2021.gada 17. septembris

Vaira, Vairis, Vera

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 19.augustā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 19.augustā

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien Jēkabpilī, Zīlānu ielu slēgs satiksmei, sāksies būvdarbi; Kad "PNB bankas" klientiem sāks izmaksāt garantētas atlīdzības? Un Kādas ir sinoptiķu jaunākās prognozes par gaidāmo laiku šonedēļ?

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties; Jēkabpils slimnīcas valdes loceklis Renārs Putniņš atteicies no valdības vadītāja padomnieka amata; Zināms, kuri būs lielākie un kuri mazākie administratīvie centri pēc teritoriālās reformas īstenošanas; un Vai atrastus dokumentus drīkst publicēt sociālajos tīklos, lai atrastu īpašnieku.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Rīgas domē visas dienas garumā norit mēra vēlēšanas;  Ar ko atšķirsies gaidāmā tautas skaitīšana no iepriekšējām? un Darba tirgu rudenī sagaida kāds būtisks jaunums.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien Jēkabpilī, Zīlānu ielu slēgs satiksmei, sāksies būvdarbi; Kad "PNB bankas" klientiem sāks izmaksāt garantētas atlīdzības? Un Kādas ir sinoptiķu jaunākās prognozes par gaidāmo laiku šonedēļ?


Šodien, kā bija plānots, sāksies būvdarbi Jēkabpilī, Zīlānu ielā, posmā no Rīgas līdz Ventas ielai, sākotnēji slēdzot satiksmei ielas posmu no Raiņa līdz Ventas ielai. Pagājušajā nedēļā tika skatīts jautājums par būvdarbu atlikšanu šajā ielas posmā līdz pavasarim. Jēkabpils mērs Aivars Kraps pauda bažas, ka no šodienas, uzsākot būvdarbus Zīlānu ielas posmā no Rīgas līdz Ventas ielai, laika apstākļu dēļ var neizdoties līdz ziemai paveikt tik daudz, lai brauktuvi uz ziemu atstātu tādā stāvoklī, kas garantē normālu piekļuvi namīpašumiem un rosināja darbus pārcelt uz pavasari. Tiekoties ar mēru būvnieki sacīja, ka tādā gadījumā pašvaldībai jālemj par būvniecības termiņa pagarinājumu. Izvērtējot situāciju, secināts, ka no juridiskā viedokļa šādas iespējas nav.  Jēkabpils mēra ierosinājumu neatbalstīja arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kas pārrauga Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu norisi. 

Būvdarbu laikā Zīlānu iela tiks slēgta transporta kustībai. No šodienas noteiktas izmaiņas pilsētas autobusu maršrutos. 3. maršruts novirzīts pa Kurzemes ielu un Ventas ielu, ar pieturvietām pie gājēju satiksmes pārvada. 8. maršruts novirzīts pa Rīgas ielu, Asotes ielu un Daugavpils ielu, ar pieturvietām Rīgas ielā un Asotes ielā. Plašāk par izmaiņām Zīlānu ielas būvdarbu laikā lasiet portālā Radio1.lv.

Šodien Rīgas dome sanāks uz ārkārtas sēdi, lai vēlētu galvaspilsētas mēru. Patlaban Rīgas domes priekšsēdētāja amatam oficiāli izvirzīti divi kandidāti - opozīcijas politiķis Viesturs Zeps (LA) un līdzšinējais domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR). Mēra ievēlēšanai nepieciešama 31 no 60 deputātu balsīm. 

Darbību apturējušās "PNB bankas" klienti garantēto atlīdzību līdz 100 tūkstoši eiro varēs saņemt no ceturtdienas, 22.augusta. Tās izmaksās banka "Citadele". Latvijas rezidentiem, kuriem ir aktīvs konts ar maksājumu karti vai aktīva internetbanka "Citadelē", jāaizpilda pieteikums par garantēto atlīdzību saņemšanu internetbankā vai "Citadeles" filiālē, kā rezultātā personas garantētā atlīdzība tiks pārskaitīta uz šīs personas kontu "Citadelē". Tikmēr Latvijas rezidentiem, kuriem nav konta "Citadelē", jādodas uz šīs bankas filiālēm, lai pēc tam saņemtu naudu ar pārskaitījumu uz jebkuru kontu klienta norādītajā bankā.


Turpinām ziņas


Sestdien, 17. augusta vakarā Krustpils novada Krustpils pagastā izcēlās kūdras ugunsgrēks, kuru dzēst turpināja svētdien. Strādājot notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka degšanas platība ir ap 300 kvadrātmetriem, taču vietām kūdra aizdegusies pat metra dziļumā. Vēlu sestdienas vakarā ugunsgrēku izdevās lokalizēt, taču svētdienas rītā aizvien turpinājās gruzdošo vietu laistīšana, lai gūtu pārliecību, ka degšana neatsāksies. 


Pieteikšanās konkursam par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 16 autobusu maršrutu tīkla daļās laika periodā no 2021.gada līdz 2030.gadam pagarināta par vienu mēnesi. Tādējādi pretendenti piedāvājumu Autotransporta direkcijai varēs iesniegt līdz šā gada 10.oktobrim. Iesniegšanas termiņš pagarināts saistībā ar atsevišķiem tehniskiem precizējumiem maršrutu tīklā, kā rezultātā nepieciešamas korekcijas arī konkursa nolikumā. Plānots, ka iepirkuma rezultāti tiks paziņoti decembrī un līgums uz desmit gadiem ar pārvadātājiem, kuri būs uzvarējuši konkursā, tiks slēgts šā gada decembra otrajā pusē. Šajā konkursā par tiesībām nākamos desmit gadus pārvadāt pasažierus piedalās arī Jēkabpils pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Jēkabpils autobusu parks”.


Un vēl


Šajā darba nedēļā laiks Latvijā kļūs mazliet vēsāks, brīžiem līs, bet brīvdienās mūsu reģionā nostiprināsies anticiklons, kas nesīs sausu, saulainu un siltu laiku, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes. No trešdienas mākoņu kļūs vairāk, brīžiem līs, īpaši Zemgalē un Latgalē, kur iespējams arī stiprs lietus. Temperatūra sasniegs +17..+22 grādus. No ceturtdien laiks kļūs arvien saulaināks un ar katru dienu par kādu grādu siltāks. Brīvdienas paies bez lietus, temperatūra sasniegs +20..+25 grādus, svētdien vietām valsts dienvidos līdz +27 grādiem. Naktis līdz trešdienai būs siltas - temperatūra lielākoties +12..+17 grādi, bet nedēļas otrajā pusē tās kļūs dzestrākas, vietām temperatūra noslīdēs mazliet zem +10 grādiem.

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00


Salas novadā niorit pašvaldības ceļa Baltais Krogs - Strautiņi posma pārbūve. Pamatojoties uz iepirkuma rezultātiem,  darbus veic SIA “VIA”, bet būvuzraudzību - individuālais komersants “CB Tests”. Ceļu būvprojektus izstrādāja  un autoruzraudzību veic SIA „Projekts EAE”. Šī ceļa posma attiecināmās izmaksas - 143 tūkstoši 437 eiro. Pēc būvdarbu pabeigšanas Sēlpils pagastā, SIA “VIA” veiks  ceļa Saulieši - Ķesterāres - Ievu Līči infrastruktūras posma pārbūvi, kura attiecināmās izmaksas - 311 tūkstoši 506 eiro. Paredzēts, ka lauku grants ceļu pārbūves projekti tiks īstenoti šī gada būvdarbu sezonā. 


2018. gadā sadarbības projektā “Daugavas upes baseina ekonomiskā potenciāla attīstības izpētei un veicināšanai “DaugavAbasMalas”” norisinājās Daugavas ūdenstūrisma maršruta izpētes ekspedīcija: ekspedīcijas komanda ar plostiem veica 352 kilometrus, pirmo reizi iekartējot tūrisma ūdensceļu visā upes garumā, tika izstrādāta viegli lietojama, interaktīva Daugavas ūdenstūrisma ceļa karte. Šogad projektā noritēs Daugavas upes baseina ekonomiskā potenciāla attīstības izpētes pasākumi, kas, sadarbojoties pašvaldībām un vietējām rīcības grupām, ietver tematisko fokusa grupu diskusiju ciklu un uz to rezultātu pamata izstrādātu socioloģisko pētījumu. Trešdien, 21. augustā plkst. 11 acina uz diskusiju Pļaviņu novada kultūras centrā. 


Šogad jau 27. reizi notika Latvijas profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu kokapstrādes nozares profesiju profesionālās meistarības konkurss “Krēsls 2019”. Konkurss ilga piecas dienas Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā, un tajā piedalījās arī trīs Aizkraukles Profesionālās vidusskolas audzēkņi — Alens Puriņš, izcīnot 6. vietu, Raimonds Rancāns un Evita Briņķe - 3. vietu. Kopā ar audzēkņiem uz konkursu devās skolotāji — Jānis Madžulis un Māris Rukmanis. 


Turpinām ziņas


Lai godinātu Latvijas brīvvalsts robežsargu un Latvijas brīvības cīnītāju piemiņu, Valsts robežsardze no šodienas, 19. augusta līdz 23. augustam organizē Lāpu skrējienu apkārt Latvijas valsts robežai. Lāpu skrējiena sākums Rīgā, Brāļu kapos pie mūžīgā uguns kur, tiks aizdegtas divas ceļojošās lāpas. Pēc tam abas lāpas uzsāks ceļu apkārt Latvijai – viena Ainažos, otra Kolkas virzienā. Izskrienot maršrutu lāpas atgriezīsies Rīgā. Lāpu skrējiena maršruts  vīsies arī caur Viesītes novadu. Pieturvieta Viesītē  –  ceturtdien, 22. augustā plkst. 17.30 pie Viesītes Sv. Franciska Romas katoļu baznīcas, kur 2017. gadā iestādīti trīs ozoli akcijā “Apskauj Latviju”. Pašvaldība kopā ar skrējiena organizatoriem aicina novada iedzīvotājus atbalstīt un pievienoties skrējienam novada teritorijā.


31. augustā, Kokneses novada Bebru pagasta sporta laukumānorisināsies Ģimenes veselības diena - Sporta svētki Vecbebros. Reģistrēšanās sporta dienai sāksies pulksten deviņos no rīta. Dienas gaitā norisināsies dažādas sporta sacensības – trīscīņā, volejbolā, virves vilkšanā, traktora vilkšanā pa asfalta segumu, jautrajā stafetē. Veselības dienā darbosies arī bērnu stūrītis. Pasākumā notiks arī vingrojumi muguras veselībai fizioterapeita vadībā. 


Un vēl


Krustpils novada pašvaldība informē, ka tās administratīvajā teritorijā – Mežāres ciematā un Kūku pagastā notiks zemessargu mācības no 24.  līdz 25. augustam un no  27. līdz 29. septembrim.
Mācību laikā pārvietosies militārā tehnika un tiks izmantota salūtmunīcija. Iedzīvotājus lūdz  izturēties ar sapratni pret zemessargu mācībām, kuru mērķis ir pilnveidot zemessargu iemaņas zemessardzes uzdevumu pildīšanā. Mācībām noslēdzoties, 29. septembrī Mežāres ciemā ir plānota militārās tehnikas un ieroču demonstrēšana.



Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties; Jēkabpils slimnīcas valdes loceklis Renārs Putniņš atteicies no valdības vadītāja padomnieka amata; Zināms, kuri būs lielākie un kuri mazākie administratīvie centri pēc teritoriālās reformas īstenošanas; un Vai atrastus dokumentus drīkst publicēt sociālajos tīklos, lai atrastu īpašnieku.


Augusta sākumā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ārštata padomnieks veselības jautājumos Renārs Putniņš kļuva par Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes locekli, un savas aizņemtības dēļ viņš pagājušajā nedēļā atbrīvots no amata premjera birojā. Kā skaidro pats Putniņš, patlaban Jēkabpils slimnīcas valdes locekļa amatā ir daudz pienākumu, tajā skaitā medicīniska un administratīva rakstura, kā rezultātā viņš nevarētu 100% apmērā veltīt sevi darbam premjera birojā. Padomnieka darbs, pēc Putniņa paustā, esot ļoti atbildīgs, turklāt veselības nozarē gaidāmas lielas reformas, kas tikai nozīmētu darba apjoma palielināšanos, un, ņemot vērā Putniņa aizņemtību, ar viņa konsultācijām Kariņš nevarētu rēķināties. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.


Vairāku augstskolu un institūtu vadošās amatpersonas parakstījušas Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam adresētu vēstuli ar aicinājumu nepieļaut politisku iejaukšanos augstskolu demokrātiski pieņemtos lēmumos, tai skaitā arī lēmumā par Indriķa Muižnieka ievēlēšanu Latvijas Universitātes rektora amatā. Kā ziņots, bija plānots, ka valdība rīt, 20.augustā, lems par Latvijas universitātes rektora Indriķa Muižnieka apstiprināšanu amatā, tomēr Ministru kabineta sēdes darba kārtībā šis jautājums pagaidām vēl nav iekļauts.


Darbību apturējušās "PNB bankas" jaunie īpašnieki vēlas ieguldīt kredītiestādē 146 miljonus eiro, liecina svētdienas vakarā bankas interneta mājaslapā publicētais paziņojums. Bankas jaunie īpašnieki un valde esot apņēmušies apstrīdēt jebkādas Latvijas tiesās vērstās prasības kredītiestādes atzīšanai par maksātnespējīgu.


Turpinām ziņas


Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reformas ieviešanas pašvaldību administratīvo centru lielums variēs no 2 tūkstoši iedzīvotāju līdz 632 tūkstoši iedzīvotāju, liecina VARAM publicētais konceptuālais ziņojums par administratīvi teritoriālo reformu.
Vislielākais administratīvais centrs būs Rīga ar 632 tūkstoši 614 iedzīvotājiem, otrs lielākais - Daugavpils -, kurā iedzīvotāju skaits sasniegs 82 tūkstoši 604 cilvēkus, savukārt trešais lielākais administratīvais centrs pēc reformas būs Liepāja, kurā dzīvo 68 tūkstoši 945 cilvēki. Tikmēr  par vismazāko administratīvo centru kļūs Ulbroka ar 2 tūkstoši 760 iedzīvotājiem, Valka ar 4 tūkstoši 573 iedzīvotājiem un Ķekava, kurā dzīvo 5 tūkstoši 134 cilvēki.


Zemgalē par lielāko administratīvo centru kļūs Jelgava, kurā šobrīd dzīvo teju 56 000 cilvēku, Jēkabpils ar 22 076 iedzīvotājiem un Tukums, kurā iedzīvotāju skaits sasniedz 17 000. Savukārt mazākie administratīvie centri Zemgalē - Aizkraukle, Bauska un Dobele. Aizkrauklē šobrīd dzīvo apmēram 7000 cilvēku, Bausku par mājvietu izvēlējušies 8405 iedzīvotāju, bet Dobeli - 8995 cilvēku.


Latgalē par lielāko administratīvo centru kļūs arī otrs lielākais administratīvais centrs Latvijā – Daugavpils. Otrajā vietā - Rēzekne, savukārt trešajā - Ludza. Iedzīvotāju skaits šajās pilsētās sasniedz attiecīgi 27 tūkstoši 820 un 7 tūkstoši 777 cilvēku. Mazākie administratīvie centri Latgalē būs Balvi, kur šobrīd dzīvo 6 tūkstoši 73 cilvēku, Preiļi ar 6 tūkstosī 340 iedzīvotājiem un Līvāni, kurā iedzīvotāju skaits sasniedz 7 tūkstoši 203 cilvēkus.



Un vēl


Lai gan likums liek savus personu apliecinošos dokumentus rūpīgi sargāt, nereti cilvēki pasi vai ID karti tomēr pazaudē. Tādos gadījumos ir nekavējoties jāziņo tā izdevējiestādei, proti, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, vai arī Valsts policijai, Valsts robežsardzei. Ja dokuments pazaudēts ārvalstīs, tad par to jāziņo Latvijas vēstniecībai. Savukārt, ja ir gadījies atrast svešu dokumentu, tas ir jānes uz izdevējiestādi vai tuvāko Valsts policijas iecirkni. Valsts policijas pārstāvji norāda, ka nekādā gadījumā nedrīkst šo dokumentu un fotogrāfiju ar to publicēt kādā sociālajā tīklā, lai atrastu īpašnieku, jo tas ir personas datu regulas pārkāpums un par to var nākties atbildēt saskaņā ar likumu.




Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Rīgas domē visas dienas garumā norit mēra vēlēšanas;  Ar ko atšķirsies gaidāmā tautas skaitīšana no iepriekšējām? un Darba tirgu rudenī sagaida kāds būtisks jaunums.


Partijas "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai!" tomēr radušas kompromisu un parakstījušas koalīcijas līgumu, šodien pēc abu frakciju kopsēdes paziņoja partiju pārstāvji. Līdz ar to, par Gods kalpot Rīgai mēra amata kandidātu Oļegu Burovu šodien kopumā sola balsot 35 deputāti - 11 Gods kalpot Rīgai un 17 "Saskaņas" deputāti, kā arī četri "Neatkarīgo deputātu frakcijas" un trīs deputātu bloka "Rīgai!" pārstāvji. Iespējams jau šovakar būs zināms jaunā Rīgas mēra vārds.


Par galveno Latvijas sabiedrībā risināmo problēmu vairums iedzīvotāju nemainīgi atzīst ekonomiku, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad pavasarī iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, kādas problēmas - morālās vai ekonomiskās - Latvijas sabiedrībā būtu jārisina pirmām kārtām. Vairākums jeb 76% iedzīvotāju uzskata, ka primāri būtu jārisina ekonomiskās problēmas. 

Apvienotajai Karalistei izstājoties no Eiropas Savienības bez vienošanās, Latvijas iemaksas ES budžetā 2020.gadā varētu augt par 23,27 miljoniem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā. Pēdējos gados Latvijas iemaksas ES budžetā veido aptuveni 250 miljonus eiro gadā.

Turpinām ziņas


Kases aparātu reformā ievērojams progress - uzņēmumi šobrīd uz jaunām prasībām atbilstošiem kases aparātiem nomainījuši lielāko daļu – 84 % iekārtu un Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav konstatējis nevienu iejaukšanos jauno kases aparātu datos. Pāreja uz jaunām iekārtām gan varēja būt straujāka, atzīst VID. Dienestā pieļauj, ka uzņēmēji nevēlas mainīt vecos kases aparātus pret jaunajiem un tos lietot līdz pēdējam iespējamam termiņam, jo jaunajās iekārtās nav iespējams iejaukties un, manipulējot ar datiem, krāpties ar nodokļiem.


Atšķirībā no iepriekšējās reizes, pēc diviem gadiem gaidāmajā nākamajā tautas skaitīšanā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) izmantos tikai dažādos reģistros pieejamo informāciju, pilnībā atsakoties no iedzīvotāju aptaujām. Plānots uzskaitīt dažādus faktus par iedzīvotājiem un viņu mājokļiem, bet vairs neskaidros, piemēram, latviešu valodas prasmes un mājās runāto valodu. Tautas skaitīšana 2021. gadā būs pilnībā balstīta uz reģistriem. Tas nozīmē, ka intervētāji vairs neies pie cilvēkiem uz mājām, tāpat iedzīvotāji netiks apzvanīti un nebūs aptaujas internetā. Datus statistikas pārvalde iegūs un apkops no 37 dažādiem valsts reģistriem, piemēram, Iedzīvotāju reģistra, Valsts ieņēmumu dienesta, Studentu reģistra un citiem.


Un vēl


Darba tirgu rudenī sagaida kāds būtisks jaunums. Darba devējiem būs iespēja tiešsaistē meklēt darbiniekus, veicot arī virtuālās intervijas. Nodarbnātības valsts aģentūras direktore vietniece Kristīne Stašāne informē, ka Nodarbinātības valsts aģentūra pirmo reizi rīkos tiešsaistes vakanču gadatirgu. Aģentūra uzrunājusi visus tos darba devējus, kuri darba ņēmējam sola vismaz 1000 eiro lielu atalgojumu.

Atstājiet komentāru