2021.gada 17. septembris

Vaira, Vairis, Vera

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 31.jūlijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 31.jūlijā

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Kā mēneša laikā mainījušies politisko partiju reitingi? Šodien amatā apstiprinās Jēkabpils slimnīcas jauno vadību; un Kādas ir sinoptiķu jaunākās prognozes par laiku nedēļas nogalē?

Radio1 Preiļu novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:«Brexit» bažu dēļ turpina krist mārciņas vērtība; Pret pašvaldību reformu Salas novadā savākti 584 iedzīvotāju paraksti; un Ķezbere atkāpsies no mediju uzrauga vadītājas amata

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Stradiņa slimnīca saņēmusi spridzināšanas draudus; notiek evakuācija; Kāda ir reģionālās nozīmes maršrutu tīklā prognozētā cena turpmākajiem desmit gadiem? Un Cik droši un pasargāti internetā finanšu jomā jūtas Latvijas iedzīvotāji?

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Kā mēneša laikā mainījušies politisko partiju reitingi? Šodien amatā apstiprinās Jēkabpils slimnīcas jauno vadību; un Kādas ir sinoptiķu jaunākās prognozes par laiku nedēļas nogalē?

Ja vēlēšanas notiktu rīt, Latvijas pilsoņi savas balsis atdotu par "Saskaņu", "Jauno Vienotību" un ZZS, liecina jūlija pirmajā pusē pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktā pētījumu centra "SKDS" aptauja. 

Populārākās partijas godu jūlijā joprojām saglabā "Saskaņa", bet jau trešo mēnesi tās reitingi krīt – jūlijā par šo partiju balsot gatavi ir 14,7% vēlētāju – par 1,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Kritums ir arī otrajai šobrīd populārākajai partijai – premjera "Jaunajai Vienotībai". Par šo partiju apvienību jūlijā balsotu 8,5% vēlētāju, kas ir par dieviem procentpunktiem mazāk nekā mēnesi pirms tam. Trešo vietu partiju reitingos ar 7,6% jūlijā iekarojusi opozīcijā esošā ZZS. Šai partijai, salīdzinot ar jūniju, 1,3 procentpunktu kāpums. Tai seko Nacionālā apvienība, kurai balsi atdot gatavi 6,3% vēlētāju un tas ir 1,4 procentpunktu kritums.

Mazāks atbalsts, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir arī "Attīstībai/Par!". Par šo politisko spēku balsot šomēnes bija gatavi 5,7%. Nedaudz audzis vēlētāju atbalsts Jaunajai konservatīvajai partijai. Šomēnes par to gatavi balsot 5% vēlētāju, kas ir par 0,4 procentpunktu vairāk nekā iepriekš. Neliels kāpums ir arī Saeimā neiekļuvušajām Latvijas reģionu apvienībai un Latvijas Krievu savienībai. Par tām balsot gatavi ir attiecīgi 3,6% un 2,3% respondentu.

No Saeimā netikušajām partijām kritums ir "Progresīvajiem", kuriem šomēnes savu balsi sola 2,1% aptaujāto iedzīvotāju. Desmitajā vietā ierindojas valdošajā koalīcijā ietilpstošā "KPV LV". Par to šomēnes gatavi balsot 1,6% vēlētāju, kas ir par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš. Audzis arī to vēlētāju skaits, kuri apgalvo, ka vēlēšanās nepiedalītos – jūlijā šādu atbildi devuši 19,9%, bet to, kam atdot savu balsi, nezināja 22,2% potenciālo vēlētāju.

Turpinām ziņas

Šodien pulksten vienos dienā ir sasaukta SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” kopsapulce, kuras darba kārtībā iekļauts jautājums par slimnīcas valdes priekšsēdētaja un valdes locekļa apspirināšanu. Plānots, ka pēc valdes kopsapulces notiks preses konference. Jau ziņots, ka par SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" valdes locekļiem izvēlēti Nacionālajā veselības dienesta (NVD) Kontroles un uzraudzības departamenta direktore Margarita Meļņikova un praktizējošs ārsts-neiroķirurgs, Ministru prezidenta ārštata padomnieks veselības jautājumos Renārs Putniņš. 

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) stiprināšana jāveic, attīstot ne tikai tādas lielas bāzes kā Ādažos, bet arī vērība jāpievērš reģioniem, jo īpaši Latgalei, kurā bruņotie spēki izvietoti pie Latvijas un arī visas Eiropas Savienības ārējās robežas. Tā vakar, apmeklējot savas pirmās militārās mācības, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits. Jaunveidotais Zemessardzes 36. Latgales bataljons ir īpašs ar to, ka tā ir pirmā vienība Latgalē, kurā plecu pie pleca dien ne tikai zemessargi, bet arī profesionālā dienesta karavīri. Prezidents vizītē iepazinās arī ar zemessargu sadzīves apstākļiem un bruņojumu, kā arī  izteica pateicību jaunajiem zemessargiem par dienestu.


Jaunais vēstnieks ASV būs Māris Selga, kurš iepriekš bija Latvijas vēstnieks Ķīnā. Selga Latvijas vēstnieka ASV amatā nomainīs Andri Teikmani, kurš vēl pirms pilnvaru termiņa beigām atstāja amatu, lai kļūtu par Valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītāju.

Un vēl


Nedēļas otrajā pusē laiks Latvijā kļūs siltāks un temperatūra daudzviet pēcpusdienās kaut uz brīdi sasniegs vismaz +20 grādus, liecina prognozes. Debesis joprojām bieži aizklās mākoņi, tomēr līs maz un tikai vietām. Piektdien un sestdien var dažviet būt arī pa kādam negaisam. Saglabāsies ziemeļu vēji, bet lielākoties tie būs lēni. Gaisa temperatūra naktīs pazemināsies līdz +7..+12 grādiem, pēcpusdienās gaiss iesils līdz +18..+23 grādiem. Nākamnedēļ laiks, visticamāk, kļūs vēl mazliet siltāks, īpaši naktis, taču līs biežāk, nedēļas otrajā pusē pastāv stipru lietavu risks.


Radio1 Preiļu novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Preiļu novada pašvaldība veiks Preiļu parka dīķu un kanālu tīrīšanu. 22. jūlijā Preiļu parka dīķī tika izmēģināts pagājušā gada novembrī iegādātais aprīkojums Preiļu parka dīķu un kanālu tīrīšanai – uz pontona uzstiprināms dūņu sūknis un niedru pļāvējs. Aprīkojuma piegādātāja SIA “Flo-tex” speciālisti  apmācīja divus Preiļu parka darbiniekus darbam ar aprīkojumu, vienlaikus izmēģinot to parka apstākļos. Šogad dīķu tīrīšanu tiek plānots veikt rudenī. Aprīkojumu Preiļu novads iegādājās projektā „Ekotūrisma attīstība Latvijā un Lietuvā izmantojot ūdens resursus” un tas dos iespēju pakāpeniski attīrīt Preiļu parka dīķus un kanālus, pamazām atjaunojot ūdensteci un dīķu–kanālu sistēmu. Aprīkojuma izmaksas ir 9 tūkstoši 170 eiro.


Tuvojas noslēgumam projekta Preiļu novada pašvaldības ēkas energoefektivitātes uzlabošana.  
Jūlija sākumā ekspluatācijā tika pieņemti Preiļu novada pašvaldības ēkas Rēzeknes ielā 26 renovācija. Projektā ēkā veikta fasādes, jumta un cokola siltināšana, sienu siltināšana zem zemes līmeņa, logu un ārdurvju nomaiņa, pilna apkures sistēmas rekonstrukcija, ēkas gaismas ķermeņu modernizācija. Ēkā izbūvēta zibens aizsardzība un lietus kanalizācija, veikta labiekārtošana. Projekta ietvaros ēkā ir izbūvēts arī pacēlājs, lai iedzīvotājiem nodrošinātu vides pieejamību ēkas 2. stāvam. Projekta kopējās izmaksas 399 tūkstoši 466 eiro. 


Preiļu novada pašvaldība aicina ikvienu - uzņēmumus, iestādes, dienestus, Preiļu pilsētas iedzīvotājus un viesus – piedalīties Preiļu pilsētas svētku gājienā 17. augustā. Apvienojoties draugu, radu un kaimiņu saimēs, kuplināt svētku gājienu! Šī gada svētku moto ir - Preiļi pasaku zīmē. Oriģinālākos gājiena noformējumus gaida pārsteigums. Dalība svētku gājienam jāpiesaka līdz 9.augustam Preiļu kultūras centrā.  Kontaktpersona – Ināra Urča, e-pasta adrese: kcentrs@preili.lv , tālrunis 29235318.


Preiļu pilsētas svētku organizatori aicina atsaukties jauniešus, kuri vēlas kā brīvprātīgie iesaistīties savas pilsētas svētku svinību organizēšanā. Lai nodrošinātu veiksmīgu svētku norisi, tiek aicināti brīvprātīgie, kuriem piemīt augsta atbildības sajūta un vēlme palīdzēt. Iepriekšējā pieredze brīvprātīgo palīgu lomā nav obligāta. Brīvprātīgo uzdevumi: izstādes uzraudzīšana, svētku koordinēšana, svētku noformēšana. Minimālais brīvprātīgā vecums - 13 gadi.

Turpinām ziņas


Preiļu novada Labklājības pārvaldes Dienas aprūpes centrs piektdienās aicina uz radošajām nodarbībām bērnus no 7 līdz 12 gadiem. Pirmā nodarbība norisināsies 2. augustā. Vairāk informācijas, zvanot Lienei, tālrunis 28366650. 


No 5. augusta Preiļos sākas nūjošanas nodarbības  ar fizioterapeitu. Notiek dalībnieku reģistrācija. Sīkāka informācija SIA “Preiļu slimnīca” Rehabilitācijas nodaļā, tālrunis 650 37748.


11. augustā jau 16. reizi Preiļos notiks Holokausta upuru piemiņas pasākums, kurā  piedalīsies Preiļu Goda pilsonis Dāvids Zilbermans ar dēliem Emīlu un Gabrielu no Ņujorkas (ASV) . Ebreju tradicionālo lūgšanu pasākumā izpildīs Latvijā pazīstamais dziedātājs, kantors, pedagogs, kultūras darbinieks, Maksa Goldina biedrības „Ebreju kultūras mantojums” valdes priekšsēdētājs Vlads Šuļmans. Tradicionāli pasākumā piedalīsies Preiļu Holokausta upuru memoriāla un piemiņas arkas ebreju kopienai Preiļos arhitekts Sergejs Rižs. Sadarbībā ar Rēzeknes klezmeriem (vadītājs Vitālijs Čačis) Preiļu kultūras namā apmeklētājus priecēs ebreju tradicionālās mūzikas koncerts “Ebreju kvartāla vecās melodijas”, kurā šogad piedalīsies solisti no Harkovas ( Ukraina).


Un vēl par kultūras un atpūtas pasākumiem

Aizkalnes Tautas nams un Raiņa muzejs “Jasmuiža” 2. augustā plkst. 21.00 aicina uz brīvdabas kino vakaru. Raiņa muzeja “Jasmuiža” pagalmā notiks Latvijas simtgades filmas “Mērijas ceļojums” seanss un tikšanās ar filmas scenārija autori un režisori Kristīni Želvi. Vakara gaitā darbosies brīvdabas kafejnīca. Savai labsajūtai aicina ņemt līdzi siltu pledu. Lietus gadījumā pasākums notiks muzeja telpās. Ieeja par ziedojumiem.


10. augustā norisināsies ģimenes diena atpūtai ar bērniem Preiļu pilsētas pludmalē aktīvās atpūtas festivālā  “KIDS WONDERLAND”. Apmeklētājusi gaida Jautras un interesantas aktivitātes visas dienas garumā, visām vecuma grupām. Visi būs aicināti piedalīties Ģimenes stafetē. Biļetes, vairāk info un pieteikšanās ĢIMEŅU STAFETEI  mājaslapā: www.kidswonderland.lv .


Līdz 7. septembrim Preiļu Galvenajā bibliotēkā var apskatīt izstādi “Pastkastes stāsts” un  Aritas Strodes-Kļaviņas fotogrāfiju izstādi “Neērtie bērni”. 




Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:«Brexit» bažu dēļ turpina krist mārciņas vērtība; Pret pašvaldību reformu Salas novadā savākti 584 iedzīvotāju paraksti; un Ķezbere atkāpsies no mediju uzrauga vadītājas amata


Mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā šī gada jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, pieaudzis par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 0,8%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 3,6%, autodegvielas – pieauga par 1%. Salīdzinot ar 2018.gada jūniju, vislielākais apgrozījuma kāpums bija nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā pārdod nepārtikas preces un apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā. Savukārt vislielākais apgrozījuma kritums bija farmaceitisko un medicīnisko preču, kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā.

Pārmaiņas jaunajā sezonā sagaida Nacionālā teātra ēka – tajā drīzumā tiks pabeigti remontdarbi. Taču, lai teātris atbilstu jaunākajām tendencēm, taps jauna piebūve, kura varētu izmaksāt 30 līdz 35 miljonus eiro. Plānots, ka pēc metu konkursa noslēgšanās jaunās piebūves projektēšana notiks apmēram divus gadus. Piebūves būvniecība varētu sākties 2022. gadā, kad būs arī beidzies nomas līgums ar tenisa kortu esošo apsaimniekotāju .

Lielbritānijas sterliņu mārciņas vērtība nokritusi līdz zemākajam punktam vairāk nekā divu gadu laikā. Kritums tiek saistīts ar bažām par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības bez vienošanās. Pesimisms īpaši pieaudzis pēc premjera Borisa Džonsona viesošanās Skotijā, kur viņu asi kritizēja Skotijas pirmā ministre. Britu sterliņu mārciņas vērtība nokritusies līdz 1,1 eiro, kas ir sliktākais rādītājs pēdējos 28 mēnešos. Pirms "Brexit" referenduma rezultāta mārciņa maksāja vairāk nekā  1,4 eiro. 


Ukrainas tiesa devusi rīkojumu arestēt Krievijas tankkuģi, kuru aizturēja pagājušajā nedēļā par Ukrainas karakuģu bloķēšanu pērnajā novembrī Kerčas šaurumā. Vakar izmeklētāji atsavināja dokumentus, kas atradās uz kuģa, un nopratināja desmit apkalpes locekļus. Vēlāk Ukrainas varasiestādes atbrīvoja kuģa apkalpi un ļāva tai atgriezties Krievijā, bet pašu tankkuģi neatbrīvoja.

Turpinām ziņas

Salas novadā savākti 584 iedzīvotāju paraksti pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzīto administratīvi teritoriālo reformu, liecina informācija Salas novada pašvaldības mājaslapā. Salas novada dome pēc tikšanās ar VARAM pārstāvjiem lēma neatbalstīt VARAM izstrādāto pašvaldības administratīvi teritoriālās reformas modeli. Deputāti uzskata, ka ministrijas sagatavotie dati nepierāda lielo novadu straujāku attīstību, salīdzinot ar mazajiem, kas ir iecerētās reformas pamatarguments visas valsts attīstībai.  Vienlaikus pašvaldība informēja, ka biedrība "Holista" ir iesniegusi 584 iedzīvotāju, kuri neatbalsta VARAM izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas variantu, parakstus. 

Iesaistoties Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas projektā, Neretas novada pašvaldība plāno renovēt Neretas kultūras namu un būvēt brīvdabas estrādi Mazzalvē. Pašvaldība plāno atjaunot brīvdabas estrādi Mazzalves pagastā, renovēt telpas Neretas kultūras namā un izveidot aušanas studijas 3D ekspozīciju "Iemācies aušanas mākslu". Tāpat tiks organizēti starptautiski semināri, plenēri un meistarklases, notiks tūrisma un kultūras profesionāļu apmācības, kā arī amatnieku, uzņēmēju un dizaineru sadarbības radošā darbnīca. Neretas novada daļa projektā ir 165 241 eiro, tai skaitā 90% Eiropas Savienības atbalsts 148 717 eiro.

Un vēl
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Dace Ķezbere pieņēmusi lēmumu atkāpties no amata. To viņa atzina sarunā ar Latvijas Radio. Ķezbere pastāstīja, ka atkāpties plāno septembrī, kad no atvaļinājuma atgriezīsies Saeima, kurai būs jāizskata viņas iesniegums.Šādu lēmumu padomes priekšsēdētāja pieņēmusi pēc tam, kad vairāki Saeimas deputāti, lielākoties no Jaunās konservatīvās partijas, nav slēpuši vēlmi kā pirmo no darba atbrīvot tieši mediju uzrauga vadītāju Ķezberi.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Stradiņa slimnīca saņēmusi spridzināšanas draudus; notiek evakuācija; Kāda ir reģionālās nozīmes maršrutu tīklā prognozētā cena turpmākajiem desmit gadiem? Un Cik droši un pasargāti internetā finanšu jomā jūtas Latvijas iedzīvotāji?

Trešdien plkst. 13.44 saņemti anonīmi spridzināšanas draudi Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā. Nekavējoties uzsākta sadarbība ar Valsts policiju, VUGD, NMPD un citām ārstniecības iestādēm. Slimnīcā izsludināts ārkārtas stāvoklis, uzsākta pacientu evakuācija, apturētas plānveida operācijas, kā arī apturēta pacientu uzņemšana un apmeklēšana. Smagā stāvoklī esošie pacienti tiek pārvietoti uz citām ārstniecības iestādēm, savukārt tie, kuru veselības stāvoklis atļauj, nekavējoties tiek izrakstīti ar rekomendācijām ārstēšanai mājās. Situācija tiek kontrolēta - Valsts policija, zemessardze un sapieri uzsākuši darbu pie draudu novēršanas. Slimnīca aicina pēc iespējas ātrāk savu personīgo transportu evakuēt no slimnīcas teritorijas.



Būtu loģiski daļu no pašvaldību finansējuma veidot ne tikai pēc iedzīvotāju dzīvesvietas, bet arī darba vietas, intervijā Latvijas Radio sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Pašvaldību finanšu sistēma ir jāreformē, un attiecīgs uzdevums dots Finanšu ministrijai. Viņš norādīja, ka vairumā Eiropas valstu pašvaldību finansējums nav atkarīgs tikai no nodokļu ieņēmumiem, bet ir arī “funkciju finansējuma daļa”.


Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosina sākt kriminālvajāšanu pret trim personām par nelikumīgām darbībām ar pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" degvielas kartēm. Šajā lietā aizdomās tur arī “Rīgas satiksmes” bijušo Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu. KNAB izplatītā infografikā izriet, ka “Rīgas satiksmes” amatpersona deva pašvaldības uzņēmuma degvielas kartes divām fiziskajām personām, kuras pildīja degvielu privātajos transportlīdzekļos. Tādējādi “Rīgas satiksme” apmaksāja degvielu privātajām vajadzībām, nevis uzņēmuma autotransportam.

Turpinām ziņas

Autotransporta direkcijas (ATD) izsludinātā iepirkuma konkursa par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā prognozētā cena desmit gadiem ir 447 miljoni eiro, liecina Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) publicētā informācija. Reģionālo maršrutu tīkls sadalīts 16 lotēs jeb maršruta tīkla daļās. Tajā skaitā  Jēkabpils, Preiļu un Līvānu lotē gadā paredzēti pārvadājumi četru miljonu kilometru garumā.

Pērn Latvijā reģistrēti 9 tūkstoši 134 ugunsgrēki, kuros cieta 302 cilvēki, bet gāja bojā 81. No visiem ugunsgrēkiem 2 087 jeb gandrīz 23% bija izcēlušies tieši dzīvojamās mājās, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dati. Dienestā secināts, ka analizējot šos ugunsgrēkus, vairumā gadījumu degšanas platības ir ļoti nelielas – tās nepārsniedza vienu kvadrātmertru, turklāt izcelšanās vieta biežāk bijusi virtuve.


Un vēl

Divas trešdaļas jeb 64% Latvijas iedzīvotāju ir personiski saskārušies ar krāpniecības mēģinājumiem e-pastā, telefoniski vai sociālajos tīklos, bet 20% krāpnieku noskatīto upuru arī iekrituši viņu tīklos, piedzīvojot finansiālus zaudējumus, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja . Saskaņā ar aptaujas rezultātiem lielākoties viltus piedāvājumi tiek saņemti e-pastā (45%), savukārt sociālajos tīklos un telefonu zvanu formātā – divkārt retāk. Bankā norāda, ka kopumā vien ceturtā daļa iedzīvotāju jūtas pilnībā zinoši un kompetenti jautājumos par finanšu drošību internetā.

Atstājiet komentāru