Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 27.maijā
- 27 maijs 2019 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas parlamenta vēlēšanās Latvijā uzvarējusi “Jaunā Vienotība”; Jūnijā Jēkabpilī sāks kursēt jaunie videi draudzīgie autobusi; un Ko liecina sinoptiķu prognozes par laiku šonedēļ?
Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 18.00
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Sestdien ugunsgrēks bija izcēlies autokapsētā Krustpils pagastā; Neveiksmes Eiroparlamenta vēlēšanās partijas skaidro ar nelielo kampaņas finansējumu un konkurenci; un Apgrozībā nonāks jaunās 100 un 200 eiro banknotes.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Līdzšinējie "Saskaņas" partneri Rīgas domē neatbalstīs tās kandidātu mēra amatam; SIA “Jēkabpils siltums” pērn strādājis ar zaudējumiem; un Zemnieki informē, ka gaidāma laba ziemāju raža.
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas parlamenta vēlēšanās latvijā uzvarējusi “Jaunā Vienotība”; Jūnijā Jēkabpilī sāks kursēt jaunie videi draudzīgie autobusi; un Ko liecina sinoptiķu prognozes par laiku šonedēļ?
Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi "Jaunā Vienotība", liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētie provizoriskie rezultāti. Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas "Saskaņa", par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju. Apvienību "Attīstībai/Par!" (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju "Latvijas Krievu savienība" (LKS) - 6,24% balsstiesīgo. Attiecīgi Jaunā vienotība, "Saskaņa" un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem Eiropas parlamentā, bet Attīstībai/Par un Latvijas krievu savienība - pa vienam. Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34%, tuvu 5% robežai ir arī Latvijas Reģionu apvienība un Jaunā konservatīvā partija, taču šīs partijas mandātus Eiroparlamentā neiegūs.
Līdz ar to Eiroparlamentā ir ievēlēts Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP) un Tatjana Ždanoka (LKS).
Eiropas Parlamenta vēlēšanās starp lielākajām pilsētām lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Valmierā, bet mazākā – Daugavpilī,. Centrālās vēlēšanu komisijas dati atklāj, ka Valmierā kopumā nobalsojuši 40,11% vēlētāju, savukārt Rīgā minētajā laika periodā nobalsojuši 39,40% vēlētāju. Tajā pašā laikā Jūrmalā šogad EP vēlēšanās nobalsojuši 36,25% vēlētāju, Liepājā - 33,07%, Jelgavā - 31,44%, Jēkabpilī - 29,64%, Ventspilī - 29,18%, Rēzeknē - 27,34%, bet Daugavpilī - 23,97%.
Jēkabpilī Eiropas parlamenta vēlēšanās piedalījušies 4 tūkstoši 882 vēlētāji jeb 29,64 procenti balsstiesīgo vēlētāju, kas ir zemāks aktivitātes rādītājs nekā vidēji valstī. Jau ziņots, ka kopējais Jēkabpilī reģistrētais vēlētāju skaits ir 16 tūkstoši 471. Apmēram trešdaļa jeb 1384 vēlētāji balsot bija devušies iepriekšbalsošanas dienās. Vēlēšanu dienā – 3 tūkstoši 322 vēlētāji.
Vienlaikus ar Eiroparlamenta vēlēšanām Lietuvā norisinājās arī prezidenta vēlēšanas un šajā amatā ievēlēts Gintans Nausēda. Latvijas prezidents Raimonds Vējonis apveicis jaunievēlēto Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu, paužot cerību par tuvu divpusējo attiecību uzturēšanu arī turpmāk. Vējonis mikroblogošanas vietnē "Twitter" uzsvēris nepieciešamību turpināt reģionālo kooperāciju starp abām valstīm.
Turpinām ziņas
SIA "Jēkabpils autobusu parks" (JAP) ir saņēmis septiņus ar saspiesto dabasgāzi darbināmus "SOR" markas autobusus, kas Jēkabpils ielās sāks kursēt 1.jūnijā. Jaunie autobusi ir videi draudzīgi, katrā no tiem paredzētas 33 sēdvietas. Vienlaicīgi autobusā ir atļauts pārvadāt 74 pasažierus. Jauno autobusu prezentācija notiks 28.maijā plkst.15.30 Jēkabpils autobusu parka teritorijā, kad savā pirmajā izmēģinājuma reisā dosies viens no autobusiem. Jau vēstīts, ka pārvadātājs noslēdzis līgumu ar "Balti Bussi Grupp" no Igaunijas par septiņu jaunu, ar saspiesto dabasgāzi darbināmu "SOR" markas autobusu iegādi. Pirkuma kopējā summa ir tuvu 1,4 miljoniem eiro, no kuriem gandrīz 1,1 miljons eiro ir Eiropas Savienības fonda līdzekļi, bet 300 tūkstoši - uzņēmuma līdzfinansējums.
Sākot no šodienas, 26. maija, līdz nākamajai piektdienai, 31. maijam, amatnieki, zemnieki, arī jāņuzāļu tirgotāji un vainagu pinēji var pieteikties tirdzniecībai tradicionālajā Zāļu tirgū Doma laukumā. Zāļu tirgus šogad notiks 21. jūnijā. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments atgādina, ka arī šogad pieteikšanās dalībai Zāļu tirgū notiks tikai elektroniski. Zāļu tirgū plānota plaša skatuves programma – uzstāsies deju ansambļi, pūtēju orķestri "Fanfara” un "Rīga”, folkloras kopa "Kokle”, grupa "Zeļļi” un vairāki kori.
Un vēl
Nākamajās trijās dienās - no pirmdienas līdz trešdienai - visā Latvijā palaikam gaidāms lietus, liecina jaunākās laika prognozes. Ciklonu ietekmē valsti šķērsos vairākas plašas nokrišņu zonas, prognozētā lietus summa valsts lielākajā daļā ir 10-25 milimetri. Šāds nokrišņu daudzums nav pietiekams, lai izbeigtu sausumu, jo nokrišņu deficīts kopš pagājušā gada daudzviet pārsniedz simts milimetru. Gaisa temperatūra saglabāsies zem +15,+20 grādiem, vien trešdien valsts austrumos iespējams siltums līdz +24 grādiem. Sākot ar 30.maiju, debesīm biežāk skaidrojoties, vairākās naktīs būs salnu risks - zāles augstumā gaisa temperatūra vietām var noslīdēt zem nulles. Kamēr nav bijis ilgstošs lietus, Latvijas mežos saglabājas augsta un pat ļoti augsta ugunsbīstamība.
Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 18.00
Šodien pulksten trijos dienā Preiļu novada kultūras centrā notiks pirmās diskusijas starp pašvaldību lietu ministru Juri Pūci un novadu vadītājiem un deputātiem par Administratīvi teritoriālo reformu. Ministrija aicina Preiļu, Aglonas, Riebiņu un Vārkavas novada domes deputātus uz konsultācijām par Preiļu novada apvienoto administratīvo teritoriju. Darba kārtībā paredzēts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces ziņojums par administratīvi teritoriālā iedalījuma piedāvājumu, eksperta ziņojums par administratīvi teritoriālās reformas sociālekonomiskajiem aspektiem un diskusija ar Preiļu novadā apvienojamo administratīvo teritoriju deputātiem, lai uzklausītu viedokļus, komentārus un atbildētu uz deputātu jautājumiem.
Šodien Sals novada Salā tiekas novada mazpulcēni, skolu jaunieši un domes pārstāvji projektā “Uzdrīksties iesaistīties!”. Ar šo projektu iecerēts vērst jauniešu uzmanību uz savām tiesībām kā jauniem Eiropas Savienības, savas valsts un sava novada iedzīvotājiem, pastāvēt par tām un uzdrošināties diskutēt ar sava novada lēmuma pieņēmējiem par pārmaiņām, kādas viņi vēlētos redzēt savā novadā, lai vide būtu jauniešiem draudzīgāka, saprotamāka un iesaistošāka. Diskusiju rezultātā tiek sagaidītas atziņas un ierosinājumi, kuri noderēs turpmākai mazpulku, skolu jauniešu un novada pārvaldes sadarbībai gan vietējā līmenī, gan citos Latvijas novados. Diskusiju cikls “Uzdrīksties iesaistīties!” notiks sešos Latvijas novados.
Turpinām ziņas
SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” Preiļu konsultāciju birojs aicina pieteikties piena lopkopības saimniecības dalībai mācību braucienā uz Franciju no 11. līdz 14.jūnijam. Apmeklējuma tēma: “Inovatīvu tehnoloģiju izmantošana ekonomiski pamatotas lopkopības produkcijas ražošanā”. Brauciena laikā iepazīs Francijas piena lopkopības saimniecību pieredzi, apmeklēsim ģimenes piena lopkopības saimniecības ar robotizētu slaukšanu. Plašāka informācija par dalības maksu un iespēja pieteikties pa tālruni 29710327.
Pļaviņu novada pašvaldība atbalstīts biedrību pieteikumus biedrības “Aizkraukles rajona partnerība” izsludinātajam projektu konkursam. Ja projektu apstiprinās, pašvaldība piešķirs 2 tūkstoši 855 eiro līdzfinansējumu pirtnieku kopas “Kadiķītis” iecerei par vizuālās prezentācijas aparatūras iegādi sabiedriskajām aktivitātēm. Savukārt biedrībai “Klintaines Dzirnas” piešķirts līdzfinansējums 218 eiro projekta “Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana Pļaviņu novada Klintaines pagastā” aktivitātēm.
Tāpat arī Pļaviņu novada domes deputāti apstiprinājuši nolikumu konkursam par sakoptāko īpašumu Pļaviņu novadā. Pašvaldības dabas un vides aizsardzības komisijas vadītājs Juris Ikaunieks informē, ka pēdējos gados tam bija ļoti maza aktivitāte un pērn nenotika vispār. Tāpēc nolemts konkursu rīkot reizi četros gados, un vērtēšanas komisija īpašumus apmeklēs šovasar. Spēkā paliek iepriekšējie noteikumi — konkursam sevi var pieteikt ikviens novada iedzīvotājs vai arī pieteikt kādu citu, kura īpašums ir pelnījis atzinību par sakoptību. Vērtēs gan individuālās, gan daudzdzīvokļu mājas, iestādes un uzņēmumus.
Desmit dienas pēc Jaunjelgavas novadā dzimušo mazuļu godināšanas pasākuma Vecpilsētas parkā izrakts rododendrs, ko iestādīja par godu bērniem, informē laikraksts “Staburags”. Par notikušo sākta izmeklēšana. Jaunjelgavas novada pašvaldība sociālajos tīklos izplatīja ziņu un lūdz informēt, ja zināms zaglis, par to ziņojot dārzniecei vai Valsts policijas iecirkņa inspektoram. Vecpilsētas parkā ierīkota novērošana kamera, taču tā netver parka stūri, kurā tika iestādīts rododendrs. Šis nav vienīgais gadījums, kad pilsētā tiek kaitēts apstādījumiem. Savulaik ceļmalā pie šosejas uz Rīgu tika nozagti vairāki augi. Kopš novērošanas kameru uzstādīšanas incidenti nav atkārtojušies.
Un vēl
Atsaucoties Viesītes novada iedzīvotāju ierosinājumiem, no 1. jūnija maršruta Viesīte–Sunākste–Vārnava–Viesīte autobuss, kas skolēnu brīvlaikā no pieturvietas “Viesīte” izbrauc plkst.13.00 otrdienās un piektdienās, turpmāk sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošinās tikai piektdienās. Savukārt otrdienās reiss tiks uzsākts plkst.16.00. Autotransporta direkcija aicina iedzīvotājus izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus un paņemt biļeti par savu braucienu, atgādinot, ka statistiku par reisa pieprasījumu veido pasažieriem izsniegtais biļešu skaits. Par konstatētiem biļešu tirdzniecības pārkāpumiem pasažieri var ziņot kontrolieriem jebkurā diennakts laikā, sūtot īsziņu vai zvanot pa tālruni 27776621.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Sestdien ugunsgrēks bija izcēlies autokapsētā Krustpils pagastā; Neveiksmes Eiroparlamenta vēlēšanās partijas skaidro ar nelielo kampaņas finansējumu un konkurenci; un Apgrozībā nonāks jaunās 100 un 200 eiro banknotes.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja paziņojusi, ka atkāpsies no amata 7. jūnijā. Viņa paliks amatā kā pagaidu premjere, kamēr netiks izraudzīts jauns partijas līderis, kurš arī kļūs par nākamo premjerministru. Cīņa par partijas līdera amatu sāksies 10. jūnijā. Terēza Meja arī paudusi nožēlu, ka viņai nav izdevies īstenot Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Meja arī sacīja, ka viņa darījusi visu iespējamo, lai panāktu “Brexit” īstenošanu.
Brīvdienās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigāde saņēma 22 izsaukumus, 12 uz ugunsgrēku dzēšanu, sešus uz glābšanas darbiem un vēl četri izsaukumi bija maldinājums. Sestdien Jēkabpils un Pļaviņu ugunsdzēsēji glābēji devās uz Krustpils novada Krustpils pagastu, kur auto kapsētā bija izcēlies ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka deg trīs vieglo un divu kravas automobiļu korpusi kopumā 70m2 platībā. Plašāk par Zemgales ugunsdzēsēju glābēju darbu brīvdienās lasiet portālā radio1.lv.
Svētdien viesuļvētrā Oklahomas štatā divi bojāgājušie.
Netālu no ASV Oklahomas štata administratīvā centra Oklahomasitija viesuļvētra izpostījusi moteli un pārvietojamo māju parku, dabas katastrofā gājuši divi cilvēki un ievainoti vismaz 29. ASV Nacionālais laikapstākļu dienests paziņoja, ka viesuļvētra bijusi "EF-2" kategorijas, vēja ātrumam sasniedzot 50-60 metrus sekundē.
Turpinām ziņas
Pirmie provizoriskie Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti ir apstiprinājuši, ka abas lielākās politiskās grupas kreisi centriskajā un labēji centriskajā spārnā ir cietušas zaudējumus, savukārt liberāļiem un zaļajiem bijuši ieguvumi, un jau pēcvēlēšanu naktī sākās centieni veidot jauno vairākumu. Provizoriskie rezultāti liecina, ka abi lielākie bloki - labēji centriskā Eiropas Tautas partija jeb EPP un kreisi centriskie sociālisti un demokrāti jeb S&D – zaudējuši tradicionālo vairākumu Eiroparlamentā. To kandidāti tomēr uzstāja, ka šīm grupām ir vislabākās iespējas veidot jauno vairākumu jaunievēlētajā Eiroparlamentā.
Latvijas partijas, kas neiekļuva Eiroparlamentā min vairākus iemeslus neveiksmei vēlēšanās. Jaunā konservatīvā partija analizēs Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, lai izvērtētu iegūto pieredzi un pārgrupētos, norāda saraksta līderis Andis Kudors. JKP vēlēšanās ieguva 4,35% un neiekļuva Eiroparlamentā. Kudors pauda, ka ar rezultātu partija ir apmierināta. Šādi rezultāti esot skaidrojumu ar nelielo finansējumu, kurus JKP varēja atvēlēt priekšvēlēšanu aģitācija.
Arī Latvijas Reģionu apvienības līderis Edvards Smiltēns, kura partija saņēma 4,98% vēlētāju atbalstu, netikšanu pāri 5% barjerai skaidroja ar ierobežotiem finanšu līderiem. Smiltēns arī atzīmēja, ka daudzi cilvēki nevarējuši nobalsot dažādu ar vēlēšanām saistītu ķibeļu dēļ, taču nevarēja pateikt, vai no LRA puses būs kāda rīcība, lai apstrīdētu vēlēšanu rezultātus.
“Progresīvie” līderis Roberts Putnis atzīst, ka vēlēšanu rezultāts vērtējams kā zaudējums, jo partija cerēja, ka spēs mobilizēt savus vēlētājus, ņemot vērā, ka “Progresīvo” vēlētājiem ir svarīgi Eiropas jautājumi. Tomēr partija ieguva mazāk vēlētāju balsu, nekā Saeimas vēlēšanās, un tas ir zaudējums.
“KPV LV”, kas uzvarēja Saeimas vēlēšanās, Eiroparlamenta vēlēšanās ieguva tikai 0,9% vēlētāju atbalstu, kas vērtējams, kā pamatīgs reitingu kritums. Eiroparlamenta deputāta kandidāts Kaspars Ģirģens intervijā Latvijas televīzijai norādīja, ka partijai tā bija laba pieredze.
Kritiskus vārdus vēlēšanu norisei veltījis ZZS pārstāvis Armands Krauze. Viņš vēlēšanas nosauca par haosu, kas pazemināja vēlētaju aktivitāti. Krauze uzsver, ka Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ir atbildīgs par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbu, kas neizsūtīja visiem vēstules ar aicinājumu uz vēlēšanām, savukārt par to, ka nedarbojās sakari starp iecirkņiem atbildība jāuzņemas Satiksmes ministram Tālim Linkaitim.
Un vēl
No otrdienas, 28. maija, apgrozībā nonāks jaunās Eiropas sērijas banknotes – 100 un 200 eiro. Ar šo banknošu laišanu apgrozībā tiek noslēgta vērienīgā modernāka dizaina un drošāku banknošu ieviešana, kas tika uzsākta vēl pirms Latvijas pievienošanās eiro zonai – 2013. gadā, apgrozībā laižot jauno 5 eiro banknoti. Jaunās 100 eiro un 200 eiro banknotes papildinās Latvijā un citur eiro zonā jau ierastās 5, 10, 20 un 50 eiro banknotes ar atjaunotu dizainu un uzlabotiem pretviltošanas elementiem.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Līdzšinējie "Saskaņas" partneri Rīgas domē neatbalstīs tās kandidātu mēra amatam; SIA “Jēkabpils siltums” pērn strādājis ar zaudējumiem; un Zemnieki informē, ka gaidāma laba ziemāju raža.
Latvijā šogad pirmajā ceturksnī vidējā bruto jeb pirms nodokļiem, darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1036 eiro, kas ir par 7,8% jeb 75 eiro vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā skaitā privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa šī gada pirmajā ceturksnī augusi par 8,4%, sasniedzot 1038 eiro, bet sabiedriskajā sektorā - par 6,8%, sasniedzot 1035 eiro. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 985 eiro, kas ir pieaugums par 6,7% salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo ceturksni.
Šī gada 25.maijā apritēja gads kopš Latvijā tika ieviesta Vispārīgā datu aizsardzības regula un tā laikā Datu valsts inspekcija piemēroja 31 sankciju, lai gan kopumā tika konstatēti 333 pārkāpumi. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2019.gada sākumā veiktā aptauja liecināja, ka vairāk nekā pusei jeb 65,6% organizāciju vadītājiem ir izpratne, ka uz viņiem attiecas datu aizsardzības regula, taču jāņem vērā arī tas, ka 25,6% uzskata, ka tā uz viņiem neattiecas un salīdzinoši lielai daļai aptaujāto, proti, 8,8%, ir grūti pateikt par izpratni saistībā ar regulu.
Ja partija "Saskaņa" Rīgas mēra amatam izvirzīs savu kandidātu, partija "Gods kalpot Rīgai" (GKR) šo kandidātu neatbalstīs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. GKR jau aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka Rīgas mēra amatam piedāvās kādu no savas partijas pārstāvjiem. Par konkrētiem pretendentiem partija plāno lemt paplašinātajā valdes sēdē rīt, 28.maijā, taču pagaidām gan kā ticamākais kandidāts šim amatam tiek minēts pašreizējais domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, GKR par savu nostāju informējusi arī domes kolēģus no "Saskaņas", kuriem tad tuvāko dienu laikā būs jāizlemj - vai kolēģu virzīto kandidātu atbalstīt.
Turpinām ziņas
Jēkabpils pašvaldības kapitālsabiedrība SIA "Jēkabpils siltums" 2018.gadu noslēgusi ar 3,489 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir līdzīgs 2017.gada rādītājiem, bet pērn uzņēmums cietis 318 tūkstoši 348 eiro zaudējumus, salīdzinot ar peļņu vēl pirms gada, liecina "Firmas.lv" dati. Uzņēmuma vadība gada pārskatā norāda, ka pērn par 1% pieaudzis piegādātā siltuma daudzums, kas saistīts ar zemāku āra temperatūru. Siltumenerģijas patēriņa pieaugums arī bijis iemesls apgrozījuma pieaugumam. Savukārt piedzīvotos zaudējumus "Jēkabpils siltuma" vadība saista ar siltuma ražošanas pašizmaksu palielināšanos, ko veicinājis liels biomasas cenu kāpums.
Uz reģionālā autoceļa Krāslava-Preiļi-Madona posmā no Preiļiem līdz Kastīrei būvnieki labos defektu. AS "Latvijas valsts ceļi" informē, ka autoceļa posmā no Preiļiem līdz Mūrniekiem ir konstatēts paaugstinātais poru saturs asfaltbetona segas virskārtā, tāpēc būvniekiem būs jāieklāj papildus asfaltbetona kārtu trīs centimetru biezumā, kā arī jāuzpilda nomales un jāuzklāj jaunu horizontālo apzīmējumu. Pirms asfaltbetona virskārtas ieklāšanas tiks uzbūvēts izmēģinājuma posms. Savukārt posmā no Korsikovas līdz Šņepstiem ir konstatēta palielināta porainība asfaltbetona virskārtā ap garenšuvi. Defektu labošana būvniekam "YIT Infra Latvija" būs jāpaveic līdz šā gada 22.jūnijam par saviem līdzekļiem.
Un vēl
Visu ziemas kviešu, rudzu, tritikāles un ziemas rapšu lauka apskate vieš cerības, ka šis varētu būt labas ražas gads, secinājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības speciālisti pēc pirmajiem lauku apsekojumiem ražas prognozēšanai. Speciālisti norāda, ka augu attīstību labvēlīgi ietekmēja laika apstākļi pagājušā gada rudenī, kad bija iespējams ražu ievākt būtiski agrāk un attiecīgi savlaicīgāk bija iespējams arī iesēt ziemājus. Turklāt pērn rudens bija viens no garākajiem un siltākajiem - siltais septembris un arī neparasti siltais oktobris nodrošināja, ka pat nedaudz novēlotos sējumos vai tādos, kuros sausuma dēļ aizkavējās dīgšana, augi varēja sekmīgi attīstīties. Šogad Latvijā ar ziemājiem apsēti vairāk nekā 372 tūkstoši hektāru zemes.