2024.gada 16. aprīlis

Alfs, Bernadeta, Mintauts

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 26.jūlijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 26.jūlijā

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Pārtrauc darba attiecības ar Latvijas dzelzceļa vadītājiem; Valsts ieņēmumu dienestā arhībīskaps Stankevičs pratināts piecas stundas; un Francijā uzziedējuši lavandu lauki.

Līvānu novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Starptautiskais valūtas fonds prognozē, ka līdz 2050. gadam Latvija var zaudēt trešdaļu no darbaspēka; OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijā darbosies arī divi prokurori; un Jūlija noslēgumā karstumu nomainīs vēss laiks.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Alsungā deputāti pamet telpu apspriedes laikā par pašvaldību reformu; Krustpils novadā pagājušajā naktī satiksmes negadījumā bojā gājis gājējs; un Vai Latvijas iedzīvotāji ir apmierināti ar savu dzīvesvietu?

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Pārtrauc darba attiecības ar Latvijas dzelzceļa vadītājiem; Valsts ieņēmumu dienestā arhībīskaps Stankevičs pratināts piecas stundas; un Francijā uzziedējuši lavandu lauki.

Pieaugot vidējai algai, nākamgad pieaugs arī deputātu atalgojums, kam 2020.gada Saeimas budžetā plānoti papildu 268 tūkstoši eiro. Plānots, ka deputāta mēnešalga nākamgad pieaugs no 2963 līdz 3125 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb par 5,5%. Attiecīgā summa aprēķināta atbilstoši likumam par deputātu bāzes mēnešalgu, aktuālo vidējo algu 976 eiro apmērā reizinot ar koeficientu 3,2.

Valsts AS “Latvijas dzelzceļš” padome vakar noslēdza vienošanos par darba attiecību izbeigšanu ar LDz valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu un valdes locekli Aivaru Strakšas. Darba attiecības tiek izbeigtas ar 12.augustu. Padome arī iecēla LDz valdē divus pagaidu locekļus – Māri Kleinbergu un Andri Lubānu. Uzņēmuma valdē darbu turpinās Ēriks Šmuksts un Ainis Stūrmanis. Latvijas dzelzceļa padome sola nekavējoties sākt darbu, lai rīkotu konkursu uz uzņēmuma valdes locekļu amatiem. Šim procesam plānots piesaistīt profesionālu personāla atlases kompāniju.

Jaunais Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons vakar uzrunā izvirzījis ultimātu Briselei, paziņojot, ka Londona vēlas pārstrādāt breksita vienošanos vai arī izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) notiks bez vienošanās. Jaunais britu premjers pauda cerību, ka ES līderi piekritīs mainīt vienošanos, ko Meja panāca ar Briseli par nosacījumiem Lielbritānijas aiziešanai no bloka, bet parlaments neapstiprināja. Džonsons pavēstīja, ka jaunās valdības galvenā prioritāte būs sagatavošanās iespējamajam bezvienošanās breksitam, ja līdz 31.oktobrim neizdosies vienoties ar ES.

Turpinām ziņas

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome vakar  konceptuāli atbalstīja Latvijas Radio prasību steidzamības kārtā piešķirt 100 tūkstoši eiro no valsts budžeta radio kapacitātes stiprināšanai. Vienlaikus padome Latvijas Radio lūdza līdz otrdienai, 30.jūlijam, iesniegt precīzu detalizāciju par nepieciešamā finansējuma izlietošanas mērķiem, jo patlaban iesniegtā informāciju padomi neapmierināja.

Valsts ieņēmumu dienestā pēc kratīšanām, kas jūnijā tika veiktas vairākās Latvijas Romas katoļu baznīcas draudzēs, vairāk nekā piecas stundas pratināts arhibīskaps – metropolītu Zbigņevs Stankevičs. Viņšs intervijā Latvijas radio pauda neizpratni, kāpēc VID, kas, pēc publiski pieejamās informācijas, kratīšanas varētu būt veicis aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas karuseļshēmām, vērsies nevis pret šo shēmu autoriem, bet gan pret parastiem baznīcas darbiniekiem un garīdznieku, kurš iegādājies automašīnu. Turklāt, ja VID parādījušās aizdomas par ziedojumu uzskaites nepilnībām, tas nevis ievērojis paša deklarēto principu "konsultē vispirms" un aicinājis nepilnības novērst, bet gan ķēries pie bargām metodēm.  Pēc garīdznieka teiktā, notikušais esot vērtējams kā ticīgo cilvēktiesību pārkāpums.

Un vēl

Francijā uzziedējuši pasakainie lavandu lauki Valensolē, kas no pasaules malu malām vilina tūristus. Francijas dienvidos lavandas audzēšana ir ļoti populāra. Lavandu lauku ierasti zied un priecē apmeklētājus ik vasaru. No lavandām iegūto ekstraktu Francijā izmanto smaržu ražošanai, kā arī farmakoloģijai.

Līvānu novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Līvānu novada dome kā projekta vadošais partneris no  19. līdz 21. jūlijam realizēja ES programmas “Eiropa pilsoņiem” projektu "Aktīvs iedzīvotājs – Attīstītai Eiropai". Projektā norisinājās vairākas aktivitātes, kurās piedalījās dalībnieki no projekta sadarbības partneriem – Lietuvas (Ukmerģes pašvaldība), Polijas (Tarnowo Podgórne pašvaldība) un Smiltenes pašvaldība (Latvija). 20.jūlijā Līvānu novada Kultūras centrā norisinājās konference "Aktīva un demokrātiska sabiedrība – Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības pamats". To atklāja Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs, un Andris Kužnieks, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vietas izpildītājs. Konferences laikā sadarbības partneri dalījās ar savu pieredzi, kā ES projekti uzlabo demokrātisko iesaisti un pilsonisko līdzdalību”, par veiksmīga komunikāciju ar sabiedrību un tās līdzdalības iespējām, biedrības Baltā māja pieredzi, kā arī par tēmu - “Līvāni – aktīva pašvaldība aktīviem iedzīvotājiem”. Projektā iegūtā informācija tiks izmantota pašvaldību ikdienas darbā komunikācijai ar iedzīvotājiem. Kopējās projekta izmaksas ir 7 tūkstoši 560 eiro.

Sestdien, 20. jūlijā, Līvānos, JIC „Kvartāls”  20tajos. Līvānu sporta svētkos „Mēs to varam!” norisinājās projekta „Latvijas spēcīgākā pilsēta” 4. sacensību posms. Sacensības atklāja un pilsētas iedzīvotājiem piemēru parādīja Līvānu novada sporta organizatore, sporta entuziaste, Mārīte Vilcāne, 20kg smagu stieni uzspiežot 25 reizes, tādējādi pilsētas kopējam rezultātam pievienojot pirmos 500kg.  Līvāni šogad ir pārspējuši savus iepriekšējo gadu rezultātus, kopīgiem spēkiem paceļot 112 tūkstoši 90kg. Līvāni spēcīgāko pilsētu sacensībā ir pārspējuši Rīgu un Saulkrastus. Plašāk par spēcīgākās pilsētas sacensībām Līvānos lasiet pašvaldības mājaslapā livani.lv. 

SIA “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” ar ES struktūrfondu finansējumu īsteno projektu “Līvānu ūdenssaimniecības attīstības III kārta”. Būvniecības darbu veicējs SIA “Jēkabpils PMK” ir pabeidzis projektēšanu un uzsācis sadzīves kanalizācijas notekūdeņu savākšanas tīklu izbūvi sekojošās Līvānu pilsētas ielās: Domes ielā (posmā no tradīciju laukuma uz pussalu); Rīgas ielā (posmā no Grīvas ielas līdz pilsētas robežai (Daugavpils virzienā); Rīgas ielā (posmi starp Daugavas un Saules ielām ieskaitot Sporta ielas iekšpagalmu). Vienlaikus notiek iedzīvotāju īpašumu pieslēgšana pie jau izbūvētajiem sadzīves kanalizācijas notekūdeņu savākšanas un ūdensapgādes tīkliem. Par pieslēgumu ierīkošanu lūdz interesēties uzņēmumā SIA “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”.

Turpinām ziņas

Svētdien, 28.jūlijā, pulksten 12.00, 14.00, 18.00 Mūsdienu mākslas galerijā,notiks Lienas Šmukstes jauniestudējuma “Līdz kosmosam nav tālu” papildizrādes. Izrādes apmeklējums ir bez maksas, bet itās apmeklētājiem nepieciešams iepriekš pieteikt dalību, rakstot uz pasts.mmg@gmail.com vai zvanot uz t.28326761, jo apmeklētāju skaits katrā izrādē ir ierobežots! Interaktīvā izrāde “Līdz kosmosam nav tālu” vēstīs par to, kā Latvijas brīvībai izšķirīgie notikumi atbalsojušies mazā Latgales pilsētā Līvānos un vietējo iedzīvotāju likteņos. Izrādes scenogrāfiju veidos izstāde, kurā tiks apkopotas līvāniešu atmiņas un vēstures liecības fotogrāfijās, priekšmetos un stāstos, bet izrādes galvenie varoņi darbosies kā izstādes gidi, ļaujot skatītājiem iedziļināties izrādes tēmās un aktīvi iesaistīties arī pašā izrādes procesā.

Pirmdien, 29. jūlijā pulksten 12 biedrības “Baltās māja” telpās gaidīs Līvānu novada iedzīvotājus uz Apkaimes ideju darbnīcu. Tā būs ceturtā piecu darbnīcu ciklā. Pasākumu rīko nodibinājums “Viduslatgales pārnovadu fonds” sadarbībā ar biedrību “Baltā māja”. Darbnīcas mērķis ir pulcēt iedzīvotājus, kuriem rūp savs novads, lai liktu prātus kopā, iecerot idejas un rodot risinājumus labākai kopienas dzīvei. Darbnīcā kaldinās idejas un plānus četros virzienos: iedzīvotāju, it īpaši jauniešu, iesaiste brīvprātīgajā darbā, labdarība un ziedošana, sociālās labklājības uzlabošana novadā, iedzīvotāju, uzņēmēju un pašvaldības sadarbība. Darbnīcu idejas kalpos par diskusiju un konkrētu priekšlikumu izstrādes pamatu Aktīvo iedzīvotāju forumā, kas norisināsies oktobrī Preiļos. Jau ziņots, ka pirmās darbnīcas notika Riebiņu novada Galēnos, Aglonā, Preiļu novada Saunas pagastā, bet pašās augusta beigās pulcinās Vārkavas novada iedzīvotājus.

Un vēl

Sestdien, 24.augustā,Rudzātu vidusskolas teritorijā norisināsies Sporta svētki medību tematikā sadarbībā ar Rudzātu mednieku kolektīvu “Mežmala”. Programmā  Zemessardzes 35. kājnieku bataljona paraugdemonstrējumi; disciplīnas individuāli un komandās; sātīga meža zupa; piepūšamās atrakcijas bērniem. Ieeja pasākumā bez maksas.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Starptautiskais valūtas fonds prognozē, ka līdz 2050. gadam Latvija var zaudēt trešdaļu no darbaspēka; OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijā darbosies arī divi prokurori; un Jūlija noslēgumā karstumu nomainīs vēss laiks.

Par vienu no galvenajām Latvijas ekonomikas problēmām kļūst demogrāfija, un, ja to operatīvi nerisinās, tā kļūs tik akūta, ka traucēs Latvijai pat līdz 2050. gadam panākt “veco Eiropas” valstu labklājības līmeni, uzskata Starptautiskā Valūtas fonda eksperti. Līdz 2050. gadam Latvija riskē zaudēt trešdaļu no darbaspēka, turklāt lielāko daļu – tuvāko 10 gadu laikā. Vasaras sākumā pēc kārtējas misijas Latvijā savā ziņojumā SVF eksperti norādīja uz kopumā labu ekonomikas stāvokli, bet minēja arī dažus draudus turpmākajai attīstībai. Un vienā no šīm problēmām ir demogrāfija. Latvijā iedzīvotāju skaits turpina sarukt vidēji par 1% gadā. Lielā mērā tas saistīts ar to, ka turpinās emigrācija, īpaši jauno un kvalificēto cilvēku aizbraukšana. Tas ietekmē darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitu un produktivitāti, izdara spiedienu uz darba tirgu un traucē ilgtermiņā uzturēt strauju dzīves līmeņa uzlabošanās tempu. 

Brasas tilta rekonstrukcijas laikā atraktajos apbedījumos, visticamāk, apglabāti Rīgas Kara hospitālī mirušie krievu armijas karavīri, tā secina eksperti. Apbedījumi ir bez piederības zīmēm, bet izrakumos redzams, ka Brasas tilts uzbūvēts pāri vienam vecās Rīgas Garnizona kapsētas stūrim. Satiksme pār Brasas tiltu Rīgā jau kopš pavasara notiek tikai vienā virzienā. Tilta puse virzienā uz centru ir uzrakta, taču darbi tur jau ilgāku laiku vairs nenotiek, jo pie uzbrauktuves uz tiltu atklāja apbedījumus un darbus pārtrauca. Pīšļu pārapbedīšana plānota augustā. Satiksmes departaments ir apņēmības pilns pabeigt tilta remontu vai jauna tilta būvi līdz 2023. gadam.

Āfrikas cūku mēra skarto valstu sarakstam pievienojas Slovākija. Saslimšanu konstatē vairākās lielās cūku fermās arī citās valstīs, informēja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Slovākijas veterinārais dienests 25. jūlijā ziņoja par pirmo Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu piemājas saimniecībā, kura atrodas Trebisovas reģionā, Ungārijas pierobežā. Piemājas saimniecībā bija četras cūkas. Tāpat šonedēļ Āfrikas cūku mēris konstatēts vairākās lielās cūku fermās arī citās valstīs, kur iepriekšējos gados bija jau konstatēti šīs slimības gadījumi. Rumānijā tas konstatēts fermā ar 19 tūkstoši 750 cūkām, Bulgārijā fermā ar 17 tūkstoši 590 cūkām, savukārt Polijā cietusi ferma ar 9 tūkstoši 435 cūkām.

Turpinām ziņas

Ģenerālprokuratūra deleģējusi divus prokurorus obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas izvērtēšanai izveidotajā parlamentārajā izmeklēšanas komisijā, kuras mērķis ir noskaidrot OIK sistēmas pārkāpumus un nodarīto kaitējumu valstij. Darbam deleģēti Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uvis Kozlovskis un Rīgas tiesu apgabala prokuratūras prokurors Ando Skalbe. 

Šī gada pirmajā pusgadā samazinājies Latvijā atklāto eiro naudaszīmju viltojumu skaits. 2019. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 640 eiro naudaszīmju viltojumiem: 477 banknotēm un 163 monētām. Salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu, viltojumu skaits samazinājies par 22%, savukārt nodarītie finanšu zaudējumi samazinājušies par 20%. Pērnā gada pirmajos sešos mēnešos tie bija 40,5 tūkstošu eiro, šogad – 32,3 tūkstoši eiro.

Un vēl

Tuvākajās dienās gaisa temperatūra Latvijā tuvosies karstuma rekordiem, savukārt jūlija pēdējais saullēkts var atnest dažus aukstuma rekordus, prognozē sinoptiķi. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs brīdina, ka nedēļas nogalē gaiss sakarsīs līdz +31 grādam. Atbilstoši "Global Forecast System" prognozei mēneša karstākā diena būs svētdiena, kad visā Latvijā, izņemot daļu piekrastes, termometra stabiņš pakāpsies līdz +29..+32 grādiem. Vēl arī pirmdien, 29.jūlijā, valsts dienvidrietumu novados iespējama tveice līdz +31 grādam. Arī tuvākās naktis būs siltas - minimālā gaisa temperatūra +15..+20 grādi. Taču jau otrdienas saullēktā valsts ziemeļaustrumos gaisa temperatūra var pazemināties līdz +6 grādiem, nakts uz trešdienu visā valstī būs dzestra. Ja piepildīsies prognoze par mākoņu izklīšanu un vēja norimšanu, gaisa temperatūra 31.jūlija saullēktā vietām var noslīdēt zem +5 grādiem, pārspējot aukstuma rekordu. Gaisa temperatūra pēcpusdienā, sākot ar otrdienu, nav gaidāma augstāka par +15..+23 grādiem.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Alsungā deputāti pamet telpu apspriedes laikā par pašvaldību reformu; Krustpils novadā pagājušajā naktī satiksmes negadījumā bojā gājis gājējs; un Vai Latvijas iedzīvotāji ir apmierināti ar savu dzīvesvietu?

Kopš Latgales Speciālās ekonomiskās zonas jeb SEZ izveides divarpus gadu laikā tajā uzņemti 13 uzņēmumi, un tuvākajā laikā to rindas papildinās vēl viens. Līdz gada beigām tie varētu kopumā būt trīs jauni uzņēmumi, kas darbosies Latgales SEZ. 25 nozarēs, tajā skaitā pārtikas, koksnes un metāla produktu ražošana, kā arī ķīmisko un farmaceitisko produktu ražošana un informācijas tehnoloģiju programmatūras izstrāde, būs tās, kurās uzņēmumi varēs saņemt SEZ statusu un attiecīgi arī gūt priekšrocības, ko tas sniedz. Uzņēmumi, kuri darbojas Latgales SEZ teritorijās,  var pretendēt uz tiešo nodokļu atvieglojumiem, proti, 80% atlaidi uzņēmuma ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.

Nesaņemot konkrētu atbildi uz savu jautājumu no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP), Alsungas novada domes deputāti pametuši telpu, kurā notika konsultācijas par iecerēto administratīvi teritoriālo reformu. 24.jūlijā, tiekoties ar Pūci viņa organizētajās konsultācijās ar Alsungas, Kuldīgas un Skrundas novada deputātiem par iecerēto Kuldīgas novada apvienoto administratīvo teritoriju, Alsungas novada domes deputāti, kuri nepiekrīt, ka novadu pievieno Kuldīgai, ministram vaicājuši, ko no viņu ieteiktā un argumentiem ministrs ņems vērā un kā plāno pilnveidot piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas modeli. Tā kā ministrs savā atbildē desmit minūšu laikā vēl nebija devis konkrētu atbildi, Alsungas novada domes deputāti uzskatīja, ka šī tikšanās ir formāla un tās mērķis, pretēji uzaicinājumā paustajam, nav konsultēšanās un demonstratīvi atstājuši apspriežu telpu.

Gadījumā, ja līdz 19. augustam neizdosies vienoties par jaunu Rīgas mēru, galvaspilsētas pašvaldības ārkārtas vēlēšanas varēs sarīkot decembrī vai janvārī, intervijā Latvijas Radio sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa. Balsojums par mēru galvaspilsētas domē paredzēts 19.augustā, kad deputāti būs atgriezušies no atvaļinājumiem. Ja dome priekšsēdētāju šajā datumā neievēlēs, jau nākamajā dienā varēs sākt procedūru domes atlaišanai. Bērziņa norādīja, ka pašvaldību vēlēšanu likumā nav atsevišķas kārtības, kas noteiktu ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu.

Turpinām ziņas

Pagājušajā naktī uzreiz pēc pusnakts noticis ceļu satiksmes negadījums, kurā notikuma vietā gājis bojā gājējs. Valsts policijas Zemgales reģionālās parvaldes pārstāve Arlita Dolgā informēja, ka ceļu satiksmes negadījums noticis Krustpils novada Krustpils pagastā autocela Rīga-Daugavpils 143.kilometrā. Policijai par negadījumu ziņots telefoniski. 1986.gadā dzimis autovadītājs, vadot automašīnu VW PASSAT  uzbrauca 1980.gadā dzimušam vīrietim, kurš notikuma vietā mira. Policija uzsākusi kriminālprocesu un skaidro negadījuma apstākļus.

Jēkabpilī, Krustpils pusē, Rīgas un Madonas ielu krustojumā, uzstādīts LED ekrāns, kurā attēlota informācija par tūrisma objektiem un pasākumiem pilsētā. Ekrānā redzama informācija par tūrisma objektiem, aktuālajiem pasākumiem Jēkabpils objektos un pilsētā. Tāpat ekrānā būs redzama informācija par kultūras tūrisma iespējām un lielākajiem sporta pasākumiem. Ekrāns iegādāts, īstenojot Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektu, tā kopējās izmaksas ir 471 tūkstotis 234 eiro.

Un vēl


Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar esošo dzīvesvietu sasniedz 76 no 100 punktiem, kas ir vairāk nekā vērtējums, ko snieguši Igaunijas un Sanktpēterburgas iedzīvotāji, liecina nekustamā īpašuma attīstītāja Bonava un pētījumu aģentūras Cliente starptautiskais pētījums. Pēdējo divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar savu dzīvesvietu pieaugusi par 4%. Starp Ziemeļvalstīm Latvija ierindojas 6.vietā ar 76 punktiem. Igauņi un Sanktpēterburgas iedzīvotāji savu apmierinātību novērtējuši ar 73 punktiem. Visaugstākais laimes radītājs dzīvesvietā ir Somijai, kur tas sasniedzis 82 punktus. Tai seko Dānija ar 79 punktiem un Zviedrija ar 78 punktiem. Norvēģijas un Vācijas iedzīvotāji savu apmierinātību novērtējuši ar 77 punktiem.

Atstājiet komentāru