Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 8.novembrī
- 08 novembris 2018 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils domes deputāti lems par finansiālu atbalstu Andra Grīnberga (attēlā) grāmatas izdošanai; Saeimā ievēlētie ministri līdz nākamās valdības izveidošanai izvēlas saņemt ministru algas; un Rīga atzīta par piesārņotāko starp trijām Baltijas valstu galvaspilsētām.
Jēkabpils domes sēdē šodien deputāti lems par 500 eiro piešķiršanu jēkabpilieša, žurnālista un dzejnieka Andra Grīnberga grāmatas "60 gadi žurnālista ceļos un neceļos" izdošanai. Tāpat arī pašvaldības darba kārtībā ir jautājums par 800 eiro piešķiršanu dokumentālās filmas “Es dzīvoju priecīgi” par latviešu dzejnieku un rakstnieku Arnoldu Auziņu, veidošanai. Filmu uzņem SIA Sī&Me.
Šodien Jēkabpils domē pulcēsies mazākumtautību biedrību pārstāvji. Nevalstiskās organizācijas uz tikšanos aicinājusi Jēkabpils mēra vietniece Sociālajos jautājumos Līga Kļaviņa. Tikšanās reizē paredzēts runātr par pasākumu finansēšanas kārtību 2019.gadā un citus sadarbības jautājumus.
No šodienas līdz mēneša beigām Jēkabpils Vēstures muzejs piedāvā aplūkot izstādi “Mana tautastērpa ceļš”. Jēkabpils Vēstures muzejs, sadarbībā ar Tautas lietišķās mākslas studiju „Saulgrieži” un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu, no 2016. gada īsteno praktisku radošo meistardarbnīcu ciklu „Darini pats savu tautastērpu”. Šo meistardarbnīcu procesā ir tapuši tautastērpi un to daļas, kas būs apskatāmi izstādē “Mana tautastērpa ceļš”. Izstādes atklāšana un tikšanās ar izstādē eksponēto tērpu darinātājām norisināsies šodien, 8. novembrī pulksten sešos vakarā Krustpils pils Marmora zālē. Ieeja pasākumā bez maksas.
Turpinām ziņas
13.Saeimā ievēlētie ministri atteikušies no deputāta atalgojuma uz laiku, kamēr aizejošā Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā valdība turpina darbu. Ja Saeimas deputāts amata pildīšanu savieno ar Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai parlamentārā sekretāra amatu, viņam ir atļauts saņemt tikai vienam amatam paredzēto atalgojumu. Visi parlamentā ievēlētie Kučinska valdības ministri, pats premjers un arī Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Armands Krauze (ZZS) Saeimas Prezidijam nodevuši iesniegumus par atteikšanos no deputātu atalgojuma. Prezidijs tos vakar izskatīja un nodeva izpildei Saeimas administrācijai. Kā ziņots, parlamentā ievēlēties ministri pagaidām darbosies gan Saeimā, gan valdībā, kamēr tā turpina pildīt pienākums līdz jaunā Ministru kabineta ievēlēšanai.
Mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā šā gada septembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, palielinājies par 3,5%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" vakar publiskotie dati par 24 bloka dalībvalstīm.Straujākais mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums septembrī salīdzinājumā ar 2017.gada devīto mēnesi starp ES valstīm bijis Īrijā (+10,2%), Lietuvā (+7,9%), Polijā (+6,5%), Ungārijā (+5,4%) un Slovēnijā (+5,2%). Igaunijā mazumtirdzniecība pieaugusi par 3,2%. Savukārt kritums šajā periodā fiksēts Maltā (-0,4%), Itālijā (-1%), Spānijā un Austrijā (abās valstīs -1,5%), kā arī Beļģijā (-2,2%).
Un vēl
Aptaujā par Eiropas piesārņotākajām pilsētām Rīga ierindota 49.vietā, savukārt Viļņa un Tallina ierindotas attiecīgi 60. un 66.vietā, liecina digitālās datubāzes Numbeo.com šī gada pirmajā pusē veiktās aptaujas rezultāti. Kopumā sarakstā apkopoti datubāzes lietotāju vērtējumi par 76 Eiropas pilsētām, no kurām par netīrāko atzīta Maķedonijas pilsēta Tetova, savukārt kā tīrākās novērtētas Helsinki, Reikjavīka un Cīrihe. Reitings tiek veidots, respondentiem sniedzot vērtējumu par gaisa kvalitāti, dzeramā ūdens pieejamību un tīrību, ūdens piesārņojumu, atkritumu apsaimniekošanu, pilsētas iedzīvotāju apmierinātību ar sadzīvi, kā arī trokšņa daudzumu un parku skaitu pilsētā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: SIA “Jēkabpils reģionālās slimnīcas” valde strādā, lai apturētu slimnīcas finansiālo lejupslīdi; Eksperti šaubās, vai Bordānam atvēlētajā laikā izdosies izveidot valdību; un KNAB lūdz sākt kriminālvajāšanu saistībā ar ZZS un NSL nelikumīgu finansēšanu.
SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” publicētais pārskats par šī gada deviņiem mēnešiem liecina, ka medicīnas iestāde strādā ar zaudējumiem un budžeta deficīts tuvojas jau pusmiljonam eiro. Pārskata periodu Jēkabpils slimnīca noslēgusi ar zaudējumiem mīnus 464 tūkstoši 339 eiro, tās pamatdarbības rentabilitāte ir mīnus 6,8%, bet likviditātes koeficients 0,49, kas ir nepietiekams. Jēkabpils pilsētas pašvaldības un vietējo mediju ikmēneša preses konferencē tika diskutēts par Jēkabpils slimnīcas finansiālo situāciju.
Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Gvido Liepiņš, tiekoties ar vietējo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem sacīja, ka SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valde šobrīd intensīvi strādā, lai apturētu finansiālos zaudējumus un tuvāko gadu laikā izveidotu iestādes budžetu ar plus zīmi. Vislielāko slogu budžetam rada divas pozīcijas – algas un medikamentu iegāde. Algu īpatsvars veido 70,6%. Šī gada laikā tās palielinājušās par 20%. To noteic likumdošana par mediķu algu paaugstināšanu, algas pieaugušas arī medicīnas darbinieku trūkuma dēļ un līdz ar to daudzi strādā virsstundas, kas tiek apmaksātas dubultā. Naudas izteiksmē tas šī gada griezumā veidos 1,4 miljoni eiro pieaugumu algām no slimnīcas budžeta. Šo pieaugumu algām un zaudējumus jau paredzējusi arī iepriekšējā valde.
Gvido Liepiņš medijiem sacīja, ka jaunā valde ir rūpīgi pētījusi to Latvijas slimnīcu pieredzi, kas pie tādiem pašiem nosacījumiem un darba apjoma, strādā ne tikai bez zaudējumiem, bet arī ar peļņu. Šajā nolūkā gan Jēkabpils slimnīcas valde, gan speciālisti ir apmeklējuši Valmieras, Preiļu, Madonas un Rēzeknes slimnīcas, iepazīstoties ar šo iestāžu pieredzi. Gvido Liepiņš arī sacīja, ka par slimnīcas finansiālo situāciju, šonedēļ valdei bijusi saruna ar slimnīcas arodbiedrības vadību un pārstāvjiem un tiks kopīgi veidots modelis, kāds varētu būt darbinieku atalgojums turpmāk, lai neturpinātos algu kāpuma dēļ zaudējumi budžetā. Liepiņš uzsvēra, ka šajā procesā tiks ievērota likumdošana. Valdes nostāja ir, ka darbiniekiem jāsaņem atalgojums atbilstoši paveiktajam, taču tajā pašā laikā, attīstoties mūsdienu modernajām tehnoloģijām, ir iespējams daudzās jomās iztikt bez cilvēka klātbūtnes un šo iespēju izmantojušas slimnīcas, kas strādā bez zaudējumiem. Arī Jēkabpils slimnīca ir sākts darbs šajā jomā, pēc modernu liftu ierīkošanas, samazināts liftnieku skaits un pēc katlumājas modernizēšanas – kurinātāju skaits. Arī turpmāk notiks - slodžu pārskatīšana, kadru samazināšana un darba laika optimizēšana. Tāpat arī sarunās ar Nacionālo veselības dienestu panākts, ka no valsts tiks finansēta viena slodze slimnīcas perinatālās aprūpes centrā, kas budžetā ienesīs ap 150 tūkstoši eiro gadā.
Otra lielākā pozīcija, kurai tiek tērēti slimnīcas budžeta līdzekļi ir medikamentu iegāde. Gvido Liepiņš arī šajā jomā saskata lielas iespējas līdzekļu taupīšanai, balstoties uz veisksmīgo slimnīcu pieredzes un piemēra. Jēkabpils slimnīcā, līdzīgi kā Valmierā, paredzēts ieviest stingru kontroli un uzskaiti medikamentiem no iegādes līdz pat pacientam, kurš tos saņem. Slimnīcās, kur tas esot izdarīts, būtiski samazinājušies izdevumi par medikamentiem. Sarunā ar žurnālistiem Gvido Liepiņš atzina, ka līdz šī gada beigām slimnīcas finansiālo lejupslīdi apturēt neizdosies un medicīnas iestāde visticamāk gadu noslēgs ar vēl lielāku mīnusu budžetā nekā tas ir šobrīd. Taču tajā pašā laikā slimnīcas valdes priekšsēdētājs apgalvoja, ka šī brīža finansiālā situācija Jēkabpils slimnīcā neapdraud nedz tās pastāvēšanu, nedz statusu, nedz arī Eiropas projektu realizāciju slimnīcā.
Turpinām ziņas
Pastāv šaubas, vai Ministru prezidenta amatam nominētajam Jānim Bordānam (JKP) tam atvēlētajā laikā izdosies izveidot valdību. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds uzskata, ka teorētiski Bordāns varētu mēģināt iegūt 66 deputātu balsis, taču patlaban nav skaidrs, vai viņam izdosies savākt vismaz 51 balsi. Eksperts uzsvēra, ka Saeimas Prezidija vēlēšanas parādīja, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP) un "KPV LV" organizēti balsoja solidāri, savukārt viņiem pretim balsošanā stāvēja līdzšinējās koalīcijas partijas un partiju apvienība "Attīstībai/Par!". Politologs neizslēdza, ka varētu sekot cita kandidāta nominēšana.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Jūrmalas mēru Gati Truksni un uzņēmēju Jūliju Krūmiņu par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, Krūmiņam inkriminējot arī partijas "No sirds Latvijai" (NSL) nelikumīgu finansēšanu. No KNAB izplatītās infografikas noprotams, ka Truksnim rosināts apsūdzību uzrādīt ne tikai par partiju apvienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, bet arī par dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu. Krūmiņam lūgts uzrādīt apsūdzību par diviem noziegumiem partiju apvienības nelikumīgā finansēšanā lielā apmērā. No KNAB izplatītās informācijas noprotams, ka Jūrmalas pašvaldības amatpersona vienojusies ar Krūmiņu par to, ka, izmantojot trešo personu starpniecību, gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās tas nelikumīgi finansēs partiju apvienību lielā apmērā.
Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00
2015.gada nogalē sāktajos grants ceļu pārbūves projektos Kokneses novadā ieguldīti 868 tūkstoši 505 eiro. Šovasar un rudenī nodoti ekspluatācijā deviņi pašvaldības grants ceļu posmi, kas rekonstruēti ar Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu. Ir pārbūvēti pieci ceļu posmi Bebru pagastā, Iršu pagastā darbi veikti uz diviem ceļu posmiem. Ceļiem veikta seguma pastiprināšana, grāvju rakšana un tīrīšana, atsevišķās vietās grāvju padziļināšana, caurteku un kolektoru izbūve. Kopējais pārbūvētais ceļu garums ir vairāk nekā desmit kilometri. Darbus veica SIA "Krustpils". Savukārt SIA "Biostoker" pārbūvējusi ceļu Kokneses pagastā un izbūvējusi jaunu ceļu posmu Bebru pagastā. Pašlaik vēl tiek pārbūvēts pēdējais grants ceļš Jirjeni-Melderi, un darbus objektā veic būvfirma SIA "Mikor". 2015.gada nogalē sāktā Kokneses novada grants ceļu projektu īstenošana trijās kārtās tuvojas noslēgumam. Kopā 17 ceļu posmos ir ieguldīti 868 tūkstoši 505 eiro.
Par Lāčplēša dienas pasākumiem novados
Svētdien, 11. novembrī, Līvānos notiks Lāčplēša dienai veltīts sarīkojums. Pulksten 15.45 paredzēts lāpu gājiens, pulcēšanās pie Līvānu novada kultūras centra no plkst. 15.30. Pulksten četros pēcpusdienā – sāksies piemiņas brīdis pie Līvānu atbrīvošanas pieminekļa. Savukārt pulksten sešos vakarā Daugavas krastā “Krācītēs” notiks Lāčplēša dienai veltīta uguns plostu palaišana Daugavā.
Lāčplēša dienā, 11. novembrī plkst. 18.00 Jēkabpils novada Leimaņos, Latvju zīmju parkā notiks piemiņas brīdis Latvijas karavīriem. Leimaņu Tautas namā izstādes “Leimaņu Tautas namam – 80” atklāšana. Jēkabpils novada Kalna pagasta doktorātā Lāčplēša dienā pulksten 15tos sāksies svinīgs pasākums “Mēs esam Latvija….”. Tajā suminās Kalna pagasta iedzīvotājus, kas ar savu darbu veicinājuši pagasta un novada attīstību un atpazīstamību. Pēc tam sāksies svētku koncerts, bet pēc tā - Lāpu gājiens no Doktorāta uz Aleksandra Grīna piemiņas vietu un gaismiņu iedegšana. Pasākuma noslēgumā tradicionālā Lāčplēša dienas zupa. Jēkabpils novada pašvaldība akcijā “Gaismas ceļš”, kas veltīta Lāčplēša dienai, pulksten četros pēcopusdienā aicina ikvienu novada iedzīvotāju iedegt svecītes jeb gaismiņas ikvienas mājas logā vai pagalmā – tā visiem kopā izgaismojot Latviju.
Pļaviņu novadā svētdien 11.novembvrī notiks Lāčplēša dienas lāpu gājiens un aizsargdambja izgaismošana.Iedzīvotāji jau no pulksten četriem pēcpusdienā aicināti nākt uz pilsētas aizsargdambi un to izgaismojot iedegt svecītes. Savukārt pulksten piecos pēcpusdienā sāksies lāpu gājiens no piemiņas akmens visos karos kritušajiem Dzirnavu iela 4 līdz Bārukalna kapiem.
Un vēl
Novembra sākumam netipiski siltie laika apstākļi ziemāju sējumiem nekaitē un tie joprojām izskatās ļoti labi - lielākā daļa lauku cero, un ir labs nākamā gada ražas potenciāls. Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka līdz šim bijis rudens mēnešiem nepieredzēti liels siltums, taču tas vērtējams drīzāk pozitīvi, jo sējumus varēja laicīgi iesēt un tie izskatās labi. Pēc Baloža teiktā, precīzākas prognozes pār nākamā gada sējumu ražas platībā būs vēlāk, taču provizoriski pieejamā informācija liecina, ka šogad Latvijā būs iesētas pēdējos gados lielākās ziemas rapša platības. Arī Krustpils novada saimniecības "Laši" saimnieks Artūrs Akmens informē, ka pamatā graudaugu ziemāju sējumiem viss ir kārtībā, lielākoties tie nav pārauguši, un pagaidām paveras labs ražas potenciāls nākamajam gadam. Galvenais, lai ziema uznāk pakāpeniski, palēnām sasalst zeme un uzkrīt sniegs, kas sējumus pasargātu no nosalšanas riska.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Darba devēji norāda, ka jaunā virsstundu apmaksas kārtība nav pretrunā Satversmei; Jēkabpils kopā ar sadraudzības pilsētu Červonka Leščina Polijā realizē kultūrvēsturisku izglītības apmaiņas projektu; un „Lūši” pēdējā sekundē piekāpjas valmieriešiem.
Saeimā pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas nosaka jaunu virsstundu apmaksas kārtību, nav pretrunā Satversmei, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijā, tādējādi paužot pretēju viedokli Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, kas uzskata grozījumus likumā par neatbilstošiem Satversmei. Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, komentējot galīgajā lasījumā pieņemtos grozījumus Darba likumā, kas paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, slēdzot ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu, uzsver, ka Latvijā ir būtiski sniegt iespēju nozarēm pašām patstāvīgi risināt problēmjautājumus, lai Latvijas tautsaimniecība attīstītos un darba devēji būtu konkurētspējīgi ar citu Eiropas valstu uzņēmējiem. Pēc viņas teiktā, nozares koplīgums ir sociālā dialoga instruments.
Jau ziņots, ka Saeima 1.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, slēdzot ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu. Regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100% apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabāsies līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.
No 14.novembra plkst.7.30 līdz 17 tiks slēgta dzelzceļa pārbrauktuve Daugavpilī, šajā laikā mainīsies vairāku reģionālo autobusu maršruti. Autotransporta direkcija informē, ka izmaiņas gaidāmas arī maršrutā Daugavpils-Zasa-Jēkabpils, autobusi, kas kursē šajā laikā, neveiks pasažieru apmaiņu pieturvietā Arteņi. Plašāka informācioja par visu kmaršrutu izmaiņām, ko skars dzelzceļa pārbrauktuves slēgšana Daugavpilī, pieejama autoostās.
Turpinām ziņas
Šogad, novembrī Latvijas un Polijas Republikas attiecīgi 18. un 11. novembrī atzīmē abu valstu Neatkarības atjaunošanas simtgadi. Par godu šim abu valstu nozīmīgajam notikumam Jēkabpils pilsētas pašvaldība kopā ar sadraudzības pilsētu Červionku –Leščinu, realizē kultūrvēsturisko izglītības apmaiņas projektu. Plānots, ka pirmajā projekta posmā no 7. līdz 13.novembrim Bērnu un jauniešu centra “Poļu valodas un kultūras pulciņa” 12-16 gadus veci bērni, divi pedagogi, kā arī pašvaldības delegācija dosies uz sadraudzības pilsētu, lai kopā piedalītos Polijas Valsts svētku neatkarības svinīgajos sarīkojumos. Plānots, ka bērni un delegācija piedalīsies Polijas valsts neatkarības atjaunošanas simtgadei veltītajos pasākumos Červjonkas-Lešcinas izglītības iestādēs, tiksies ar sadraudzības pilsētas vadību, apmeklēs vēstures muzeju, svētku misi, piedalīsies ziedu nolikšanā pie neatkarības pieminekļa, kā arī svinīgajā svētku koncertā.
Savukārt projekta otrajā posmā no 16. līdz 19. novembrim Červionkas-Leščinas pašvaldības un bērnu delegācija apmeklēs Jēkabpili un piedalīsies Latvijas valsts neatkarības simtgadei veltītajos pasākumos Jēkabpilī, kā arī tiksies ar domes vadību, apmeklēs Krustpils pili, piedalīsies radošajās darbnīcās Jēkabpils Bērnu un jauniešu centrā, valsts simtgades gadā apmeklēs galvaspilsētu, Rīgas Motormuzeju, gaismas festivālu Staro Rīga, kā arī piedalīsies 18.novembra pasākumos Jēkabpilī. Pilsētas pašvaldības līdzfinansējums projekta realizācijai paredzēts 5 tūkstoši 722 eiro.
Jēkabpils vēstures muzejs, godinot Latviju svētkos, aicina no 11. līdz 18. novembrim apmeklēt izstādi “100 iemesli lepoties ar Jēkabpili” bez ieejas maksas. Latvijas simtgadei veltītā izstāde vēsta par 100 iemesliem būt lepniem ar Jēkabpili, simts spilgtiem pārmaiņu veicējiem, virzītājspēkiem un iedvesmotājiem, par arhitektūru, sakrālo mantojumu, sportu, mūziku, uzņēmumiem, vēstures liecībām un norisēm.
Un vēl
Trešdien, 7. novembrī Vidzemes Olimpiskajā centrā saspringtu cīņu aizvadīja „Jēkabpils/SMScredit.lv” un „Valmiera Glass VIA” basketbola komandas. Lielāko daļu spēles cīņa noritēja punkts punktā, un mača liktenis izšķīrās vien pašās pēdējās sekundēs. Diemžēl uzvaras metienu trāpīja valmierieši un „lūšiem” nācās samierināties ar sāpīgu zaudējumu pie rezultāta 82:84. Rezultatīvākais ar 26 gūtiem punktiem un deviņām bumbām zem groziem bija Verners Kohs. Tradicionāli „double-double” Jurija Aleksejeva kontā, viņam 20 punkti un 14 atlēkušās bumbas. Nākamo cīņu BK „Jēkabpils/SMScredit.lv” aizvadīs Lāčplēša dienā, 11. novembrī, kad Jēkabpils sporta namā plkst. 16.00 tiksies ar viesiem no Igaunijas – „Tartu Ulikool”.
Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: 13.Saeimā ievēlētie ministri atteikušies no deputāta atalgojuma; Jēkabpils slimnīcā tiek meklētas iespējas apturēt finansiālo lkejupslīdi; un Jēkabpils vēstures muzejs aicina no 11. līdz 18. novembrim apmeklēt izstādi “100 iemesli lepoties ar Jēkabpili” bez ieejas maksas.
Pastāv šaubas, vai Ministru prezidenta amatam nominētajam Jānim Bordānam (JKP) tam atvēlētajā laikā izdosies izveidot valdību. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds uzskata, ka teorētiski Bordāns varētu mēģināt iegūt 66 deputātu balsis, taču patlaban nav skaidrs, vai viņam izdosies savākt vismaz 51 balsi. Eksperts uzsvēra, ka Saeimas Prezidija vēlēšanas parādīja, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP) un "KPV LV" organizēti balsoja solidāri, savukārt viņiem pretim balsošanā stāvēja līdzšinējās koalīcijas partijas un partiju apvienība "Attīstībai/Par!". Politologs neizslēdza, ka varētu sekot cita kandidāta nominēšana.
13.Saeimā ievēlētie ministri atteikušies no deputāta atalgojuma uz laiku, kamēr aizejošā Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā valdība turpina darbu. Ja Saeimas deputāts amata pildīšanu savieno ar Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai parlamentārā sekretāra amatu, viņam ir atļauts saņemt tikai vienam amatam paredzēto atalgojumu. Visi parlamentā ievēlētie Kučinska valdības ministri, pats premjers un arī Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Armands Krauze (ZZS) Saeimas Prezidijam nodevuši iesniegumus par atteikšanos no deputātu atalgojuma. Prezidijs tos vakar izskatīja un nodeva izpildei Saeimas administrācijai. Kā ziņots, parlamentā ievēlēties ministri pagaidām darbosies gan Saeimā, gan valdībā, kamēr tā turpina pildīt pienākums līdz jaunā Ministru kabineta ievēlēšanai.
Turpinām ziņas
SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” publicētais pārskats par šī gada deviņiem mēnešiem liecina, ka medicīnas iestāde strādā ar zaudējumiem un budžeta deficīts tuvojas jau pusmiljonam eiro. Pārskata periodu Jēkabpils slimnīca noslēgusi ar zaudējumiem mīnus 464 tūkstoši 339 eiro, tās pamatdarbības rentabilitāte ir mīnus 6,8%, bet likviditātes koeficients 0,49, kas ir nepietiekams. Jēkabpils pilsētas pašvaldības un vietējo mediju ikmēneša preses konferencē tika diskutēts par Jēkabpils slimnīcas finansiālo situāciju.
Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Gvido Liepiņš, tiekoties ar vietējo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem sacīja, ka SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valde šobrīd intensīvi strādā, lai apturētu finansiālos zaudējumus un tuvāko gadu laikā izveidotu iestādes budžetu ar plus zīmi. Vislielāko slogu budžetam rada divas pozīcijas – algas un medikamentu iegāde. Gvido Liepiņš medijiem sacīja, ka jaunā valde ir rūpīgi pētījusi to Latvijas slimnīcu pieredzi, kas pie tādiem pašiem nosacījumiem un darba apjoma, strādā ne tikai bez zaudējumiem, bet arī ar peļņu. Šajā nolūkā gan Jēkabpils slimnīcas valde, gan speciālisti ir apmeklējuši Valmieras, Preiļu, Madonas un Rēzeknes slimnīcas, iepazīstoties ar šo iestāžu pieredzi.
Gvido Liepiņš arī sacīja, ka par slimnīcas finansiālo situāciju, šonedēļ valdei bijusi saruna ar slimnīcas arodbiedrības vadību un pārstāvjiem un tiks kopīgi veidots modelis, kāds varētu būt darbinieku atalgojums turpmāk, lai neturpinātos algu kāpuma dēļ zaudējumi budžetā. Sarunā ar žurnālistiem Gvido Liepiņš atzina, ka līdz šī gada beigām slimnīcas finansiālo lejupslīdi apturēt neizdosies un medicīnas iestāde visticamāk gadu noslēgs ar vēl lielāku mīnusu budžetā nekā tas ir šobrīd. Taču tajā pašā laikā slimnīcas valdes priekšsēdētājs apgalvoja, ka šī brīža finansiālā situācija Jēkabpils slimnīcā neapdraud nedz tās pastāvēšanu, nedz statusu, nedz arī Eiropas projektu realizāciju slimnīcā.
Šogad, novembrī Latvijas un Polijas Republikas attiecīgi 18. un 11. novembrī atzīmē abu valstu Neatkarības atjaunošanas simtgadi. Par godu šim abu valstu nozīmīgajam notikumam Jēkabpils pilsētas pašvaldība kopā ar sadraudzības pilsētu Červionku –Leščinu, realizē kultūrvēsturisko izglītības apmaiņas projektu. Plānots, ka pirmajā projekta posmā no 7. līdz 13.novembrim Bērnu un jauniešu centra “Poļu valodas un kultūras pulciņa” 12-16 gadus veci bērni, divi pedagogi, kā arī pašvaldības delegācija dosies uz sadraudzības pilsētu, lai kopā piedalītos Polijas Valsts svētku neatkarības svinīgajos sarīkojumos. Savukārt projekta otrajā posmā no 16. līdz 19. novembrim Červionkas-Leščinas pašvaldības un bērnu delegācija apmeklēs Jēkabpili un piedalīsies Latvijas valsts neatkarības simtgadei veltītajos pasākumos Jēkabpilī. Pilsētas pašvaldības līdzfinansējums projekta realizācijai paredzēts 5 tūkstoši 722 eiro.
Un vēl
Jēkabpils vēstures muzejs, godinot Latviju svētkos, aicina no 11. līdz 18. novembrim apmeklēt izstādi “100 iemesli lepoties ar Jēkabpili” bez ieejas maksas. Latvijas simtgadei veltītā izstāde vēsta par 100 iemesliem būt lepniem ar Jēkabpili, simts spilgtiem pārmaiņu veicējiem, virzītājspēkiem un iedvesmotājiem, par arhitektūru, sakrālo mantojumu, sportu, mūziku, uzņēmumiem, vēstures liecībām un norisēm.