2019.gada 23. marts

Mirdza, žanete, žanna

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 11.martā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 11.martā

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Pērn valsts parāds audzis par 500 miljoniem eiro; Vairākās Latvijas pašvaldībās, arī Jēkabpilī meklē ģimenes ārstus; un Kurā no Eiropas valstīm ir visdusmīgākā sabiedrība?

2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, valsts parāds audzis par 500 miljoniem eiro, liecina Valsts kases sniegtā informācija. Saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem, 2018.gada beigās valsts parāds veidoja 10,2 miljardus eiro, kopš 2017.gada beigām pieaugot par 500 miljoniem eiro. 2018.gada beigās, tāpat kā iepriekšējos gados, valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru veidoja ārējais parāds, sasniedzot 85% no kopējā valsts parāda. Lielāko ārējā parāda daļu jeb 71% no valsts parāda kopējā apjoma veido starptautiskajos finanšu tirgos emitētās obligācijas.


Latvijā šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri patēriņa cenas pieauga par 0,1%, bet gada inflācija - šogad februārī salīdzinājumā ar 2018.gada februāri - bija 2,9% līmenī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieaudzis par 2,7%. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri bija cenu kāpumam atpūtas un kultūras grupā, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam dažādu preču un pakalpojumu grupā. Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 0,1%. Būtiskākā ietekme uz vidēja cenu līmeņa pieaugumu minētajā grupā bija svaigiem dārzeņiem, konditorejas izstrādājumiem, kartupeļiem un gaļas izstrādājumiem. 


Kopš 2017.gada rudens samazinājies to Latvijas pilsoņu īpatsvars, kuri neuzticas politiskajām partijām un valdībai, tomēr šo cilvēku skaits joprojām ievērojams, liecina 90.Eirobarometra aptauja. Tajā secināts, ka politiskajām partijām neuzticas 82% Latvijas respondentu, kas ir par septiņiem procentpunktiem mazāk nekā 2017.gada rudenī. Samazinājies arī to personu īpatsvars, kas neuzticas valdībai. Ja 2017.gada rudenī valdībai neuzticējās 64% aptaujāto, tad šobrīd tai neuzticas 58%. Arī Saeimai augusi uzticība. Šobrīd parlamentam neuzticas 66% aptaujāto, kas ir par deviņiem procentpunktiem mazāk nekā 2017.gada rudenī.



Turpinām ziņas


Vairākās Latvijas pašvaldībās meklē ģimenes ārstus, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Pašvaldībās patlaban ir brīvas 17 ģimenes ārstu vietas, un visvairāk jeb trīs vietas ir Liepājas pilsētā. Pa divām brīvām vietām ir Saldus, Kuldīgas un Tukuma novados, tikmēr pa vienai brīvai vietai ir vēl septiņās Latvijas pilsētās - Līgatnē, Staicelē, Gulbenē, Valmierā, Madonā, Alūksnē un Jēkabpilī, kā arī Skrundas novadā. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem patlaban Latvijā valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumu sniedz tūkstoš 287 ģimenes ārsti. 

Veselības ministrija norāda, lai motivētu ģimenes ārstus sniegt valsts apmaksātus pakalpojumus, tiem pēdējos gados ir palielināta gan atalgojuma daļa, gan kapitācijas nauda, kas tiek praksei maksāta atbilstoši tajā reģistrēto pacientu skaitam. Tāpat no pagājušā gada maija sākta Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēta programma, kas paredz finansiāli atbalstīt  mediķus, tajā skaitā ģimenes ārstus, kuri dosies darbā uz reģioniem.


Latvijā bērzu sulu tecināšanas popularitāte nemainās, aģentūrai LETA atzina vairāku bērzu sulu pārstrādes uzņēmumu pārstāvji. Bērzu sulu pārstrādātāja "Sula" vadītājs Linards Liberts norāda, ka bērzu sulas ieguves apmēri Latvijā būtiski nepieaug, uzsverot, ka konkurence ir vērtējama tikai pozitīvi, jo tā sekmē bērzu sulas kā dzēriena popularitāti, attīstot arī tirgu. Arī  Smiltenes novada uzņēmuma "Kainaiži" īpašnieks Ervins Labanovskis atzīst, ka bērzu sulas piedāvā daudzas zemnieku saimniecības, līdz ar to radot konkurenci šajā segmentā. Viņš arī atzīmēja, ka nozares dalībniekiem Latvijas tirgus tā mazo apmēru dēļ nevar būt pašmērķis, tādēļ ir jāorientējas uz produkcijas realizāciju ārvalstīs. Bērzu sulu pārstŗādātāji norāda, ka jau tuvākajā laikā sāksies masveida bērzu sulu tecināšana.


Un veļ


Salīdzinot sabiedrības noskaņojumu Francijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Austrijā un Polijā, sabiedriskās domas aptaujā secināts, ka Francijā ir visdusmīgākie cilvēki. Pagājušās nedēļas nogalē publiskotā aptauja liecina, ka 87% Francijas iedzīvotāju ir noskaņoti negatīvi, bet tālu neatpaliek arī Spānija, kur negatīvi noskaņoti 86% aptaujāto. Polijā negatīvi noskaņoti ir 67% respondentu, Itālijā 63% un Vācijā 61%. Francijā aptuveni 49% cilvēku ir dusmīgi, izjūt riebumu vai bailes, 39% vēlas radikālas pārmaiņas un 81% domā, ka sabiedrības elite ir noskaņota pret viņiem, liecina aptaujas rezultāti. Pret istablišmentu vērsti noskaņojumi Francijā sevišķi pieņēmušies spēkā pēdējos mēnešos, kad valsti satricinājuši "dzelteno vestu" protesti. 



Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00


Pagājušajā nedēļā Rīgā, kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, tika apbalvoti konkursa “Latvijas būvniecības gada balva 2018” laureāti. Kopumā konkursam bija pieteikti 143 objekti un būves, kuri ekspluatācijā nodoti 2018. gadā, kuri tika vērtēti desmit kategorijās. Nominācijā “Jauna inženierbūve” 3. vietu ieguva gājēju pārvada virs sliežu ceļiem izbūve Līvānos. Balvu saņēma Līvānu novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers. Šajā nominācijā 1. vietu ieguva autoceļa E67 ceļa posms Latvijā no Grenctāles līdz Ainažiem, bet 2. vietu – gājēju un velobraucēju tilts pāri Riežupei. Atgādinām, jaunā dzelzceļa gājēju pāreja – tilts virs sliežu ceļiem, kas savieno pilsētu ar industriālo zonu ekspluatācijā tika nodota 2018.gada 5. aprīlī.


Līvānos 23.martā ar fotogrāfu Gata Vanaga un Harija Dainas Liepiņa izstādi “DEFORMA” 2019.gada sezonu atklās Mūsdienu mākslas galerija. Izstādes atklāšana un tikšanās ar māksliniekiem notiks 23.martā pl.17:00 galerijas izstāžu zālē.  “DEFORMA” ir divu fotogrāfu Gata Vanaga un Harija Dainas Liepiņa kopizstāde, Vanaga un Liepiņa darbos ir ainaviskas abstrakcijas un vispārinājumus. Tradicionālos žanra rāmjus autori paplašinājuši, eksperimentējot – Gatis Vanags ar multiekspozīcijas paņēmieniem, bet Harijs Daina Liepiņš ar kustīgu kameru. Savos meklējums ārpus reālistiska ainavu tēlojuma, autori saglabā dabas realitātes atveidus, tādejādi reālais un deformētais veido jaunas, pārsteidzošas vīzijas par Latvijas ainavā ieraudzīto. Izstāde Mūsdienu mākslas galerijā būs apskatāma līdz 27.aprīlim. 


Turpinām ziņas




Jēkabpils novada Rubeņos skatāmi Bārbijas un Keni latviešu tautastērpos no Zviedrijas. 
Lelles atbraukušas no Zviedrijas un šobrīd ceļo pa Latviju. Leļļu tērpus darinājušas Marija Muzikante (1908-1999) un Dzidra Ciparsone (1920). Latvijas vēstniecībā Zviedrijā, Stokholmā, kopš 2000. gada rudens ir apskatāma unikāla leļļu kolekcija. Marija Muzikante un Dzidra Ciparsone 20.gs. 70.gados ietērpa vairāk nekā 200 lelles latviešu tautastērpos. Uz Latviju atceļojušas 30 lelles.


Krustpils novada pašvaldība izsludina konkursu “Lēciens biznesā”. Projektu konkurss “Lēciens biznesā” ir atbalsts komercdarbības uzsākšanai vai attīstībai 2019. gadā novadā. Konkursa projektu pieteikumi jāiesniedz personīgi vai nosūtot pa pastu Krustpils novada pašvaldībā uz e-pastu novads@krustpils.lv līdz 30.aprīlim. Interesentiem, kas vēlas piedalīties pašvaldības rīkotajā seminārā par biznesa uzsākšanas vai attīstības tiesiskajiem un grāmatvediskajiem jautājumiem, kā arī par konkursa pieteikuma veidlapu aizpildīšanu, lūgums pieteikties e-pastā solvita.candere@krustpils.lv līdz 15.martam. Ar konkursa nolikumu un iesniedzamo dokumentu veidlapām var iepazīties pašvaldības mājaslapā. 


Pļaviņu deju grupas “Shiny CRYSTAL” un “CRYSTAL” veiksmīgi uzstājās piektajā Jauno izpildītāju starptautiskais konkursā-festivālā “SAPŅI PIEPILDĀS!” Daugavpilī. Uz to ieradās dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas. Konkursa mērķis ir dot iespēju dažādu žanru jaunajiem izpildītājiem parādīt savus talantus un saņemt speciālistu novērtējumu, popularizēt estrādes žanru. Deju konkursā uzstājās gan solisti, gan dueti un kolektīvi. Konkurence bija liela — ap 40 deju pieteikumu. Neraugoties uz to, “Shiny CRYSTAL” ar savu sniegumu ieguva pirmo vietu, bet “CRYSTAL” dejoja divas dejas, saņemot pirmo un otro vietu.


Un vēl


Šonedēļ no 13. līdz 17. martam Aizkrauklē notiks “Uzņēmēju dienas 2019”, kas ir lielākais uzņēmējdarbības pasākums Vidusdaugavas reģionā. Tā kulminācija būs 16. martā notiekošais pasākums Izstāde — gadatirgus Aizkraukles sporta centrā. Atšķirībā no iepriekšējā gada šoreiz “Uzņēmēju dienas” notiks gandrīz nedēļas garumā. Apmeklētājiem tiks piedāvāta iespēja gūt zināšanas un jaunu informāciju, apmeklējot dažādas bezmaksas apmācības, efektīvas pārmaiņu vadības un karjeras un izaugsmes dienas pasākumus, iepazīt un iegādāties mājražotāju, amatnieku un citu uzņēmēju produkciju, piedalīties loterijās, konkursos, degustācijās. Noslēdzot nedēļu, būs iespēja piedalīties tūrisma dienā un izzināt Aizkraukles novada tūristiem pievilcīgākos tūrisma pakalpojumu sniedzējus. Tradicionāli Uzņēmēju dienā Aizkraukles novada pašvaldība 10 nominācijās pasniegs balvas tiem uzņēmējiem, kuru ieguldījums iepriekšējā gadā ir bijis vērā ņemams un nozīmīgs.


Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Zolitūdes traģēdijā morāli cietušajiem «Maxima» izmaksās 140 tūkstošus eiro; un Sākot ar nedēļas vidu, kļūs siltāks.




Piecus ar pusi gadus pēc veikala jumta sagrūšanas Zolitūdē, kur dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl desmitiem cilvēku cieta, biedrība „Zolitūde 21.11.”, cietušo pārstāvji un „Maxima Latvija” ir panākuši vienošanos par materiāla atbalsta sniegšanu arī morāli cietušajiem. Materiālais atbalsts morāli cietušajiem pieejams 61 personai, kura Zolitūdes traģēdijas krimināllietā atzītas par cietušo. Pēc panāktās vienošanās par atbalsta sniegšanas kārtību izmaksas ir veiktas lielākajai daļai morāli cietušo. Morāli cietušo atbalstam „Maxima Latvija” novirzījusi gandrīz 140 tūkstošus eiro.


Valdība sēdē  rīt plāno skatīt Finanšu ministrijas  sagatavotos Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumus, kas paredz jaunus instrumentus cīņai ar krāpniecību PVN jomā. Finanšu ministrijā atzīmē, ka PVN krāpniecība nodara būtiskus zaudējumus valsts budžetam. Neskatoties uz to, ka PVN plaisa samazinās, negodprātīgi nodokļu maksātāji meklē jaunus veidus, kā izkrāpt valsts budžeta līdzekļus. Likuma grozījumi paredz, ka VID vairākos gadījumos varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra. Pēc Finanšu ministrijas provizoriskiem aprēķiniem minētie grozījumi PVN likumā ik gadu ļaus papildus iekasēt PVN divu miljonu eiro apmērā.

Gadījumā, ja vienošanās par Apvienotās Karalistes izstāšanos jeb "Brexit" no Eiropas Savienības netiks panākta, sākot no šī gada 30.marta, Eiropas veselības apdrošināšanas karte Apvienotajā Karalistē vairs nebūs derīga. Tādējādi dodoties uz Apvienoto Karalisti pēc 29.marta, nacionālais veselības dienests aicina iedzīvotājus izvērtēt nepieciešamību un iespējas iegādāties privāto ceļojuma apdrošināšanu neatliekamās un nepieciešamās medicīniskās palīdzības saņemšanai.

Turpinām ziņas

No šodienas.līdz 22.martam Jēkabpils NVO resursu centrs organizē akciju “Jauns un brīvprātīgs”, kuras laikā iespēju veikt brīvprātīgo darbu piedāvā vairākas iestādes un organizācijas, tajā skaitā arī Jēkabpils reģionālā slimnīcā. Ārstniecības iestāde aicina jauniešus, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar medicīnu, izmantot iespēju veikt brīvprātīgo darbu poliklīnikas reģistratūrā. Darbs būs saistīts ar informācijas sniegšanu un paskaidrošanu, kā arī dokumentu formēšanu. Šobrīd poliklīnikas reģistratūrā ir izveidota jauna sistēma, kuru ne visi apmeklētāji jau izprot. Brīvprātīgo darbs būs palīdzēt apmeklētājiem šīs sistēmas izmantošanā. Brīvprātīgo darbs poliklīnikā norisināsies katru darba dienu no pulksten deviņiem līdz vieniem dienā. Brīvprātīgajiem iepriekš ir jāpiesakās, zvanot uz tālruņa numuru: 28 395 188 vai 25 971 492, vai sūtot e-pastu: nvoresursi@inbox.lv.

Kokneses novada piensaimniecība SIA "Vecsiljāņi", kurā ražo sierus ar zīmolu "Ievas siers", ieguldīs 1,108 miljonus eiro piena liellopu novietnes un kūtsmēslu krātuves būvniecībā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Būvdarbus plānots veikt liellopu fermā "Imantas", Bebru pagastā, Kokneses novadā līdz 2021.gada 31.janvārim, piesaistot finansējumu no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Iepirkumu konkursā par piena liellopu novietnes un lagūnas tipa kūtsmēslu krātuves būvniecību trīs pretendentu vidū uzvarēja kompānija "Bio Stoker". 

Un vēl


Šīs nedēļas vidū Latvijā sāks paaugstināties gaisa temperatūra, visas nedēļas garumā palaikam gaidāmi nokrišņi, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un "Global Forecast System". Otrdien laikapstākļi tikpat kā nemainīsies, daudzviet snigs un puteņos. Aukstākais laiks gaidāms naktī uz trešdienu, kad norimstot vējam, gaisa temperatūra pazemināsies līdz -11 grādiem. Paredzams, ka trešdien un naktī uz ceturtdienu visu valsti no rietumiem šķērsos nokrišņi, un ceturtdien gaisa temperatūra pakāpsies līdz +8 grādiem. Lielākā ciklonu aktivitāte - stiprākie nokrišņi un vēji - iespējama nedēļas nogalē. Visticamāk, gaisa temperatūra vairs nenoslīdēs zem nulles, bet arī nepārsniegs +10 grādus.


Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Darbam Centrālajā vēlēšanu komisijā virza arī Eglāja, Grīnvaldes un Baldunčika kandidatūras; Vidusskolu absolventi šonedēļ kārtos pirmos valsts eksāmenus; un Vēl līdz 2021.gadam notiks pāreja no ziemas uz vasaras laiku.


Uz Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu amatiem partijas izvirzījušas arī Ritvara Eglāja, Sofijas Grīnvaldes un Edgara Baldunčika kandidatūras. Pašreizējo CVK sekretāru Eglāju nominējusi nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Partija "KPV LV" uz CVK virza frakcijas konsultanti Grīnvaldi. Savukārt partiju apvienība "Jaunā Vienotība" uz komisiju izvirzījusi frakcijas konsultanta Baldunčika kandidatūru. Kā ziņots, darbam CVK citas partijas izvirzījušas Dzintras Kusiņas, Aleksandra Maļceva, Sigorda Stradiņa un Valda Vernera kandidatūras. Uz CVK priekšsēdētāja amatu izvirzītas divas kandidatūras - koalīcijas partiju frakciju vadītāji izvirzījuši CVK Informācijas nodaļas vadītājas Kristīnes Bērziņas kandidatūru, bet opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības deputāti izvirzījuši CVK pašreizējā, ilggadējā priekšsēdētāja Arņa Cimdara kandidatūru.


76% no Swedbank paaudžu pētījumā aptaujātajiem labprāt turpinātu strādāt arī pensijas vecumā, un aptuveni pusei saistošs šobrīd šķistu pusslodzes darbs. Savukārt piektdaļa apzinās – algots darbs pensijas vecumā būs finansiāla nepieciešamība. Jaunāko paaudžu skats uz darba gaitu turpināšanu ir daudz pozitīvāks, ko nosaka vēlme palikt apritē un būt cilvēkos, kamēr pirmspensijas vecumā vēlme strādāt mijas ar bažām par savām spējām to darīt. Vienlaikus optimistiskāk noskaņoti par savām vecumdienām ir tie, kuri jau veido pensijas uzkrājumus – viņi daudz biežāk vecumdienās sevi redz strādājam savam priekam. Savukārt par vēlamo pensionēšanās vecumu iedzīvotāji uzskata 56 līdz 61 gadu vecumu.


Nolīgtie uzņēmumi ir pabeiguši būvēt sākotnēji paredzēto 93 kilometrus garo stiepļu žogu uz Latvijas-Krievijas robežas, taču patlaban nav skaidrības, vai tiks sākta vēl papildus žoga būvēšana. 2015. gada vasarā tika noslēgta vispārīgā vienošanās "Par Valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu". Būvprojekts aptver visu 283,6 kilometrus garo Latvijas, un Krievijas robežu, un tas veidots atbilstoši Valsts robežsardzes darbības specifikai, vērtējot pārkāpumu iespējamību. Būvprojekts ietver koka konstrukcijas laipas, patruļtakas, caurtekas, pēdu kontroles joslu un jau pieminēto žogu. 


Turpinām ziņas


Kamēr lielākā daļa skolēnu devušies pavasara brīvlaikā, 12. klašu skolēniem sākusies svešvalodu centralizēto eksāmenu nedēļa. Otrdien, 12. martā, visi divpadsmitklasnieki kārtos angļu valodas eksāmenu, bet līdz nedēļas beigām eksāmenu būs jākārto tiem skolēniem, kas izvēlējušies tos rakstīt vācu, krievu vai franču valodā. Valsts izglītības un satura centrs norāda, ka šogad pastiprināta uzmanība ir pievērsta centralizēto eksāmenu drošībai, lai netiktu nopludināti to uzdevumi. 


Latvijas rallijkrosa braucējs, jēkabpilietis Reinis Nitišs startēs jau sezonas pirmajā pasaules čempionāta posmā Abū Dabī, kas notiks aprīļa sākumā. Jau ziņots, ka Nitišs februārī pievienojās slavenā Markusa Grenholma komandai "GRX Taneco", tomēr viņam tika piešķirta attīstības braucēja loma, kas neparedz dalību visos sezonas posmos. Tomēr nu kļuvis skaidrs, ka viņš piedalīsies jau pirmajā etapā, kas sāksies 5.aprīlī Abū Dabī.


Un vēl


Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komiteja nolēmusi, ka sezonālā laika maiņas Eiropas Savienībā tiks atceltas 2021.gadā un dalībvalstis var pašas izvēlēties starp ziemas un vasaras laiku. Atzīts, ka laika maiņas ieviešana nenesa gaidītos rezultātus, piemēram, elektroenerģijas ietaupīšanu. Tā vietā saņemti nopietni brīdinājumi no ārstiem par riskiem veselībai, ko izraisījusi laika maiņa divreiz gadā. Pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veiktajā interneta aptaujā pagājušajā gadā 80% respondentu norādīja, ka atbalsta atteikšanos no laika maiņas. Eiropas parlamenta Transporta un tūrisma komiteja norāda, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2020.gada aprīlim jāinformē Eiropas komisiju par savu izvēli. 

Jau ziņots, ka 31. martā pulksten trijos naktī no sestdienas uz svētdienu notiks pāreja uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Savukārt pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks 27. oktobrī  pulksten četros naktī no sestdienas uz svētdienu, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ.

Atstājiet komentāru