. Tāpat plānots, ka turpmāk mazie uzņēmēji varēs saņemt PVN atbrīvojumu arī citās dalībvalstīs. Maksimālais gada apgrozījums, kas ļauj uzņēmumam piemērot PVN atbrīvojumu, palielināts līdz 85 tūkstoši eiro vienā dalībvalstī un līdz 100 tūkstoši eiro visā Eiropas Savienībā. 

Latvijā 2019.gadā kopumā reģistrēti 20 tūkstoši 939 jauni automobiļi, vieglo automobiļu tirgū sasniedzot 8,6% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, vēsta Latvijas Auto asociācija. Lielāko daļu no tirgus pieauguma veido kompaktā apvidus automobiļu klase. Jaunu pasažieru auto tirgū galvenie notikumi risinājās zīmolu reitinga augšgalā, kur par tirgus daļām cīnījās Volkswagen(VW), Toyota un Škoda modeļi. Ja 2018.gadā šie zīmoli veidoja 38,6% tirgus, tad pērn jau 42,6%. Vieglo pasažieru auto tirgus 2019.gadā pieauga par 8%, sasniedzot 18 tūkstoši 236 jaunus auto, kas ir nedaudz vairāk kā tūkstoš 350 auto pieaugums salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Savukārt kompaktā apvidus klase ir pieaugusi par 29% un gandrīz tūkstoš 200 vienībām.

Un vēl

Janvārī video straumēšanas vietnē “Netflix” iznāca jauns seriāls "Mesija". Tas ir stāsts par to, kā uz Zemes mūsdienās atgriezies Jēzus Kristus. Sērijās bieži parādās arī Latvijas vārds. Seriālā tiek stāstīts par jauna mesijas parādīšanos - Tuvajos Austrumos parādās cilvēks, kurš piesaista simtiem tūkstošus cilvēku. Daži viņu uzskata par šarlatānu, bet citi par svēto. Vairākās ainās seriālā pieminēta arī Latvija. Vienā no tām seriāla varone lasa ziņas internetā, nonākot pie raksta, kurā vēstīts, ka Krievijas karaspēks pulcējas pie Latvijas robežām un gatavojas uzbrukumam. Konkrētais citāts par Krievijas uzbrukšanu Latvijai sērijā pieminēts vairākkārt dažādās ainās, arī spraigā sarunā ar pašu galveno varoni. Seriālā tiek apskatīta ne vien Krievijas un Latvijas savstarpējo attiecību tēma, bet arī jautājums par to, kas būtu šai sakarā jādara ASV prezidentam - Latvijai jāpalīdz vai jānovēršas. Šī nav pirmā Latvijas pieminēšana "Netflix" seriālos.

Atstājiet komentāru