Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 15.jūlijā

15 julijs 2019 --
0Komentāri

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00Radio1 ziņās klausieties: Kopš Latvijā sākta cīņa ar «netīro» naudu no bankām aizplūduši 10 miljardi eiro;Jēkabpilī sestdien motociklistu parādes laikā uz gājēju pārejas notriekts cilvēks; un Kādas ir sinoptiķu jaunākās prognozes par laiku šonedēļ?

Kopš Latvija sāka aktīvi cīnīties pret nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju jeb naudas atmazgāšanu no Latvijas bankām ir aizplūduši ap 10 miljardi eiro tā saucamo nerezidentu naudas. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pagaidu vadītāja Kristīne Černaja-Mežmale norāda, ka šī nerezidentu nauda no Latvijas aizplūdusi "kontrolētā veidā", un nevar teikt, ka tā visa bijusi "sliktā" jeb "netīrā". Patlaban Latvijas bankās ārvalstnieku naudas apmērs ir ap 3,5 miljardi eiro. FKTK pagaidu vadītāja uzsver, ka tik liels naudas zudums licis bankām, kuras bija iesaistītas nerezidentu biznesā, būtiski mainīt savus tālākos biznesa modeļus. Pašlaik esot grūti prognozēt, cik daudz bankas izturēs aso konkurenci, kas tagad Latvijā veidojas banku sniegto pakalpojumu tirgū.

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece norāda, ka biedrība vēlas atvieglot pēdējās gribas izteikšanu medicīniskos jautājumos. Pēc viņas paustā, Veselības ministrija kopā ar ārstu biedrību sākusi jaunu iniciatīvu, kuras mērķis ir pārskatīt Latvijā spēkā esošos normatīvos aktus un rekomendācijas, kā arī Eiropas Savienības rekomendācijas un citu valstu pieredzi par pacienta dzīves laikā izteiktās gribas ievērošanu. Aizsilniece skaidro, ka lielākajā daļā Eiropas valstu, tāpat kā ASV un Kanādā, pacientam pieejamas iespējas, zinot savu veselības stāvokli, izteikt savu gribu gan par atdzīvināšanas pasākumiem, gan dažādu ārstēšanas metožu sākšanu, turpināšanu vai atcelšanu. Šādas iespējas nepieciešams ieviest arī Latvijā.

Latvijā nākotnē varētu nākties evakuēt iedzīvotājus no piekrastes teritorijām, kuras ietekmēs jūras krasta erozija, šādu viedokli otrajā visaptverošās valsts aizsardzības apspriedē akcentējuši Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas pārstāvji. Runājot par klimata pārmaiņu ietekmi uz valsts aizsardzību, valdības ministri diskutēja par nepieciešamību aktualizēt plānus reaģēšanai vētru, plūdu un ugunsgrēku gadījumos. Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas pārstāvji norādīja, ka nākotnē varētu nākties evakuēt iedzīvotājus no piekrastes teritorijām, kuras ietekmēs jūras krasta erozija, samazinot vai dzīvošanai padarot nederīgas sauszemes teritorijas.

Turpinām ziņas

Sestdien Jēkabpilī, Rīgas ielā, Moto festivāla laikā uz gājēju pārejas motociklists notriecis gājēju. Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska informē, ka negadījums noticis pulksten 15.20, brīdī, kad festivāla dalībnieki bija devušies parādes braucienā pa pilsētas ielām. Vīrietis, vadot motociklu "Suzuki", uzbrauca gājējam, kurš šķērsoja gājēju pāreju. Ceļu satiksmes negadījumā cieta gājējs, kā arī motocikla vadītājs un pasažiere. Visi cietušie nogādāti slimnīcā. "Moto festivāla 2019" organizatori pagaidām no plašākiem komentāriem atturējās, jo tiek noskaidrota situācija un runāts ar lieciniekiem. Plašāk par negadījumu un video no notikuma vietas – portālā Radio1.lv.

Zviedrijas ziemeļos, Stūrsandskeras salā, vakar nogāzusies neliela lidmašīna ar izpletņlēcējiem un gājuši bojā visi deviņi cilvēki, kas tajā atradās. Lidmašīna avarējusi drīz pēc pacelšanās no Ūmeo lidostas. Zviedrijas mediji, atsaucoties uz aculieciniekiem, vēsta, ka daži izpletņlēcēji mirkli pirms avārijas mēģinājuši no lidmašīnas izlēkt. Zviedrijas premjerministrs Stēfans Levēns izteicis līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem un norādījis, ka valdība sekos avārijas apstākļu izmeklēšanas gaitai.

Un vēl

Šovakar virs Baltijas jūras izveidosies ciklons, kas otrdien Latvijā nesīs stipras lietusgāzes, liecina prognozes. Otrdienas naktī Kurzemē stipri līs, bet dienā lietusgāzes aptvers arī pārējo valsti. Diennakts nokrišņu summa daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā sasniegs 20-30 litrus uz kvadrātmetru, mazāk līs Latvijas galējos austrumos. Līdz ar lietavām otrdiena būs vēsa - temperatūra +15..+19 grādi, siltāks Vidzemes austrumos un Latgalē - +20..+22 grādi. Trešdien vairāk līs valsts austrumos un citviet jau kļūs saulaināks un siltāks. Darba nedēļas otrajā pusē neliels īslaicīgs lietus gaidāms tikai vietām, pārsvarā spīdēs saule. Gaisa temperatūra dienās lielākoties +18..+23 grādi, naktīs +8..+13 grādi, piekrastē līdz +15 grādiem. Brīvdienas arī pārsvarā saulainas, laiks kļūs siltāks - dienās temperatūrai sasniedzot +20..+25 grādus.

Radio1 novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Ekspluatācijā pieņemta VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" pārbūvētā Zvidzienas poldera sūkņu stacija Madonas novada Ošupes pagastā. Pārbūve veikta, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta līdzekļus, kas 2014.-2020.gada plānošanas periodā paredzēti valsts nozīmes meliorācijas infrastruktūras atjaunošanai. Projekta kopējās izmaksas bija 1,4 miljoni eiro. Sūkņu stacijas pārbūves rezultātā no plūdu riskiem ir pasargāti apkaimes iedzīvotāji un lauku teritorija 2 tūkstoši 265 hektāru platībā.

Trešdien, 17.jūlijā Saunas pagasta Salas pamatskolā norisināsies Preiļu novada iedzīvotāju apkaimes ideju darbnīca, un vēlāk pasākums paredzēts arī citur Latgalē. Darbnīcas mērķis ir pulcēt iedzīvotājus, kuriem rūp savs novads, rodot risinājumus labākai kopienas dzīvei. Darbnīcā kaldinās idejas un plānus četros virzienos: iedzīvotāju, it īpaši jauniešu, iesaiste brīvprātīgajā darbā, labdarība un ziedošana, sociālās labklājības uzlabošana novadā, iedzīvotāju, uzņēmēju un pašvaldības sadarbība. Apkaimes ideju darbnīcas notiks arī Aglonā, Līvānos un Vārkavā.

Sestdien, 20.jūlijā plkst. 20.30 Raiņa muzejā “Tadenava” notiks koncerts “Stīgas ziedošās, dziedošās”. Koncertā piedalīsies Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķes – vijoli spēlēs Rasa Kumsāre un arfu – Dārta Tisenkopfa. Koncertā varēs dzirdēt skaņdarbus no komponistiem Skarlati, Pergolezi, Ravēla, Tedeski, Forē, Debisī u.c. Ieeja koncertā ir bez maksas. Pasākums tiek īstenots ar Zemgales plānošanas reģiona Kultūras programmas, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu finansiālu atbalstu.

Turpinām ziņas

Ar biedrības "Daugavas Savienība" finansiālu atbalstu Kokneses novadā šovasar īstenots projekts "Apaļkoku soliņi Kokneses parkā". Projektā izgatavota apaļkoku soliņu rinda apmēram 20 metru garumā blakus vienam no lielākajiem un nozīmīgākajiem parka apskates objektiem koka skulptūrai "Mūžībai". Soliņu izveidē izmantoti parka teritorijā kritušie un nozāģētie bīstamie masīvkoki, tādējādi nodrošinot tiem iespēju atgriezties parka ainavā jau citā veidolā. Projekta kopējās izmaksas ir 880 eiro.

No 22. līdz 28. jūlijam Kokneses novada Bebru pagastā notiks Valsts aizsardzības un patriotisma fonda "Namejs" un biedrības "Latvijas skautu un gaidu centrālā organizācija" rīkotā nometne starptautisko militāro misiju veterānu bērniem "Mazais Namejs 2019". Nometnes laikā bērni iepazīs vecāku profesiju un karavīru ikdienu, skautu un gaidu darbību, kā arī veltīs laiku Kokneses novada kultūrvēsturisko vietu apskatei.

Un vēl

Līvāniešus aicina piedalīties akcijā “Zalta rūku ceļš Latgolā” (Zelta roku ceļš Latgalē), kuras sākums ir 16. jūlijs un noslēgums 16.novembrī. Latgales Mākslas un amatniecības centrs kopā ar Ludzas amatnieku centru šovasar organizē akciju Latgales apceļotājiem, aicinot tos iepazīt Latgali caur amatu tradīcijām. Šī akcija ir vienīgais šāda veida produkts Latgalē, kuras lielākā bagātība slēpjas tās darbīgajā vidē un unikālajā kultūras mantojumā, kas ļauj apskatīt un izprast latgaliskās kultūrvides savdabību un kultūras mantojuma “dzīvās” vērtības- pašam darboties un kaut ko izveidot, redzēt amatniekus darbībā, kā arī iepazīt Latgales sadzīvi, folkloru un mākslu. Akcijas laikā būs iespēja iepazīties ar 42 Latgales amatnieku darbnīcām, kurās apmeklētājs var iebraukt, apskatīties, padarboties. Lai piedalītos akcijā, savs ceļojums jāuzsāk vienā no diviem amatnieku centriem – Latgales Mākslas un amatniecības centrā, Līvānos, vai Ludzas amatnieku centrā, Ludzā.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: OIK izmeklēšanas komisijas vadītājai Krapānei esot informācija, kas varētu novest pie jauniem kriminālprocesiem; Jēkabpilieši aicinati balsot par Jēkabpili kā jauniešiem draudzīgāko pilsētu; un Jēkabpilī pārspēts 15.jūlija aukstuma rekords.

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK sistēmas jautājumiem izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājas Ievas Krapānes (KPV LV) rīcībā esot informācija saistībā ar OIK, kas varot novest pie jaunām "krimināllietām". Politiķe masu medijiem norādīja, ka ir runājusi ar vairākiem ar OIK uzņēmējdarbības vidi saistītiem cilvēkiem un arī redzējusi kādus dokumentus, ko ir parakstījušas amatpersonas. To viņa norādīja saistībā ar komisijas šodienas lēmumu lūgt ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram darbam parlamentārajā izmeklēšanā deleģēt vienu vai vairākus prokurorus. Krapāne skaidroja, ka nodos šo informāciju tālākai izvērtēšanai.

Automātiski sodīt tos, kuri regulāri kavē nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņus, - šādu normu paredz likumprojekts, ko valdība nosūtīja izskatīšanai Saeimā. Atkarībā no kavējuma dienu skaita sods var variēt no 25 līdz 700 eiro. Latvijas Pašvaldību savienība paudusi bažas par to, ka automātiski sodi pienāksies arī fiziskajām personām. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) sola šādu kārtību attiecināt tikai uz uzņēmējiem.

Šodien notikušajā AS “Daugavpils satiksme” akcionāru sapulcē no valdes locekļa amata atsaukts Romans Savickis. Valdes locekļa amatā uz laiku līdz brīdim, kad konkursa kārtībā tiks izvēlēts jauns valdes loceklis, iecelts Sergejs Blagoveščenskis. Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš jau iepriekš šo lēmumu skaidroja ar to, ka viņš ir neapmierināts ar uzņēmuma vadības darbu saistībā ar jauno tramvaju piegādi pilsētai, projekts ticis pakļauts riskam.

Turpinām ziņas

Izglītības un zinātnes ministrijasrīkotajā konkursā "Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2020" publiskajai balsošanai izvirzītas Jēkabpils, Daugavpils un Ventspils. Balsot par "Latvijas Jauniešu galvaspilsētu 2020" iespējams tīmekļa vietnē "www.jaunatneslietas.lv" līdz 22.jūlijam. Konkurss "Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2020" tiek rīkots, lai popularizētu darbu ar jaunatni pašvaldību vidū un veicinātu jauniešu iesaistīšanos sabiedriskajos procesos.

Pagājušās nedēļas nogalē un brīvdienās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigāde saņēma 23 izsaukumus, desmit uz ugunsgrēku dzēšanu, desmit uz glābšanas darbiem un vēl trīs izsaukumi bija maldinājums. Sestdien ap pulksten sešiem no rīta saņēma informāciju, ka Jēkabpilī, Palejas ielā, deg šķūnis. Ierodoties notikuma vietā, Jēkabpils ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka šķūnis jau deg pilnā 15m2 platībā un liesmas ir skārušas arī blakus esošās mājas fasādi 20m2 un jumtu 15m2 platībā. Dzēšanas darbi ilga gandrīz trīs stundas.

Sestdien ap pulksten sešiem vakarā glābēji saņēma informāciju, ka divi jaunieši mēģina pārpeldēt Daugavas upi Aizkrauklē un draugi satraucas, ka viņi varētu netikt līdz otram krastam un noslīkt. Pamanot ugunsdzēsējus glābējus, jaunieši apgriezās un peldēja atpakaļ, nokļūstot krastā paši saviem spēkiem.

Un vēl

Naktī uz pirmdienu vairs tikai vienā novērojumu stacijā - Jēkabpilī - pārspēts minimālās gaisa temperatūras rekords, pavēstīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Zīlānu novērojumu stacijā, kas atrodas Ošu ielā, Jēkabpilī, gaisa temperatūra nakts izskaņā noslīdēja līdz +6,5 grādiem. Iepriekšējais 15.jūlija aukstuma rekords šajā vietā bija +7,0 grādi 1965.gadā. Latvijas lielākajā daļā gaisa temperatūra naktī pazeminājās līdz +6..+10 grādiem.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas Komisija atbalsta dzelzceļa elektrifikācijas projektu pilnā apmērā; Policija Jēkabpils moto festivālā notikušo smago negadījumu sauc par neviennozīmīgu; un Noskaidrots, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret parādniekiem?

Eiropas Komisija ir devusi pozitīvu atzinumu par VAS “Latvijas dzelzceļš” uzsākto Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu tā sākotnēji plānotajā apjomā. Šī projekta īstenošanu 2017.gada sākumā atbalstīja arī Ministru kabinets, vēlāk arīdzan akceptējot LDz panāktās izmaiņas saistībā ar projekta izmaksām, samazinot tās līdz 441 miljonam eiro sākotnēji plānoto 519 miljonu eiro vietā. Līdz šim pozitīvs atzinums par projektu un tā ekonomisko pamatotību ir saņemts arī no Eiropas Komisijas tehniskās palīdzības neatkarīgajiem ekspertiem. Saņemot Eirokomisijas pozitīvo atzinumu, projektu par Kohēzijas fonda līdzfinansējumu dzelzceļa elektrifikācijai apstiprinās Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, ar kuru arī tiks noslēgts līgums par projekta īstenošanu.

Koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejā šodien konceptuāli iezīmējies atbalsts virzībai uz minimālās algas celšanu līdz 500 eiro no nākamā - 2020.gada, nevienam neizsakot iebildumu pret šādu iespēju. Politiķi gan uzsver, ka lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts un ka par to vēl gaidāma saruna sadarbības sanāksmē. Pašlaik minimālā alga ir 430 eiro.

Saeimas darba grupā sagatavotais likumprojekts, kas paredz piešķirt piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām par darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim, tiks nodots Labklājības ministrijai tālākai virzīšanai. Piemaksas plānots attiecināt uz pensijām, kas piešķirtas no 2012.gada. Likumprojektā paredzēts, ka ar 2020.gadu sāk maksāt pensiju piemaksas par darba stāžu līdz 1996.gadam tiem pensionāriem, kuri pensionējās 2012. un 2013.gadā, un turpmāk katru gadu pakāpeniski tiek izmaksātas minētās piemaksas tiem pensionāriem, kuri pensionējās no 2014.gada. Šādas piemaksas piešķirtu līdz brīdim, kad visi pensionāri saņemtu piemaksu par stāžu līdz 1995.gadam ieskaitot.

Turpinām ziņas

Valsts policijas Jēkabpils iecirkņa priekšnieks Zigmunds Januševskis norāda, ka situācija, kad moto festivāla laikā Jēkabpilī sestdien notriekts gājējs, ir neviennozīmīga. Pasākumu pašvaldībā pieteicis motoklubs "Brīvības gari". Ņemot vērā dalībnieku skaitu, brauciena maršruts saskaņots ar valsts policiju. Kolonnas priekšā brauca likumsargu automašīna un divi motocikli ar ieslēgtām bākugunīm. Kolonnu arī noslēdza policijas transportlīdzeklis ar ieslēgtām bākugunīm. Norobežot visu maršrutu pasākuma rīkotājiem netika uzdots. Pēc policijas rīcībā esošās informācijas, braucienā piedalījušies aptuveni 800 transportlīdzekļi. Nodrošināt to vienmērīgu plūsmu, pēc Januševska teiktā, nav iespējams, "jo kāds sāk braukt ātrāk, kāds lēnāk". Policija saistībā ar notikušo sākusi kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem pret satiksmes drošību. VP pārstāvis skaidroja, ka pašlaik vēl nevar pateikt, kurš no satiksmes dalībniekiem būtu vainojams negadījumā. Nozīmētas vairākas ekspertīzes.

Veselības inspekcija informē, ka pēc 8. un 9. jūlijā veiktajām peldūdens kvalitātes pārbaudēm, ir ieteikts nepeldēties Jūrmalas peldvietā „Vaivari” paaugstināta mikrobioloģiskā piesārņojuma dēļ. Pārējās 56 oficiālajās peldvietās, arī Jēkabpilī, Radžu ūdenskrātuves Zilā karoga peldvietā, peldēties ir atļauts. Radžu ūdenskrātuvē jūlijā ņemtajos ūdensparaugos 100 mililitros ūdens konstatētas E.coli baktērijas – 530 un zarnu entorokoks – 15. E.coli baktēriju, kas izraisa akūtus zarnu iekaisumus, pieļaujamais robežlielums ir 2000 vienību 100 mililitros, bet zarnu enterokoku daudzumam nevajadzētu pārsniegt 100 vienību Jāpiebilst, ka jūlijā ūdens Radžu ūdenskrātuvē ir piesārņotāks, salīdzinājumā ar maijā un jūnijā veiktajām pārbaudēm, taču piesārņojums atbilst normas robežām. Plašāk portālā Radio1.lv.

Un vēl

Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kuri labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem, bet vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes veiktā iedzīvotāju aptauja. Aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāju attieksme pret parādniekiem ir ļoti atšķirīga - ir “sliktie” un “ne tik sliktie” parādnieki. Par “sliktajiem” parādniekiem kopumā tiek uzskatīti privātpersonu parādnieki, uzturlīdzekļu nemaksātāji, kā arī tie, kuri labprātīgi neatlīdzina pašu nodarītā kaitējuma rezultātā radušos zaudējumus, piemēram, nemaksā kompensāciju par nozieguma dēļ nodarītiem veselības bojājumiem. Savukārt daudz maigāka attieksme ir pret parādniekiem, kuri saistības nav izpildījuši pret juridisku personu - valsts vai pašvaldības iestādi, vai uzņēmumu, kā arī, ja parāda cēlonis ir administratīvais sods vai nodokļu nemaksāšana.