2024.gada 25. aprīlis

Bārbala, Līksma

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 9.jūlijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 9.jūlijā

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Lietā par 20 tūkstoši eiro kukuļa ņemšanu aizturēta politiķe Baiba Broka; Latvijas iedzīvotājus aicina piedalīties ģimeņu un dzimtu grāmatu izstādes veidošanā; un Jēkabpils "Sēļu sētā" notiks nodarbība - Bērza tāss pinumi.

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Brokas lietā iespējamais kukulis noformēts kā ziedojums Latvijas Biatlona federācijai; Pļaviņu HES augustā pazemina ūdenslīmeni; un Meteorologi norāda, ka lokālu virpuļviesuļu fiksēšanai esošais "laika staciju" tīkls nav pietiekams.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Prokuratūra nodevusi tiesai korupcijā apsūdzēto Rimšēviča un Martinsona krimināllietu; Latvijā palielinājušās mežu platības; un Jēkabpils pilsētas pašvaldība aicina iedzīvotājus iesūtīt idejas pilsētas labiekārtošanai.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Lietā par 20 tūkstoši eiro kukuļa ņemšanu aizturēta politiķe Baiba Broka; Latvijas iedzīvotājus aicina piedalīties ģimeņu un dzimtu grāmatu izstādes veidošanā; un Jēkabpils "Sēļu sētā" notiks nodarbība - Bērza tāss pinumi.


Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vakar lietā par vismaz 20 tūkstoši eiro kukuļa ņemšanu aizturējis trīs personas, tajā skaitā Rīgas domes deputāti, kas ievēlēta no partijas Visu Latvijai-Tēvzemei Brīvībai-LNNK un Latvijas Universitātes rektora vietnieci juridiskajos jautājumos Baibu Broku. KNAB sākotnēji aģentūrai LETA nekomentēja, vai vakar kādā kriminālprocesā veiktas kratīšanas un vai aizturētas personas. Taču vēlāk KNAB izplatījis informāciju, ka vakarn, iepriekš sākta kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā, birojs veic neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairākas kratīšanas. Kriminālprocess sākts par kukuļa piedāvājumu valsts amatpersonai un par kukuļa pieņemšanu, kura iespējamā kukuļa summa nav mazāka par 20 tūkstoši  eiro.


Saeima vakar atbalstīja priekšlikumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadībā uz laiku iecelt FKTK Uzraudzības departamenta Monetāro finanšu iestāžu darbības analīzes daļas vadītāju Kristīni Černaju-Mežmali. Pirms lēmuma par viņas iecelšanu amatā Saeimas vairākums balsoja par atlūgumus iesniegušo FKTK priekšsēdētāja Pētera Putniņa un FKTK priekšsēdētāja vietnieces Guntas Razānes atbrīvošanu no amata. Kā ziņots, FKTK priekšsēdētājs Putniņš un viņa vietniece Razāne ceturtdien iesniedza atlūgumus. Putniņam un Razānei, atstājot amatu, pienāksies Saeimas nesen likumā noteiktā kompensācija 80% apmērā no gada mēnešalgas.


Lielbritānijas breksita ministrs Stīvens Bārklijs vakar mudināja Eiropas Savienību no jauna atvērt izstāšanās vienošanos, kas panākta ar premjerministri Terēzu Meju, lai izvairītos no graujošas bezvienošanās šķiršanās oktobrī. Bārklijs uzsvēra, ka tas ir abu pušu interesēs - izvairīties no bezvienošanās varianta. Bārklijs uzstājis, ka Lielbritānijai ES ir jāpamet, ievērojot pēdējo termiņu, kas noteikts 31.oktobrī.

Turpinām ziņas

Saeima izskatīšanai parlamenta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kas paredz administratīvās atbildības piemērošanu par lauksaimniecības zemes neizmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā. Latvijā plānots noteikt administratīvo atbildību par tādas lauksaimniecības zemes neizmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā, kas iegūta īpašumā pēc 2014. gada 1. novembra - brīža, kad stājās spēkā zemes tirgus tiesiskais regulējums. Par zemes pieteikšanu tiešajiem maksājumiem un to neizmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā, piemēros brīdinājumu vai naudas sodus.

Turpinot grāmatu lasīšanas veicināšanas projektu “Bibliotēka”, kuru organizē literatūras mecenāts "Baltic International Bank", Latvijas ģimenes tiek mudinātas iesaistīties izstādes ”Dzimtas grāmata” veidošanā. Ģimenes un dzimtas visā Latvijā tiek aicinātas iesūtīt projektam “Bibliotēka” savu dzimtas stāstu un aprakstu par grāmatu, kas ģimenei ir īpaši nozīmīga, līdz šī gada 31. augustam.  Dalībnieki sagatavotos pieteikumus aicināti sūtīt elektroniski uz e-pasta adresi biblioteka@bib.eu ar norādi “Dzimtas grāmata” .

Un vēl


Sestdien, 13. jūlijā plkst. 10.00 un 14.00 Jēkabpils vēstures muzeja Brīvdabas nodaļā "Sēļu sēta" pasākumu cikla „Praktiskais sēlis 2” norisināsies nodarbība - Bērza tāss pinumi. Nodarbības laikā interesenti kopā ar meistariem Madaru Putnu –Zvirbuli un Kasparu Zvirbuli no bērza tāss izgatavos pītos grozus divos rakstos - taisnajā un slīpajā. Grozu pīšana notiks no pašiem pamatiem. Vietu skaits ierobežots. Iepriekšēja pieteikšanās pa tālr.: 27008136


Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00


Valsts vides dienesta vadītāja Elita Baklāne-Ansberga šodien vizītē apmeklē Aizkraukli, lai meklētu risinājumu piesārņotās teritorijas pie Pļaviņu HES sanācijai. Viņa tiksies ar Aizkraukles novada pašvaldības, lai meklētu risinājumu un izvērtētu līdz šim paveikto vides sakopšanā pie Pļaviņu HES. Baklāne-Ansberga pēcpusdienā dosies arī uz Madonu, kur ar reģionālo vides pārvaldi pārrunās situāciju reģionā un iezīmēs dienesta turpmākās darba prioritātes.

Lai īstenotu Aizkraukles novada Daugavas ūdenskrātuves ainavu koncepcijā paredzēto, pašvaldība vēlas gūt arī vietējo uzņēmēju atbalstu. Aizkraukles novada Daugavas ūdenskrātuves ainavu koncepcijas plānā paredzētas dažādas zonas - skatu, sporta, izglītības un citas. Upes krastā paredzēts izveidot pastaigu takas ar "dabas skatuvēm" un industriāliem vides objektiem, atpūtas zonu pie ūdens, sportošanas laukumu bērzu ielokā, brīvdabas aktivitāšu zonu. Ieplānots arī bērnu interaktīvais rotaļu laukums, ūdens eksperimentu parks, skrituļošanas trase, trošu tilts un citas lietas. Savukārt Daugavas krasta nogāzi pie kultūras nama varētu greznot dāliju dārzs. Plāna pilnīgai realizācijai būs vajadzīgi lieli līdzekļi, bet pašlaik iegūt aizņēmumu ir neiespējami pat akūtākām pašvaldības vajadzībām, tāpēc ieceres realizēšanā pašvaldība cer uz uzņēmēju atbalstu.

Saimniecības Balvu novada Bērzpils pagastā, kas aizvadītās nedēļas nogalē cietušas no virpuļviesuļa, no pašvaldības varēs saņemt līdz 2 tūkstoši 580 eiro atbalstu. Tuvākajā laikā tiks sasaukta Sociālo lietu komisija, lai pieņemtu lēmumu par finansiālā atbalsta apjomu cietušajām saimniecībām. Pašvaldība lēmumu par atbalsta apmēru varētu pieņemt šonedēļ. Vienlaikus atbalstīt cietušos pašvaldība lūgs arī valsti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. 

Turpinām ziņas


Aizvadītajā sestdienā, pateicoties kādam garāmbraucējam, Madonas novadā veiksmīgi atrasts gar ceļa malu basām kājām klīstošs zēns. Sākotnējā informācija liecina, ka bērnu pieskatījusi vecmamma, taču kādā brīdī viņa konstatējusi, ka bērns pazudis no redzesloka, tāpēc pati devusies zēnu meklēt. Noklīdušo bērnu ceļa Pļaviņas-Madona-Gulbenē malā pamanījis kāds garāmbraucējs, kurš apstājies, izvērtējot situāciju, nogādājis zēnu uz tuvāko degvielas uzpildes staciju un izsaucis policiju. Zēns tika nogādāts vecāku aprūpē. Policija izsaka pateicību vīrietim, kurš rīkojās operatīvi un, pamanot bez uzraudzības esošo bērnu, apturējis savu automašīnu un nekavējoties izsaucis policiju, lai viņu tālāk nogādātu drošībā.

Vakar automašīnas un autobusa sadursmē Jaunjelgavas novadā cietis vieglā transportlīdzekļa vadītājs. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ieva Sietniece informē, ka negadījums noticis uz ceļa Bauska-Aizkraukle, kad sadūries 1962.gadā dzimušā vadītais autobuss "Setra" un 1986.gadā dzimušā vadītā automašīna "Opel". Pēc sākotnējas informācijas, abi transportlīdzekļi braukuši virzienā no Aizkraukles uz Bausku, autobusa vadītājs vēlējies veikt kreiso pagriezienu, bet mašīnas vadītājs - apdzīšanas manevru. Sadursmes rezultātā autobuss nobraucis no ceļa. Pašlaik  zināms, ka negadījumā cietis "Opel" vadītājs. Policija skaidro precīzākus negadījuma apstākļus.

Un vēl


Zemju īpašniekiem būtu jārūpējas, lai viņu īpašumos esošās akas būtu noslēgtas, aicina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Gribuste. Glābēji gandrīz katru nedēļu dodas uz glābšanas darbiem, kuros nepieciešams palīdzēt dažādās akās iekritušiem dzīvniekiem. Pagājušajā svētdienā Neretas glābēji devās uz Zalvi, kur akā bija iekrituši trīs mazi stirnēni. Glābēji iekāpa akā un stirnēnus izcēla, bet aku aiztaisīja ciet ar dēļiem. Glābšanas dienests novērojis, ka šādas akas nereti atrodas nomaļās vietās un pļavās. Tās ir bīstamas ne tikai dzīvniekiem, bet arī cilvēkiem. Tāpēc dienests aicina zemes īpašniekus un pašvaldības parūpēties par to, lai to īpašumā vai apsaimniekošanā esošās akas tiek aiztaisītas.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Brokas lietā iespējamais kukulis noformēts kā ziedojums Latvijas Biatlona federācijai; Pļaviņu HES augustā pazemina ūdenslīmeni; un Meteorologi norāda, ka lokālu virpuļviesuļu fiksēšanai esošais "laika staciju" tīkls nav pietiekams.


Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā, kurā vakar aizturēta Rīgas domes deputāte un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) iespējamais kukulis bija noformēts kā ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai. Procesa virzītāja rīcībā esošie fakti dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu kādai biedrībai. Iespējamā kukuļa summa neesot mazāka par 20 000 eiro. Likums paredz, ka personu var aizturēt uz laiku līdz 48 stundām. Pēc tam, ja nepieciešams, jālemj par drošības līdzekļa piemērošanu. Bargākais drošības līdzeklis ir apcietinājums, par kuru pēc izmeklētāja ierosinājuma lemj tiesa.


Tiesībsargājošo iestāžu vadītāju vidū pērn vislielākie ienākumi bija Ostas policijas priekšniekam Valdim Voinam un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniecei Ilonai Spurei, liecina informācija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā. Savukārt vislielākās parādsaistības deklarējuši Rīgas pašvaldības policijas (RPP) priekšnieks Juris Lūkass un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jēkabs Straume. Apjomīgākie naudas uzkrājumi pērn bija ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram.


Nepatīkamu pārsteigumu iedzīvotājiem dažkārt sagādā kodu kalkulatoru cenas bankās. Par vienu kodu kalkulatoru var nākties atdot arī 20 eiro. Tas pārsteidzis kādu iedzīvotāju, kas vērsās Latvijas Radio.Vairums banku atsakās no kodu kartēm, jo no septembra stājas spēkā Eiropas Savienības prasības pēc lielākas drošības autentifikācijas rīkos, piemēram, piekļūstot internetbankai. Cilvēkiem, kuri nevar vai nevēlas izmantot lietotni savā vied-tālrunī, daudzas bankas izvēlējās piedāvāt kodu kalkulatorus. Šo iespēju gan izmanto mazākums klientu.



Turpinām ziņas


Rūpējoties par Daugavas hidroelektrostaciju (HES) hidrotehnisko būvju drošumu, šovasar no 1.augusta līdz 11.augustam plānota ūdenslīmeņa pazemināšana Pļaviņu HES ūdenskrātuvē. Šajā periodā tiks veikta Pļaviņu HES augšbjefa balstu un atbalstsienu apsekošana ūdens līmeņa mainīgajā zonā, kas nepieciešama atjaunošanas darbu būvprojekta izstrādei.


Sestdien, 13. jūlijā pulksten 10 Aizkraukles pilsētas stadionā notiks Aizkraukles novada sporta svētki. Šogad vairums aktivitāšu notiks vienuviet. Stadionā būs nūjošanas pārgājiens, strītbola, minifutbola un orientēšanās sacensības. Pasākuma apmeklētāji sacentīsies šautriņu mešanā un loka šaušanā. Visas dienas garumā darbosies piepūšamās atrakcijas, notiks arī kendamas sacensības, kuru laikā varēs laimēt jaunas kendamas un aksesuārus. Pludmalē pie “Kapteiņu krodziņa” varēs sekot līdzi labākā pludmales volejbolistu pāra noskaidrošanai, savukārt sporta centra tenisa kortos notiks Latvijas tenisa amatieru līgas finālspēles. Visas aktivitātes norisināsies bez maksas.

Un vēl


Vispārējam klimata un klasisku laika parādību monitoringam esošais novērojuma tīkls ir pietiekams, bet lokālu laika parādību fiksēšanai, piemēram, šādi virpuļviesuļi vai krusa, diemžēl ar to nepietiek, komentējot šovasar Latvijā piedzīvotos virpuļviesuļus, atzīst Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa. Patlaban pamata meteoroloģisko novērojumu tīklu Latvijā veido 24 novērojumu stacijas, tomēr esot vēl dažas papildus. Krūmiņa atzina, ka būtu nepieciešams vairāk novērojumu staciju, kuras fiksē nokrišņu daudzumu un kurās varētu fiksēt šādas lokālās laika parādības. Jau ziņots ka sestdien pēcpusdienā Balvu novada Bērzpils pagastā virpuļviesulis nopostījis vairākas mājas.


Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Prokuratūra nodevusi tiesai korupcijā apsūdzēto Rimšēviča un Martinsona krimināllietu; Latvijā palielinājušās mežu platības; un Jēkabpils pilsētas pašvaldība aicina iedzīvotājus iesūtīt idejas pilsētas labiekārtošanai.


Latvijas Valsts prezidents Egils Levits rīt dosies pirmajā darba vizītē uz Igauniju. Darba vizītes laikā Valsts prezidents Levits tiksies ar Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu viņas rezidencē Kadriorgas pilī. Paredzēta abu valstu prezidentu divpusējā tikšanās un delegāciju tikšanās. Dienas turpinājumā Valsts prezidents tiksies ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu un Igaunijas parlamenta priekšsēdētāju Hennu Pelluāsu. Vizītes laikā Levits apmeklēs arī Komunistiskā genocīda upuru piemiņas memoriālu un Latvijas vēstniecībā Igaunijā tiksies ar tās darbiniekiem. Valsts prezidentam paredzētas arī intervijas Igaunijas laikrakstam "Postimees" un "Eesti Päevaleht".


Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena nodevusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai krimināllietu, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska aģentūru LETA informēja, ka Rimšēvičs apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena - pieņemšanu, kā arī par kukuļa - naudas - pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Savukārt Martinsons apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa piedāvājuma atbalstīšanu un kukuļa pieņemšanas atbalstīšanu. Arī viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.


Lielbritānijas lielākā opozīcijas partija Leiboristi šodien pirmo reizi paziņoja, ka atbalstīs valsts palikšanu Eiropas Savienības sastāvā, un pieprasīja vēl vienu “Brexit” referendumu. Partijas līderis Džeremijs Korbins teica, ka, lai arī kādu vienošanos ar Briseli tuvākajos mēnešos panāks vai nepanāks konservatīvo vadītā valdība, tautai vajadzētu dot iespēju izteikt savu nostāju. Līdz šim opozīcijā esošajai leibrotistu partijai nebija vienota nostāja Brexita jautājumā. 

Turpinām ziņas


Skolēnu vidējais rezultāts centralizētajā eksāmenā matemātikā turpina kristies arī šogad, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē. 2018./2019.mācību gadā skolēni valsts pārbaudījumā matemātikā vidēji uzrādījuši 32,7% rezultātu, kas ir par 1,9 procentpunktiem mazāk nekā pagājušajā gadā. Vidējā rezultāta kritums turpinās jau piekto gadu pēc kārtas. Pēdējos desmit gados augstākais vidējais rezultāts matemātikas eksāmenā fiksēts 2015.gadā, togad sasniedzot 43,6% augstu rezultātu. Vidējā rezultāta krituma tendence vērojama jau kopš 2013.gada, dažus gadus pirms tam vidējam rezultātam nedaudz uzkāpjot. Šogad 226 skolēniem eksāmenu matemātika nebija izdevies nokārt.


2018. gadā mežs Latvijā aizņem 3,04 miljonu hektāru (ha) lielu platību jeb 52% no sauszemes teritorijas, liecina Valsts meža dienesta pārskats par 2018. gadu. Tādējādi desmit gados meža platība valstī ir pieaugusi. Latvijas teritorija ir 6,46 miljoni hektāru (ha), no kuriem 3,35 miljoni ha ir meža zemju (mežs aizņem 3,04 miljonus ha). Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm, jo Eiropā mežs vidēji aizņem 33% no sauszemes teritorijas, bet Latvijā meža zemes aizņem 52%. Valsts apsaimniekošanā atrodas 1,49 miljoni ha (49%) meža, savukārt pārējo apsaimniekotāju meži veido 1,55 miljonus ha (51%). 


Un vēl

Jēkabpils iedzīvotāji līdz 15.jūlijam aicināti iesūtīt idejas pilsētas publiskās teritorijas labiekārtošanai, un labākā iecere tiks īstenota, ieguldot pašvaldības līdzekļus 10 000 eiro apmērā. Konkursa laikā var pieteikt objektus, kuru būvniecība varētu tikt īstenota Jēkabpils administratīvajā teritorijā, kuri ir saistīti ar pilsētas publiskās teritorijas labiekārtojuma uzlabošanu un sniedz labumu pēc iespējas plašākai sabiedrībai. Tā var būt publiski pieejama atpūtas un sabiedriskā zona, kā arī kultūrvēsturisku objektu atjaunošana un labiekārtošana, bērnu rotaļu, sporta un aktīvās atpūtas objektu izveide un pilnveidošana. Tāpat var pieteikt jaunu vides objektu vai veikt citas investīcijas publiski pieejamā infrastruktūrā un sabiedriski nozīmīgu problēmu risināšanai.