Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 4.aprīlī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievija no šodienas līdz piektdienai virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā plānot veikt raķešu šaušanas pārbaudi; Jēkabpils galvenajā bibliotēkā skatāmas divas izstādes; un Šodien Jēkabpils Sporta namā notiks Latvijas čempionāta volejbolā pusfināla spēle.

Krievijas Galvenais gaisa satiksmes vadības centrs ir informējis Latviju, ka Krievijas Jūras spēki laika posmā no šodienas līdz piektdienai virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā plānot veikt raķešu šaušanas pārbaudi. Pārbaudes minētajās dienās notiks no plkst.6 līdz 8. Krievijas puse aicinājusi Latviju šajā laika posmā slēgt gaisa telpu 18 kilometru augstumā raķešu šaušanai paredzētajā zonā aptuveni 40 kilometrus no Latvijas krasta līnijas. Aizsardzības ministrija ir izsaukusi Krievijas militāro, gaisa un jūras spēku atašeju Latvijā pulkvedi Andreju Lobovu un paudusi neapmierinātību par esošo situāciju, norādot, ka neraugoties uz to, ka starptautiskie līgumi Krievijai neliedz šajā teritorijā rīkot šādas mācības, tās rīcība ir izaicinoša un drīzāk uzskatāma par spēka demonstrēšanu. Tāpat šādas mācības var apdraudēt civilo kuģu un gaisa kuģu satiksmi virs Baltijas jūras. Krievijas militārajam atašejam arī ir pieprasīts sniegt detalizētu informāciju par plānotajām aktivitātēm Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kā arī par to, kā tiks nodrošināta drošība raķešu šaušanas laikā. Nacionālie bruņotie spēki sekos līdzi šo mācību norisei un arī turpmāk veiks pastiprinātu valsts robežu novērošanu.

Šodien Jāņa Daliņa stadionā, uzsākot tā pārbūvi un jaunās vieglatlētikas manēžas būvniecību, notiks pašlaik stadionā esošās vēsturiskās kapsulas svinīgajā izņemšanas, atvēršanas un tās vēstījuma apskatīšanas pasākumā. Kapsula stadionā atrodas kopš 1993.gada. Pēc diviem gadiem, noslēdzoties būvdarbiem, Jāņa Daliņa stadionā būs jauns un moderns stadions, starptautiskajiem standartiem atbilstoša viena no Latvijā modernākajām vieglatlētikas manēžām, kā arī sakopta un sporta nodarbībām piemērota vide. Jau ziņots, ka Jāņa Daliņa stadiona pārbūvi un vieglatlētikas manēžas būvniecību Valmierā par 17,85 miljoniem eiro veiks piegādātāju apvienība "Lemminkainen", kurā ietilpst Igaunijā un Latvijā reģistrēti uzņēmumi. Kopējās projekta realizācijas izmaksas plānotas 17,85 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa, tai skaitā valsts budžeta finansējums būs ne mazāks kā 5,3 miljoni eiro.

Turpinām ziņas

No šīs nedēļas līdz 28.aprīlim Jēkabpils Galvenās bibliotēkas lasītavā skatāma mākslinieces, Tautas tēlotājmākslas studijas „Madona” dalībnieces, Laimas Lupiķes darbu izstāde “Krāsu brīvība”. Lupiķe apguvusi specifisku tehniku, ko angliski dēvē par crazy wool, bet latviski – par tīmekļošanu, čunčināšanu vai karameļtehniku. Lai arī kā sauktu šo tehniku, svarīgais ir tas, ka, apgūstot to labi un prasmīgi, var radīt apjomīgu, kvalitatīvu un oriģinālu mākslas darbu.

Tapat arī šomēnes Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā skatāma Rasmas Bērziņas karikatūru izstāde “Aktuālais sabiedrībā”. Rasmas Bērziņas zīmētās karikatūras ataino sabiedrībā notiekošas lietas: gan labas, gan ne tik labas. Talantīgajai novadniecei skolotājai, gleznotājai, karikatūristei un dzejas rindu autorei Rasmai Bērziņai ir savs skatījums uz politiskajām norisēm, olimpiādi, sabiedrību, attiecībām.

Šodien un rīt plkst. 18.00 Kino Mītnē, Jēkabpils Tautas nama Kamerzālē, tiks demonstrēta viena no spilgtākajām komēdijām Latvijā – filma “Kriminālās ekselences fonds”. Filmas žanrs: komēdija, detektīvfilma, asa sižeta filma, kuru līdz 16. gadu vecumam nav ieteikts šo filmu apmeklēt. Filmas sižetā: Imants Veide raksta scenāriju seriālam par krāpniekiem un kopā ar čomu Hariju Kuharjonoku izmēģina dažādas krāpšanas shēmas. Taču Imants tik ļoti iejūtas jaunajā tēlā, ka pašam sakārojas kļūt par kriminālo autoritāti. Pie apvāršņa parādās veci žuļiki Duļķis un Aļģe, bet lielākais šķērslis ceļā uz kriminālās autoritātes statusu ir Imanta Kaimiņiene, kurai, kā izrādās, ir lielākas ambīcijas nekā visiem pārējiem kopā!

Šodien pulksten 13.30 Turku saieta namā sadarbībā ar Turku bibliotēku aicina uz tematisku pēcpusdienu “Smieklu vitamīni”. Anekdotes stāstīs Turku amatierteātra aktieris Eduards Vutnāns. Ieeja pasākumā ir Bezmaksas.

Un vēl

Šodien plkst.20.00 Jēkabpils Sporta namā notiks Latvijas čempionāta volejbolā pusfināla spēle, kurā Sporta klubs "Jēkabpils Lūši" spēkiem mērosies ar Daugavpils Universitātes komandu. Pirms spēles Jēkabpils pilsētas domes vadība līdzjutēju klātbūtnē suminās volejbola kluba Jēkabpils “Lūši” spēlētājus ar izcilo panākumu- bronzas medaļām Baltijas volejbolā līgā.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Baltijas valstis no Trampa saņem apņemšanos uzturēt ASV drošības garantijas reģionā; SIA "Preiļu saimnieks" apgrozījums pērn bija vairāk nekā 3 miljoni eiro; un Latvijā turpina atgriezties gājputni.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Baltijas valstis ir pateicīgas ASV par apņemšanos nepieļaut uzbrukumus Baltijas valstīm, un Latvija turpinās novirzīt 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai, lai palielinātu valsts militāro potenciālu un stiprinātu NATO, kā arī turpinās ieguldīt līdzekļus, lai varētu piedalīties starptautiskās drošības garantēšanā.

Baltijas valstis un ASV ir apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību, tādēļ kopīgi tiks strādāts, lai sekmētu jaunu projektu īstenošanu inovācijās, modernajās tehnoloģijās, digitālajā ekonomikā. Latvijas prezidents atzīmēja, ka nepieciešams kopīgi strādāt pie jaunu kontaktu veidošanas starp Latvijas un ASV uzņēmējiem. Tāpat panākta vienošanās paplašināt izglītības un kultūras apmaiņas programmu piedāvājumu, kā arī stiprināt personīgos kontaktus starp Baltijas valstīm un ASV. Tramps uzsvēra, ka ASV un Baltijas valstis saista dziļa un ilgstoša draudzība, kas ilgs vēl vismaz 100 gadus. ASV prezidents apsveica Baltijas valstis 100 gadu jubilejā.

Turpinām ziņas

Piedaloties projektu konkursā, Viesītes novada pašvaldība Lonē veidos Mazā bānīša vēstures staciju,vakar domes ārkārtas sēdē lēma novada deputāti. Īstenojot projektu "Mazā bānīša vēstures stacijas izveide Viesītes novada Lones ciemā", plānots izveidot šaursliežu dzelzceļa Mazā bānīša vēstures staciju, iekļaujot informāciju par novadā nozīmīgām kultūrvēsturiskajām vērtībām. Projekta rezultātā tūristiem tiks piedāvāts jauns objekts un paplašināts esošais tūrisma maršruts, pārliecināta pašvaldība. Projekta kopējās izmaksas ir 19 tūkstoši 718 eiro, tā apstiprināšanas gadījumā pašvaldībai būs jāfinansē 2 tūkstoši 422 eiro. Pārējos līdzekļus nodrošinās Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai. Lēmums par dalību projektu konkursā domes sēdē pieņemts vienbalsīgi.

Preiļu novada pašvaldības siltumapgādes uzņēmuma SIA "Preiļu saimnieks" apgrozījums 2017.gadā bija 3 miljoni 185 tūkstoši 687 eiro, kas ir par 142 tūkstoši 136 eiro jeb 4% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija. Atšķirībā no 2016.gada, kuru uzņēmums noslēdza ar 67 tūkstoši 464 eiro peļņu, pērn tas strādājis ar 6 tūktoši 701 eiro zaudējumiem. Zaudējumus plānots segt no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas. Nodarbināto skaits SIA "Preiļu saimnieks" pērn saglabājās iepriekšējo gadu līmenī - 144 strādājošie. 2015.gadā SIA "Preiļu saimnieks" apgrozījums bija 3 miljoni 400 tūkstošu 71 eiro, bet peļņa - 207 tūkstoši 688 eiro.

Un vēl

Marta beigās un aprīļa sākumā Latvijā turpina atgriezties gājputni, liecina informācija portālā "Latvijasputni.lv". Pirmdien, 2.aprīlī Jaunmārupes apkārtnē, Mārupes novadā manītas divas īsknābja zosis. Savukārt Nīcas laukos, Nīcas novadā tajā pašā dienā redzētas septiņas Kanādas zosis. Sestdien, 31.martā Neretas apkārtnē, Neretas novadā gredzenošanai noķerts viens mazais ķeģis. Tāpat sestdien manīti četri gaišie ķeģi kopā ar apmēram 30 parastajiem ķeģiem Mērsragā. Piektdien, 30.martā redzēta viena pelēkā cielava Daugavas krastā pie Ķengaraga putnu torņa, Rīgā, bet tajā pašā dienā - viena Lapzemes stērste, pārlidojot ar saucieniem Jaunmārupes apkārtnē, Mārupes novadā. Dienu iepriekš, 29.martā manīta viena Kanādas zoss pie Ķengaraga dīķa jeb "gulbju barotavas", Rīgā.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:Vairumā Latvijas upju turpinās vai sākas ūdens līmeņa paaugstināšanās; Datorsistēmas kļūme, kas vakar Eiropā lika kavēties tūkstošiem pasažieru avioreisu, ir izlabota; un Iedzīvotāji ir aicināti piedalīties ikgadējā aptaujā "Latvijas gada monēta 2017".

Vairumā Latvijas upju turpinās vai sākas ūdens līmeņa paaugstināšanās, bet tajās upēs, kur jau aprīļa pirmajās trīs dienās ūdens cēlās par diviem metriem, tas vairs nepaaugstinās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija. Zemgales upē Svētē pie Ūziņiem un Bērzē pie Līvbērzes, kā arī Ventas augštecē ūdens līmenis 1.-3.aprīlī bija cēlies par aptuveni diviem metriem, savukārt pēdējā diennaktī tas vairs nav būtiski mainījies. Citās Latvijas upēs galvenokārt turpinās vai arī tikai sākas pakāpeniska ūdens līmeņa paaugstināšanās. Kopš 1.aprīļa Lielupē ūdens cēlies par 0,7-1,3 metriem, pie Staļģenes - par diviem metriem. Tuvākajās diennaktīs vietām applūdīs Lielupes palienes. Gaujā ūdens līmenis pagaidām nav būtiski kāpis. Daugavā tas cēlies par 45 centimetriem Jēkabpilī, 80 centimetriem Daugavpilī un 130 centimetriem Latvijas-Baltkrievijas pierobežā. Hidrologi prognozē, ka pali šopavasar būs mazāki nekā ierasts. Tuvākajās dienās vairumā upju gaidāma ūdens līmeņa paaugstināšanās, tāpat gaidāma ledus sakustēšanās Daugavā pie Jēkabpils un Pļaviņām.

Šogad reģistrēti jau aptuveni 500 kūlas ugunsgrēki dažādos Latvijas novados. Kūlas ugunsgrēki kaitē dabai un mazina daudzveidību, un entomologs Voldemārs Spuņģis par kūlas dedzinātājiem izsakās skarbi – viņiem “pašiem vajadzētu pielaist nedaudz uguni, lai viņi justu, kā tas ir”. Šogad pirmais ugunsgrēks reģistrēts Liepājā 11. martā. Citus gadus kurinātāji savu nelāgo darbu sākuši vēl agrāk, ir bijuši gadījumi, kad ugunsdzēsējiem jāsteidz dzēst degoša pērnā zāle jau janvārī. Šogad lielākais reģistrētais kūlas ugunsgrēks bija Rīgā, Spilves pļavās. Dabas aizsardzības pārvaldē norāda –regulāri dedzinot kūlu, tiek samazināta bioloģiskā daudzveidība, paliek mazāks dažādu augu, kukaiņu, arī putnu un zīdītāju skaits. Vienlaikus samazinās augsnes auglība. Pārvaldē aicina nejaukt divas lietas – kūlas ugunsgrēkus ar kontrolētu dedzināšanu, kas notiek vēl brīdī, kad zeme ir pavisam sasalusi, zinātnieku un ugunsdzēsēju klātbūtnē, ar mērķi radīt vidi konkrētu dabas vērtību atjaunošanai. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā atgādina - sods par kūlas dedzināšanu ir no 280 - 700 eiro. Lētāk ir zāli rudenī nopļaut.
VUGD aicina cilvēkus būt apdomīgiem, kārtīgi nodzēst savus izsmēķus, nerotaļāties ar sērkociņiem kūlas tuvumā un sakopt savus īpašumus bez dedzināšanas.

Turpinās ziņas

Datorsistēmas kļūme, kas vakar Eiropā lika kavēties tūkstošiem pasažieru avioreisu, ir izlabota, tā pavēstījusi starptautiskā organizācija Eurocontrol, kas atbild par gaisa satiksmes drošību Eiropas Savienībā un virknē citu apkārtējo valstu. Britu raidsabiedrība BBC vēsta, ka 3.aprīlī kļūmes dēļ Eurocontrol dalībvalstīs aizkavējušies liela daļa no kopumā dienā plānotajiem 29 tūkstoši 500 lidojumu. Atbildīgā organizācija paudusi nožēlu par notikušo un skaidrojusi, ka problēma radusies tās izmantotajā datorsistēmā, ar ko tiek organizēta gaisa satiksme, salīdzinot gaisa telpas noslodzi ar dažādu sektoru gaisa dispečeru iespējam apkalpot lidojumus. Organizācija norādījusi, ka vainīgās datorsistēmas darbība pilnībā atjaunota otrdienas vakarā, un uzsvērusi, ka «aviācijas drošība ne brīdi nav tikusi apdraudēta». Eiropas Savienības noteikumi paredz, ka pasažieriem pienākas kompensācija par laikā nenotikušiem lidojumiem, tomēr tas neattiecas uz kavēšanos, ko izraisījuši ārkārtas apstākļi, kurus attiecīgā lidsabiedrība nav spējīga ietekmēt.

ASV tiek būvēta jauna virsskaņas pasažieru lidmašīna. Pirmie tās izmēģinājumi paredzēti jau 2020. gadā. Virsskaņas lidmašīnas būves projektu pēc ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācijas pasūtījuma īsteno kompānija “Lockheed Martin Aeronautics”. Kontrakta summa ir 247,5 miljoni dolāru jeb 201 miljons eiro.
Eksperti norāda, ka jaunajā lidaparātā tiks novērsts iepriekšējo līdzīgo lidmašīnu galvenais trūkums – tas neradīs tā saucamo skaņas sprādzienu, kad pārvarēs skaņas ātruma robežu. Tā spēs pārvietoties ar ātrumu apmēram 1500 kilometri stundā un pacelties 16 kilometru augstumā. Jau 2020. gadā varētu notikt jaunās virsskaņas lidmašīnas – “x plane” izmēģinājumi virs apdzīvotām vietām.

Un vēl

Iedzīvotāji ir aicināti piedalīties ikgadējā aptaujā "Latvijas gada monēta 2017" un izteikt viedokli par sešām pērn izdotajām kolekciju monētām - "Zelta saktas. Pakavsakta", "Pasaku monēta III. Vecīša cimdiņš", "Eduards Veidenbaums", "Latgales kongress", "LPNP 1.sesija" un "Kalējs kala debesīs". Balsot var portālā DELFI. Aptauja norisināsies līdz 17.aprīlim, savukārt aptaujas rezultātus plānots paziņot 27.aprīlī. Kopš 2004.gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo sabiedrības aptauju, par gada monētu atzītas "Laika monēta", "Barons Minhauzens", "Ciparu monēta", "Laika monēta II", "Laimes monēta", "Ūdens monēta", "Dzintara monēta", "Miglā asaro logs", "Sudraba pieclatnieks", "Šūpuļa monēta", "Kurzemes baroks" un "Pasaku monēta I. Pieci kaķi". Pagājušajā gadā aptaujā piedalījās gandrīz 16,6 tūkstoši interesentu.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādi ienākumi pērn bijuši Tiesībsargājošo iestāžu vadītājiem? Aglonas pirmsskolas izglītības iestādē izbūvēs aktīvās atpūtas zāli; un nedēļas nogalē norisināsies putnu dienas.

Tiesībsargājošo iestāžu vadītāju vidū pērn vislielākie ienākumi bija Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniecei Ilonai Spurei un Ostas policijas priekšniekam Valdim Voinam, liecina informācija Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā. Savukārt vislielāko parādu deklarējis Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass, bet apjomīgākie naudas uzkrājumi bija Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniekam Viesturam Burkānam. Rīgas brīvostas pārvaldes Ostas policijas priekšnieks Voins, kurš vienlaikus ir arī Latvijas Basketbola Savienības prezidents, algā no Rīgas brīvostas pārvaldes 2017.gadā saņēmis 81 tūkstoti 664 eiro, bet par studentu izglītošanu Rīgas Stradiņa universitātē un Valsts policijas koledžā saņēmis vēl 25 tūkstoši 741 eiro, savukārt pensijā viņam pārskaitīti 19 tūkstoši 140 eiro, bet dāvinājumā no AS "Luminor Bank" - 65 eiro. Kopumā viņa ienākumi pērn bijuši 126 tūkstoši 610 eiro. Bezskaidrā Voins pērn uzkrājis 7 tūkstoši 600 eiro, bet parādsaistības bija 48 tūkstoši 49 eiro. Voina īpašumā joprojām ir 2007. un 1998.gada izlaiduma "Volvo" markas automašīnas.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieces Ilonas Spures pagājušā gada ienākumus veidoja algā saņemtie 58 tūkstoši 178 eiro, kā arī 215 tūkstoši 500 eiro par nekustamā īpašuma pārdošanu. Tāpat viņa deklarējusi trīs pirkumus par kopsummā 142 tūkstoši 500 eiro. Viens no šiem pirkumiem ir 2 tūkstoši 700 eiro vērts motorolleris. Tāpat viņas īpašumā ir 2007.gada izlaiduma automašīna "Ford", 2008.gada automašīna "Dacia", kā arī zeme, ēka un dzīvoklis Jelgavā. Bezskaidrā naudā Spure pērn uzkrājusi 24 tūkstoši eiro.

Valsts lielākās izmeklēšanas iestādes Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pērn algā valsts policijā saņēmis 55tūkstoši 345 eiro. Algā par darbu Juridiskajā koledžā viņš saņēmis 2 tūkstoši 971 eiro, bet no automašīnas "Hyundai" pārdošanas saņēmis 12 tūkstoši eiro. Ķuzis pērn par 39 tūkstoši 201 eiro iegādājies 2017.gada izlaiduma auto "Volkswagen Passat", kas ir viņa valdījumā. Valsts policijas priekšnieka parādsaistības veidoja 21 tūkstotis 898 eiro, savukārt bezskaidrā naudā viņš uzkrājis 53 tūkstoši 928 eiro. Valsts policijas priekšnieka īpašumā ir dzīvoklis un 2 tūkstoši 743 eiro vērtas "Latvijas Kuģniecība" akcijas.

Valsts robežsardzes priekšniekam Normundam Garbaram par darbu Valsts robežsardzē pārskaitīti 51 tūkstotis 219 eiro, bet algā no Starptautiskā Migrācijas politikas attīstības centra viņš saņēmis 6 tūkstoši 120 eiro. Garbaram pērn bija 38 tūkstoši 812 eiro lielas parādsaistības. Robežsardzes priekšnieks bezskaidrā naudā uzkrājis 9 tūkstoši 119 eiro. Tāpat viņa īpašumā ir mopēds, 1998.gada izlaiduma automašīna "Volkswagen", kā arī nekustamie īpašumi Rīgā un Jēkabpilī.

Turpinām ziņas

Aglonas novada dome nolēmusi īstenot projektu, kurš paredz Aglonas pirmsskolas izglītības iestādē izbūvēt aktīvās atpūtas zāli. Tās būvniecību plānots pabeigt jau šogad. Darbu gaitā pirmsskolas izglītības iestādes ēkai paredzēts izbūvēt piebūvi ar kopējo platību 163,37 kvadrātmetri. Piebūve labi iekļausies kopskatā. Tajā atradīsies aktīvās atpūtas zāle, garderobe ar tualetēm un telpas personālam. Darbu gaitā paredzēts izbūvēt arī atklāto terasi 32,40 kvadrātmetru platībā. Sporta zāles projekts tika izstrādāts jau iepriekš un veikts iepirkums būvniecības darbiem, kā rezultātā tika noteiktas projekta izmaksas - 136 tūkstoši 194 eiro. Pašvaldības projekta izstrādē ir ieguldīja 8 tūkstoši 410 eiro. Projekta "Aglonas bērndārza aktīvās atpūtas zāles būvniecība" kopējās plānotās izmaksas iepriekš bija 159 tūkstoši 64 eiro.

Jēkabpils novada Kalna pagastā reģistrētā kravu pārvadājumu SIA "Alko" pērn kāpinājusi apgrozījumu par 300 530 eiro jeb 14%, liecina "Firmas.lv" informācija. Ja 2016.gadā SIA "Alko" apgrozījums bija 2 181 570 eiro, tad pērn - 2 482 100 eiro. Neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu uzņēmuma peļņa no 16 458 eiro 2016.gadā pērn samazinājusies līdz 5647 eiro. 2015.gadā SIA "Alko" apgrozījums bija 1 801 516 eiro, bet peļņa - 17 301 eiro. Pērn uzņēmumā bija nodarbināti 43 strādājošie, kas ir par pieciem vairāk nekā gadu iepriekš. SIA "Alko" 100% kapitāldaļu turētājs ir Aigars Līcis.

Un vēl

Dabas aizsardzības pārvalde no 6.tā līdz 8.aprīlim visā Latvijā rīkos ikgadējai Putnu dienai veltītus pasākumus, kuros varēs iepazīt putnus, to balsis un uzvedību, kā arī gatavot būrīšus un doties pārgājienos. Ķemeru Nacionālajā parkā sestdien plkst.9 un 14 paredzētas putnu vērošanas ekskursijas ornitologa Jāņa Ķuzes vadībā. Tāpat dabas parka izglītības centrā "Meža māja" plkst.11 notiks sejas apgleznošanas darbnīca, Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) radītas spēles un putnu būrīšu darbnīca. Sīkāka informācija par citiem Eiropas putnu vērošanas dienu pasākumiem Latvijā pieejama interneta vietnē "www.putnudienas.lv".

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Nacionālā bibliotēka varētu kļūt par jaunāko ēku Latvijas kultūras pieminekļu sarakstā; No amata atsauc "Pļaviņu komunālo pakalpojumu" vadītāju; un Jēkabpilī notiks Latvijas Bērnu fonda stipendiju pasniegšanas pasākums.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija šodien Latvijas Nacionālo bibliotēku atzinusi kā atbilstošu iekļaušanai aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Iesniegumu ar iniciatīvu veikt šādu atzinumu pagājušā gada novembrī inspekcijai iesniedza bibliotēkas Atbalsta biedrība, un to parakstījuši visi bijušie atjaunotās Latvijas Republikas kultūras ministri. Tāpat inspekcija šodien nolēma, ka, līdzīgi kāNacionālā bibliotēka, aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļaujama arī 2007.gadā pabeigtā arhitekta Meinharda fon Gerkāna "Villa Guna" Jūrmalā un 2012.gadā pabeigtais arhitektes Zaigas Gailes projektētais Žaņa Lipkes memoriāls Ķīpsalā. Saskaņā ar spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem, kultūras pieminekļa statusu iespējam piešķirt tikai tām ēkām, kas jau atbilst vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu statusam. Līdz ar to, inspekcija pagājušā gada novembrī izstrādājusi priekšlikumus šo noteikumu grozīšanai, lai kultūras pieminekļu sarakstā varētu iekļaut arī mūsdienās radītas kultūrvēsturiskās vērtības. Pašlaik Latvijas jaunākais kultūras piemineklis ir 1981.gadā pabeigtā Ikšķiles estrāde.

Nekustamo īpašumu tirgus ir pietiekami aktīvs arī ārpus Rīgas un Pierīgas - pērn kopējā darījumu summa reģionos bija aptuveni 230 miljoni eiro, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" apkopotā informācija. No kopējās darījumu summas 57% veido darījumi Rīgas reģionā, 13% - darījumi Latgalē, 11% - Vidzemē, 9% - Kurzemē, 8% - Zemgalē un 3% - darījumi Sēlijā jeb Jēkabpils apkārtnē.No pagājušajā gadā reģionos kopumā veiktajiem darījumiem 45% darījumu bija ar zemes īpašumiem, 26% - darījumi ar dzīvokļu īpašumiem, bet 25% - darījumi ar zemes un ēku īpašumiem. Nekustamā īpašuma tirgus speciālisti norāda, ka reģionos pārdevumu skaits pakāpeniski aug, pieaug arī darījumos iztērētā naudas summa. Reģionos tiek apgrozīti aptuveni 15% no kopējās Latvijā darījumos iztērētās naudas summas. Eksperts norāda, ka reģionos sākusi ļoti strauji attīstīties privātmāju būvniecība un cilvēki ar katru gadu izvēlas būvēt racionālāk, kā arī efektīvāk izmantot platības, kuras attiecīgi kļūst mazākas. Savukārt Valmiera ārpus Rīgas ir līderis dzīvokļu cenu ziņā.

Turpinām ziņas

Saskaņā ar novada domes sēdē pieņemto lēmumu un uzņēmuma kapitāldaļu turētāja pārstāvja lēmumu no SIA "Pļaviņu komunālie pakalpojumi" valdes locekles amata atsaukta Ludmila Lencberga. Pašlaik valdes locekļa pienākumus pilda prokūrists Jānis Zvirgzdiņš. Tuvākajā laikā pašvaldība plāno izsludināt konkursu uz vakanto uzņēmuma vakanci. Lencbergas darbs domē vērtēts jau februārī, jo uzņēmums domei paziņojis par nespēju samaksāt kārtējos maksājumus 22 tūkstoši eiro apmērā par aizdevumu Valsts kasē, kas ņemts, lai nodrošinātu kurināmo apkures sezonā. Tāpat uzņēmumā esot bijušas problēmas personāla vadības jautājumos. Izvērtējot minēto, domes priekšsēdētājs Aigars Lukss jau februārī aicināja lemt par "Pļaviņu komunālo pakalpojumu" valdes locekles atsaukšanu no amata, taču priekšlikums neguva pietiekamu deputātu atbalstu. Savukārt vēlāk, izvērtējot uzņēmuma darbību un vadītājas spēju nodrošināt stabilu komunālā uzņēmuma darbību, pieņemts lēmums Lencbergu no amata atbrīvot. "Firmas.lv" informācija liecina, ka Lencberga uzņēmumu vadīja kopš 2015.gada 8.oktobra. Uzņēmuma apgrozījums 2016.gadā bija 831 tūkstotis 996 eiro, bet peļņa sasniedza 14 tūkstoši 279 eiro.

Latvijas sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība šonedēļ Bauskā rīkos piketu un sapulci, kuras laikā plāno vērst sabiedrības uzmanību neapmierinošajai situācijai pasažieru autopārvadājumu sektorā. Tāpat pasākumā plānots vērst arī darba devēja un valdības uzmanību nepieciešamībai nodrošināt darbiniekus ar cienīgu darba samaksu, pienācīgu atpūtu un atbilstošiem darba apstākļiem transporta darbiniekiem, it īpaši autobusu vadītājiem. Piketa organizatori norāda, ka patlaban ļoti neapmierinoša situācija ir izveidojusies Bauskā esošajā uzņēmumā SIA "AIPS", kas nodarbina autobusu vadītājus. Uzņēmumu pērn iegādājās Igaunijas transporta kompānija "Hansabuss". Pēc viņu teiktā, patlaban ir nepieciešama sistēmas sakārtošana un tās uzlabošana, vienoti standarti transporta sektorā, kā arī algas, darba un atpūtas laika nodrošināšana, kvalifikācijas uzturēšana un godīgas konkurences nodrošinājums, organizējot iepirkumus. Arodbiedrības pikets notiks 5.aprīlī no plkst.9.30 līdz 11.30 Bauskā, iepretim autobusu parkam. Plānots, ka pasākumā piedalīsies ap 50 dalībniekiem, kas ir gan šoferi, gan atbalstītāji no citām arodbiedrībām un uzņēmumiem. Pasākumā aicināti piedalīties arī pilsētas iedzīvotāji.

Un vēl

Piektdien, 6.aprīlī, plkst.17 Jēkabpilī, Tautas namā notiks Latvijas Bērnu fonda stipendiju pasniegšanas pasākums. Tā laikā notiks Jāņa Lūsēna un Zigfrīda Muktupāvela koncerts, kā arī svinīgi tiks pasniegtas Latvijas Bērnu fonda stipendijas. Septiņas stipendijas tiks pasniegtas Jēkabpils izglītības iestāžu talantīgiem bērniem no daudzbērnu vai maznodrošinātām ģimenēm, bērniem ar īpašām vajadzībām. Pasākumā būs gaidīti arī stipendiju saņēmēju ģimenes locekļi, klasesbiedri, skolasbiedri, draugi, skolas pārstāvji, skolotāji, kā arī citi interesenti. Fonds ik gadu iespēju robežās atbalsta smagi slimo bērnu, daudzbērnu, maznodrošinātās, trūcīgās, audžuģimenes, ģimenes, kuras nonākušas krīzes situācijā.