2019.gada 20. novembris

Anda, Andīna

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 27.jūnijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 27.jūnijā

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties:Gada sākumā valsts budžetā izveidojies pusmiljarda eiro pārpalikums; Jēkabpils domes vadība informē par situāciju Jēkabpils siltumtīklos saistībā ar siltumenerģijas iepirkšanu; un No 1. jūlija naudas līdzekļus kredītiestādēs sāks piedzīt elektroniski.

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Protestējot pret balsstiesību atjaunošanu Krievijai, septiņu valstu pārstāvji atstāj Eiropas padomes parlamentārās asamblejas sesiju;  Pēc vairāk nekā 20 gadiem amatā darbu pamet Sūnu pamatskolas direktore; un Kā klimata pārmaiņas ietekmēs cilvēku ikdienu?

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeimas komisija "izbrāķē" priekšlikumu samazināt akcīzi alum; Pētījumā atklāts, ka Latvijā katrs trešais skolēns cietis no vardarbības; un Kādi ir latvijas iedzīvotāju ceļojumu ieradumi?

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties:Gada sākumā valsts budžetā izveidojies pusmiljarda eiro pārpalikums; Jēkabpils domes vadība informē par situāciju Jēkabpils siltumtīklos saistībā ar siltumenerģijas iepirkšanu; un No 1. jūlija naudas līdzekļus kredītiestādēs sāks piedzīt elektroniski.

Šogad piecos mēnešos budžetā izveidojies 514,4 miljonu eiro pārpalikums. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos piecos mēnešos sasniedza 4,83 miljardus eiro, bet izdevumi - 4,31 miljardus eiro. Pašvaldību budžetā, ievērojami palielinoties ieņēmumiem, pārpalikuma apmērs sasniedzis 144,1 miljonu eiro, kas ir par 61 miljonu eiro vairāk nekā pērn piecos mēnešos. 

Augstākais nodokļu parādnieku īpatsvars Latvijā ir mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā, liecina "Lursoft" pētījums. Tas atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu. 

Lietuva nedomā sekot Igaunijas un Latvijas paraugam un samazināt akcīzes nodokļa likmes visiem vai daļai alkoholisko dzērienu, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis finanšu ministrs Viļus Šapoka. Viņš paudis pārliecību, ka akcīžu politikā, īpaši runājot par tādām precēm, kuras iespaido sabiedrības veselību, ilglaicīgi mērķi ir svarīgāki par īslaicīgiem ieguvumiem. Kā ziņots, Lietuvā no 2017.gada marta tika paaugstināts alkohola akcīzes nodoklis un saīsināts alkohola tirdzniecības laiks, lai ierobežotu pārliecīgu alkohola patēriņu. Statistika liecina, ka alkohola patēriņš Lietuvā sarūk sesto gadu pēc kārtas.  

Turpinām ziņas

Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps un priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola, tiekoties ar vietējo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem preses konferencē, informēja par situāciju vienā no pašvaldības kapitālsabiedrībām SIA “Jēkabpils siltums”. Viņi secinājuši, ka nav pievērsta pietiekami liela uzmanība siltumenerģijas nodrošināšanas lielajām izmaksām. Daudz siltumenerģijas tiek iepirkts no malas. Visvairāk no SIA “Ošukalns” – vairāk nekā 50% no kopējās SIA “Jēkabpils siltums” saražotās siltumenerģijas. Kraps uzsvēra, ka viņaprāt, siltumenerģija tiek iepirkta par pārāk dārgu cenu – 28 eiro par megavatstundu  un šī situācija ir jāmaina.  

Savukārt domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola akcentēja vēl kādu problēmu, kas aktualizēta , izvērtējot SIA “Jēkabpils siltums” darbu. Konstatēts, ka līgums ar SIA “Ošukalns” ir noslēgts, neievērojot likumu par interešu konflikta novēršanu, jo norēķini notiek ar uzņēmumu, kas nav piedalījies lielajā publiskajā iepirkumā. Līdz ar to Jēkabpils domes vadība saredz problēmas, kā turpmāk uzturēt šīs līgumsaistības ar SIA “Ošukalns”. Plašāk par šo situāciju, kā arī SIA “Jēkabpils siltums” un SIA “Ošukalns” vadības viedokli šajā jautājumā, lasiet portālā Radio1.lv.

Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps, vakar tiekoties preses konferencē ar žurnālistiem sacīja, ka pagaidām vēl nav pieteicies neviens pretendents izsludinātajā konkursā uz SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem. Konkurss noslēgsies nākamnedēļ 2.jūlijā. Aivars Kraps piebilda, ka šāda situācija bažas neraisa, jo pieredze liecinot, ka uz konkursā izsludinātiem amatiem nereti pretendenti piesakās pēdējā brīdī.

Un vēl

No 1. jūlija naudas līdzekļus kredītiestādēs sāks piedzīt elektroniski, informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē. Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem notiks tikai elektroniskā veidā. Vienai no kredītiestādēm tiesu izpildītājs rīkojumā uzdos saglabāt parādnieka - fiziskas personas - rīcībā naudas summu vienas minimālās mēneša darba algas jeb 430 eiro apmērā. Uzturlīdzekļu piedziņas gadījumā tiek saglabāta puse no vienas minimālās mēneša darba algas - 215 eiro. 

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Ilūkstē norisinājās kārtējā Sēlijas novadu apvienības dalībnieku sapulce. Šajā reizē, kopīgi ar visiem septiņiem Sēlijas novadu priekšsēdētājiem, ierādās arī novadu sabiedrisko attiecību speciālisti, kultūras darbinieki, tūrisma speciālisti un Sēlijas radošie cilvēki, lai pārrunātu par septembrī notiekošo Sēlijas dienu un filmas veidošanu par Sēliju. Paredzēts, ka Latvijas Nacionālajā bibliotēkā “Sēlijas diena” norisināsies 28. septembrī. Tās programma varētu veidoties no trim blokiem: izstādes par Sēlijas novadiem, konferences un kultūras daļas. Tāpat arī tika apspriesta ideja par dokumentālo filmu par Sēliju, aktualizējot katra novada būtiskāko niansi. Filmas režisors apņēmies būt žurnālists Sandijs Semjonovs.

Latvijā senās Līgo svētku tradīcijas kā neatņemamu svētku sastāvdaļu paredz siera siešanu. Biedrības “Pļaviņu plāvēji” organizētās siera degustācijas mērķis bija saglabāt senču tradīciju - siera siešanu - un noskaidrot Pļaviņu novada labākās siera sējējas. Degustējot un balsojot par gardākajiem sieriem divās nominācijās, tika noteiktas labākās siera sējējas novadā. Nominācijā “ķimeņu” siers: 1.vieta - Ērikai Gabranovai, 2. vieta - Ainai Larionovai un 3.vieta - Labītei Mironovai. Savukārt nominācijā “citi” sieri: 1.vieta - Annai Jukšai, 2.vieta - Mārīte Dauškane un 3.vieta – arī Annai Jukšai. Savukārt kā neparastākais siers tika atzīts Mārītes Dauškanes sietais siers.

Dabas koncertzāles radošā komanda sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi aicina interesentus uz dabas, mūzikas, zinātnes, video, mākslas un dramaturģijas bezmaksas performanci 5.jūlijā Skrīveru novada Satekās. Šogad organizatori piedāvās iepazīt ņipro ūdens kukaini viendienīti (ephemera vulgata). Vairāk par viendienīšu dzīves ritumu un lomu ekosistēmā varēs uzzināt radošajās darbnīcās un muzikālajā stāstā, kas ataino viendienītes mūžu - vienu dienu. Jau no plkst.19 pasākuma apmeklētājus gaidīs zinātniskās un radošās darbnīcas, kurās caur praktisku darbošanos, klausīšanos, veidošanu un spēli būs iespēja izzināt viendienītes dzīves ciklu.

Turpinām ziņas

Krustpils  novada pašvaldība ir uzsākusi Krustpils novada Jaunatnes politikas attīstības plāna  2020. – 2026.gadam izstrādi. Tas ir vidēja termiņa plānošanas dokuments septiņiem gadiem, kas nosaka darba ar jaunatni attīstības prioritātes, rīcības virzienus un uzdevumus, kā arī to īstenotājus un finanšu resursus ilgtermiņa mērķu sasniegšanai. Krustpils  novada pašvaldība aicina piedalīties Jaunatnes politikas attīstības plāna 2020. – 2026 .gadam izstrādes darba grupā. Pieteikties var līdz 15.jūlijam, kontaktinformāciju  elektroniski sūtot  uz e-pastu angelina.tukisa@ krustpils.lv vai zvanot uz tālruni 28311364.

Jēkabpils novada pašvaldības Sēlijas prasmju muzejā noslēdzies projekts  Sēlijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Projekta mērķis – radīt Jēkabpils novada Sēlijas prasmju muzeja piedāvājumu jaunā kvalitātē, īstenojot būvprojektā un ekspozīciju dizaina projektā paredzēto inovatīvo pieeju. Projektā pilnībā pārbūvēts ēkas 2.stāvs, to pielāgojot ekspozīciju ierīkošanas vajadzībām, izveidota konferenču zāle un kulinārā mantojuma telpa. Projekta kopējās izmaksas sastāda 119 tūkstoši  104 eiro. 

Un vēl

Līvānu novada centrā “Kvartāls” notiks bezmaksas deju nodarbības bērniem vecumā no 8 līdz 12 gadiem. Nodarbības plānotas divas reizes nedēļā, pirmdienās un trešdienās. Pirmās nodarbības - 1. jūlijā. Nodarbību norise paredzētA Jūlija pirmdienās un trešdienās no plkst. 18.30 līdz 19.30. Augusta pirmdienās un trešdienās no plkst. 17.30 līdz 18.30. Nodarbības notiks projektā „Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana Līvānu novada iedzīvotājiem”. Tās vadīs pasniedzēja Viāna Rozenšteine.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Protestējot pret balsstiesību atjaunošanu Krievijai, septiņu valstu pārstāvji atstāj Eiropas padomes parlamentārās asamblejas sesiju;  Pēc vairāk nekā 20 gadiem amatā darbu pamet Sūnu pamatskolas direktore; un Kā klimata pārmaiņas ietekmēs cilvēku ikdienu?

Protestējot pret balsstiesību atjaunošanu Krievijai, Baltijas un vēl četru valstu delegācijas pārtraukušas dalību Strasbūrā notiekošajā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sesijā un nolēmušas atgriezties mājās, lai ar savu valstu valdībām un parlamentiem konsultētos par kopīgu rīcību nākamajās sesijās. Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas, Gruzijas, Polijas un Slovākijas delegāciju paziņojumā teikts, ka Eiropas Padome ir vairāk ieinteresēta aizstāvēt agresoru, nevis agresijas upurus, un tāpēc organizācijas nākotne ir apdraudēta, jo tā zaudē cilvēku uzticību.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs no 1.jūlija Latvijas Institūta vadītājas amatā uz laiku ir iecēlis karjeras diplomāti Vitu Timermani-Mooru. Ārlietu ministra pārraudzībā esošās iestādes vadība uzticēta ilggadējai diplomātei, lai nodrošinātu pārmaiņu vadību un sagatavotu institūta pārveidošanu par publisku nodibinājumu. Latvijaas institūta statusa maiņa ļaus nostiprināt organizācijas autonomiju, paātrināt lēmumu pieņemšanu un efektīvi piesaistīt finansējumu. 

Sākot no 1.jūlija visiem jaundzimušajiem bērniem Latvijā no bērna 48.-72.dzīves stundai tiks veikts asins piliena skrīnings sešām slimībām līdzšinējo divu vietā. Asins parauga paņemšanu no bērna papēža veiks visas dzemdību nodaļas Latvijā, nosūtot asins paraugu uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas laboratoriju, kas piecu darba dienu laikā pēc parauga saņemšanas veiks analīzes fenilketonūrijas, iedzimtas hipotirozes, cistiskās fibrozes, iedzimtas virsnieru garozas hiperplāzijas, galaktozēmijas un biotinidāzes deficīta agrīnai diagnostikai. Dažiem bērniem, kuri piedzimstot izskatās veseli, vēlāk var attīstīties slimības pazīmes, kas ir potenciāli bīstamas dzīvībai. Tādēļ ir būtiski tās savlaicīgi atklāt, lai sāktu ārstēšanu. 

Turpinām ziņas

 Pēc vairāk nekā 20 gadiem amatā darbu nolēmusi pamest Krustpils novada Sūnu pamatskolas direktore Valda Kalniņa-Vītola. Publiski pieejamā informācija liecina, ka viņa izglītības iestādi vada vairāk nekā 20 gadus. Līdz 12.jūlijam izsludināta pieteikšanās vakantajam amatam. No amata pretendentiem pašvaldība sagaida augstāko izglītību, tāpat viņiem nedrīkst būt Izglītības likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto ierobežojumu strādāt par pedagogu. Tiek prasīta arī valsts valodas prasme augstākajā līmenī atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām un vismaz vienas Eiropas Savienības oficiālās valodas prasme profesionālajai darbībai nepieciešamajā apjomā. Kopā ar citiem dokumentiem pretendentiem jāiesniedz arī izglītības iestādes attīstības vīzija. Direktoram piedāvāta mēnešalga ir 1050 eiro. Plānots, ka jaunais vadītājs darbu sāks augusta beigās.

Šorīt, visticamāk, pēc zibens spēriena, izcēlies ugunsgrēks divstāvu mājā Neretas novadā, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Gribuste. Plkst.4.54 VUGD saņēmis informāciju, ka Neretas novada Mazzalves pagastā, iespējams, pēc zibens spēriena mājai aizdedzies jumts. Kad Neretas un Jaunjelgavas ugunsdzēsēji glābēji ieradušies notikuma vietā, viņi konstatējuši, ka divstāvu dzīvojamās mājas niedru jumts un otrais stāvs deg pilnā platībā. Ugunsdzēsējiem glābējiem izdevies no liesmām nosargāt ēkas pirmo stāvu, bet tas ir saliets ar ūdeni. 

Un vēl

Pasaulē jau līdz 2030. gadam var izveidoties “klimata aparteīda” režīms, kas nošķirs bagātos, kuri spēs tikt galā ar klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, un nabadzīgos, kuri tiks pamesti likteņa varā, teikts jaunā ANO ziņojumā. Ziņojuma autori prognozē, ka globālās sasilšanas sekas tuvākajā desmitgadē novedīs nabadzībā vismaz 120 miljonus cilvēku. Klimata pārmaiņu rezultātā bieži un regulāri būs vērojamas ekstrēmas klimata izpausmes, tajā skaitā sausuma un karstuma periodi, plūdi un viesuļvētras. Tā rezultātā daļa pasaules nabadzīgāko iedzīvotāju nonāks skarbas izvēles priekšā – bads vai migrācija.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeimas komisija "izbrāķē" priekšlikumu samazināt akcīzi alum; Pētījumā atklāts, ka Latvijā katrs trešais skolēns cietis no vardarbības; un Kādi ir latvijas iedzīvotāju ceļojumu ieradumi?

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam samazināt par 15% līdz 2020.gada 29.februārim, noraidot priekšlikumu nodokli samazināt arī alum. Attiecīgās izmaiņas stātos spēkā šogad 1.augustā. Kā ziņots, visās trīs Baltijas valstīs alkoholam vajadzētu piemērot vienādu akcīzes nodokli, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kopš 2006. gada, kad tika ielikti pamati pašreizējai obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmai, OIK biznesmeņi partijām saziedojuši 1 miljonu  333 tūkstoši 122 eiro, izpētījis žurnāls “Ir”.  Žurnāls apkopojis informāciju par visu dabasgāzes koģenerācijas staciju, kā arī atjaunojamo resursu (biogāze, biomasa, HES, vējš un šķelda) staciju īpašniekiem un amatpersonām, kuru ziedojumi atrodami Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja publiskajā datubāzē. Kā secina "Ir", šo uzņēmēju ziedotie 1,3 miljoni eiro ir ievērojama summa, jo šajā laikā pilnīgi visi Latvijas partiju saņemtie ziedojumi veido 35,3 miljonus eiro.

Ja Zviedrija gatavos pieteikumu 2030.gada olimpisko spēļu rīkošanai, tad Sigulda būs gatava startēt ar to kopā. Jau ziņots, ka Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) individuālo biedru balsojumā par 2026.gada Olimpiādes mājvietu tika izraudzītas Milāna un Kortīna d'Ampeco, kas tādējādi cīņā par rīkošanas tiesību iegūšanu pārspēja Stokholmas-Ores pieteikumu no Zviedrijas, kas turklāt ledus renes sporta veidus plānoja aizvadīt Siguldā esošajā kamaniņu trasē.

Turpinām ziņas

Pagājušajā gadā Latvijā ieradās 4 tūkstoši 852 reemigranti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Starp tiem vērojams salīdzinoši augsts bērnu līdz 14 gadiem un 25–34 gadus jaunu iedzīvotāju īpatsvars.  Bieži jaunas ģimenes ar pirmsskolas un skolas vecuma bērniem izvēlas atgriezties, lai bērni mācītos Latvijā, kas nosaka augsto bērnu īpatsvaru. Otra biežākā grupa, kura vienlīdz aktīva ir arī starp emigrantiem, ir gados jauni cilvēki, kas turpina iegūt izglītību, iegūst darba pieredzi ārvalstīs, ceļo un bieži maina valstis. Pieaugot vecumam, samazinās arī reemigrantu īpatsvars, tomēr neliels pieaugums vērojams pirmspensijas 55–64 gadu vecuma grupā, kad iedzīvotāji atgriežas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Vairāk nekā trešdaļa jeb 37% skolēnu apgalvo, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ir cietuši no emocionālās vai fiziskās vardarbības jeb mobinga klātienē, liecina sociālās kustības "#Neklusē" un "Edurio" veiktais pētījums par mobingu Latvijas jauniešu vidū. Dažāda veida pāridarījumus jaunieši piedzīvo ne tikai no klasesbiedriem un citiem skolēniem, bet arī no skolotājiem un pat vecākiem. Kopumā katrs trešais skolēns cieš no mobinga klātienē, savukārt katrs ceturtais - digitālajā vidē, atklājies pētījumā.

Un vēl

To iedzīvotāju īpatsvars Latvijā, kas devušies iekšzemes tūrisma braucienos, veido 69,9% no kopējā iedzīvotāju skaita, kas ir zemāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina publiskotie ES statistikas departamenta Eurostat dati par 2017.gadu. Augstākais šādu cilvēku īpatsvars fiksēts Rumānijā (94%), Spānijā (90,6%), Portugālē (89%), Grieķijā (88,4%) un Francijā (87,1%). Savukārt zemākais to cilvēku īpatsvars, kas devušies iekšzemes tūrisma braucienos, reģistrēts Luksemburgā (1,7%), Beļģijā (20,1%), Maltā (32,3%), Slovēnijā (37,6%) un Kiprā (49,8%). Igaunijā šādu cilvēku īpatsvars veido 71,9% no kopējā iedzīvotāju skaita, bet Lietuvā – 55,4%.

Atstājiet komentāru