Jēkabpils Radio1 ziņas 2017.gada 15.decembrī

0Komentāri

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties:Darba devējiem, kuru darbinieki cietuši nelaimes gadījumā darbā, turpmāk būs tiesības bez darbinieka piekrišanas saņemt informāciju par viņa veselības stāvokli; un Rīgas Zooloģiskais dārzā šodien atklās "Ziemas naktis Zoodārzā".

No šodienas līdz svētdienai Jēkabpilī norisināsies Latviju, tās novadus, kultūrvēsturisko mantojumu, tradīcijas, personības izzinošā pasākumu programma “Latvijas Goda aplis”. Laukumā pie Jēkabpils Tautas nama šodien un rīt no plkst. 16.00 līdz 22.00 ikviens jēkabpilietis un pilsētas viesis varēs ņemt dalību projekta “Staro Rīga” interaktīvā multimediju projekcijā “Pieskaries gleznai”, kas ir veltījums izcilā latviešu vecmeistara Jaņa Rozentāla jubilejai. Savā daiļradē Rozentāls iemūžinājis noteikta laika iespaidus, paša redzēto un sajusto. Videoinstalācija ir kā tulks, kas uzbur gleznas atmosfēru, ievibrē fiksētos tēlus un piešķir visam papildu dimensiju. Lai atdzīvotos un pilnībā atklātos kāda no piecām mākslinieka gleznām, būs vajadzīgi sešu roku pieskārieni sensitīviem ekrāniem. Tikai vienlaicīgi pieliekot rokas visiem ekrāniem, projekcija iemirdzēs pilnā gaismā. Līdz ar roku kustībām atdzīvosies arī skaņa, atainojot katras kompozīcijas unikālo gaisotni. Pasākums bez ieejas maksas

Šodien pulksten 19:30 Krustpils kultūras namā notiks Jēkabpils jauniešu domes filmas “The Operētāji” prezentācija. Jau ziņots, ka šoruden Jēkabpils Jauniešu dome ir nākusi klajā ar kaut ko savā vēsturē vēl nebijušu – dokumentālo filmu par savu darbību un tās aizkadriem. Ideja par šāda veida projektu jauniešu organizācijas apziņā nosēdusies jau krietnu laiku, un beidzot – tā ir realizēta. Filmā izmantoti simtprocentīgi autentiski un iepriekš neredzēti videomateriāli no jauniešu darba aizkulisēm un ikdienas, emocijām, asumiem, priekiem un bēdām – visa tā, kas bieži vien netiek pamanīts un izcelts, bet tam ir milzīga nozīme. Filmas galvenie akcenti vērsti uz lielāko pasākumu – Ziemassvētku balles un Jauniešu dienas - rīkošanas procesa parādīšanu, video “tīzeru” filmēšanas aizkulisēm, kā arī citiem interesantiem Jauniešu domes nozīmīgākajiem mirkļiem.

Turpinām ziņas

Par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas jauno valdes priekšsēdētāju izvēlēts Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes loceklis Imants Paeglītis. Vakar Paeglītis valdes priekšsēdētāja amatā tika apstiprināts ārkārtas dalībnieku sapulcē, un jaunajā amatā darbu sāks nākamā gada 8.janvārī. Veselības ministrija informē, ka Paeglītim ir bakalaura grāds inženierzinātnēs un profesionālais maģistra grāds biznesa vadībā, kā arī ir ilggadēja pieredze vadošos amatos. Atklātā konkursā uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu tika iesniegti deviņi pieteikumi. Ņemot vērā nominācijas komisijas locekļu sniegtos kandidātu izvērtējuma rezultātus, komisija vienbalsīgi nolēma izvirzīt valdes priekšsēdētāja amatam tieši Paeglīti, kurš ieguva augstāko punktu skaitu.

Darba devējiem, kuru darbinieki cietuši nelaimes gadījumā darbā, turpmāk būs tiesības bez darbinieka piekrišanas saņemt informāciju par viņa veselības stāvokli. To paredz grozījumi Pacientu tiesību likumā, kas vakar trešajā galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā. Ja darba vietā noticis negadījums, darba devējam ir pienākums veikt tā izmeklēšanu, un šim nolūkam nepieciešama informācija no ārstniecības iestādes par nodarbinātajam nelaimes gadījumā nodarīto veselības traucējumu veidu un pakāpi. Patlaban šādu informāciju darba devējs var saņemt tikai ar pacienta piekrišanu. Ja persona atsakās dot piekrišanu datu apstrādei vai nespēj to dot smagu veselības traucējumu dēļ, darba devējam ir apgrūtināta nelaimes gadījuma izmeklēšana, taču tās veikšana noteikta normatīvajos aktos.

Un vēl

Rīgas Zooloģiskais dārzā šodien atklās "Ziemas naktis Zoodārzā" un mākslinieces Maijas Rezenbergas ilustrāciju grāmatu "Kas dzīvo Umbrijas mežā?". No šodienas līdz 28.janvārim Zooloģiskā dārza kases būs atvērtas līdz plkst.19, bet dzīvniekus vērot varēs līdz plkst.21. Vienīgie izņēmumi šajā laikā paredzēti 24.decembrī un 31.decembrī, kad zoodārza kases strādās līdz plkst.14 un "Ziemas naktis Zoodārzā" nenotiks. Līdz ar iespēju aplūkot Zooloģiskā dārza iemītniekus vakaros, šodien plkst.18 Latvijas abinieku un rāpuļu zālē notiks Rezenbergas pirmās ilustrāciju grāmatas "Kas dzīvo Umbrijas mežā?" atvēršanas pasākums. Grāmatas ilustrācijās autore atainojot piedzīvoto Umbrijas mežos, kuros viņa šogad pavadīja sešus mēnešus. Daļa no grāmatas ilustrācijām ir krāsojamas.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Rado1 ziņās klausieties: Vilciena sadursmē ar skolas autobusu Francijas dienvidos vakar gājuši bojā četri bērni; Grasās organizēt referendumu par mazākumtautību izglītības iestāžu autonomiju; un Ķeguma novadā atklāta rakstniecei Regīnai Ezerai veltīta skulptūra.

Sniega un apledojuma dēļ šorīt apgrūtināta braukšana ir pa lielāko daļu valsts galveno autoceļu, bet salīdzinoši labāks ceļu stāvoklis ir Zemgalē un Latgales dienvidu daļā, liecina "Latvijas valsts ceļu" sniegtā informācija. Šorīt apgrūtināti braukšanas apstākļi ir arī pa Daugavpils šoseju no Rīgas līdz Nīcgalei, pa Jēkabpils - Terehova šoseju no Jēkabpils līdz Varakļāniem un no Ludzas līdz Terehovai, kā arī pa Gulbenes - Pļaviņu šoseju. Pa reģionālajiem autoceļiem sniega un apledojuma dēļ apgrūtināta braukšana ir visā valsts teritorijā. Ceļu uzturētāji slidenos un sniegotos ceļa posmus tīra un kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 127 "Latvijas autoceļu uzturētāja" ziemas dienesta tehnikas vienības.

Vilciena sadursmē ar skolas autobusu Francijas dienvidos vakar gājuši bojā četri bērni un vēl septiņi cilvēki guvuši smagus ievainojumus. Vēl deviņi cilvēki, kuri atradās autobusā, un trīs vilciena pasažieri guvuši vieglākas traumas. Vilciens uztriecās autobusam pārbrauktuvē nelielā ciematā aptuveni 18 kilometrus uz rietumiem no Perpiņānas, netālu no Francijas robežas ar Spāniju. Vietējā telekanāla tviterī publiskotajās fotogrāfijas redzams, ka vilciens noskrējis no sliedēm, bet autobuss pāršķelts uz pusēm. Francijas prezidents Emanuels Makrons izteicis līdzjūtību cietušajiem un viņu ģimenēm.

Turpinām ziņas

Trim miljoniem Eiropas Savienības pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja. Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. Viņa atzīmēja, ka zina - šiem cilvēkiem un viņu ģimenēm šis ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, kas rada nopietnas bažas, kuras pilnīgi izkliedēt varēs vien tad, kad būs iegūta pilnīga skaidrība par visām "Breksit" procesa tehniskajām detaļām un būs ielikti droši pamati oficiāla līguma noslēgšanai. Lielbritānijas premjere skaidroja, ka tiklīdz Lielbritānija atstās Eiropas Savenību, valstī dzīvojošo eiropiešu tiesības būs ierakstītas Lielbritānijas likumos.

Krievu skolu aizstāvji sola organizēt referendumu par mazākumtautību izglītības iestāžu autonomiju, tā ceturtdien kārtējā protestā pret pāreju uz izglītību latviešu valodā paziņoja Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs. Viņš skaidroja, ka, ņemot vērā izgāzušos mēģinājumu virzīt šādu iniciatīvu portālā "Manabalss.lv", ideju tiks mēģināts īstenot referenduma veidā. Ar šādu piedāvājumu tika rosināts atgriezties pie 1919.gadā pastāvējušās kārtības izglītībā. Kā novēroja LETA, uz ceturtdienas pēcpusdienā notiekošo protesta akciju bija sanākuši aptuveni 500 cilvēku.

Un vēl

Sagaidot Regīnas Ezeras (īstajā uzvārdā Kindzules) 87. gadskārtu, Ķeguma novada Tomes pagastā atklāta rakstniecei veltīta skulptūra ''Cilvēkam vajag suni''. To veidojis tēlnieks Aigars Zemītis, iedvesmojoties no viņas darbiem un mīlestības uz četrkājainajiem draugiem. Regīna Ezera bija viena no ievērojamākām 20. gadsimta latviešu prozas autorēm. Mežaparku pret citkārt kluso Tomes pagastu rakstniece Regīna Ezera nomainīja pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Vietējie vēl šodien atceras, ka viņa bijusi ļoti precīza, bet nav bijusi lepna. Ne mazāk par cilvēkiem rakstniece mīlējusi sēņošanu, pastaigas dabā un dzīvniekus, īpaši suņus. Godinot rakstnieces piemiņu un sagaidot viņas 87.gadskārtu, pie Tomes kādreizējās skolas ēkas svinīgā gaisotnē tika atklāta skulptūra ''Cilvēkam vajag suni''.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausies: Šodien ir pēdējā diena, kad nodokļu maksātāji var atteikties vai pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam; Pasliktinoties ceļu stāvoklim, palielinās satiksmes negadījumu skaits; un Kādas ir šī brīža prognozes par laika apstākļiem Ziemassvētkos?

Eiropas Savienības līderi vakar nolēma par sešiem mēnešiem pagarināt ekonomiskās sankcijas, kas piemērotas Krievijai par tās jaukšanos Ukrainas konfliktā. Jautājumus, kas saistīti ar sankciju pret Krieviju īstenošanu, ceturtdien Briselē kopā ar pārējiem Eiropas Savienības valstu līderiem apsprieda arī Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis. Arī Latvijas pozīcija paredz, ka sankcijas pret Krieviju nav pārskatāmas vismaz tik ilgi, kamēr nebūs izpildīta Minskas vienošanās. Sankcijas vērstas pret Krievijas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Atbilstoši joprojām spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem šodien ir pēdējā diena, kad nodokļu maksātāji var vērsties Valsts ieņēmumu dienestā, lai atteiktos vai pieteiktos mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam. Dienests aicina pieņemt lēmumu par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa saglabāšanu vai atteikšanos no tā, izvērtējot likumdošanas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad. No 2018.gada 1.janvāra maksimālais mikrouzņēmumu gada apgrozījums būs 40 tūkstoši eiro. Likuma pārejas noteikumos paredzēti īpaši nosacījumi tiem nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums 2018. vai 2019.gadā nepārsniedz 52 tūkstoši eiro. 2018. un 2019.gadā šādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji būs tiesīgi nepiemērot 20% mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmi apgrozījuma ierobežojuma pārsniegumam virs 40 tūkstoši eiro, ja to apgrozījums 2017.gadā vai 2016.gadā pārsniedza 40 tūkstošus eiro. Izmaiņas arī paredz, ka turpmāk mikrouzņēmuma darbinieks varēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.

Turpinām ziņas

Pasliktinoties ceļu stāvoklim, palielinās satiksmes negadījumu skaits. Vakar Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cieta desmit cilvēki, bet viens cilvēks gāja bojā. Kā ziņots, vakar no rīta Ogres novadā, uz Tīnūžu-Kokneses šosejas, saskrējās automašīnas "Volvo" un "Citroen". Ceļu satiksmes negadījumā gāja bojā automašīnas "Volvo" pasažieris, savukārt cieta vēl trīs cilvēki. Policija skaidro notikušā apstākļus. Vakar astoņi cietušie reģistrēti avārijās Rīgā, bet divi - Kurzemē. Pieci no cietušajiem bija gājēji, bet Rīgā negadījumā iekļuva arī riteņbraucējs. Pagājušajā diennaktī par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā policija aizturējusi astoņus autovadītājus, bet par ātruma pārsniegšanu autovadītājiem noformēti 152 protokoli. Kopumā policija vakar noformējusi 459 protokolus par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Atzīmējot latviešu dzejnieka Eduarda Veidenbauma 150 gadu jubileju, šodien plkst.17 Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā būs vērojama vēsturiskā fantāzija "Mehāniskais Veidenbaums". Priekšnesums rekonstruēs 19. un 20.gadsimtu mijas latviešu jaunās inteliģences dzīvi Tērbatā, Veidenbauma zinātniskās intereses un viņa pēdējo ceļu uz mājām. "Mehāniskais Veidenbaums" ir trīs filozofu refleksijas par dzejnieka darbu "Apcerējumi iz mekānikas" (1894), kas papildinātas ar dzīvās animācijas un skaņu etīdēm. Mehāniskā Veidenbauma tēls tiek rekonstruēts balstoties gan vēsturiskās liecībās par tā laika latviešu studentu dzīvi Tērbatā, gan Veidenbauma vēstulēs ar brāli un laika biedriem, dzeju, zinātniskajiem apcerējumiem, bet galvenokārt uz darbu "Apcerējumi iz mekānikas". Projekta radošā komanda: filozofi - Andrejs Balodis, Ainārs Kamoliņš un Andris Hiršs, māksliniece - Ieva Nagliņa, mūziķi – Dimitrijs Rastoropovs un Kristaps Krāsains, režisore – Justīne Vaivode. Producente - Anete Enikova.

Un vēl

Tuvākajās diennaktīs gaisa temperatūra Latvijā nedaudz pazemināsies, pirms svētkiem kļūs siltāks, bet Ziemassvētki daudzviet gaidāmi balti, liecina pašreizējās laika prognozes. Līdz otrdienai, 19.decembrim, gaisa temperatūra pārsvarā gaidāma +2..-5 grādu robežās. Nokrišņu caurmērā būs maz, debesis skaidrosies tikai brīžiem. Sestdien naktī un no rīta vietām Austrumlatvijā, pārsvarā Latgalē, spēcīgi snigs. Visticamāk, sākot ar 20. vai 21.decembri, no rietumiem ienāks siltāks gaiss un termometra stabiņš Kurzemē pakāpsies līdz +4..+7 grādiem, bet valsts austrumos var saglabāties neliels sals. Brīžiem gaidāmi nokrišņi. Atbilstoši šī brīža informācijai Ziemassvētku brīvdienās kļūs vēsāks un daudzviet snigs.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils biedrība "Invalīdu apmācības un dienas centrs "Ausma"" saņems naudu no Latvenergo projekta īstenošanai; Kāda ir šobrīd situācija ziemāju sējumos latvijā? un Līvānos atklās netradicionāli rotātu Lielo Ziemassvētku egli

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi noziedzīga grupējuma darbību, kas izvairījās no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem aplokšņu algas. Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstoši eiro apmērā. VID informē, ka šogad decembrī Finanšu policijas pārvalde sadarbībā ar Muitas policijas pārvaldes amatpersonām veica 26 kratīšanas kriminālprocesā iesaistīto personu dzīves vietās, automobiļos, birojos, kā arī būvniecības objektos. Kratīšanu laikā tika atrasti un izņemti skaidra nauda 9 tūkstoši eiro, kā arī citi kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi - darba algu izmaksu saraksti, darba laika uzskaites tabeles, datori, mobilie telefoni, kas tiks analizēti turpmākajā kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas gaitā. Kriminālprocesa ietvaros četras personas ir atzītas par aizdomās turētām un tām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Izmeklēšanas interesēs plašāka informācija šobrīd netiek sniegta.

Konkursa rezultātā "Latvenergo" ziedojums sociālajai jomai 150 tūkstoši eiro apmērā sadalīts 10 biedrībām un nodibinājumiem no visas Latvijas. Kopumā konkursā tika saņemti 136 pieteikumi par summu 2 miljoni 112 tūkstoši eiro. Iesniegto projektu vajadzības 14 reizes pārsniedza summu, kas pieejama. Pieprasījums norāda lielo aktualitāti sociālā atbalsta sniegšanā Latvijā. Biedrība "Invalīdu apmācības un dienas centrs "Ausma"" saņems 4 tūkstoši 200 eiro. Projekts "Kusties brīvi" dos iespēju 50 Jēkabpils, Aizkraukles, Kokneses, Krustpils, Neretas, Preiļu un Salas novada personām ar īpašām vajadzībām apmeklēt fizioterapeita nodarbības. Nodarbību mērķis ir uzlabot cilvēku locītavu kustību apjomu, nostiprināt muskuļu korseti, uzlabot lokanību un koordināciju, muskuļu, elpošanas funkciju, līdzsvara izjūtu.
Turpinām ziņas

Ziemāju sējumos situācija šobrīd Latvijā ir atšķirīga, bet lielā mitruma dēļ visvairāk cieš ziemāju lauki Kurzemē, kur sējumi daudzviet ir applūduši un gājuši bojā. Joprojām pārlieku lielo nokrišņu dēļ ūdens laukos krājas un nespēj notecēt, jo ik pa laikam atkal uznāk lietavas. Lauksaimnieki norāda, ka vistrakāk patlaban ir Kurzemē. Arī Zemgalē - Jelgavā un Dobelē uz laukiem krājas ūdens. Situācija pat vienā un tajā pašā laikā mēdz atšķirties - vietām sējumi ir attīstījušies labi, bet vietām lielā mitruma dēļ nosmakuši un sapuvuši. Līdz ar to bs daudz tukšu vietu pavasarī uz laukiem, kur sējumi gājuši bojā. Līdz ar to būs diezgan smagi izlemt, ko ar šādiem laukiem darīt pavasarī, jo jau tagad ir skaidrs, ka daļa sējumu aizies bojā, lai gan vēl visa ziema ir priekšā. Tāpat kā allaž pastāv risks, ka daļa sējumu var nosalt turpmākajos mēnešos. Lauksaimnieki norāda, ka situāciju pilnībā varēs izvērtēt tikai pavasarī, bet izejas pozīcija pirms ziemas ir diezgan slikta - augi jau tagad ir nomocīti mitruma dēļ.

Daudzu cilvēku mājokļos pie logiem ir žalūzijas. Kā liecina nesen veikts pētījums, žalūzijas ir bīstamas mazu bērnu veselībai un pat dzīvībai. Jauns pētījums liecina, ka daudz bērnu gūst dažādas traumas vai pat mirst logu žalūziju dēļ. Mūsdienās žalūzijas plaši tiek izmantotas mājokļos visā pasaulē. Pētījumā teikts, ka žalūziju drošības sistēmas ir ievērojami uzlabotas, taču tāpat ik gadu ir vairāki bērni, kuri iet bojā žalūziju dēļ. Bērnu ārsti uzskata, ka ražotājiem jāmēģina atrast cits veids, kā regulēt žalūzijas, lai maziem bērniem nebūtu iespējams sevi traumēt vai netīšām pakārties. Laika posmā no 1990.-tā līdz 2015tajam gadam pasaulē vairāk nekā 17 tūkstoši bērnu guva žalūziju izraisītas traumas, savukārt 271 bērns gājis bojā. Izplatītākais nāves iemesls bijis sapīšanās žalūziju auklās. Žalūziju ražotāji uzsver, ka pie drošības tiek strādāts, un jau nākamgad tiks prezentēta jauna žalūziju drošības sistēma, kas būšot liels solis uz priekšu bērnu drošības jomā.

Un vēl

Sestdien, 16.decembrī, plkst.13 Līvānos, Latgales mākslas un amatniecības centrā, notiks netradicionāli rotātās Lielās Ziemassvētku egles un izstādes atklāšanas pasākums. Šogad egle tiks rotāta ar papīra maskām, ko darinājuši radošo darbnīcu dalībnieki skolotājas Sandras Vigules vadībā. Līdzās bērnu darinātajām maskām būs apskatāmas arī Jevgeņijas Kiļupes papjēmašē maskas. Savukārt turpināsies maskošanās ar Agneses Aizpurietes darbu izstādi "Budēļi". Izstāde Latgales mākslas un amatniecības centra izstāžu zālē būs aplūkojama līdz 2018.gada 10.janvārim.
Jau ziņots, ka sākot no 2006.gada, Latgales mākslas un amatniecības centrs, sadarbībā ar atsaucīgiem Līvānu novadaiedzīvotājiem, katru gadu savu Ziemassvētku egli rotā netradicionāli – veidojot savdabīgu tematisku noformējumu. Līdz šim Ziemassvētku egle ir tikusi greznota: ar garāko tautisko jostu Latvijā, 23 adītāju 138 pāriem rakstainu cimdu, 300 tamborētām un adītām sniegpārsliņām, salmu puzuriem, 155 pāriem adītu, rakstainu zeķu, piparkūkām, 300 paštaisītiem apsveikumiem, 98 pašdarinātām cepurēm, 500 māla zvaniņiem un ar 232 stikla pārsliņām.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Latvijas Banka paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta šā gada izaugsmes prognozi; Pētījuma dati liecina, ka ka visvairāk iedzīvotāji neapmierināti ar Latvijas attīstību un valdības darbu; un Brīvdienās Jēkabpilī norisināsies izzinošā pasākumu programma “Latvijas Goda aplis”.

Latvijas Banka paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta šā gada izaugsmes prognozi – saskaņā ar jaunākajām centrālās bankas aplēsēm Latvijas ekonomika šogad augs par 4,7%. Iepriekš Latvijas iekšzemes koprodukta pieauguma prognoze koriģēta šā gada septembrī, lēšot, ka tautsaimniecība šogad augs par 4,2%. Latvijas šā gada IKP izaugsmes prognoze paaugstināta, jo tautsaimniecības izaugsme 2017. gadā bijusi straujāka, nekā gaidīts. Tas noticis, pateicoties spēcīgākam ārējam pieprasījumam, lielākām investīcijām un privātajam patēriņam, preses konferencē šodien atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Tiek prognozēts, ka spēcīga ekonomikas izaugsme gaidāma arī turpmāk, tomēr temps palēnināsies, mērenāk augot gan ārējam pieprasījumam, gan investīcijām.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šodien arī paziņoja, ka valstī bezdarba līmenis sarucis zem dabiskā līmeņa. Viņš uzsver, ka tā dēvētajos “treknajos gados" problēmu radīja pārāk straujā pieprasījuma izaugsme un tautsaimniecība bija jādzesē. Pašlaik bažas rosina situācijas nerisināšana darbaspēka piedāvājuma pusē jeb darbaspēka pieejamība. Tas nozīmē, ka šoreiz ir nevis jābremzē kreditēšana un patēriņš, bet jāveic pasākumi, kuri nodrošinātu uzņēmējiem darbaspēka pieejamību. Neko nedarot, Latvija zaudēs konkurētspēju un izaugsme bremzēsies. Viņš atzīmēja, ka Latvijas Bankas bažas apstiprina vairāku rādītāju dinamika, piemēram, par konkurētspējas pasliktināšanos liecina eksporta tirgus daļas kritums. Latvijas bankas piedāvājums ir šāds - esošās darbaspēka rezerves mobilizācija; pārkvalifikācija, mobilitātes veicināšana; strukturālās reformas, optimizējot sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaitu; no Latvijas aizbraukušo cilvēku atgriešana, piemēram, izmantojot to, ka "Brexit" rezultātā šobrīd ir radies nelabvēlīgs noskaņojums pret cilvēkiem, kas dzīvo ārzemēs. Tāpat jāatvieglo augsti izglītotu un prasmīgu darbinieku imigrācija un jāveido darba devēju un valdības sadarbība darbaspēka trūkuma risināšanai, kā arī jāpārskata tā saucamās 100-latnieku programmas pamatotība.

Jau ziņots, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā šogad trešajā ceturksnī bija 84 100 bezdarbnieku, kas ir 8,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Turpinām ziņas

Jaunākā Baltic International Bank Latvijas barometrs dati liecina, ka vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis. Dati liecina, ka valdības darbu atzinīgi vērtē vien 18%, savukārt 77% Latvijas iedzīvotāju ar to joprojām ir neapmierināti. Visai nenozīmīgas, bet tomēr nedaudz pozitīvākas tendences vērojamas Latvijas pašreizējā ekonomikas stāvokļa novērtējumā un tā attīstības prognozēs. Latvijas ekonomikas stāvokļa izmaiņu vērtējums uzlabojies par vienu punktu – no mīnus 29 līdz mīnus 28. Pētījuma pārstāvji piebilst, ka Latvijas ekonomikas stāvokļa attīstības prognozes indekss mēneša laikā nav mainījies un vairums aptaujāto joprojām uzskata, ka pēc gada situācija būs pasliktinājusies. Savukārt jautājumā par respondentu ģimenes materiālo stāvokli neapmierinātību pauda 29% aptaujāto, bet 13% savu ģimenes materiālo stāvokli vērtēja pozitīvi. Saskaņā ar aptaujas datiem tikai 7% aptaujāto uzskata, ka viņiem ir augstas izredzes atrast labu darbu, tikmēr 60% savas iespējas vērtē kritiski.

Eiropas Savienības līderi piektdienas šodien nespēja atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam. Vairāk nekā divas stundas ilgās asās debatēs Eiropas austrumu valstu līderi saglabājuši stingri noraidošo nostāju pret bēgļu kvotām, kuras ar dalībvalstu vairākuma balsojumu tika pieņemtas 2015.gadā, izrādot solidaritāti Itālijai un Grieķijai. Eiropas Savienības dalībvalstu starpā trūkst vienprātības par to, kā reformēt migrācijas politiku. Sevišķi domstarpības raisa 2015.gadā pieņemtā vienreizējā kvotu sistēma patvēruma meklētāju sadalīšanai vienmērīgāk pa Eiropas Savienību. Pret obligātajām kvotām 2015.gadā balsoja Čehija, Rumānija, Slovākija un Ungārija. Jau ziņots, ka Latvija atbalsta Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska priekšlikumu mainīt iepriekšējo Eiropas Savienības migrācijas politiku un attiekties no bēgļu kvotām.

Un vēl