Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 25.februārī
- 25 februaris 2019 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Vai Saeimas deputātu amatpersonu deklarācijas būtu slēpjamas? SIA “Jēkabpils autobusu parks” minimālais sods par braukšanu bez biļetes būs 22 eiro; un BK Jēkabpils svin otro uzvaru pēc kārtas.
Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar citām institūcijām izmeklēs incidentu, kurā tika apžilbināti NBS piloti. Viens no uzdevumiem ir palīdzēt transportēt smagi slimus pacientus uz galvaspilsētas slimnīcām. Šādus uzdevumus NBS veica arī piektdien un sestdien. Taču, abas lidojuma reizes, pārlidojot virs Jaunjelgavas novada Sunākstes pagasta, helikoptera virzienā raidīts spilgti zaļš lāzera stars, traucējot pilotiem veikt dienesta pienākumus. Šādas darbības ir nopietns pārkāpums, jo tiek apdraudēta lidojuma drošība, jo var notikt avārija. Izmeklēšana notiek arī sadarbībā ar vietējo pašvaldību.
Turpinām ziņas
Lielākajā daļā starppilsētu sabiedriskajā transportā, tajā skaitā arī SIA “Jēkabpils autobusu parks” nodrošinātajā, turpmāk minimālais sods par braukšanu bez biļetes būs 22 vai 25 eiro, informē SIA "Autotransporta direkcija". Piektdien notika Sabiedriskā transporta padomes sēde, kurā tika skatīts jautājums par līgumsoda minimālā apmēra palielināšanu. Pārvadātāji tika aicināti noteikt līgumsoda apmēru vismaz 22 eiro, bet nepārsniegt Ministru kabineta noteikumos noteikto maksimālo soda apmēru - 71,14 eiro. Direkcijas aicinājumam atsaucās lielākā daļa pasažieru pārvadātāju, arī SIA “Jēkabpils autobusu parks”. Savukārt AS "Pasažieru vilciens" sods par braukšanu bez biļetes būs 25 eiro.
Ar Radio1 sazinājās jēkabpiliete no mājas Liepu ielā 22 un, izsakot viedokli, pauda sašutumu, ka šajā daudzdzīvokļu mājā jau gadiem ilgi ir dārgākā apkure pilsētā, bet risinājums šai problēmai tā arī nav rasts. SIA “Jēkabpils siltums” publiskotā informācija liecina, ka mājā Liepu ielā 22 maksa par vienu apkures kvadrātmetru janvārī bija 2,58 eiro bez PVN jeb par apmēram vienu eiro vairāk kā vidēji pilsētā. SIA “JK Namu pārvalde” valdes priekšsēdētājs Ainars Vasilis skaidro, ka apgalvojums, ka šajā mājā ir dārgākā apkure pilsētā – neatbilstot patiesībai, jo apkures izmaksās neesot ņemta vērā telpas kubatūra, kas atšķiras no citām daudzdzīvokļu mājām. Vasilis norādīja, ka ēkā Liepu ielā 22 ir ļoti augsti griesti - 3,20 metri, bet standarta ēkās griestu augstums ir 2,50 metri., tas veidojot 38 % starpību telpas kubatūrā, kas arī radot augstās izmaksas. Uz žurnālistu norādi, ka iedzīvotājiem rēķinus izraksta un viņa maksā par siltuma kvadrātmetriem ne telpas kubatūru, viņš sacīja, ka tā gan esot, bet kubatūru neņemt vērā nevarot. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.
Šodien Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību un darba aizsardzības konsultanti dosies uz Jēkabpili, lai sniegtu konsultācijas darbiniekiem un izglītotu Jēkabpils Agrobiznesa koledžas audzēkņus. Jēkabpils arodbiedrību biedri un citi interesenti uz tikšanos ar brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību un darba aizsardzības konsultantiem tiek aicināti plkst. 12.30 Jēkabpils Agrobiznesa koledžā, Dienesta viesnīcas konferenču zālē.
Un vēl
Sestdien, 23. februārī BK “Jēkabpils/SMScredit.lv” komanda otro reizi pēc kārtas izcīnīja uzvaru “OlyBet” Latvijas-Igaunijas Basketbola līgā, Jēkabpils sporta namā savu līdzjutēju priekšā ar rezultātu 71:63 pieveicot BK “Liepāja” komandu. Vislielāko ieguldījumu uzvarā sniedza “lūšu” kapteinis Jurijs Aleksejevs, kurš guva 25 punktus, izcīnīja deviņas bumbas zem groziem un septiņas reizes izprovocēja pretiniekus pārkāpt noteikumus. 17 punkti, tajā skaitā ar 100% precizitāti realizēti deviņi soda metieni, ieskaitījās Edgara Štelmahera kontā. Ar deviņiem punktiem , piecām atlēkušajām bumbām un četrām rezultatīvām piespēlēm sevi lieliski apliecināja Rodrigo Būmeisters. Nākamreiz „lūši” cīņā dosies jau ceturtdien, 28. februārī, kad Jēkabpils sporta namā uzņems “VEF Rīga” komandu.
Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00
Latgaliešu kultūras gada balva „Boņuks 2018” svētdien saņēma Anna Rancāne, grupa „Bez PVN”, apvienība „Latgalīšu Reps”, Anneles Slišānes projekts #100dečiLatvijai, raidījums „Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku”, Ontona Slišāna jubilejas gads Ziemeļlatgalē un citi. Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināts mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks. Ieejot jaunā desmitgadē, tika mainīts balvas nolikums un šoreiz balvu saņēma desmit, nevis astoņpadsmit kā bija pērn, latgaliskās kultūras aktivitātes, notikumi, norises un personības, kā arī viens balvas „Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā” saņēmējs. „Boņuks” arvien ir vienīgā balva, kas īpaši izceļ un godina sasniegumus un paveikto latgaliskās kultūras dzīvē.
Aizkraukles novada pašvaldība pēc pretendentu jautājumiem un noradījumiem par dokumentācijas nepilnībām pagarinājusi pieteikšanās termiņu iepirkumā par Aizkraukles novada vidusskolas piebūves būvniecību,. Sākotnēji pieteikšanās termiņš noteikts 18.februāris, bet tagad tas pagarināts līdz 28.februārim. Pašvaldībā pieļauj, ka iepirkuma piedāvājumu termiņš tiks pagarināts vēlreiz. Iepirkuma dokumentācija liecina, ka līdz iepirkuma grozījumiem pašvaldībā iesniegti 23 jautājumi par dokumentāciju un pašu projektu. Ņemot vērā to, ka iepirkuma izsludināšanas sākumā nebija pieejama pilna tehniskā projekta dokumentācija, pretendenti lūguši rast iespēju pievienot trūkstošos dokumentus un sniegt atbildes uz pretendentu uzdotajiem jautājumiem pēc būtības, kā arī pagarināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu. Pašvaldība lūgumu ņēmusi vērā, grozot iepirkuma nolikumu un pagarinot termiņu.
Jau ziņots, ka īstenojot projektu, tiks pabeigta Aizkraukles novada skolu tīkla optimizācija un izglītojamie varēs mācīties divās ēkās - Lāčplēša ielā 21 un Draudzības krastmalā 5. Uzbūvējot piebūvi mācību korpusam pie skolas ēkas Draudzības krastmalā 5, skolēniem no Rūpniecības ielas 10, kas atrodas pilsētas industriālajā teritorijā, būs iespējama pāriet uz skolas ēku Draudzības krastmalā 5. Tā tiks nodrošināta visu 1. līdz 4.klases skolēnu izglītošana vienā skolas ēkā.
Pagājušajā nedēļā Salas novada pašvaldības domes ēkā pulcējās cilvēki, pārstāvot dažādas interešu puses, lai spriestu par veloceliņa Sala – Jēkabpils plānošanu un izbūvi. “Latvijas valsts ceļi” pārstāvēja Jānis Freibergs un Nekustamo īpašumu daļas darbiniece Mārīte Meļķe, “Ceļuprojekts” pārstāvēja Ģirts Jaunsproģis, Salas novada pašvaldību – domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe un izpilddirektors Arnis Baumeisters. Uz tikšanos bija ieradušies arī zemju īpašnieki, kuru īpašumu skar veloceliņa projektēšana. Tikšanās izvērtās konstruktīva, tika atbildēts uz vairākiem zemju īpašnieku jautājumiem, skaidrots zemes atsavināšanas procesa birokrātiskais ceļš un tā īpatnības. Visi klātesošie zemju īpašnieki apliecināja, ka neiebilst veloceliņa izbūvei. Darbs pie veloceliņa Sala-Jēkabpils projektēšanas turpinās.
Turpinām ziņas
4.martā Vidzemes rajona tiesa Gulbenē turpinās skatīt lietu par traģisko negadījumu Varakļānu aprūpes centra liftā 2015.gadā, kad, iekrītot lifta šahtā, gājis bojā zēns. Tiesas publiskotā informācija liecina, ka apsūdzība celta četrām personām. Pašvaldības būvinspektore Iveta Meļehova apsūdzēta pēc Krimināllikuma 319.panta 3.daļas par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas. Vēl trim apsūdzētajiem, kas saistīti ar lifta izbūvi, celta apsūdzība par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Vitālijs Silmanovičs, Juris Jakunovs, Vadims Maļinovskis pārstāv dažādus uzņēmumus, kas objektā veikuši būvdarbus un nodrošinājuši būvuzraudzību. Lietā līdz šim bija nozīmētas trīs tiesas sēdes, bet neviena no tām reāli nav notikusi.
Zemgales apgabaltiesa Jelgavā pagājušajā nedēļā tomēr nesāka atkārtoti skatīt lietu, kurā tiek prasīta 20 tūkstoši eiro morālā kaitējuma atlīdzināšana par 2013.gadā Jaunjelgavas vidusskolā divu piektās klases skolēnu pastrādāto pirmklasnieka piekaušanu. Plašāk tiesas atlikšanas iemesli komentēti netiek, jo lietu tiesa skata slēgtā formātā. Apgabaltiesas konsultante Diāna Ozoliņa aģentūrai LETA skaidroja, ka ir nozīmēts jauns lietas izskatīšanas datums – 6.jūnijs. Lieta jau skatīta visās tiesu instancēs, un Augstākā tiesa lēmusi, ka apelācijas tiesai lieta būs jāskata no jauna.
Un vēl
Pagājušajā nedēļā 748. Sūnu, 60.Krustpils, 532.Ābeļu, Biržu, 36.Viesītes un Jēkabpils BJC mazpulku pārstāvji un viņu vadītājas devās uz Rīgu, Biznesa augstskolu “Turība”, kur notika Latvijas Mazpulku konference. Sūnu mazpulku konferencē pārstāvēja Estere un Paula Bizauskas. Konferencē tika runāts par 2018.gadā paveiktajiem darbiem un 2019.gada darba plānu. Šogad mazpulku projektu prioritārās tēmas būs: “Sojas pupiņu audzēšana” ,”Krāsaino burkānu audzēšana”, “Dzīve bez atkritumiem”, kā arī ”Latviešu karavīrs laikmeta griežos”. Konferencē mazpulcēniem bija iespēja strādāt darba grupās kopā ar Rīgas klubiņu un iepazīt jauniešu tiesības! Savukārt mazpulku vadītāji noklausījās interesantu stāstījumu par mazpulkiem ASV. Šogad latvijas mazpulki svinēs 90 gadu jubileju. Lielas svinības tiks organizētas Jelgavas pilī 8.novembrī, kurās piedalīsies visu Latvijas mazpulku pārstāvji.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņas klausieties: Nacionālā apvienība atkal rosina 16.martu noteikt par oficiālu latviešu karavīru atceres dienu; jaunatni aicina kandidēt uz 9. jauniešu Saeimu; un Ko liecina jaunākās sinoptiķu prognozes par laikapstākļiem martā.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK rosina koalīciju pārrunāt ierosinājumu 16.martu noteikt par oficiālo latviešu karavīru atceres dienu. Šo ieceri plānots apspriest šodien koalīcijas partiju sanāksmē. VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA sacīja, ka šis likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai Saeimā, ja to atbalstīs kāds no partneriem. Nacionālā apvienība šo likumprojektu bija iesniegusi parlamentā arī pērn, bet Saeimas vairākums šo ieceri neatbalstīja.
Valsts drošības dienesta darba kārtībā ir jautājums par Ķīnas uzņēmuma "Huawei" ražoto tehnoloģiju iespējamiem drošības riskiem. Aģentūra LETA specdienestam vaicāja, vai Ķīnas uzņēmuma ražoto tehnoloģiju izmantošana Latvijā rada draudus iedzīvotāju privātumam, spiegošanas un nesankcionētas informācijas iegūšanas riskus, jo šādi pieļāvumi ir izskanējuši Latvijas partnervalstīs. Drošības dienestā atbildēja, ka "pamatojoties uz dienesta rīcībā esošo, no partnerdienestiem saņemto un arī publiski izskanējušo informāciju, drošības dienests sadarbībā ar citām valsts drošības iestādēm izvērtē riskus kritiskās infrastruktūras drošībai. Ņemot vērā pieaugošos kiberdrošības apdraudējumus, valsts drošības dienests aicina ikvienu, tai skaitā uzņēmējus, iegādājoties tehnoloģijas un informācijas tehnoloģiju risinājumus, pievērst pastiprinātu uzmanību informācijas drošības jautājumiem un neiegādāties tehnoloģijas, kuru reputācija Eiropas Savienībā un NATO dalībvalstīs tiek apšaubīta saistībā ar aizdomām par privātuma pārkāpumiem, publiski nepieejamas informācijas nesankcionētu iegūšanu vai valsts drošības apdraudējumu.
ASV Kinoakadēmijas balvu "Oskars" pasniegšanas ceremonijā, kas svētdien norisinājās Losandželosā, režisora Pītera Farellija kinolente "Green Book" ("Ceļvedis") un meksikāņu režisora Alfonso Kuarona drāma "Roma" katra ieguvusi trīs "Oskarus", tajā skaitā "Green Book" atzīta par labāko filmu. "Oskari" filmai "Green Book" piešķirti arī par labāko oriģinālo scenāriju un par labāko otrā plāna aktiera tēlojumu, par ko godalgots Maheršala Ali. Kuarons saņēmis "Oskaru" kā labākais režisors un "Roma" tika godalgota arī kā labākā filma svešvalodā un par labāko operatora darbu. Šogad "Oskari" tika pasniegti 91.reizi.
Turpinām ziņas
Latvijā nevar uzzināt precīzu slepkavību skaitu, tādējādi arī to, cik slepkavību nav atklāts. Iemesls? Jo kopš 2005. gada oktobra Latvijā pie kopējās slepkavību statistikas pieskaita arī slepkavību mēģinājumus. Precīzi ir zināms, ka no 2005. līdz 2019. gadam – tātad 14 gados - Latvijā ar tīšu nodomu veiktas 1373 slepkavības vai to mēģinājumi. Cik no statistikas ir slepkavību mēģinājumu – zināms nav, tomēr šādi gadījumi varētu būt maz. Piemēram, pērn bijis tikai viens slepkavības mēģinājums. Tai pašā laikā neatklāti šobrīd ir 453 kriminālprocesi. Tas gan nenozīmē, ka šobrīd brīvsolī ir vairāk nekā 450 slepkavas. Jo, ja nu kādā brīdī izmeklētāji tomēr nonāks līdz rezultātam, var atklāties, ka viena persona sodāma par vairāk nekā vienu noziegumu.
Ar tematu Jaunietis. Latvija. Eiropas Savienība Saeima aicina jauniešus vecumā no 15 līdz 20 gadiem kandidēt uz 9.Jauniešu Saeimu. Lai iekļūtu 9.Jauniešu Saeimā, jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem tiek aicināti pieteikt savu ideju virtuālajās vēlēšanās portālā jauniesusaeima.lv. Iesaistīties projektā aicināti gan Latvijā, gan ārpus valsts dzīvojošie jaunieši. Katrs jaunietis kandidē atsevišķi un kā sava veida vēlēšanu programmu piedāvā kādu sev svarīgu ideju. Šīgada temats – Jaunietis. Latvija. Eiropas Savienība – ir saistīts ar maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un jaunieši pasākumā rosināti diskutēt par aktuāliem jautājumiem, apzinoties sevi ne tikai kā daļu no Latvijas, bet arī Eiropas Savienības. Vēlēšanas šogad ilgs no šodienas, 25.februāra līdz 7.aprīlim.
Un vēl
Lai gan marts Latvijā sāksies ar salu, vidējā gaisa temperatūra mēneša pirmajā pusē, visticamāk, saglabāsies virs normas, liecina laika prognozes. Šīs nedēļas vēsākās dienas būs piektdiena un sestdiena, 1. un 2.marts, kad valsts austrumos arī dienas laikā gaidāms neliels sals, naktīs termometra stabiņš vietām noslīdēs līdz -10 grādiem. Šonedēļ būs maz nokrišņu un vējš brīžiem kļūs brāzmains. Nedēļas beigās sāks ienākt siltāks gaiss no rietumiem. Atbilstoši "Global Forecast System" prognozei, nākamnedēļ tikai brīžiem gaisa temperatūra noslīdēs nedaudz zem nulles, dienas nav gaidāmas siltākas par +10 grādiem.
Pateicoties plašam anticiklonam, šonedēļ - februāra izskaņā Eiropas rietumu un centrālajā daļā turpināsies rekordsilts laiks. Marta pirmajā pusē tiek prognozēta lielāka Atlantijas ciklonu ietekme, tādēļ biežāk līs un snigs, mazināsies gaisa temperatūras novirze no normas. Latvijā februāris izrādījies trīs četrus grādus siltāks par normu jeb 1981.- 2010.gada vidējo temperatūru.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: "Brexit" varot atlikt pat par diviem gadiem; Kapitālieguldījumi pērn veikti 826,6 kilometros Latvijas valsts autoceļu; un Cik labi Latvijas iedzīvotāji pazīst savus kaimiņus?
Seniori apsver iespēju organizēt protesta akciju budžeta pieņemšanas laikā. Kā šodien Latvijas Pensionāru federācijas Domes sēdes dalībniekiem sacīja federācijas vadītājs Andris Siliņš, viņš neizslēdz iespēju, ka šāda akcija varētu tikt rīkota, jo pretējā gadījumā pensionāru intereses tikot aizmirstas. Šodien Latvijas Pensionāru federācija tikās ar labklājības ministri Ramonu Petraviču, lai pārrunātu pensionāriem nozīmīgus jautājumus. Petraviča senioriem sacīja, ka pensionāri un nabadzības riskam pakļautās grupas ir viņas prioritāte, tomēr, ministrei pametot sēdi, no senioriem izskanēja neticība tam, ka kaut kas viņu dzīvēs uzlabosies, jo ministre tikšanās laikā solījusi, ka reiz pienākšot laiks, kad arī Latvijas pensionāri došoties ceļojumā uz ārzemēm. Taču šīs pārmaiņas gaidāmas ne tuvāko gadu laikā, bet pienākšot pakāpeniski.
Eiropas Savienības augstākās amatpersonas nopietni apsver "Brexit" atlikšanu līdz 2021.gadam, Briseles pacietībai, kā pašreizējā strupceļa situāciju risina britu vadība, arvien sarūkot, atsaucoties uz avotiem Eiropas diplomātu aprindās, ziņo britu laikraksts "The Guardian". Atbilstoši pašreizējam plānam "Brexit" būtu jānotiek 29.martā, bet pēc tam būtu jāsākas 21 mēneša pārejas periodam. "The Guardian" ziņo, ka amatpersonas atsaucīgas būtu par divu gadu moratoriju. Kā noprotams, Eiropas savienības amatpersonas izskata alternatīvas, ja tiks saņemts lūgums par termiņa pagarināšanu. Viena iespēja ir "tehnisks" pagarinājums, lai atvēlētu papildu laiku ratifikācijai, ja parlamentārais process attīstās pozitīvi. Cits variants ir deviņu līdz 21 mēneša pagarinājums, ja nebūs manāmas skaidras aprises izejai no patlabanējā strupceļa.
Latvijas kokrūpnieki Lielbritānijai, visticamāk, arī nākotnē būs vieni no galvenajiem piegādātājiem, neatkarīgi no Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības jeb "Brexit", uzskata zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. Komentējot "Brexit" potenciālo ietekmi uz Latvijas pārtikas ražotājiem, no kuriem daļai Lielbritānija veido diezgan būtisku tirgus daļu, zemkopības ministrs norādīja, ka uzņēmumiem drīzāk ir jādomā par to, kā stiprināt to pozīcijas tuvējos tirgos un konkurēt ar Lietuvu un Igauniju. Tajā pašā laikā ir pozitīvi piemēri, piemēram, "Preiļu siers" un Latvijas graudu tirgotāji, kuri sevi apliecinājuši globālajā tirgū. Gerhards atzina, ka ir gadījumi, kad kooperācija Latvijā izdevusies labāk un ir situācijas, kad tas paveikts sliktāk, taču to jāturpina atbalstīt. Viņš norādīja, ka viens no pirmajiem braucieniem ministra amatā bija uz Krustpils novadu, un turienes zemnieki uzsvēruši, ka kooperatīva darbība ir ļāvusi pārdzīvot krīzes gadus.
Turpinām ziņas
Kapitālieguldījumi pagājušajā gadā Latvijā veikti 826,6 kilometros valsts autoceļu. Kopumā dažādu veidu darbi, tajā skaitā kapitālieguldījumi 2018.gadā veikti 1240 kilometros valsts autoceļu. Darbi noritēja 183 objektos, tajā skaitā uz 27 tiltiem un astoņos atsevišķos satiksmes drošības paaugstināšanas objektos. Tāpat "Latvijas valsts ceļu" pārstāvji norāda, ka satiksmes drošības uzlabošanai pērn valsts ceļu tīklā izbūvēti 15 kilometri gājēju un velosipēdistu ceļu, 12 kilometros ir uzstādīts apgaismojums, 7,5 kilometri ir aprīkoti ar drošības barjerām, 65 kilometros valsts autoceļu ir ierīkotas akustiskās ribjoslas. Lielākie būvdarbu objekti uz valsts galvenajiem autoceļiem pērn bija autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12) pārbūve posmā no Varakļāniem līdz Viļāniem, kas izmaksāja 17,148 miljonus eiro, un Vidzemes šosejas (A2) pārbūve posmā no Rīdzenes līdz Bērzkrogam, kas izmaksāja 10,515 miljonus eiro.
Laikā no 2019. līdz 2022.gadam Aizsardzības ministrija ik gadu militārās infrastruktūras attīstībā plāno ieguldīt ap 50 miljoniem eiro, turpinot Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamās infrastruktūras būvniecību. Līdzīgi kā pērn, arī turpmākajos gados apjomīgākās investīcijas plānotas Ādažu bāzē, turpinot daudzfunkcionālo kazarmu un noliktavu būvniecību, attīstot ugunsdzēsēju depo un militārās tehnikas izvietošanas un uzturēšanas infrastruktūru. Tāpat paredzēts uzlabot karavīru sadzīves apstākļus, uzsākot jauna daudzfunkcionālā sporta kompleksa būvniecību. Tuvākajos gados plānots turpināt arī sākto ēku siltināšanas programmu, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, no kuriem Aizsardzības ministrija plāno saņemt kopējo līdzfinansējumu 1,8 miljonu eiro apmērā. Nosiltināt paredzēts piecas ministrijas īpašumā esošās ēkas Rīgā, Alūksnē un Jēkabpilī.
Un vēl
Visus sev tuvumā dzīvojošos kaimiņus pazīst aptuveni katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Pērn iedzīvotājiem ticis lūgts norādīt, vai viņi zina, kā sauc kaimiņus, kuri dzīvo tuvumā. 28% aptaujāto atzina, ka zina visu kaimiņu vārdus. Pērn uzrādītais rezultāts ir par trim procentpunktiem augstāks nekā 2016.gadā, kad veikts iepriekšējais mērījums. 2018.gada rezultāts atgriezies 2010.-2014.gada līmenī, kad rādītājs svārstījies 28-29% robežās. Vēl 26% aptaujāto atzina, ka zina vārdus lielākai daļai kaimiņu. Šādu viedokli paudušo iedzīvotāju īpatsvars divu gadu laikā sarucis par četriem procentpunktiem, atkārtojot zemāko rādītāju 2012.gadā. Dažu kaimiņu vārdu zina vēl 36% aptaujāto. Savukārt nevienu kaimiņu nepazīst astoņi procenti aptaujāto, rādītājam saglabājoties 2016.gada līmenī.