2024.gada 29. marts

Agija, Aldonis

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 16.aprīlī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 16.aprīlī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Koalīcija Valsts prezidenta amatam virzīs Egilu Levitu; Šogad trīskāršojies masalu inficēšanās gadījumu skaits; un Pagarināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādu nomaksas termiņš.

Koalīcijas partijas vienojušās Valsts prezidenta amatam virzīt Eiropas Savienības tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūru, vakar pēc partiju pārstāvju tikšanās paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Jau ziņots, ka Levits, kurš iepriekš norādījis, ka vēlētos visas koalīcijas atbalstu, piekritis kandidēt uz Valsts prezidenta amatu. Tikmēr Saeimas opozīcijas partijas Valsts prezidenta amatam varētu izvirzīt savu kandidātu vai kandidātus, bet konkrētus pretendentus pārsvarā vēl nenosauc. 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs kādā kriminālprocesā vakar veicis kratīšanu pašvaldības SIA "Rīgas 1.slimnīca" un aizturējis trīs personas.  Kriminālprocess sākts 5.aprīlī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dokumentu viltošanu. Krimināllieta saistīta ar aizdomām, ka "Rīgas 1.slimnīcas" amatpersona, iespējams, ļaunprātīgi izmantojusi dienesta stāvokli, noslēdzot līgumus iepirkumos, un ka būvdarbu veicējs, iespējams, viltojis dokumentus par veiktajiem būvdarbiem. Rīgas 1.slimnīca pilnībā pieder Rīgas domei. Slimnīcas valdē strādā Natālija Zlobina, Andrejs Pavārs un Rīgas domes deputāts Genādijs Sevastjanovs.

Autotransporta direkcija vērsusies Valsts policijā, lai tā izmeklētu aizdomas par iespējamu krāpšanu “Rīgas mikroautobusu satiksmē”. Zināms, ka vairāki desmiti e-talonu personām ar invaliditāti šajos mikroautobusos reģistrēti pat 500 reižu mēneša laikā. Tas radījis aizdomas par krāpšanu. Lai nodrošinātu bezmaksas sabiedrisko transportu personām ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, vairāk nekā 10 miljonus eiro par šo pakalpojumu ik gadu autopārvadātājiem samaksā valsts - nodokļu maksātāji. Jau ziņots, ka Rīgas mikroautobusu satiksmes pārvadātais personu ar invaliditāti skaits krietni pārsniedz vidējo visas Latvijas teritorijā. 

Turpinām ziņas

Milzu ugunsgrēks, kas vakar pēcpusdienā izcēlās Parīzes Dievmātes katedrālē, "tiek kontrolēts" un ir daļēji nodzēsts, šorīt paziņoja Parīzes ugunsdzēsēji pēc stundām ilgas cīņas ar liesmām. Pirmdienas vakarā Parīzes ugunsdzēsēju priekšnieks Žans Klods Galē bija paziņojis, ka "Dievmātes katedrāles galvenā celtne ir izglābta un saglabāta" un ka ēkas abi galvenie torņi ir izglābti no aizdegšanās. Ugunsdzēsējiem izdevies novērst liesmu izplatīšanos uz ziemeļu puses zvanu torni un tā katastrofālu sagrūšanu. Tomēr uguns ir nopostījusi divas trešdaļas katedrāles jumta seguma un  ugunsgrēkā ir ievainots viens ugunsdzēsējs. Tāpat arī tiek ziņots, ka izdevies izglābt ievērojamo mākslas darbu un svētlietu kolekcija, kas atradās šajā katedrālē.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos masalu inficēšanās gadījumu skaits pieaudzis par 300%, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, ar šādiem datiem vakar klajā nāca  ANO Pasaules veselības organizācija. Tā norādījusi, ka reālais saslimšanas gadījumus skaits vienmēr ir lielāks par reģistrēto, kas nozīmē, ka sākotnējie dati par 2019. gadu neatspoguļo visu situācijas nopietnību. Masalas, kam ir raksturīgs drudzis un nelieli sarkani plankumi, ir ļoti lipīga infekciju slimība un ir viens no galvenajiem bērnu mirstības cēloņiem pasaulē. 

Un vēl

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, līdz šā gada 11. aprīlim gada ienākumu deklarācijas iesnieguši gandrīz 630 tūkstoši iedzīvotāju. To skaitā ir teju 74 tūkstoši iedzīvotāju, kam jāveic tā dēvētā nodokļu piemaksa par 2018. gadu. Kopējā iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāda summa sasniedz 10,5 miljonus eiro. Šodien spēkā stājas Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumi, kas noteic, ka pagājušā gada laikā izveidojušos parādus nodokļu maksātāji, kas nav saimnieciskās darbības veicēji, varēs nomaksāt līdz nākamā gada novembra sākumam. 

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Īstenojot pašvaldību reformu, jānodrošina skaidra reģionālās attīstības politika, šādu nostāju paudis Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes un Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks. Krāslavas un Dagdas novadu vadība jau esot apspriedusi abu pašvaldību apvienošanos, ko piedāvā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Upenieks pauda, ka valstij, apvienojot novadus, būtu jānodrošina vietvarām papildu mērķdotācijas atkarībā no to vajadzībām. Tāpat nepieciešamas izmaiņas reģionālās attīstības likumā, iezīmējot skaidru politiku attiecībā uz izglītības iestāžu un ceļu nodrošināšanu katrā reģionā.

Aglonas novada pašvaldība rīkos iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu, ar kuru vietvaru - Daugavpili vai Preiļu novadu - vietējie vēlētos apvienot savu pašvaldību.  Aglonas novada domes priekšsēdētājs Juris Butēvics cer, ka ar varu novadi netiks apvienoti, un, "kā iedzīvotāji lems, tā būs". Lai noskaidrotu vietējo viedokli, pašvaldība plāno rīkot aptauju, jo mazie pagasti atbalstot apvienošanos ar Daugavpili, pašā Aglonā viedokļi esot sadalījušies uz pusēm. Vēsturiski vairāki novada pagasti bijuši Krāslavas rajona robežās, taču pievienošanos Krāslavai Aglonas novadā neatbalstot.

Apvienojoties četriem novadiem - Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Ikšķiles - , izveidotos dzīvotspējīgs Ogres novads, šādu pārliecību Ogres novada mājaslapā paudis Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis. Viņš norāda, ka Ogres attīstībai ir nepieciešama papildu telpa. Helmanis uzskata, ka Ogre var būt kā donors lauku teritorijai, bet tikai tad, ja tiek veidots vienots novads visā bijušā Ogres rajona teritorijā, arī Ikšķiles novada teritorijā.

Turpinām ziņas

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "VAKS" pagājušajā gadā strādāja ar 57,14 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kooperatīva peļņa samazinājās par 38,9% - līdz 847 tūkstoši 900 eiro. "VAKS" vadības ziņojumā teikts, ka kooperatīva peļņas un apgrozījuma samazinājums skaidrojams ar 2018.gada sauso vasaru, zemo graudu ražību, kā arī būtisku 2017.gada slapjā rudens ietekmi. Vienlaikus kooperatīva vadība norāda, ka joprojām turpināja pieaugt biedru skaits un to apsaimniekojamās platības, kā arī saimniekošanas efektivitāte. "VAKS" pamatdarbības vieta ir Valmierā, bet kooperatīvam ir trīs pastāvīgi strādājošas struktūrvienības - Varakļānos, Gulbenes novada Beļavas pagastā un Burtnieku novada Matīšu pagasta "Matīšos".

Šogad Lielā Talka notiks 27. aprīlī vienlaicīgi visā Latvijā, rosinot cilvēkus ne tikai vākt atkritumus, bet arī tos vācot - šķirot. Kokneses pagastā iedzīvotāji aicināti talkot:  Likteņdārzā un Atradzes kapos. Talku vietām tiks piešķirti zilas un baltas krāsas maisi. Zilie tiks paredzēti plastmasai, baltie – citiem atkritumiem. Par Talkas maisiem un to savākšanas vietām interesēties pie Kokneses novada Lielās talkas koordinatores Benitas Peciņas, Kokneses pagasta Komunālās nodaļas vadītājas, tālrunis: 29421728.

Un vēl


1. maijā Pļaviņās notiks tradicionālais Pļaviņu novada Neatkarības velobrauciens. Tas norisināsies jau 8. reizi, taču šogad pasākuma formāts būs mazliet atšķirīgs kā ierasts. Sporta klases distance šogad būs 20,3 km, kontrollaiks Sporta klasē - 40 minūtes. Pēc kontrollaika beigām dalībnieki aicināti turpināt distanci, ievērojot Ceļu satiksmes noteikumus. Sporta klasē, kā ierasts, brauciens notiks ar laika kontroli. Tautas brauciens sāksies ar Velo parādi. Plašāka informācija par pasākumu – Pļaviņu novada pašvaldības mājaslapā.


Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Zvanu skaņās ar Parīzes Dievmātes katedrāli solidarizējas Eiropas dievnami, arī Rīgas Doms; Zemgales policisti konfiscē ievērojamu apjomu kontrbandas cigarešu, zelējamo tabaku un alkoholu, un Lieldienu brīvdienās  gaidāmas izmaiņas gandrīz 600 reģionālo autobusu maršrutos.

Šodien valdības un sociālo partneru veidojošajā Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē pēc ilgām diskusijām un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības iebildumiem tomēr tika atbalstīts Krišjāņa Kariņa vadītās valdības rīcības plāns. Ministru kabinets valdības rīcības plānu plāno pieņemt 23.aprīlī.

Baltijas valstu brīvprātīgo iedzīvotāju pretestības vienību apbruņošanai potenciālajam konfliktam ar Krieviju būtu nepieciešami aptuveni 110,4 miljoni eiro, secināts ASV domnīcas "RAND Corporation" prezentētajā pētījumā par Krievijas atturēšanu Baltijas valstīs. Pētījumā norādīts, ka aptuvenās izmaksas, kas nepieciešamas, lai visu trīs Baltijas valstu pretestības kustības tiktu nodrošinātas ar nepieciešamo aizsardzības ekipējumu, veidotu apmēram 125 miljonus ASV dolāru jeb 110 miljoni 492 tūkstoši 349 eiro. Pētījuma autori rekomendējuši Baltijas valstīm stiprināt atbalstu treniņiem, kas paredzēti, lai sagatavotu iedzīvotājus krīžu pārvarēšanai, civilajai aizsardzībai, kā arī hibrīddraudu un "pelēkās zonas" uzbrukumu apturēšanai.



Šodien pulksten 12tos Rīgas doms kopā ar citām Eiropas katedrālēm zvanu skaņās solidarizējas ar Parīzes Dievmātes katedrāli, kas cieta plašā ugunsgrēkā pagājušajā naktī. Bet Parīzē pēc ugunsgrēka Dievmātes katedrālē sēro un vienlaikus cer uz tās atjaunošanu. Paziņojumā Rīgas Doma pārvalde norāda, ka ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē nozīmē vairāku paaudžu darbu iznīcināšanu un milzīgus zaudējumus visai Eiropai. Rīgas Domā izteikusi Francijai līdzjūtību un solidarizēšanos.

Turpinām ziņas


Zemgales policisti aizturējuši piecu personu grupu un atsavinājuši 1.4 miljonus kontrabandas cigarešu, zelējamo tabaku, alkoholu, munīciju un smago automašīnu.  Policisti veica četras sankcionētas kratīšanas – Aizkrauklē, Jēkabpilī un Lielvārdē. Kopumā policisti atsavināja 1,4 miljonus dažādu marku cigarešu, no kurām 473 tūkstoši nelegālo cigarešu, tika atrastas speciāli izbūvētā slēpnī, smagās automašīnas piekabē. Papildus tam, kratīšanu laikā policisti izņēma –  37 tūkstoši bundžiņas ar zelējamo tabaku,  86 patronas un 3,5 litrus nelegālā alkohola. Tika izņemta arī smagā automašīna Renault Magnum, kuras piekabē bija izbūvēts slēpnis kontrabandas pārvadāšanai. Uzsākts kriminālprocess par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu vai realizāciju. Par šādu pārkāpumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem. 

Pagājušajā diennaktī  Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigāde saņēma 27 izsaukumus, 21 uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem un vēl divi izsaukumi bija maldinājums. Kopumā dzēsti 13 kūlas ugunsgrēki. Platības ziņā lielākais kūlas ugunsgrēks tika dzēsts Krustpils novada Kūku pagastā, kur pērnā zāle dega 25 hektāru platībā un meža zemsedze 10 hektāru platībā. Viesītes novada Saukas pagastā dega kūla un atsevišķas zaru kaudzes 3 hektāru platībā. Savukārt Jēkabpilī hektāra platībā sausā zāle dega Dzelzceļmalas ielā un arī Raiņa ielā.


Un vēl

Saistībā ar Lieldienu brīvdienām no ceturtdienas, 18.aprīļa, līdz otrdienai, 23.aprīlim, gaidāmas izmaiņas gandrīz 600 reģionālo autobusu maršrutos, informē Autotransporta direkcijas pārstāve Lilita Pelčere. Viņa pavēstīja, ka izmaiņas gaidāmas reģionālajos maršrutos, kurus apkalpo 27 pasažieru pārvadātāji, tajā skaitā arī SIA “Jēkabpils autobusu parks”. Ņemot vērā vērienīgās izmaiņas maršrutu tīklā, Autotransporta direkcija aicina iedzīvotājus pirms brauciena atkārtoti pārbaudīt autobusa kustības sarakstu internetā vai autoostā.

Radio1 ziņas pulksten 17.00 – 18.00
Radio1 ziņās klausieties: Amatu pamet pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretārs Muciņš;
Autobusu sarakstos būs īpaši jāatzīmē reisi vieglākai iekļūšanai invalīdiem; un Jaunieši kritiski vērtē iespēju ietekmēt lēmumus savā pašvaldībā vai skolā.

Ja Saeimas deputāti balsos kā līdz šim paziņots, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits Valsts prezidenta vēlēšanās varētu saņemt vismaz 55 deputātu balsis. Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešama vismaz 51 deputāta balss. Kā ziņots, koalīcijas partijas vienojušās Valsts prezidenta amatam virzīt Levita kandidatūru.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš iesniedzis atlūgumu. Muciņš aģentūrai LETA sacīja, ka šādu lēmumu pieņēmis, jo valsts pārvaldē strādājis jau 23 gadus un jūtot, ka pienācis laiks pārmaiņām. Muciņš norādīja, ka valsts sekretāra iecelšanai ir divi scenāriji - atklāts amata konkurss vai arī kāda pašreizējā ministrijas darbinieka izraudzīšanās. Amatpersonas ieskatā VARAM esot pietiekami daudz profesionāļu, kas šo amatu varētu ieņemt, taču par to lēmums būs jāpieņem ministram Jurim Pūcem.

Ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē ir pilnībā apdzēsts.  Ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas. Ugunsgrēka dzēšanas laikā viegli cietuši divi policisti un viens ugunsdzēsējs. Tikmēr Parīzes mērs Anna Idalgo paziņojusi par nodomu organizēt donoru konferenci, lai savāktu līdzekļus katedrāles atjaunošanai. Arī Eiropadomes prezidents Donalds Tusks nācis klajā ar aicinājumu visām Eiropas Savienības dalībvalstīm palīdzēt atjaunot ugunsgrēkā nopostīto Francijas galvaspilsētas simbolu.

Turpinām ziņas

Ministru kabinets šīsdienas sēdē apstiprināja Satiksmes ministrijas grozījumus, kas paredz autobusu sarakstos norādīt reisus, kuros cilvēkiem ar kustības traucējumiem būs vieglāka iekļūšana autobusā. Jaunie grozījumi paredz līdz 2021.gadam visos reģionālās nozīmes autobusu maršrutu pieturvietās nodrošināt vienāda dizaina un vienāda satura autobusu kustības sarakstus.

Eiropas Parlamenta deputāti šodien apstiprinājuši noteikumus par «gabaldarbu ekonomikā» nodarbināto minimālajām tiesībām. Tās attieksies uz platformām, kurās tiek izmantots darbs pēc pieprasījuma vai uz kuponu sistēmu balstīts darbs. Saskaņā ar likumu, par kuru deputāti jau panākuši neformālu vienošanos ar dalībvalstu ministriem, darbinieki jau no pirmās dienas būs jāinformē par tādiem darba līguma aspektiem kā pienākumu apraksts, līguma stāšanās spēkā, tā ilgums, darba samaksa un darba laiks. Atsevišķos gadījumos šo termiņu būs iespējams pagarināt līdz vienai nedēļai.

Un vēl

Pētījumi rāda, ka jaunieši pozitīvi vērtē savas iespējas apmeklēt kultūras un izklaides pasākumus un pavadīt brīvo laiku atbilstoši savām vēlmēm, bet kritiski - iespējas iesaistīties politisko organizāciju un partiju darbībā, kā arī ietekmēt lēmumus savā pašvaldībā, skolā un augstskolā. Pētījumā secināts, lai gan tradicionāli jaunieši tiek uzskatīti par aktīvāko sabiedrības daļu, aptauja liecina, ka ir tikai nedaudzas aktivitātes, kur iesaistās vairāk nekā puse jauniešu – kultūras un izklaides pasākumu apmeklēšana  - 85% Latvijas jauniešu, ceļošana Latvijā - 77%, skolas vai augstskolas pasākumi - 62%, ceļošana uz ārvalstīm - 55%. Dažādās citās brīvā laika vai sabiedriskās aktivitātēs iesaistās mazāk nekā puse jauniešu.

Atstājiet komentāru