2024.gada 28. marts

Ginta, Gunda, Gunta

Jēkabpils radio1 ziņas 2019.gada 12.aprīlī

Jēkabpils radio1 ziņas 2019.gada 12.aprīlī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties:Latvijai no Eiropas fondiem plāno atvēlēt 4,8 miljardus eiro; Jēkabpils novada mērs uzsver infrastruktūras sakārtošanas nozīmi, īstenojot pašvaldību reformu; un  Jēkabpils YAMAHA mūzikas skola šodien aicina uz savas desmitgades koncertu.

Saeima vakar noraidīja tikai aptuveni divarpus mēnešus nostrādājušā premjera Krišjāņa Kariņa no partijas “Jaunā Vienotība” demisijas pieprasījumu, kuru iesniedza atsevišķi opozīcijas un arī koalīcijā ietilpstošās partijas KPV LV deputāti, kurus neapmierināja, ka valdība neizpildīja Saeimas uzdevumu atcelt obligāta iepirkuma komponenti jeb OIK līdz 31. martam. Par Kariņa demisijas pieprasījumu nobalsoja 33 Saeimas deputāti, pret bija -  58 deputāti. Pēc šī lēmuma premjers pateicās tiem Saeimas deputātiem, kuri viņu atbalstīja, un uzsvēra, ka valdība turpinās strādāt, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas valstī. 


Nākamā gada Latvijas valsts budžeta fiskālā telpa patlaban tiek prognozēta negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas sagatavotā un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtā Latvijas Stabilitātes programma 2019.-2022. gadam. Programma paredz, ka valsts budžets bez deficīta varētu tikt pieņemts 2022.gadā. Valdība par Latvijas Stabilitātes programmu  lems ārkārtas sēdē pirmdien, 15. aprīlī. 


Nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā Eiropas Komisija vairāk akcentēs pieeju „reformas vispirms, nauda pēc tam”. Eiropas Savienības fondu ieguldījumiem būs jākļūst mērķtiecīgākiem, proti, tie vairāk jāsaista ar stratēģisko mērķu sasniegšanu. Patlaban publiskotais Eiropas Komisijas piedāvājums paredz, ka nākamajā plānošanas periodā, kas ilgs no 2021. līdz 2027. gadam, Latvijai būs pieejami kopsummā gandrīz 4,8 miljardi eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Sociālā fonda. 


Turpinām ziņas

Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Aivars Vanags uzsver, ka īstenojot pašvaldību reformu, jāsakārto infrastruktūra, jo tikai tā var sekmēt uzņēmējdarbības attīstību. Viņš norāda, ka jaunā reforma ir atgriešanās pie rajoniem, un viedokļi par to ir pretrunīgi. Viņaprāt, ne tikai pašvaldībām, bet arī valstij būtu jāuzņemas ceļu sakārtošana, uzsverot, ka tikai sakārtota infrastruktūra var piesaistīt jaunus uzņēmumus un veicināt attīstību. Turklāt svarīgāko ceļu asfaltēšana tika solīta arī pirms pēdējās reformas. Vanagam ir arī bažas par lauku teritoriju iedzīvotāju pārstāvniecību jaunajās domē, tāpēc viņš cer, ka iedzīvotāju un pašvaldību viedokļi tiks uzklausīti tikšanās laikā ar vides reģionālās attīstības ministru Juri Pūci .

SIA "DNS Processing", kas pārstāv uzņēmumu "Recipo" no Zviedrijas, pašlaik atteicies no plastmasas pārstrādes rūpnīcas izveides Aizkrauklē, solot nodrošināt tikai šķirošanu.  Taču vēlāk, iespējams, uzņēmums nodrošinās arī plastmasas atkritumu pārstrādi. Uzņēmums informē, ka šāds lēmums pieņemts sabiedrības spiediena rezultātā, kā arī mainoties biznesa plāniem. 

Un vēl

Šodien pulksten sešos vakarā Jēkabpils Tautas namā svinēs Jēkabpils YAMAHA mūzikas skolas desmitgadi. Šodien audzēkņi no Jēkabpils mūzikas klases, viņu vecāki un skolotāja Ligindra Veide gaidīs visus uz jubilejas svinēšanas koncertu. Aicināts arī ikviens bijušais audzēknis. YAMAHA mūzikas skolas princips – mācīties ar prieku!  Pasākums ir bez ieejas maksas.


Radio1 Riebiņu novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00


27. aprīlī plkst. 9.00 visā Latvijā startēs Lielā Talka 2019. Riebiņu novadā patlaban ir pieteiktas 13 talkošanas vietas, kurās aicina piedalīties novada iedzīvotājus. Lielajā talkā Riebiņos paredzēts sakopt Feimankas upes krastu, Riebiņu parku, vidusskolas teritroriju, Galēnu parku un ciemata teritoriju, Ošupes muižu, Aglonas staciju, Geļenovas parku, Gailīšu kapsētu, Kotļarovas apkārtni, teritoriju gar ceļu starp Mazo un Lielo Ostrovas ezeru, Sīļukalna ciematu, lielceļa Rudzāti-Stirniene posmu Aizpurieši-Kassalieši un meža ceļa Aizpurieši-Vilciņi ceļmalas, kā arī ceļu posmu Sīļukalns Čaunāni. Pulcēšanās plkst. 9.00 norādītajās talkošanas vietās vai pie pagastu teritoriālajām pārvaldēm.Neskaidrību gadījumā talcinieki aicināti zvanīt Lielās Talkas koordinatoram Riebiņu novadā – Rolandam Naglim - mob. 26173320.


Veselības projekta aktivitātes Riebiņu novadā turpināsies visu šo gadu. Riebiņu novada dome kopš 2017. gada 16. jūnija aktīvi īsteno projektu “Veselības veicināšanas un slimības profilakses pakalpojumu uzlabošanas pasākumi Riebiņu novadā, 1. kārta”. Projektā ir paredzētas aktivitātes gan slimību profilakses jomā, gan veselības veicināšanas jomā. Šobrīd tiek rīkotas nodarbības par seksuālo un reproduktīvo veselību Riebiņu novada izglītības iestāžu bērniem, nodarbības grūtniecēm, esošajām un topošajām māmiņām. Kopš projekta sākuma tiek īstenotas fiziskās  aktivitātes, šobrīd aktīvi notiek vingrošanas nodarbības, zumbas deju nodarbības un, jogas nodarbības. Organizētajās veselības veicināšanas un slimību profilakses aktivitātēs ikviens novada iedzīvotājs var piedalīties bezmaksas.


16. martā Ogres novada Madlienas pagasta kultūras namā notika pašvaldību apvienības “Sabiedrība ar dvēseli – Latvija” 2018. gada projektu konkursa noslēguma pasākums, kurā tika apbalvoti labākie iedzīvotāju iniciatīvu projektu īstenotāji no visas Latvijas. No Riebiņu novada tika izvirzīta iniciatīvas grupa “Lauksaimnieki” ar projektu “Fotogrāmata “Ar lepnumu sirdī par savu saimniecību””. Iniciatīvas grupas pārstāves – Tekla Mediņa un Ināra Meikulāne prezentēja savu projektu ar sirsnību, degsmi un mīlestību pret savu novadu. Pasākuma dalībnieku balsošanas rezultātā Riebiņu novada iedzīvotāju grupas “Lauksaimnieki” projektam “Fotogrāmata “Ar lepnumu sirdī par savu saimniecību”” - otrā vieta.

Un vēl par kultūras pasākumiem

Rušonas kultūras namā pirmdien, 15. aprīlī plkst. 17.00 radošā darbnīca “Lieldienu gaidās”.

Rušonas kultūras namā 22. aprīlī plkst. 12.00 bērniem “Lieldienu jautrības”, bet plkst. 14:00 teātru saspēle “Kaida dzeive, taida dzeja”(Kāda dzīve, tāda dzeja).

Riebiņu kultūras centrā 21. aprīlī plkst. 19.00 Riebiņu amatierteātra “Loba monta”(Laba manta) izrāde “Tāva meitas”(Tēva meitas). Danskovītes komēdija vienā cēlienā ar gandrīz slepkavību. Ieejas maksa par ziedojumiem, bet plkst. 22.00 Lieldienu groziņballe ar grupu “Galaktika”. Ieejas maksa – EUR 5.00. Galdiņu rezervācija pa tālr. 29945610.

Riebiņu kultūras centrā 1. maijā plkst. 13.00 LIELĀ SENIORU BALLE “Lai sirdī uzplaukst pavasars!” Īpašais viesis – Ainars Bumbieris. Programmā: svētku priekšnesumi no pašmāju un kaimiņu pašdarbības kolektīviem; iespēja piedalīties čaklo saimnieču konkursā. Aicinām izcept savu īpašo pīrāgu un iegūt nomināciju vai simpātiju balvu. Būs arī degustācijas. Pasākums notiks pie galdiņiem., tādēļ līdzi ņemami nelieli groziņi. Uz pasākumu turp un atpakaļ kursēs transports. Pieteikties pagastu teritoriālajās pārvaldēs. Ieeja bez maksas.


Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Mežaparka estrādes atjaunošanas termiņi pagaidām apsteigti par pusotru mēnesi; Jēkabpiliešus aicina uz Pūpolsvētdienas koncertu; un Ko liecina sinoptiķu jaunākās prognozes par laiku Lieldienās?

Jau nākamgad studentiem, kas sāk valsts apmaksātas studijas pedagoģijā un informācijas tehnoloģiju jomā, varētu tikt izvirzīts nosacījums pēc mācību beigšanas noteiktu gadu skaitu nostrādāt attiecīgajā nozarē. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska norāda, ka šīs tiek plānotas kā “pilotprofesijas“, jo pedagogu un informācijas tehnoloģiju speciālistu “akūti pietrūkst darba tirgū”. Par gadu skaitu, kas būtu jānostrādā pēc diploma saņemšanas, vēl tikšot spriests.

Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas darbu termiņu grafiks patlaban tiek apsteigts par pusotru mēnesi. Būvdarbi apzināti norit tik raitos tempos, jo maijā plānots sākt estrādes metāla konstrukciju montāžu, kas būšot ļoti sarežģīts process. Piecu mēnešu laikā būvnieki ir demontējuši veco estrādi, veikuši pamatu iemūrēšanu, kā arī izbūvējuši pagraba konstrukcijas. Patlaban tiek veidots otrā stāva pārsegums. Būvobjektā strādā 115 darbinieki un darbi norit trīs maiņās,  arī pa naktīm.

Par 20 miljoniem eiro palielināts atbalsts aizdevumiem lauksaimniecības zemes iegādei. Marta nogalē valdība lēma programmu pagarināt, ņemot vērā tirgum ražojošo lauksaimnieku interesi par zemju iegādi. Attīstības finanšu institūcija ''Altum'' šo programmu īsteno kopš 2012. gada, un līdz šim zemju pirkšanai aizdevumi izsniegti 80 miljonu eiro apmērā. Lielākoties instrumentu izmanto zemnieki, lai izpirktu nomātās zemes, un viņi norāda, ka pēdējos gados augušas cenas. 

Turpinām ziņas

Rīt, 13.aprīlī pulksten 12tos Krustpils kultūras namā sāksies ikgadējie Rakstu svētki. Pasākums godā ceļ amatniekus un ikvienu, kurš kaut ko darina pats savām rokām. Šogad Rakstu svētku tēma ir „Ornamenti un dabas krāsas”. Pasākumā diskutēs par latviskā ornamenta vēsturisko pusi, pētīs dabas krāsu pielietojumu tekstildarbos un godā cels rakstainos dvieļus, kurus varēs apskatīties izstādē „Ornamenti dvieļos - nepamanītais skaistums ikdienā”. Svētku laikā būs iespēja tikties ar Ekonomikas un kultūras augstskolas docentu Imantu Ļaviņu, kurš stāstīs par „Latvijas ornamenta meklējumiem: etnogrāfijas un jaunrades sintēzi”.

Uzsākot Kluso nedēļu, svētdien, 14. aprīlī, plkst. 18.00 Jēkabpils sv. Miķeļa luterāņu baznīca aicina uz muzikālu svētbrīdi. Koncertprogramma “Gaisma un ēnas” veidota, iedvesmojoties no pazīstamajiem Johana Volfganga Gētes vārdiem – “tur, kur daudz gaismas, ir arī liela ēna”. Šajā dzīves pretstatu bagātībā mūs pavadīs divi izcili mūziķi – soliste Martina Doehring no Vācijas un ērģelnieks Aivars Kalējs no Latvijas. Ieeja koncertā par ziedojumiem!

Un vēl

Gan šajā nedēļas nogalē, gan nākamajā nedēļā un Lieldienās laikapstākļus Latvijā noteiks anticiklons, no 16.aprīļa kļūs ievērojami siltāks, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes. Šajā nedēļas nogalē gaisa temperatūra mainīsies maz un debesis bieži klās mākoņi, nav gaidāmi būtiski nokrišņi, pūtīs lēns līdz mērens ziemeļaustrumu vējš.

No otrdienas, 16.aprīļa, gaisa temperatūra paaugstināsies straujāk. Sagaidāms, ka Latvija nonāks anticiklona centrālajā daļā, tādēļ pūtīs lēni vēji un spīdēs saule, gaiss būs sauss. Saskaņā ar "Global Forecast System" prognozi Lieldienu brīvdienās maksimālā gaisa temperatūra Latvijā būs +17..+22 grādi.  

Paredzams, ka daudzi cilvēki nākamnedēļ atklās sauļošanās sezonu. Ultravioletais starojums sasniegs tādu pašu līmeni kā augusta otrajā pusē, bet, sauļojoties pavasarī, jāievēro lielāka piesardzība, jo bāla āda ir jutīgāka un ātrāk apdeg. Sauļojoties dienas vidū, cilvēki ar īpaši jutīgu ādu var iegūt apdegumus pusstundas laikā.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Finanšu ministrija paaugstinājusi Latvijas IKP pieauguma prognozi šim gadam; Latgales pašvaldībās izstrādāts maršruts bērniem “Brīnumzemes pasaka”; un Kas šopavasar paveikts valsts autoceļu sakārtošanā?

Finanšu ministrija paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam par 0,2 procentpunktiem - līdz 3,2%, liecina ministrijas izstrādātais Latvijas Stabilitātes programmas projekts 2019.-2022.gadam. Ministrija skaidro, ka Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem ikgadējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas ciklā, tādējādi tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2019., 2020., 2021. un 2022.gadam. Ņemot vērā Latvijas ekonomikas straujo izaugsmi 2018.gadā, IKP pieauguma prognoze 2019. gadam, salīdzinot ar 2018.gada septembrī izstrādāto prognozi, ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem - līdz 3,2%. Savukārt 2020.gadā ekonomikas izaugsme prognozēta 3% apmērā.

Latvijā 92% uzņēmēju kļuvis grūtāk atrast darbiniekus, liecina auditorkompānijas "PricewaterhouseCooper" ("PwC") šodien prezentētā Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja. Vienlaikus Lietuvā uz darbaspēka trūkumu norādījuši 86% aptaujāto uzņēmēju, bet Igaunijā 75% uzņēmēju atzinuši, ka darbiniekus atrast kļuvis grūtāk. Kā sekas darbaspēka trūkumam 30% Latvijas uzņēmēju norādījuši to, ka straujāk aug izmaksas, 17% nespēj izmantot tirgus sniegtās iespējas, bet 14% nespēj efektīvi ieviest inovācijas un sasniegt nospraustos mērķus.


Autoceļu fonds netiks atjaunots, tiekoties ar sabiedrības iniciatīvu portāla ManaBalss.lv  pārstāvjiem, norādījis satiksmes ministris Tālis Linkaits. Jautāts par ceļu nodokļa novirzīšanu tieši autoceļiem, ministrs komentē, ka tas ceļu būvētāji ir mērķtiecīgi strādājuši pie mediju stāsta, ka, lūk, ir nauda, jo ir jau akcīzes nodoklis. Un – ja mēs visu akcīzes nodokli novirzītu ceļiem, tad ceļi tiktu sakārtoti. Tomēr pirmām kārtām tā nebūtu, un otrām kārtām – degvielas akcīzes nodoklis līdzīgi citām akcīzēm aiziet arī izglītībai, veselībai un kultūrai. Nevienā valstī degvielas akcīzes nodoklis nav iezīmēts specifiski un tikai ceļiem.  Tāpēc autoceļu fonds netiks atjaunots, līdzekļi ceļu remontiem tiks meklēti pārdalot atbildību un  sakārtojot infrastruktūru.


Turpinām ziņas


Līvānu uzņēmējdarbības atbalsta centrs kopā ar  Preiļu un Riebiņu novada Tūrisma informāciju centru piedāvā jaunu ekskursiju maršrutu “Brīnumzemes pasaka”, kurp var doties gan ģimenes izbraukumā, gan organizētā skolēnu grupas ekskursijā. Brauciena laikā ir iespēja nokļūt Brīnumzemes valstībā – tikt pie sava lolota Laimes putniņa, iejusties prinču un princešu, galma dāmu un kungu lomās, graciozi izjāt zirga mugurā, izbaudīt Jersikas čipsu jaunās garšas, kā arī radoši izpausties amatnieka darbnīcā. Līvānu novada mājaslapā var plašāk iepazīties ar apskates objektiem.


Vīpes amatniecības centrs "Māzers" uzsācis projektu "Krustpils novada sega". Izzinot dažādas aušanas tehnikas, organizējot apmācības meistarklasēs prasmju apguvē, iecerēts veicināt nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un lietpratēju zināšanu un prasmju tālāknodošanu. Aicina interesentus apgūt Krustpils novadam raksturīgo kultūras mantojumu. Projekta gaitā pētīs un apgūs visdažādākās prasmes par rakstiem, audumu, tehniskajiem zīmējumiem, aušanu un citām ar tēmu saistītām lietām. Plašāk ar projekta aktivitātēm var iepazīties Krustpils novada pašvaldības mājaslapā.

Un vēl

Šogad grants autoceļu greiderēšana veikta 16 tūkstoši 130 km apjomā, kā arī iesēdumu un bedru remontdarbi veikti vairāk nekā 12 tūkstoši 900 kubikmetru apjomā. Uz melnā seguma autoceļiem veikti satiksmei bīstamo bedru remontdarbi ar aukstā asfalta tehnoloģiju 13 tūkstoši 765 kvadrātmetru apjomā. Kopumā autoceļu seguma ikdienas uzturēšanas darbu izmaksas ir 1,9 milj. eiro apmērā.

Atstājiet komentāru