2024.gada 24. aprīlis

Nameda, Ritvaldis, Visvaldis

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 29.augustā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 29.augustā

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Nākamnedēļ pedagogi bērnudārzos sāks strādāt pēc jaunās kompetenču pieejā balstītās sistēmas; Jēkabpils multifunkcionālās sporta halles pamatos šodien iebetonēs kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm; un Nākamā gada valsts budžetu piedāvā palielināt, ieviešot nodevu bankām un azartspēlēm.

Radio1 novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Īstenojot pašvaldību reformu, trīs gados ceļu tīkla sakārtošanai vajadzētu atvēlēt 300 miljonus eiro;  Kādi pasākumi Jēkabpilī norisināsies Zinību dienā? Un  Cik medus ievākts no bišu saimēm, kas izvietotas Rīgā uz lielveikala jumta?

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Par  kādu summu palielinājusies vidējā darba alga šajā gadā? Vai Igaunijas iedzīvotājiem joprojām ir interese par alkohola iegādi Latvijā? Un Kādu jaunu tradīciju Saeimā vēlas ieviest valsts prezidents?

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Nākamnedēļ pedagogi bērnudārzos sāks strādāt pēc jaunās kompetenču pieejā balstītās sistēmas; Jēkabpils multifunkcionālās sporta halles pamatos šodien iebetonēs kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm; un Nākamā gada valsts budžetu piedāvā palielināt, ieviešot nodevu bankām un azartspēlēm.
Latvijas Universitātes rektora amatā neapstiprinātais Indriķis Muižnieks, apstrīdot tiesā viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu, kā pagaidu noregulējumu prasīs noteikt aizliegumu ievēlēt jaunu rektoru. Ja tiesa šādu pagaidu noregulējumu noteiktu, tas nozīmētu, ka līdz strīda izšķiršanai pēc būtības Latvijas universitāte nevarētu tikt pie jauna rektora. Muižnieks informē, ka pieteikumu tiesai, prasot atcelt valdības izdoto administratīvo aktu, viņš plāno iesniegt šodien. Savukārt lūgums pēc pagaidu noregulējuma sekošot kā atsevišķs iesniegums tiesai, taču arī to Muižnieks apņēmies sagatavot tuvāko dienu laikā.

Nākamnedēļ pedagogiem bērnudārzos jāsāk strādāt pēc jaunās kompetenču pieejā balstītās sistēmas. Tas nozīmē, ka mācību process būs centrēts uz bērna individuālo izaugsmi, vēlmēm un prasmēm. Izglītības un zinātnes ministrijā apgalvo, ka apmācītas visu pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu vadības komandas. 

Lielbritānijas karaliene Elizabete II piekritusi premjerministra Borisa Džonsona lūgumam pirms 31.oktobrī gaidāmā breksita uz laiku apturēt parlamenta darbu. Karalienes oficiālo padomnieku sanāksme - Slepenā padome - paziņojusi, ka parlamenta darbs tiks apturēts ne agrāk kā pirmdien, 9.septembrī, un ne vēlāk kā ceturtdien, 12.septembrī. Parlamentu paredzēts atkal sasaukt pirmdien, 14.oktobrī. Sašutusī opozīcija paziņojusi, ka Džonsons lūdzis parlamenta darba apturēšanu, apzināti cenšoties nobremzēt parlamenta deputātu mēģinājumus nepieļaut bezvienošanās breksitu.

Starptautiska ekspertu komisija nolēmusi 2024. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu piešķirt Igaunijas pilsētai Tartu. Igaunijas valsts Eiropas kultūras galvaspilsētas programmai piešķirs līdz desmit miljoniem eiro, līdzīgu summu piešķirs pašvaldība un citi finanšu avoti, bet Eiropas Komisijas prēmija ir 1,5 miljoni eiro. Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā gada laikā Eiropas Savienībā dotas tiesības popularizēt tās kultūras dzīvi un attīstību. Tituls tiek piešķirts kopš 1985.gada.

Turpinām ziņas

Jēkabpils multifunkcionālās halles pamatos šodien tiks svinīgi iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Pasākumā piedalīsies Jēkabpils pilsētas domes vadība, būvnieks - SIA „ LC Būve”, kā arī mediji. Jau ziņots, ka multifunkcionālajā hallē būs pieejami divi sporta laukumi ar 1000 sēdvietām, trenažieru zāle, ledus halle. Būvdarbus veic trīs uzņēmumi, no kuriem lielākais ir no Lietuvas. Kopējs sporta halles būvniecības izmaksas pārsniedz 13 miljonus eiro. Halles būvniecību plānots pabeigt līdz nākamā gada jūlijam.

Vakar Jēkabpilī norisinājās Jēkabpils pilsētas un Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils, Salas un Viesītes novadu izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu augusta konference. Konferencē vairākiem izglītības darbiniekiem pasniedza Izglītības un zinātnes ministrijas apbalvojumus, kā arī sumināja pedagogus, skolu direktorus, kā arī jaunos pedagogus. Jēkabpils pilsētas pašvaldības vārdā konferences dalībniekus uzrunāja pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis un Izglītības pārvaldes direktors Juris Līcis. Jau ziņots, ka Jēkabpilī visas brīvās skolotāju vakances pirms jaunā mācību gada ir aizpildītas un pilsētas  izglītības iestādes ir gatavas sākt jauno mācību gadu. 

Un vēl

Koalīcijas partiju pārstāvji nākamā gada valsts budžeta fiskālo telpu piedāvā palielināt, piemēram, ieviešot nodevu bankām un palielinot azartspēļu nodokli spēļu automātiem. Vakar notikusi koalīcijas partneru tikšanās, kurā spriests par nākamā gada budžetu un kurā politisko spēku pārstāvji turpinājuši meklēt risinājumus – kur rast trūkstošos līdzekļu fiskālajā telpā jev valdībai pieejamos līdzekļus papildu budžeta vajadzību segšanai.. Diskusijās izskanēja priekšlikums ieviest jaunu nodevu bankām "Moneyval" programmas izpildei, kur nepieciešami desmit miljoni eiro.  Tāpat arī tika piedāvāts celt azartspēļu nodokli spēļu automātiem, paceļot to līdz 6000 eiro par vienu automātu. 

Radio1 novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Jēkabpils novada dome šodien skata saistošos noteikumus, kas paredz neizsniegt atļauju, ja alkohola darītava plānota daudzdzīvokļu mājā vai pašvaldības iestādes ēkā. Noteikumi paredz, ka lēmumu par atļaujas izsniegšanu mazajām alkoholisko dzērienu darītavām Alkoholisko dzērienu aprites likuma izpratnē pieņem pašvaldības izpilddirektors. 
Taču atļauju varēs arī neizsniegt, ja ražotājs nav iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus. Atļauja tiks izsniegta uz laiku, kas nav ilgāks kā pieci gadi.

Šodien pulksten sešos vakarā Krustpils novada Kūku pagasta izstāžu zālē notiks apspriede par Baļotes ezera apsaimniekošanu. Krustpils novbada pašvaldības Vides un civilās aizsardzības dienesta vadītājs, vides inspektors Ilmārs Luksts informē, ka uz sanāksmi aicināti ezera apkārtnes iedzīvotāji, makšķernieki un viosi citi interesenti.

Zemgales Plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām, izglītības iestādēm, uzņēmējiem un Junior Achievement – Young Enterpriese Latvija organizē jaunu un interesantu reklāmas veidošanas konkursu “Radošā Zemgale”. Konkursā  aicināti piedalīties Zemgales vispārējās, profesionālās, speciālās un interešu izglītības iestāžu audzēkņu komandas divu līdz trīs dalībnieku sastāvā trīs dažādās vecuma grupās – no 5. līdz 6. klasei, no 7. līdz 9. klasei un no 10. līdz 12. klasei. Darba uzdevumu piedāvā  Zemgalē pazīstami uzņēmumi, to vidū arī maiznīca - SIA “Dona” no Salas novada un tūristu iecienīts uzņēmums SIA “Gārsenes pils” no Aknīstes novada. Ar konkursa nolikumu un uzdevumiem skolēni var iepazīties Zemgales Plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centra mājaslapā.

Turpinām ziņas

Lauku atbalsta dienests ir apstiprinājis Viesītes novada pašvaldības projektu “Pašvaldības ceļa “Dzeņi – Elkšņi” posma pārbūve”. Projektu īstenos par Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzekļiem. Pašvaldības ceļa būvprojekta izstrādi veica SIA “Myzone”. Pašvaldības ceļš  “Dzeņi – Elkšņi” atrodas Viesītes novada Elkšņu pagastā, tas kalpo kā pievadceļš vietējiem iedzīvotājiem. Pārbūvējamā ceļa posma garums sastāda 1.376 km, ar tā pārbūvi tiks nodrošināta kvalitatīva, droša un pieejama vide uzņēmējdarbības un lauksaimniecības attīstībai. Projekta kopējais budžets 135 tūkstoši 360 eiro. 


7. septembrī biedrība “Pļaviņu pļāvēji” aicina uz 6. Pļaviņu novada sēņošanas čempionātu. Sacensībās tiks noteikti veiksmīgākie sēņotāji – gan individuāli, gan komandu vērtējumā. Tāpat tiks pasniegtas balvas dažādās nominācijās. Tiek aicināts ikviens sēņotgribētājs! Savukārt 13. septembrī biedrība “Pļaviņu pļāvēji” aicina uz Nakts sēņošanas sacensībām. Arī šajās sacensībās tiks noteikti veiksmīgākie sēņotāji. Tiek aicināts ikviens sēņotgribētājs! Ar abu sacensību nolikumiem un pieteikšanās kārtību var iepazīties Pļaviņu novada mājaslapā.

Un vēl

Līvānu 1. vidusskola informē, ka ar šī gada 2. septembri darbu atsāk Līvānu peldbaseins "Upe". Divu mēnešu periodā, kamēr peldbaseins nedarbojās, tajā tika veikti dažādi remontdarbi un  tīrīšana. Pašlaik baseinā jau ir ielaists un tiek sildīts ūdens, tiek veikti pēdējie uzkopšanas darbi, lai jau tuvākajā laikā gan izglītības iestāžu audzēkņi, gan visi citi peldētgribētāji varētu izmantot baseina pakalpojumus.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Īstenojot pašvaldību reformu, trīs gados ceļu tīkla sakārtošanai vajadzētu atvēlēt 300 miljonus eiro;  Kādi pasākumi Jēkabpilī norisināsies Zinību dienā? Un  Cik medus ievākts no bišu saimēm, kas izvietotas Rīgā uz lielveikala jumta?

Lai veiksmīgi īstenotu administratīvi teritoriāli reformu, trīs gadu laikā pašvaldību autoceļu sakārtošanai vajadzētu atvēlēt 300 miljonus eiro, izriet no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā un valsts sekretāru sanāksmē pieteiktā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projekta anotācijas. Šos līdzekļus ceļos plānots investēt laika posmā no 2021. līdz 2023.gadam.

Valsts policija pabeidz izmeklēšanu kriminālprocesā par kāda uzņēmuma iespējamām nelikumīgajām darbībām ar Obligāto iepirkuma komponenti vairāku gadu garumā, valstij nodarot zaudējumus vismaz divu miljonu eiro apmērā. Kriminālprocesā noskaidrots, ka noziedzīgais nodarījums veikts juridiskas personas interesēs un par aizdomās turēto atzīts attiecīgā uzņēmuma valdes loceklis. Kriminālprocess nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai Zemgales tiesas apgabala prokuratūrai.


Lai gan britu premjers Boriss Džonsons, lūdzot karalieni apturēt parlamenta darbību, rīkojies likuma ietvaros, 70 ietekmīgi, pret “Brexit” noskaņoti valsts politiķi un juristi iesnieguši tiesā prasību pret, viņuprāt, nelikumīgu valdības rīcību. Prasības iesniedzēji uzskata, ka Džonsons pārkāpis likumu, liedzot parlamentam pietiekamu laiku, lai akceptētu bezvienošanās “Brexit” 31.oktobrī. 



Turpinām ziņas

Zinību dienā 2.septembrī Jēkabpilī svinīgie pasākumi saistībā ar jaunā mācību gada sākumu no rīta noritēs visās pirmsskolas  un vispārizglītojošajās iestādēs, bet pēcpusdienā svinīgie pasākumi notiks interešu izglītības iestādēs- mūzikas, mākslas un sporta skolā, kā arī Bērnu un jauniešu centrā, kur iepazīšanās ar iestādi paredzēta visas nākamās nedēļas garumā pēcpusdienās. Plašāk par to cikos kurā skolā sāksies svinīgie pasākumi lasiet portālā radio1.lv.

Tāpat arī 2. septembrī Jēkabpilī būs pieejami dažādi izzinoši un izklaidējoši pasākumi. 2. septembrī, lai nosvinētu jaunā mācību gada sākšanos, aicina mazākos Jēkabpils iedzīvotājus kopā ar ģimeni apmeklēt radošo darbnīcu Jēkabpils Tautas namā, kurā leļļu meistara vadībā būs iespējams uzzināt, kā pašam uztaisīt lelli. Darbnīcu vadīs leļļu mākslinieks Jurijs Abramenko. Darbnīcas sākums plkst. 12.30. Pēc darbnīcas Jēkabpils Tautas namā būs iespēja noskatīties animācijas filmu “Lote un pazudušie pūķi”. Pasākums bez ieejas maksas. 

Savukārt Jēkabpils Vēstures muzejs 2. septembrī aicina pirmklasniekus ar ģimenēm apmeklēt Krustpils pili un "Sēļu sētu" bez maksas. Mazos jēkabpiliešus gaidīs ciemos no plkst 10.00-17.00.

Bet pēcpusdienā no pulksten trijiem dienā Jēkabpilī, Krustpils brīvdabas estrādē, viesosies dūmburbuļu diskotēka bērniem un jautrie Minnionu tēli! Minnionu komanda ar vadītāju galvenajā lomā izklaidēs bērnus pasākumā, iesaistot tos dažādos uzdevumos un atrakcijās. 


Un vēl

No kopumā septiņām uz universālveikala Stockmann jumta dzīvojošajām bišu saimēm šī gada sezonā izdevies iegūt 370 kilogramus medus jeb vidēji gandrīz 53 kilogramus no vienas bišu saimes, informē veikals. Ievāktais medus ir augstākās kvalitātes – zeltaini dzidrs un tīrs dabas produkts, ar jūtamu liepziedu medus «raksturu». Šogad pilsētā iegūtais medus ir nedaudz tumšāks kā citus gadus, jo bites ir spējušas ievākt ne tikai ziedu nektāru no liepu ziediem, bet arī medus rasu no lapām, kas veidojas, kad vēsas naktis nomaina izteikti karstas dienas. Ievākto medu iecerēts dāvināt darbiniekiem uzņēmuma jubilejā, daļu ziedot labdarībai, bet ierobežotu skaitu medus burciņu plānots nodot tirdzniecībā. 


Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Par  kādu summu palielinājusies vidējā darba alga šajā gadā? Vai Igaunijas iedzīvotājiem joprojām ir interese par alkohola iegādi Latvijā? Un Kādu jaunu tradīciju Saeimā vēlas ieviest valsts prezidents?


Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019.gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada 2.ceturksni, pieaugusi par 7,8% jeb 78 eiro, sasniedzot 1 083 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šī gada 2.ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 799 eiro. Gada laikā tā pieauga par 7,5%, bet, salīdzinot ar 2019.gada 1.ceturksni, pieaugums bija 4,1%. 

Tikmēr mediķu atalgojums nākamgad, visticamāk, netiks palielināts solītajā apmērā jeb par 20%, kā tas ierakstīts Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Veselības ministre Ilze Viņķele skaidro, ka patlaban papildu vajadzībām, kas nav iekļautas bāzes budžetā, varētu būt ap 100 miljoniem eiro. Viņa piebilda, ka ir diezgan skaidrs, ka Veselības ministrijas finansējuma pieprasījums pilnā apmērā netiks apmierināts, tāpēc tiekot modelēti scenāriji gadījumam, kad viss finansējuma pieprasījums netiek apstiprināts.


Pašvaldībām, kas tiks apvienotas administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, līdz 2021.gada 1.jūnijam būs kopīgi jāizstrādā savstarpēji integrēts teritorijas attīstības plānošanas dokumenta projekts, liecina šodien valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projekts. Topošajā likumā noteikts, ka administratīvā teritorija Latvijā būs sadalīta republikas pilsētās - Rīga un Jūrmala -, kā arī novados. Administratīvās teritorijas un to administratīvos centrus, kā arī novada teritoriālās vienības - novada pilsētas un novada pagastus - noteiks Saeima.


Turpinām ziņas

Latvijas iedzīvotāju vidū samazinājies tabakas izstrādājumu patēriņš, liecina Slimību profilakses un kontroles centra veiktais pētījums, taču arvien pieaug dažādu elektronisko smēķēšanas ierīču popularitāte. Pašlaik ikdienā smēķē ceturtā daļa jeb 25% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir ievērojami mazāk nekā 2016. gadā, kad ik dienu smēķēja katrs trešais (33%). Neskatoties uz to, ka smēķētāju skaits ir samazinājies, arvien pieaug dažādu elektronisko smēķēšanas ierīču popularitāte - 60% no iedzīvotājiem, kuri lieto elektroniskās cigaretes, tās lieto ik nedēļu. Lielākais smēķētāju īpatsvars ir ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū, īpaši vecumā no 25 līdz 54 gadiem. 

Igaunijas iedzīvotāju vidū samazinās interese par alkohola iegādi Latvijā, liecina sabiedriskās domas pētījumu kompānijas Kantar Emor jaunākās aptaujas rezultāti. Augustā 11% respondentu, kas šogad iegādājušies alkoholu Latvijā, teica, ka to dara vismaz reizi mēnesī. Līdzīgā aptaujā martā tādu bija 21%. Aptaujā secināts, ka cilvēku, kas ir gatavi uz Latviju doties tikai pēc alkohola, skaits ir samazinājies divas reizes. Mainījusies arī pircēju attieksme pret alkohola iegādi Latvijā. Jūnijā daudzi šādu rīcību uzskatīja par sava veida protestu pret augsto akcīzes nodokli Igaunijā, bet kopš jūlija likmes ir samazinātas, šāda protesta vairs nav. 

Un vēl

Valsts prezidents Egils Levits plāno iedibināt jaunu tradīciju un uzrunāt Saeimu rudens sesijas pirmajā sēdē 5. septembrī. Prezidenta padomniece Aiva Rozenberga skaidro, ka Valsts prezidents ir paudis apņēmību aktīvi iesaistīties arī likumdošanas procesā tik tālu, cik to atļauj prezidenta pilnvaras. Levita padomnieki ir arī gatavi sniegt savus komentārus, piedaloties Saeimas komisiju sēdēs. Līdz šim Valsts prezidenti uzrunāja parlamentu jūnijā, kad beidzās Saeimas pavasara sesija.

Atstājiet komentāru