2019.gada 23. maijs

Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 26.aprīlī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 26.aprīlī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Plāno sākt atteikties no zemākās cenas kā vienīgā piedāvājumu vērtēšanas kritērija iepirkumos;Pašvaldībām nav tiesību rīkot iedzīvotāju aptaujas par administratīvi teritoriālo reformu; un Lielās talkas dienā gaidāms karsts laiks.

Riebiņu novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Radio1  ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Šogad  Nacionālo bruņoto spēku diena noritēs Jēkabpilī; Baltajiem stārķiem virs elektrības stabiem veido mākslīgas ligzdu pamatnes;un Zinātniekus satrauc seno lietus mežu izzušana.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Noskaidrota 'Latvijas gada monēta 2018'; Jēkabpils domes deputāte Kristīne Ozola izstājas no Nacionālās apvienības; un Šodien pārspēts Latvijas nacionālais karstuma rekords.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Plāno sākt atteikties no zemākās cenas kā vienīgā piedāvājumu vērtēšanas kritērija iepirkumos;Pašvaldībām nav tiesību rīkot iedzīvotāju aptaujas par administratīvi teritoriālo reformu; un Lielās talkas dienā gaidāms karsts laiks.

Akūtu veselības aprūpes problēmu risināšanai nākamgad nepieciešami papildu 251,4 miljoni eiro. Starp veselības ministrijas prioritātēm ir darba samaksas nodrošināšana, kam papildu nepieciešami 125 miljoni eiro, kompensējamajiem medikamentiem - vēl 67,4 miljoni eiro, ambulatoru pakalpojumu pieejamības uzlabošanai - 24,7 miljoni eiro, universitātes slimnīcu nodrošinātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem paaugstināto koeficientu piemērošanai - 9,3 miljoni eiro, savukārt psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāna pasākumu īstenošanai nākamgad nepieciešami 25 miljoni eiro.

Izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kuru mērķis ir veicināt atklātību un godīgu konkurenci iepirkumos, kā arī paaugstinātu iepirkumu sagatavošanas kvalitāti. Tāpat ar grozījumiem paredzēts sākt pakāpenisku atteikšanos no zemākās cenas kā vienīgā piedāvājumu vērtēšanas kritērija izmantošanas. Ar grozījumiem paredzēts noteikt nepieciešamību aktualizēt tehniskās specifikācijas, kas izstrādātas vairāk nekā pirms gada. Tas mazinās iespējamību, ka tikai iepirkuma laikā pasūtītājs konstatē, ka tam nepietiek finansējuma līguma izpildei vai arī piedāvātie risinājumi neatbilst normatīvu prasībām. 

Latvijas Literatūras gada balva kategorijā "Labākais prozas darbs" šogad piešķirta Mārai Zālītei par grāmatu "Paradīzes putni", kuru pērn laidusi klajā izdevniecība "Dienas grāmata". Dzejas kategorijā par balvas laureātu kļuvis Uldis Bērziņš, kurš pērn izdeva grāmatu "Idilles", bet labākā tulkojuma kategorijā balva piešķirta Guntaram Godiņam, kurš tulkojis igauņu eposu "Kalevdēls". Kategorijā "Labākais literatūras darbs bērniem" balvu saņēma Lilija Berzinska par grāmatu "Skelets skapī", savukārt par aizvadītā gada debitantu žūrija atzinusi Haraldu Matuli par grāmatu "Vidusšķiras problēmas".

Turpinām ziņas

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir apturējusi Ikšķiles novada pašvaldības lēmumu, kas paredz rīkot iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot viedokli par iespējamo novada pievienošanu citai administratīvai teritorijai. Pēc pašvaldību lietu ministrijas paustā, Ikšķiles domes lēmums par aptaujas organizēšanu nepārprotami pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās pašvaldību pilnvaras, jo saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", vietvara var organizēt, piemēram, publisko apspriešanu, bet tikai par pašas pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem. Ministrija arī atgādina, ka Satversmes tiesa jau 2009.gadā ir atzinusi, ka administratīvi teritoriālā reforma atzīstama par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu, kas ir jāizlemj pašam likumdevējam, proti, Saeimai.

Sēlijas novada apvienība rosina pabeigt līdzšinējo reformu ar otrā līmeņa pašvaldību izveidošanu. Apvienības biedru sapulcē šonedēļ izskatīja pašvaldību lietu ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma projektu par  administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli. Sēlijas pašvaldības neatbalsta ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas modeli. Tiek norādīts, ka piedāvātais administratīvi teritoriālās reformas modelis graus Sēlijas identitāti un veicinās Sēlijas novadu iztukšošanos un būs par pamatu vēl vienam vietējo iedzīvotāju emigrācijas vilnim. Sēlijas novadu apvienība rosina līdzšinējo reformu noslēgt ar otrā līmeņa pašvaldību izveidošanu, kas reāli veicinātu novadu ekonomisko attīstību.

Un vēl

Nedēļas nogalē laiks Latvijā saglabāsies vasarīgi silts, liecina prognozes. Augstākā gaisa temperatūra gaidāma rīt – Lielās talkas dienā, kad kritīs nacionālais 27. aprīļa karstuma rekords. Iepriekš maksimālās temperatūras rekords šajā datumā uzstādīts 1993. gadā, kad temperatūra sasniedz +25,6 grādus, bet šo sestdien gaiss iesils līdz +22..+27 grādiem. Laiks būs pārsvarā saulains, bet vietām Kurzemē un Vidzemē iespējams īslaicīgs lietus un pērkona negaiss. 

Svētdien pastiprināsies austrumu, ziemeļaustrumu vējš, kas pie mums ienesīs sausāku un vēsāku gaisu. Debesis būs skaidras un maksimālā temperatūra sasniegs +18..+23 grādus, Ziemeļkurzemē vēsāks. Brīvdienu naktis arī būs siltas - temperatūra noslīdēs līdz +8..+13 grādiem, vietām austrumos vēsāks - +4..+7 grādi. 

Svētdiena vietām Kurzemē un Rīgā būs piektā diennakts pēc kārtas, kad vidējā diennakts temperatūra būs vismaz 15 grādi un tas uzskatāms par meteoroloģiskās vasaras sākumu, tiesa,  nākamnedēļ, kļūs arī vēsāks. Sausums turpināsies un nedēļas pirmajā pusē dienās temperatūra lielākoties +15..+20 grādu robežās, bet naktīs  vietām gaidāmas salnas.

Riebiņu novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Rīt, 27. aprīlī plkst. 9.00 visā Latvijā startēs Lielā Talka 2019. Riebiņu novadā patlaban ir pieteiktas 13 talkošanas vietas, kurās aicina piedalīties novada iedzīvotājus. Lielajā talkā Riebiņos paredzēts sakopt Feimankas upes krastu, Riebiņu parku, vidusskolas teritroriju, Galēnu parku un ciemata teritoriju, Ošupes muižu, Aglonas staciju, Geļenovas parku, Gailīšu kapsētu, Kotļarovas apkārtni, teritoriju gar ceļu starp Mazo un Lielo Ostrovas ezeru, Sīļukalna ciematu, lielceļa Rudzāti-Stirniene posmu Aizpurieši-Kassalieši un meža ceļa Aizpurieši-Vilciņi ceļmalas, kā arī ceļu posmu Sīļukalns Čaunāni. Pulcēšanās plkst. 9.00 norādītajās talkošanas vietās vai pie pagastu teritoriālajām pārvaldēm.Neskaidrību gadījumā talcinieki aicināti zvanīt Lielās Talkas koordinatoram Riebiņu novadā – Rolandam Naglim - mob. 26173320.

Riebiņu novada domes deputāti nolēmuši piedalīties projektu konkursā valsts atbalsta saņemšanai zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem pasākumā Zivju resursu aizsardzība, iesniedzot projektu  „Materiāltehniskā aprīkojuma iegāde zivju resursu aizsardzības pasākumiem Riebiņu novada ūdenstilpnēs”. Šim nolūkam pašvaldība atvēlēs līdzfinansējumu 670 eiro. Par projekta naudu paredzēts iegādāties divas GPS ierīces, 2 mikrofonus ar ierakstu, spoguļkameru un portatīvo datoru.

Riebiņu novada trīs izglītības iestādes veiksmīgi turpina darboties Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā  "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai", lai mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pārtrauc mācības un nepabeidz skolu. Projektā iesaistījušies 26 Riebiņu novada skolu audzēkņi: pieci Sīļukalna pamatskolā, astoņi Galēnu pamatskolā un 13 Rušonas pamatskolā. Skolēni saņem papildus konsultācijas mācību priekšmetos, pedagogu konsultatīvo atbalstu, tai skaitā psihologa un logopēda konsultācijas.  Projektā iesaistīto skolu un pašvaldības pārstāvji piedalījās Rēzeknē Izglītības kvalitātes valsts dienesta rīkotajā konferencē "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai".

Turpinām ziņas

Martā Riebiņu novadā notika dažādi novada skolu konkursi, kuros aktīvi piedalījās audzēkņi no visām Riebiņu novada izglītības iestādēm. Riebiņu vidusskolā notika valodu konkurss „Poliglots”, kurā piedalījās 8. – 9. klašu skolēnu komandas no  Riebiņu vidusskolas, Galēnu, Sīļukalna, Rušonas un Dravnieku pamatskolas. 

Savukārt skolēnu pētījumu konkurss „Vide ap mums” Riebiņu novadā tiek izsludināts jau trešo gadu pēc kārtas. Šajā mācību gadā konkursa tēma bija „Es nēsāju Latviju kabatā kā mīklu, ko nevar atminēt”. Konkursa dalībnieku uzdevums bija atrast un izpētīt vēstures avotus par nozīmīgiem, bet plašai publikai mazāk zināmiem notikumiem, cilvēkiem, lietām vai vietām Latvijā, kas viņus ir iedvesmojuši, pārsteiguši, likuši uzdot jautājumus un meklēt atbildes. 

Tāpat Riebiņu vidusskolā ar novada skolu konkursu tika atzīmēta Pasaules ūdens diena. Skolā ieradās skolēnu komandas no Dravnieku, Rušonas, Galēnu un Sīļukalna pamatskolas. Lai stiprinātu sadarbību un draudzību, komandu dalībnieki tika apvienoti no dažādām skolām. Katrā komandā bija 5 skolēni,  pa vienam skolēnam no katras  novada skolas. Konkursā uzvarēja komandas „Delfīni” un „Ūdens lāses”. Tā kā komandas bija jauktas, diplomi devās uz katru no novada skolām.

Un vēl par kultūras un sporta pasākumiem

Rīt, 27. aprīlī plkst. 19.00 Sīļukalna vidējās paaudzes deju kolektīva 15 gadu jubilejas pasākums. Ieeja bez maksas.

Rušonas kultūras namā 30. aprīlī plkst. 23 diskotēka. Ieejas maksa – EUR 1.00.

Riebiņu kultūras centrā 1. maijā plkst. 13.00 LIELĀ SENIORU BALLE “Lai sirdī uzplaukst pavasars!” Īpašais viesis – Ainars Bumbieris. Programmā: svētku priekšnesumi no pašmāju un kaimiņu pašdarbības kolektīviem; iespēja piedalīties čaklo saimnieču konkursā. Dalībniekiem aicina izcept savu īpašo pīrāgu un iegūt nomināciju vai simpātiju balvu. Būs arī degustācijas. Pasākums notiks pie galdiņiem., tādēļ līdzi ņemami nelieli groziņi. Uz pasākumu turp un atpakaļ kursēs transports. Pieteikties pagastu teritoriālajās pārvaldēs. Ieeja bez maksas.

25.maijā pulksten 10.30 pie Riebiņu vidusskolas notiks pavasara kross ar Anitu Kažemaku.

Radio1  ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Šogad  Nacionālo bruņoto spēku diena noritēs Jēkabpilī; Baltajiem stārķiem virs elektrības stabiem veido mākslīgas ligzdu pamatnes;un Zinātniekus satrauc seno lietus mežu izzušana.



4.maijā - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 29.gadadienā – Nacionālo bruņoto spēku diena noritēs Jēkabpilī. Lai iepazīstinātu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem arī tos iedzīvotājus, kuriem nav iespēju apmeklēt tradicionālo valsts svētku parādi 18.novembrī Rīgā, pirms vairākiem gadiem aizsardzības nozare aizsāka jaunu tradīciju – valsts Neatkarības atjaunošanas dienā, 4.maijā, kādā no Latvijas novadiem organizēt Nacionālo bruņoto spēku dienu. Bruņoto spēku dienas pasākumi kopš 2013.gada norit ar devīzi “4.maijs - Brīvības svētki”.

4.maija Nacionālo bruņoto spēku dienas pasākumi Jēkabpilī sāksies plkst. 9 ar Dievkalpojumu Jēkabpils Krustpils Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Savukārt plkst. 11 Rīgas ielā sāksies Latvijas un ārvalstu bruņoto spēku, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas un Jaunsardzes vienību un tehnikas parāde. Parādi, kurā piedalīsies vairāk nekā 700 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju glābēju un jaunsargu, komandēs Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvedis Māris Simsons, bet to pieņems valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. 

Lidojumam labvēlīgos laika apstākļos, tādējādi neradot apdraudējumu parādes vērotājiem, būs redzami Gaisa spēku helikopteri „Mi-17”, lidmašīna “An-2”, Valsts robežsardzes helikopteri “Agusta Bell 206B” un „Agusta 109E Power”, kā arī ASV vadītās operācijas „Atlantic Resolve” ietvaros Latvijā izvietotie helikopteri UH-60 „Black Hawk”. Tehnikas parādi noslēgs lidmašīnu “F-16”, kas veic NATO gaisa telpas patrulēšanu virs Baltijas valstīm, pārlidojums. Godinot Latvijas armijas simtgadi, Gaisa spēku helikopteri pārlidos ar Latvijas valsts un Latvijas armijas simtgades karogiem. Par parādes muzikālo noformējumu rūpēsies Nacionālo bruņoto spēku orķestris. Plašāk par pasākumiem, kas 4.maijā norisināsies Jēkabpilī lasiet portālā Radio1.lv.

Turpinām ziņas

Latvijā pērn nodarbinātības līmenis 20–64 gadus veco valsts iedzīvotāju vidū bija 76,8%, kas ir augstāks rādītājs nekā Eiropas Savienībā vidēji, un Latvija bijusi viena no 13 bloka dalībvalstīm, kas jau pērn sasniegušas vai pārsniegušas 2020.gada nodarbinātības mērķi, liecina vakar publiskotie Eiropas Savienības statistikas departamenta Eurostat dati. Lielāks nekā Latvijā nodarbinātības līmenis pērn bijis Zviedrijā, Čehijā,  Vācijā, Igaunijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Dānijā un Lietuvā. Savukārt viszemākais nodarbinātības līmenis pērn bijis Grieķijā – 59,5%, kā arī Itālijā, Horvātijā un Spānijā.

Senāk baltie stārķi ligzdas būvēja lielos kokos ar stipriem zariem. Un māju saimnieki piepalīdzēja svētelim, uzliekot ratu riteni. Mūsdienās, kad piemērotu koku maz un arī ritenis uz jumta ir retums, stārķis ir atradis alternatīvu - elektrolīniju balstus. Taču stārķa ģimenes māja var izraisīt traucējumus elektrības piegādē, īssavienojumus un ēku aizdegšanos. Tāpēc jau vairākus gadus stārķiem piedāvā mākslīgas ligzdu pamatnes. Statistika liecina, ka pirms 50 gadiem uz elektrības līniju balstiem putnēnus audzināja tikai 1% stārķu. Tagad jau 70% stārķu. Putni uz stabiem uzbūvējuši gandrīz 8 tūkstoši ligzdu. Taču šāda ligzdošana pērn izraisīja gandrīz pusotru tūkstoti bojājumu elektrotīklā.

Un vēl

2018.gadā izzuduši 3,64 miljoni hektāru seno lietusmežu, kas ir lielāka platība nekā Beļģijas teritorija, liecina vakar publiskots pētījums. Projektā "Global Forest Watch" veiktajā pētījumā arī secināts, ka pagājušajā gadā mežu platība pasaulē sarukusi par 12 miljoniem hektāru. Sevišķi satraucoša ir seno lietusmežu izzušana, teikts pētījumā, kuram datus apkopojusi Merilendas universitāte, izvērtējot satelīta datus. Runa ir par lietusmežiem, ko līdz šim cilvēku aktivitātes skārušas maz, un kuros aug daudz senu koku.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Noskaidrota 'Latvijas gada monēta 2018'; Jēkabpils domes deputāte Kristīne Ozola izstājas no Nacionālās apvienības; un Šodien pārspēts Latvijas nacionālais karstuma rekords.

Latvijas Pašvaldību savienība nākusi klajā ar 68 ierosinājumiem atbildīgās ministrijas piedāvātajai teritoriālajai reformai, tai skaitā rosina apvienot pašvaldības tikai pēc pienācīgas infrastruktūras izveides, ļaut jaunajiem novadiem pašiem noteikt vēlamo skaitu administratīvo centru, kā arī atteikties no plāna saglabāt tikai divas republikas pilsētas. 

Arī martā turpināja pasliktināties iedzīvotāju vērtējums par kopējo situācijas attīstību valstī, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktā "Latvijas barometra" dati. Atbilstoši datiem mēneša laikā par četriem procentpunktiem pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata, ka situācija Latvijā kopumā attīstās nepareizā virzienā, martā veidojot 56%, vienlaikus par četriem procentpunktiem samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, veidojot 28%. Kopējās situācijas attīstības vērtējuma indekss sarucis par astoņiem punktiem, martā sasniedzot atzīmi -28, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem pēdējā gada laikā. 

Tradicionālajā sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2018" atzīta "Medus monēta". Kopumā sabiedrības aptaujā tika saņemts vairāk nekā 9 tūkstoši balsojumu, no tiem vairāk nekā 2 tūkstoši 700 - par "Medus monētu". Neparastā, formas ziņā bišu šūnām radniecīgā kolekcijas monēta "Medus monēta" veidota no sudraba un apzeltīta. Bišu šūnu reljefs atveidojums ar dažādas intensitātes matējumu iezīmē Latvijas kontūru un Rīgas jūras līci. Monētas forma ir unikāla, un, savietojot monētas blakus, tās veido vienotu kopumu tāpat kā bišu šūnas medus kāri stropā. 

Gatavojoties ikgadējai Lielajai talkai, iedzīvotāji interneta vietnē “talkas.lv” pieteikuši 1389 sakopjamās vietas visā Latvijas teritorijā. Lielā talka notiks rītdien un tajā cilvēki ne tikai tiek aicināti vākt atkritumus, bet uzreiz arī šķirot. Desmit gadu laikā Lielajā talkā kopumā ir piedalījušies aptuveni 500 000 dalībnieku. Atkritumu daudzums, salīdzinot ar 2008.gadu, samazinājies vairāk nekā par pusi, klāstīja Lielas talkas rīkotāji. 

LTV tapusi dokumentālā filma “Dukuru zelta līnija” – stāsts par ģimeni, kuras uzvārds kļuvis par sinonīmu panākumiem, un tās zelta līniju – Martinu Dukuru. Filmā tiek skaidrots Martina Dukura fenomens – viņa un visas Dukuru ģimenes apbrīnojamās darbspējas, motivāciju, ziedošanos un aizrautību.

Turpinām ziņas

Jēkabpils domes deputāte Kristīne Ozola, kas šajā sasaukumā Jēkabpils domē tika ievēlēta no Nacionālās apvienības – Visu Latvijai-TB/LNNK (NA) šonedēļ ir izstājusies no šīs partijas un turpinās darbu pašvaldībā kā bezpartejiska deputāte. Sarunā ar Radio1 viņa sacīja, ka trešdien, 24.aprīlī pēc savas iniciatīvas izstājusies no Nacionālās apvienības, jo sapratusi, ka viņas redzējums par Jēkabpils pilsētas un reģiona attīstību, kā arī Jēkabpils pilsētas domes darbu, atšķiras no atsevišķu Nacionālās apvienības biedru redzējuma. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.

Šogad Jēkabpils novada pašvaldības rīkotajā biznesa ideju konkursā “Atbalsts uzņēmējdarbībai Jēkabpils novadā 2019” saņemti seši projektu pieteikumi. Saskaņā ar konkursa nolikumu atbalstīti trīs projektu pieteikumi, kas ieguvuši visvairāk punktu. Tāļa Strada projekta pieteikums “Pārceltuves pakalpojuma uzlabošana Dignājas pagastā” ieguva 47,2 punktus un 1. vietu projektu konkursā ar līdzfinansējumu projekta realizācijai  3000 eiro. SIA “NYX & IRIS”, projekta pieteikums “JumpCross jāšanas trases izveide Zasā” ieguva 41,6 punktus un 2. vietu projektu konkursā ar līdzfinansējumu projekta realizācijai  2000 eiro. Savukārt Mārtiņa Uzkura projekta pieteikums “Transportlīdzekļa iegāde kokapstrādes darbnīcas darbības stiprināšanai” ieguva 36,8 punktus un 3. vietu projektu konkursā ar līdzfinansējumu projekta realizācijai  1000 eiro.

Un vēl

Termometra stabiņam ēnā pakāpjoties līdz +23...+26 grādiem, šodien daudzviet valstī, tai skaitā Rīgā, labots 26. aprīļa siltuma rekords, pārspēts arī šī datuma nacionālais karstuma rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas galvaspilsētā reģistrēta 26.aprīlī, bija +23,8 grādi 2001. gadā. Piektdien Rīgā gaiss sakarsis vismaz līdz +25 grādiem. Savukārt iepriekšējais 26.aprīļa nacionālais rekords bija +25,8 grādi 1952. gadā.
Dienas vidū augstākā gaisa temperatūra reģistrēta Kurzemes rietumu piekrastē +26 grādi. Iepriekšējā reize, kad tika labots Latvijas siltuma rekords, bija šī gada 16. februāris. Sestdien, 27. aprīlī, laiks kļūs vēl par grādu karstāks, prognozē sinoptiķi.

Atstājiet komentāru