2024.gada 28. marts

Ginta, Gunda, Gunta

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 21.augustā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 21.augustā

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00Radio1 ziņās klausieties: Valdība vienojas par nākamā gada budžeta pamatrādītājiem; Viesītes novada pašvaldība izstāsies no kooperatīva "Ritenis"; un Kādas ior sinoptiķu jaunākās prognozes par gaidāmo laiku brīvdienās?

Radio1 Preiļu novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts prezidents kļūst par "Lielās talkas" patronu;pagājušajā naktī Jēkabpilī noideguši divi šķūnīši; un Atjaunotajam ceļam pie Skrīveriem uziet defektus, ko būvnieks labos par saviem līdzekļiem.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: KNAB par krāpšanu aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani; Zemessardzes gadadienu aicina atzīmēt ar zibakciju «Esmu zemessargs»  un Jēkabpilieši Baltijas ceļa gadadienu atzīmēs ar Daiņa Ormaņa foto izstādes atklāšanu.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00Radio1 ziņās klausieties: Valdība vienojas par nākamā gada budžeta pamatrādītājiem; Viesītes novada pašvaldība izstāsies no kooperatīva "Ritenis"; un Kādas ior sinoptiķu jaunākās prognozes par gaidāmo laiku brīvdienās?


Valdība vienojusies par nākamā gada budžeta pamatrādītājiem, atzīstot, ka tajā tikpat kā nav fiskālās telpas jeb brīvi pieejama un iespējami pārdalāma nauda, jo nākamā gada fiskālo telpu ierobežo iepriekš pieņemtie lēmumi. Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš norāda, ka robu 2020.gada budžetā radīs arī Rīgas pašvaldības uzņēmums SIA "Rīgas satiksme", kuras prognozētā iekļaušana vispārējās valdības sektorā radīs negatīvu ietekmi uz valsts budžeta bilanci - 71,9 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka par šī uzņēmuma nesaimnieciskumu un radītajiem zaudējumiem maksās visas valsts iedzīvotāji. 2020.gada budžeta bāzes izdevumi būs 7,13 miljardi eiro.


Vakar Ministru kabinets apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas  sagatavotos grozījumus noteikumos “Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība”. Jaunās izmaiņas paredz palielināt remigrantiem jeb cilvēkiem, kas no ārzemēm atgriezušies Latvijā pieejamo finansējuma apmēru saimnieciskās darbības īstenošanai visā Latvijā, tajā skaitā, Rīgā. Kopējais finansējums šim atbalstam prioritārajā pasākumā ir palielināts līdz 200 tūkstoši eiro jeb 40 tūkstoši eiro katrā plānošanas reģionā.


Eiropas Komisija vakar noraidījusi Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona prasību atteikties no tā dēvētā pagaida risinājuma Īrijas robežas jautājumā, lai panāktu vienošanos par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Vēstulē Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam Džonsons atkārtoti uzsvēris, ka Lielbritānija nevar pieņemt "antidemokrātisko" pagaidu risinājumu, kura mērķis ir novērst pēc breksita robežkontroles atjaunošanu uz Īrijas un Ziemeļīrijas robežas. Jau ziņots, ka Kopš stāšanās amatā pagājušajā mēnesī Džonsons uzstāj, ka Lielbritānija no ES aizies 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai vienošanās par izstāšanos no bloka būs panākta, vai nē, un uzdevis aktivizēt gatavošanos bezvienošanās breksitam.


Turpinām ziņas


Viesītes novada pašvaldība izstāsies no kooperatīvās sabiedrības "Ritenis", lēmusi novada dome. Pašvaldībai Saukas pagasta lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu darbarīku kopīgas lietošanas un apkopes kooperatīvās sabiedrībā "Ritenis" pieder 3 tūkstoši 688 pajas. Vienas pajas nominālvērtība sabiedrībā ir 7,11 eiro. Kooperatīvo sabiedrību likums nosaka, ka par sabiedrības biedru var būt persona, kas izmanto sabiedrības pakalpojumus un atbilst statūtos noteiktajām prasībām. Savukārt pašvaldība faktiski neizmanto sabiedrības pakalpojumus, jo nenodarbojas ar saimniecisko darbību un neizmanto saražoto produkciju, tāpēc pieņemts lēmums no kooperatīva izstāties.


Viesītes pagasta Vārnavas “Rudzīšos” aizvadīti otrie “Vīna kalna svētki”. Šogad pasākums izaudzis un kļuvis vērienīgāks ar vieslektoru klātbūtni un “dzīvo” muzikālo pavadījumu. Kopīgā piknikā svētku apmeklētāji izglītojās, klausoties Latvijas Lauksaimniecības universitātes Dārzkopības institūta pārstāvju lekcijas par vīnogu stādīšanu, kopšanu, uzturvērtību un pagatavošanas iespējām. Lektores uz pasākumu bija atvedušas arī savu produkciju — irbenes, plūmes un bumbierus. Augļus varēja degustēt un uzzināt vairāk par to izmantošnau. “Rudzīšu” viesi iepazina saimniecību un nogaršoja dažas jau gatavās vīnogu šķirnes — ‘Jadviga’, ‘Zilga’ un ‘Supaga’. Lielā rosība un ražas laiks vīnogulājos būs septembrī. 


Un vēl


Pēc lietainās trešdienas laiks Latvijā uzlabosies un nedēļas otrajā pusē būs pārsvarā saulains un silts, liecina prognozes. Jau ceturtdien mākoņi būs izklīduši, naktī un no rīta gan daudzviet gaidāma migla. Dienā gaisa temperatūra visā valstī būs ap +20 grādiem. Nedēļas nogalē temperatūra paaugstināsies, piektdien tā sasniegs +19..+24 grādus, bet brīvdienās kļūs vēl par 2-3 grādiem siltāks, vietām Kurzemē un Zemgalē līdz +26..+27 grādiem. Arī brīvdienu naktis būs siltas, temperatūra noslīdēs līdz +10..+15 grādi. Pastāv iespēja, ka piektdien un sestdien izveidojas kāds neliels lietus mākonis, kas atnes īslaicīgu lietu, taču lielākajā valsts daļā nedēļas nogale paies  bez nokrišņiem. Nākamās nedēļas sākumā laiks kļūs pat vēl nedaudz karstāks.



Radio1 Preiļu novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00


No 14. līdz 21. augustam Preiļos skolēnu vasaras brīvdienās bija ieradušies Ukrainas jaunieši, kuri cietuši karadarbības rezultātā Ukrainas austrumos. Sociālajā rehabilitācijā Preiļu pašvaldība organizēja jauniešu uzņemšanu, izmitināšanu, ēdināšanu, ekskursijas un dažādas citas aktivitātes. Pašvaldība bija sarūpējusi ciemiņiem interesantu atpūtas un izglītojošu programmu – jaunieši iepazinās ar Preiļiem, pilsētas tūrisma objektiem un iestādēm, devās ekskursijā pa Latgali, kā arī viesojās Rīgā un Jūrmalā, iepazīstot Latvijas dabu.


Kārtējā domes sēdē deputāti piešķīra pašvaldības līdzfinansējumu 400 eiro apjomā divu dzīvojamo māju Preiļu pilsētā jaunu ūdensvada un kanalizācijas pieslēgumu ierīkošanai. Šī gada pirmajos septiņos mēnešos ir iesniegti un ar domes lēmumu apstiprināti pieci pieteikumi līdzfinansējumam par kopējo summu tūkstoš 820 eiro. Šogad no pašvaldības budžeta ir finansēti arī trīs pieteikumi, kas iesniegti un domes sēdē apstiprināti 2018. gadā par kopējo summu tūkstoš 509 eiro. Patlaban no 2019. gadā paredzētajiem līdzekļiem līdzfinansējumam izmaksāti ir 3 tūkstoši 329 eiro. Kopš saistošo noteikumu pieņemšanas brīža  kopā ir reģistrēti un ar domes lēmumu apstiprināti līdzfinansējumi 43 objektiem  jeb mājsaimniecībām.


Preiļu novada pašvaldība piešķīrusi 8 tūkstoši 543 eiro līdzfinansējumu vairāku māju pagalmu sakārtošanai un ūdensvada un kanalizācijas pieslēgumu ierīkošanai. Kārtējā domes sēdē domnieki piešķīra pašvaldības līdzfinansējumu dzīvojamajai mājai Rēzeknes ielā 32 piesaistītā zemesgabala labiekārtošanai - pagalma un piebraucamo ceļu seguma remontam 8 tūkstoši 143 eiro apmērā. Pašlaik septiņas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas jau ir labiekārtojušas savus iekšpagalmus, tuvākajā laikā tiks sākti darbi pie mājas Rēzeknes ielā 32, kā arī pašvaldībā ir saņemts iesniegums, kurš tiks virzīts uz domes sēdi no SIA "TU lauki", kas ir dzīvojamās mājas Kooperatīva iela 1 apsaimniekotājs, par bērnu rotaļu laukuma atjaunošanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Kooperatīva iela 1 iekšpagalmā ar līdzfinansējumu 871 eiro apmērā. Tāpat deputāti piešķīra pašvaldības līdzfinansējumu 400 eiro apjomā divu dzīvojamo māju jaunu ūdensvada un kanalizācijas pieslēgumu ierīkošanai.

Turpinām ziņas

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā AS “Latvijas Zaļais punkts” un veikaliem “top!”, sadarbībā ar SIA “Preiļu Saimnieks”, aicina piedalīties Vislatvijas “Stikla šķiratlonā”. Katram, kuram privātajā vai lauku mājā sakrājušās izmantotas un vairs nevajadzīgas stikla burkas vai pudeles, tagad ir iespēja tās bez maksas nodot savā dzīvesvietā. Visi projekta dalībnieki piedalīsies arī izlozē, kur varēs laimēt veikala “top!” dāvanu kartes. Projektā ikviens Preiļu novada iedzīvotājs, neatkarīgi no dzīvesvietas, var pieteikt speciālo transportu, kurš konkrētā dienā piebrauks un pieņems izlietoto stikla iepakojumu. Pieteikties var līdz 9.septembrim, zvanot SIA “Eco Baltia vide” pa tālruni 26154123 vai rakstot vēstuli uz e-pasta adresi stikls@ecobaltiavide.lv un piesakiet savu adresi “Stikla šķiratlonam”.



10. septembrī sarunu ciklu uzņēmējiem iesāks ar tikšanos Preiļu novada pašvaldības uzņēmumā SIA “Preiļu saimnieks”. Tiekšanās norisināsies 10. septembrī pulksten trijos dienā Preiļos, Rīgas ielā 4. Uzņēmējus pasākumam aicina iepriekš pieteikties pa tālruni 26636243, zvanot Inetai Liepniecei.


Un vēl


Pašvaldība 7. septembrī aicina svinēt Preiļu pagasta svētkus. Programmā paredzētas makšķernieku sacensības Feimankas ūdenskrātuvē, savukārt Līčos notiks auto orientēšanās sacensības un sasauksies saimnieces ar savām garšu izjūtām kopā ar konditora meistarklasi saldumu pagatavošanā.  Vakara programmā plānots viesu koncerts, pagasta goda ābola pasniegšana, labākās saimnieces godināšana un citi pārsteigumi. Līdzi jāņem groziņus un labu garastāvokli. Pasākuma turpinājumā balle līdz rītam kopā ar Ingu un Normundu.


Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts prezidents kļūst par "Lielās talkas" patronu;pagājušajā naktī Jēkabpilī noideguši divi šķūnīši; un Atjaunotajam ceļam pie Skrīveriem uziet defektus, ko būvnieks labos par saviem līdzekļiem.


Valsts prezidents Egils Levits kļūst par "Lielās talkas" patronu. Šodien Levits tiekas ar "Lielās talkas" pārstāvjiem, līdz ar to izsludinot savu pirmo patronāžu "par tīru, zaļu un ilgtspējīgu Latviju". No 2008.gada līdz 2011.gadam "Lielās talkas" patrons bija toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers, no 2012. līdz 2015.gadam - prezidents Andris Bērziņš. Savukārt no 2016.gada līdz 2019.gadam "Lielās Talkas" patrons bija iepriekšējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis. "Lielā Talka" ir viena no lielākajām Latvijas nevalstiskajām kustībām, kas balstās uz brīvprātīgu līdzdalību vides sakopšanā, atveseļošanā un labiekārtošanā. 

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti vienojušies rosināt grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas noteiktu Saeimas Prezidijam ziņot par deputātu komandējumiem Saeimas plenārsēdē. Pašlaik par komandējuma piešķiršanu un apmaksu lemj Saeimas Prezidijs. Komisijas sēdes laikā deputāti vienojušies, ka Prezidijam būtu arī jāziņo pārējiem deputātiem par komandējumiem, kas piešķirti viņu kolēģiem.


Valdība pieņēmusi tā saukto «nulles birokrātijas» principu, ar ko iecerēts samazināt administratīvā sloga apjomu uzņēmējiem. Administratīvo slogu uzņēmējam rada jebkurš pienākums ievērot tiesiskā regulējuma prasības, kas saistītas ar informācijas pieņemšanu, apstrādi vai uzglabāšanu. Paredzēts, ka iesniedzot valdībā tiesību akta projektu, kas palielina administratīvo slogu, iesniedzējam vienlaikus būs jāiesniedz tiesību akta projekts, kas tai pašai mērķa grupai slogu samazina līdzvērtīgā apjomā. 

Turpinām ziņas

No šodienas mainīta satiksmes organizācija Jēkabpils, Neretas ielas pārbūves objektā, posmā no rekonstruētā Neretas ielas posma pie tilta līdz gājēju pārejai, kas aprīkota ar luksaforu, ietverot satiksmes pārvadu pār Kļavu ielu. No šodienas no plkst. 7:30 līdz 17:30 transporta plūsma pa Kļavu ielu zem gaisa tilta atļauta TIKAI SABIEDRISKAJAM TRANSPORTAM, bet laika posmā no plkst. 17:30 līdz 7:30 arī pārējiem transportlīdzekļiem.  No šodienas līdz 6. septembrim gājēju kustība Neretas ielas pārbūves darbu laikā, tiks organizēta pa neregulētu pagaidu gājēju pāreju. 

Pagājušajā naktī, plkst. 01:41, Jēkabpils ugunsdzēsēji glābēji devās uz Madonas ielu Jēkabpilī, kur dega divi koka šķūnīši pilnā platībā. Kopējā degšanas platība bija 100 m2. Dzēšanas darbi noslēdzās plkst. 03:30.  Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona brigāde pagājušajā diennaktī saņēma četrus izsaukumus  uz ugunsgrēku dzēšanu, vienu uz glābšanas darbiem un vēl viens izsaukums bija maldinājums.

Un vēl

Līdz ar atjaunošanas darbu pabeigšanu autoceļam pie Skrīveriem konstatēti defekti, kurus būs jālabo būvniekam par saviem līdzekļiem. Jūlijā tika pabeigti būvdarbi uz autoceļa Augšlīgatne–Skrīveri (P32) posmā no krustojuma ar autoceļu Tīnūži–Koknese (P80) līdz Skrīveriem (61,27.-71,27. km). Darbu nobeigumā Latvijas valsts Ceļu laboratorija veica darbu gala pārbaudi. Tajā tika konstatēti defekti – prasībām neatbilstošs asfalta virskārtas sablīvējums un porainība autoceļa kreisajā joslā vairākās vietās. Defekts konstatēts aptuveni divu kilometru garā posmā no autoceļa Tīnūži–Koknese Skrīveru virzienā. Lai šos defektus labotu, būvnieks par saviem līdzekļiem neatbilstošas kvalitātes dilumkārtas posmus nofrēzēs un ieklās no jauna. 

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: KNAB par krāpšanu aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani; Zemessardzes gadadienu aicina atzīmēt ar zibakciju «Esmu zemessargs»  un Jēkabpilieši Baltijas ceļa gadadienu atzīmēs ar Daiņa Ormaņa foto izstādes atklāšanu.

Nodokļu reformas dēļ 2020.gada budžeta izdevumi jāsamazina par 94 miljoniem eiro, paziņojumā medijiem norādīja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji. Padome kopumā atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas darbu 2020.gada budžeta sagatavošanā, kuru otrdien, 20.augustā, sāka skatīt valdībā. Tomēr nodokļu reformas ietekme joprojām ir būtiska un kompensējošie pasākumi ir nepietiekami, tādēļ Fiskālās disciplīnas padome uzskata, ka, atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, maksimāli pieļaujamie izdevumi nākamā gada budžetā nosakāmi par 94 miljoniem eiro mazāki, nekā paredzēts budžeta projektā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šorīt aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani. KNAB paziņojumā presē norādīts, ka birojs veic neatliekamās procesuālās darbības, tajā skaitā sankcionētas kratīšanas. Kriminālprocess sākts 6.augustā pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas, 177.panta pirmās daļas un 275.panta pirmās daļas. Proti, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, krāpšanu un dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu. Krimināllietas materiāli satur ziņas par to, ka Helmanis, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, izkrāpa pašvaldības finanšu līdzekļus, izmantojot ārstniecības iestādes ārsta izsniegtu viltotu darba nespējas lapu. Šī gada februārī veikto krāpniecisko darbību rezultātā pašvaldībai nodarīts zaudējums ne mazāk kā 855 eiro eiro.


Tuvojoties jaunajam mācību gadam, brīvas varētu būt ap 500 pedagogu vakances, informē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Viņa sacīja, ka iepriekšējā nedēļā tiekoties ar pašvaldību pārstāvjiem, tika precizēts trūkstošo skolotāju skaits. Pēc viņas paustā, pašlaik izskatās, ka varētu trūkt ap 500 skolotāju. Ministre pieļāva, ka pedagogu trūkums varētu kļūt par nozares pamata problēmu pēc pieciem gadiem, kad liela daļa aktīvi strādājošo skolotāju - ap 30% līdz 40% - tuvosies pensionēšanās vecumam. 


Turpinām ziņas


Latvijas Zemessardze ar zibakciju "Esmu zemessargs" un svētku pasākumiem piektdien, 23.augustā atzīmēs 28.gadadienu. Zibakcvijas laikā zemessargi ir aicināti ierasties darba vietā kaujas formas tērpos, demonstrējot, cik daudz Latvijā ir zemessargu un radot svētku sajūtu Zemessardzes 28.gadadienā. Pārliecība par tautas pašaizsardzības organizācijas nepieciešamību radās 1991.gada barikāžu dienās. Šo gadu laikā Zemessardze ir izveidojusies par skaitliski lielāko Nacionālo bruņoto spēku struktūru un valsts aizsardzības pamatu. 

Lielākā daļa veikalu Latvijā piedāvā plastmasas maisiņus pie sveramajiem produktiem bez maksas. Tie rada lielu dabas piesārņojumu. Latvijas lielākie pārtikas tirgotāji “Rimi” un “Maxima” neinformē, vai un kad plāno ieviest maksu arī par vieglajiem maisiņiem. Tikmēr Igaunijā “Rimi” plastikāta maisiņi ir maksas. Igaunijas veikalos mazais plastikāta maisiņš maksā 5 centus. Latvijā – neko. 

Un vēl

23.augustā plkst. 17.00 Jēkabpils Tautas nama Baltajā zālē Jēkabpils pilsētas bibliotēka aicina uz Daiņa Ormaņa fotogrāfiju izstādes “Jēkabpilieši Baltijas ceļā” /Baltijas ceļam – 30/ atklāšanu. Fotogrāfs, jēkabpilietis Dainis Ormanis aktīvi piedalījies gandrīz visos Latvijai nozīmīgos pasākumos, iemūžinot tos fotogrāfijās. Bijis arī Baltijas ceļa neaizmirstamo notikumu aculiecinieks, tverot mirkli, kurā Cēsu rajonā Rīgas – Pleskavas šosejas 57. kilometrā Baltijas valstu dzīvajā ķēdē bija sastājušies Jēkabpils pilsētas un rajona ļaudis. 

Atstājiet komentāru