Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 6.martā
- 06 marts 2019 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Ušakovs Rīgas satiksmes vadītāja amatā ieceļ Ernestu Saulīti; Jēkabpilī par 7,8 miljoniem eiro uzlabos 2.vidusskolas infrastruktūru; un Pašvaldības ar valdību vēl nepanāk vienošanos jautājumā par vietvaru tiesībām ņemt aizņēmumus.
Eiropas Padomes Komisija pret rasismu un neiecietību aicina Latviju veicināt ziņošanu par rasistiskiem, homofobiskiem un transfobiskiem naida noziegumiem, kā arī sekmēt mazāk aizsargātu grupu integrāciju, liecina Komisijas publicētais ziņojums. Tajā Latvijai sniegtas vairākas rekomendācijas, tai skaitā arī paredzēt automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem. Ziņojumā norādīts, ka Latvijai nepieciešams sekmēt mazāk aizsargātu grupu integrāciju tādās jomās kā izglītība, valodas apguve, nodarbinātība un veselības aprūpe, kā arī nodrošināt automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu valstī dzimušiem nepilsoņu bērniem.
Līdz ar daudzajām problēmām e-veselības sistēmā ir apturēta projekta trešās kārtas izsludināšana. Kā aģentūru LETA informēja veselības ministres Ilzes Viņķeles padomnieks Edgars Skvariks, Viņķele uz laiku apturējusi e-veselības trešās kārtas sākšanu, lai konkretizētu tajā plānotās aktivitātes un prioritizētu to ieviešanas secību. Viņķele ir uzdevusi Veselības ministrijai un Nacionālās veselības dienestam piesaistīt e-veselības lietotāju pārstāvjus, kas izvērtētu plānotos pasākumus no lietotāju aspekta. Viņķele norādīja, ka vēlas saņemt precīzu informāciju par līdz šim paveiktajiem un plānotajiem darbiem.
Turpinām ziņas
Sākti Jēkabpils 2.vidusskolas infrastruktūras uzlabošanas darbi, un būvdarbu kopējās izmaksas sasniedz 7,8 miljonus eiro. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir apstiprinājusi Jēkabpils pašvaldības projektu "Jēkabpils vispārējās izglītības iestāžu mācību vides un infrastruktūras uzlabošana". Projektā plānots veikt ergonomiskas mācību vides izveidi mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanu un pieejamības nodrošināšanu, sporta infrastruktūras pārbūvi Jēkabpils Valsts ģimnāzijā. Vēl plānota izglītības iestādes dienesta viesnīcas pārbūve Jēkabpils 2.vidusskolā un reģionālā metodiskā centra attīstība Jēkabpils Valsts ģimnāzijā. Projekta kopējās izmaksas ir 23,5 miljoni eiro. Pašlaik pirmie darbi projektā sākušies ar Jēkabpils 2.vidusskolas pārbūvi, kuru veic SIA "Jēkabpils PMK".
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, diskutējot par šī gada valsts budžetu, norādījusi, ka ir jāpārskata finansējums Ventspils peldbaseina un Jēkabpils multifunkcionālās zāles būvniecībai, tādējādi būtu iespējams iegūt naudu pedagogu algām. Ja apturētu finansējumu šiem infrastruktūras objektiem, izglītības finansējums papildus iegūtu divus miljonus eiro. Tajā pašā laikā ministre atzina, ka šāds solis nebūtu vienkāršs, jo minētajām būvēm piešķirts tā dēvētais vienreizējais finansējums, kas paredzētas konkrētai būvei, bet, lai šo summu novirzītu tieši pedagogu darba samaksai, tas būtu jāparedz pamatbudžetā. Pret Šuplinskas priekšlikumu jau iebilduši Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Sporta federāciju padome.
Un vēl
Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē vakar pašvaldības un valdība turpināja diskusijas par vietvaru tiesībām valsts kasē ņemt aizņēmumus, izstrādājot jaunu iespējamo sadarbības scenāriju, par kuru galējais lēmums varētu tikt pieņemt šodien, valdības ārkārtas sēdē. Ministru kabineta komitejas paplašinātajā sēdē pašvaldību savienība piedāvāja scenāriju, ka projektos, kas saistīti ar izglītības iestāžu remontiem un būvniecību, pašvaldību līdzfinansējums būs 0% no kopējām projekta izmaksām, bet pārējiem projektiem - 10%. Vakar abas puses vienojās, ka ar pašvaldības līdzfinansējumu 10% apmērā iestāžu investīciju projektiem aizņēmumi Valsts kasē tiks nodrošināti, ja būs Izglīotības un zinātnes ministrijas un pašvaldību lietu ministrijas pozitīvs atzinums Finanšu ministrijai par attiecīgā projekta nepieciešamību izglītības nodrošināšanā un ieguldījumu ilgtspēju.
Radio1 Preiļu novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00
Kārtējā Preiļu novada domes sēdē deputāti izskatīja jautājumu par izmaiņu veikšanu domes saistošajos noteikumos „Par materiālo palīdzību Preiļu novadā”, kas paredz palielināt pašvaldības sniegto atbalstu daudzbērnu ģimenēm. Saistošie noteikumi papildināti ar sadaļu “Pabalsts mācību līdzekļu iegādei daudzbērnu ģimenes skolēnam”, kas noteic, ka daudzbērnu ģimenei, kura pamata dzīvesvietu ir deklarējusi Preiļu novadā un kuras bērns apmeklē kādu no Preiļu novada izglītības iestādēm, ir tiesības saņemt pabalstu mācību līdzekļu iegādei. Paredzētais pabalsts ir vienreizējs, un tā apmērs vienam skolēnam tiek noteikts 40 eiro gadā. Lai saņemtu pabalstu, bērnu likumiskajam pārstāvim Labklājības pārvaldes Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu nodaļā jāiesniedz iesniegums. Pabalsta izmaksai iesniegumus paredzēts sākt pieņemt jūlijā, augustā un septembri.
Februāra domes sēdē Preiļu novada domes deputāti nobalsoja par Preiļu novada autoceļu (ielu) fonda sadali 2019. gadam. Kopumā šajā gadā no fonda līdzekļiem paredzēti darbi 446 tūkstoši 748 eiro apmērā. Šobrīd autoceļu un ielu uzturēšanas darbiem ziemā novirzīti 83 tūkstoši 907 eiro, no kuriem 47 tūkstoši 607 eiro plānoti izlietot pilsētā, bet 36 tūkstoši 300 eiro – pagastu teritorijās. Caurteku, segumu uzturēšanai un kopšanai atvēlēti 282 tūkstoši 840 eiro un satiksmes organizēšanas darbiem 17 tūkstoši eiro. Būvprojektēšanai un citiem ar to saistītiem izdevumiem paredzēti 33 tūkstoši eiro, savukārt 10 tūkstoši eiro atvēlēti autoruzraudzībai un būvuzraudzībai. Fondā iezīmēti 20 tūkstoši eiro neparedzētiem darbiem. Šogad Preiļu novada autoceļu fonda līdzekļu apmērs ir audzis.
Izsludināts projektu konkurss Mazo un vidējo komercsabiedrību un saimnieciskās darbības veicēju projektu līdzfinansēšanai. Konkursa mērķis ir sniegt atbalstu projektiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības (izņemot lauksaimniecības) attīstību un jaunu darba vietu veidošanos Preiļu novadā. Līdzfinansējums tiek piešķirts projektiem, kas paredz: nodarbinātības veicināšanu – jaunu darba vietu radīšanu, tūristu piesaisti no apkārtējām pilsētām un kaimiņvalstīm, esošo pakalpojumu un produktu ražošanas efektivitātes paaugstināšanu, līdzfinansējuma nodrošināšanu citiem Eiropas Savienības projektiem, infrastruktūras uzlabošanu. Konkursa kopējais budžets 2019. gadā ir 20 tūkstoši eiro. Projekta konkursa nolikums, pieteikuma un atskaites veidlapas pieejamas pašvaldības mājaslapā preili.lv.
Turpinām ziņas
Februāra sēdē deputāti nobalsoja par pašvaldības apbalvojuma – Goda zīmes “Par nopelniem Preiļu novada attīstībā” – piešķiršanu SIA “Preiļu saimnieks” Komunālās nodaļas vadītājai Zentai Igolniecei. Apbalvojums piešķirts par ilggadēju un ievērojamu ieguldījumu Preiļu pilsētas labiekārtošanā un pilsētas tēla veidošanā 48 darba gadu garumā. Preiļu novada pašvaldības apbalvojums Zentai Igolniecei tiks pasniegts Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas svinīgajā pasākumā Preiļos 2019. gada 18. novembrī. Zenta Igolniece jau desmit gadus ir Lielās Talkas koordinatore Preiļu novadā, iesaistot iedzīvotājus un iestādes novada sakopšanas darbos, lai pēc talkas novada teritorija un pilsētas parks kļūtu vēl sakoptāki.
Pirmajā pavasara mēnesī Preiļu novada uzņēmēji tiek aicināti uz iedvesmojošu tikšanos, kas notiks otrdien, 12. martā pulksten 15.00 Preiļu novada Uzņēmējdarbības centrā. Pasākuma tēma: Sieviete uzņēmēja Preiļos. Savā pieredzē dalīsies uzņēmēja Ināra Indrikova, SIA “Pie Torņa” valdes locekle. Pasākuma otrajā daļā notiks matemātiķa un politiķa Edmunda Krastiņa grāmatas “Latvijas rūpniecība XIX – XXI gadsimtā” prezentācija. Pasākumā piedalīsies grāmatas autors un apgāda “Jumava” pārstāvji. Interesentiem lūgums pieteikt dalību pasākumā pa tālruni 26636243 vai elektroniski ineta.liepniece@preili.lv
Un vēl par kultūras pasākumiem
8. martā plkst. 18:00 Preiļu kultūras namā skatāma režisora Andreja Ēķa filma “Klases salidojums”. Biļešu cena: 4 eiro.
9. martā plkst. 14.00 Saunas tautas namā vakarēšana “Dīva goldi, Muorys maize, Myusu pošu struodeibeņa”. (Dieva galdi, Māras maize, Mūsu pašu strādīgums). Piedalās visi interesenti, ņemot līdzi rokdarbus momentizstādei un omulībai nelielu groziņu. Vakarēšanas laikā – video un foto materiālu iepazīšana par maizes cepšanas tradīcijas saglabāšanu, folkloras kopas “Naktineica” un sabiedriskā centra “Nianse” aktivitātēm iepriekšējā sezonā, kā arī dziesmas, stāsti, mīklas, rotaļas.
9. martā plkst. 18.00 Preiļu kultūras namā atpūtas sarīkojums ,,Par sievietēm…”. Biļešu iepriekšpārdošana un galdiņu rezervācija kultūras nama kasē. Biļešu cena: 5 eiro.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Tusks brīdina par mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanu rezultātus Eiropas Savienībā; Plāno palielināt policistu pilnvaras; un Ko liecina sinoptiķu jaunākās prognozes par laiku nedēļas nogalē?
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks brīdinājis, ka vairāku ārvalstu pārstāvji mēģina ietekmēt vēlēšanu rezultātus Eiropā. Iejaukšanās esot gaidāma arī maijā paredzētajās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Tusks žurnālistiem Beļģijas galvaspilsētā Briselē norādīja, ka pastāv ārēji, pret Eiropu noskaņoti spēki, kas atklāti vai slepeni cenšas ietekmēt eiropiešu demokrātisko izvēli. Tas jau noticis "Brexit" referendumā Lielbritānijā un vairākās vēlēšanu kampaņās citās valstīs. Eiropadomes prezidents arī aicināja vērsties pret Eiropai naidīgiem un no ārvalstīm finansētiem spēkiem, un neļaut tiem pieņemt lēmumus par Eiropas Savienības galvenajām prioritātēm un institūciju vadību.
Reformas Latvijas izglītības sistēmā īsti nenotiek, un nav pamata pedagogu algu kārtējam pieaugumam, to intervijā Latvijas Televīzijai šorīt sacīja valdības vadītājs Krišjānis Kariņš. Viņš atgādināja, ka iepriekšējā valdība, lemjot par skolotāju algu pieauguma grafiku, izvirzīja vairākus nosacījumus, kad algas būtu jāceļ, tajā skaitā izglītības sistēmā jābūt reformām. Taču reformas izglītības sistēmā īsti nenotiek, tāpēc algu pieaugumam nevajadzētu būt. Ministru prezidents uzsvēra, ka, piemēram, Igaunijā izglītības nozarei tiek atvēlēti aptuveni tikpat daudz resursu kā Latvijā, taču kaimiņvalstī pedagoga atalgojums ir aptuveni divas reizes lielāks. Tas skaidrojams ar to, ka izglītības sistēma Igaunijā ir sakārtota, un tas ir jādara arī Latvijā. Kariņš norādīja, ka valdība ir gatava meklēt risinājumus skolotāju algu palielināšanai, taču tie ir jārod izglītības sistēmā.
Valsts meža dienests nepietiekama finansējuma dēļ atteicis pieteikumu izveidot mikroliegumu Braku meža bioloģiski vērtīgās daļas aizsardzībai, taču, neraugoties uz to, dienests norāda, ka koku masveida izciršana šajā mežā nenotiks. Latvijas Zaļā partija pērn iesniedza Valsts meža dienestam pieteikumu mikrolieguma izveidei Braku meža bioloģiski vērtīgākas daļas aizsardzībai, lūdzot nodrošināt, ka šajā teritorijā netiek veikti ciršanas darbi, ņemot vērā sabiedrības un vides aktīvistu protestus un argumentāciju pret Valsts meža dienesta izsludināto cirsmu izsoli. Braku meža nosargāšanai aizvadītā gada novembrī tika rīkots arī iedzīvotāju pikets, kurā aptuveni 25 cilvēki pauda neapmierinātību par ieceri izcirst Braku mežu.
Turpinām ziņas
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā Par policiju, kas paredz paplašināt policijas darbinieku tiesības. Plānotie likuma grozījumi deleģē policijas darbiniekiem tiesības personas, kuras alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas rezultātā zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties, orientēties vai var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev, nogādāt iestādēs, kas sniedz atskurbšanas pakalpojumus, ārstniecības iestādēs vai mājoklī. Tāpat plānots precizēt policijas darbiniekiem piešķirtās tiesības uz rakstveida pieteikuma pamata aizturēt personas, kuras mājoklī atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu reibuma stāvoklī. Likumprojekts arī paredz noteikt policijas darbiniekiem tiesības izmantot sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, pašvaldību interneta vietnes, valsts iestāžu un pašvaldību kontus sociālajos medijos.
Sākta programmatūras izstrāde, lai kriminālprocesā un administratīvajā procesā ieviestu "e-lietu" jeb pārietu uz elektronisku dokumentu apriti. "E-lietas" projekts paredz kriminālprocesa un administratīvo pārkāpumu procesa elektronizēšanu visos tā posmos. Lai 2021.gadā "e-lietu" varētu sākt, visas iesaistītas puses patlaban aktīvi strādā pie nepieciešamajām izmaiņām attiecīgajos likumos un tos paredzēts operatīvi virzīt izskatīšanai Saeimā.
Un vēl
Turpmākajās dienās Latvijā gaidāms stiprs vējš, lietus un sniegs, prognozē sinoptiķi. Ceturtdien, sākot no valsts rietumiem, debesis apmāksies, daudzviet snigs un līs, Latgalē nav gaidāmi būtiski nokrišņi. Pūšot brāzmainam dienvidu vējam, gaiss iesils līdz +2..+7 grādiem. Piektdien uzspīdēs saule un īslaicīgi līs, gaisa temperatūra sasniegs +5..+10 grādus. Iespējams, sestdien vairāk līs un snigs, gaiss kļūs nedaudz vēsāks. Svētdien gaidāms jauns ciklons. Piektdien un sestdien dienvidrietumu vēja ātrums brāzmās var pārsniegt 20 metru sekundē, pretvēja piekrastē sasniedzot 28 metrus sekundē. Līdz ar to iespējami nelieli vēja postījumi.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas komisija saskaņojusi Latvijas budžeta projektu šim gadam; Jēkabpilij plūdi šogad gājuši secen, bet zemā ūdens līmeņa dēļ akās trūkst ūdens; un Piektdien uz sadraudzības koncertu aicina Jēkabpils un madonas kamerorķestri.
Eiropas Komisija saskaņojusi Latvijas valsts budžeta projektu 2019.gadam, jo tas kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Eiropas komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis aģentūrai LETA norādīja, ka budžeta projektā budžeta deficīts ir pat nedaudz samazināts salīdzinājumā ar Māra Kučinska valdības 2018.gada rudenī iesniegto budžeta plānu šim gadam. Vienlaikus ir nodrošināts papildus finansējums algu palielinājumam mediķiem, tieslietu un iekšlietu sistēmas darbiniekiem. Viņš skaidroja, ka iespēju budžetā paredzēt papildu izdevumus nodrošina strauja ekonomiskā izaugsme un attiecīgi arī lielāki prognozētie nodokļu ieņēmumi.
Tiesībsarga viedoklim un Augstākās tiesas netiešajai atziņai, ka maksas prasīšana par iedalīto kapavietu ir prettiesiska, nu ar spriedumu pievienojusies Satversmes tiesa. Lai gan Satversmes tiesas sprieduma galavārds ir tikai par to, ka pamatlikumam neatbilst Jūrmalas domes prakse par piešķirto kapavietu prasīt ikgadēju nomas maksu, tiesas secinājumu daļā ir pateikts – pašlaik jebkāda naudas prasīšana par iedalīto kapu ir prettiesiska, jo neaizsargā cilvēka cieņu pēc viņa nāves. Pašvaldību prakse par ierādīto kapavietu prasīt naudu nav nekas jauns – pieticīgākās vietvaras Latgalē par kapu neprasa neko, kamēr lielā daļā pilsētu takse par ģimenes kapavietu ir no pāris simtiem eiro līdz pat virs tūkstoša Rīgā. Par pašvaldību darba uzraudzību atbildīgā ministrija komentārus sola vēlāk.
Turpinām ziņas
Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas izteikumi par finansējuma pārskatīšanu Jēkabpils multifunkcionālās zāles būvniecībai, neiepazīstoties ar situāciju uz vietas, pazemo vietējos iedzīvotājus. Šādu viedokli Jēkabpils mērs raivis ragainis paudis aģentūrai LETA. Ministres paziņojumus mērs sauc par skaļiem un populistiskiem, turklāt neesot skaidrs, kāpēc Šuplinska izvēlējusies bez atbalsta atstāt tieši Jēkabpils un Ventspils sporta būves. Viņš norāda, ka ministre nav apmeklējusi Jēkabpili un iepazinusies ar situāciju. Ragainis norāda, ka objekts, kas ir plānots jau vairāku pilsētas domes sasaukumu laikā, ir nepieciešams gan pilsētas, gan apkārtējo novadu iedzīvotājiem. Viņš arī uzsvēra, ka arī pedagogiem, kuriem varētu novirzīt sporta būvēm paredzēto naudu, vajadzīga sporta bāze, kur trenēt skolēnus. Ragainis piebilda, ka cer uz ministrijas veselo saprātu. Ragainis uzsvēra, ka Jēkabpils pašvaldība būvē halli, tā pašlaik ir tapšanas stadijā, un tā noteikti tiks pabeigta neatkarīgi no tā vai ministrijas finansējums būs vai tiks atteikts.
Ledus Daugavā pie Jēkabpils ir izgājis un plūdi pilsētai šogad gājuši secen. Ledus upē šosezon bija izveidojies monolīts un vienmērīgs, nevis, sablīvējoties vižņiem, un pilsētā zemāko vietu applūšana arī netika prognozēta. Turklāt tagad ledus ir izgājis un palicis vien dažās vietās. Arī sniega, kuram kūstot, varētu celties ūdens līmenis, nav daudz. Jēkabpils pašvaldību satrauc cits jautājums - ūdens līmenis upē ir pārāk zems, akās trūkst ūdens. Jau vēstīts, ka Kurzemes un Zemgales upēs pavasara palu augstākais ūdens līmenis jau tika sasniegts iepriekšējās nedēļās, un arī Vidzemes un Latgales upēs šopavasar gaidāms zemāks ūdens līmenis nekā ierasts. Lielākā daļa Latvijas upju ir pilnībā vai daļēji brīvas no ledus.
Kopš februāra, kad Daugavpils pilsētas pašvaldība paziņojusi, ka spēļu zālēm, kas nespēs nodrošināt sabiedrisko kārtību, tiks anulētas izsniegtās atļaujas darbībai, izklaižu vietu īpašnieki sākuši domāt par kārtību. Spēļu zāļu īpašnieki beidzot sākuši kontaktēties ar pašvaldību, informējot par plānotājiem kontroles mehānismiem. Kontroles mehānismi paredz gan nevēlamo klientu atsijāšanu, gan klientu vecuma uzraudzību. Aģentūras LETA apkopotā informācija liecina, ka pašvaldības iespēju anulēt licenci izmanto kūtri. Piemēram, Bauskas novadā, Jelgavā, Aizkraukles novadā un Jēkabpilī apgalvoja, ka šādu precedentu nav bijis, arī par jebkādiem citiem pārkāpumiem. Savukārt Tukuma novada pašvaldībā skaidroja, ka pilsētā nav problēmu ar sabiedriskās kārtības nodrošināšanu spēļu zālēs. Taču pašvaldībs aktīvi izmanto iespēju likumiskā veidā neļaut jaunu šādu izklaižu vietu atvēršanu, pirms lēmuma izsludinot iedzīvotāju aptauju par viņu tiesību aizskārumu. Tā, respektējot iedzīvotāju viedokli, nav dotas atļaujas jaunu spēļu zāļu ierīkošanai Ventspilī, Līvānos, Ludzā un Tukumā.
Un vēl
Piektdien, 8.martā plkst.18 Jēkabpils tautas namā būs skatāms Žilinska Jēkabpils mūzikas skolas un Norviļa Madonas mūzikas skolas kamerorķestru sadraudzības koncerts. Gatavojoties Kārļa Ferdinanda Amendas mūzikas svētkiem Talsos un kamerorķestru festivālam Rojā, Jēkabpils un Madonas kamerorķestri, to mākslinieciskais vadītājs un diriģents Mārtiņš Bergs aicina mūzikas mīļotājus, vecākus, draugus uz sadraudzības koncertu. Rīkotāji sola, ka pasākums būs "pavasara krāšņo noskaņu piepildīts, spēcīgs, trausls un skanīgs kā pavasara strauts". Paredzēts, ka uz vienas skatuves satiksies teju 110 jaunie mūziķi. Pasākumā piedalīsies arī solisti un kori.