Jēkabpils Radio1 ziņas 2017.gada 25.oktobrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpilī šodien notiks uzņemšana pilsonībā; Līvānos slēgta dzelzceļa pārbrauktuve un Jēkabpils Mežaparkā norisināsies pustunndas skrējiens un velobraukšana.

Noslēdzot vairāk nekā 8 gadu darbu, šodien Ārlietu ministrijā tiks parakstīti Latvijas un Krievijas valsts robežas demarkācijas gala dokumenti. Darbs pie demarkācijas prasīja ilgu laiku, jo runa bija par katru metru. Latvijas - Krievijas robežlīguma noslēgšana un ratifikācijas bija ilgi gatavots notikums, un pēc tā noslēgšanas robežas demarkācija sākās 2009.gadā. Uz Latvijas-Krievijas robežas, kuras kopējais garums ir 283,6 kilometri, ir izvietotas 648 robežzīmes. Kad demarkācijas dokumentus apstiprinās abu valstu valdības un pēc savstarpējas notu apmaiņas robežas demarkācijas process būs pabeigts.

Šodien Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Jēkabpils nodaļa rīko svinīgo ceremonijā, kurā solījumu par uzticību Latvijas Republikai nodos viens Latvijas pilsonības pretendents. Kā informē Jēkabpils nodaļas vadītāja Diāna Lazdāne, ar svinīgo solījuma došanu un parakstīšanu noslēdzas Latvijas pilsonības pretendentu naturalizācijas iesnieguma izskatīšana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. No Jēkabpils domes svinīgajā pasākumā piedalīsies priekšsēdētāja vietnieks Andris Rutko.

Turpinām ziņas

Šodien līdz pulksten sešiem vakarā ir slēgta dzelzceļa pārbrauktuve Līvānos, Stacijas ielā (autoceļš Līvāni–Preiļi P63). Šodien no plkst. 19:00 līdz ceturtdienas, 26. oktobra, rītam plkst. 08:00 būs slēgta dzelzceļa pārbrauktuve Ikšķilē, Skolas ielā (autoceļš Inčukalns–Ropaži–Ikšķile P10). Šis ir viens no apvedceļiem, pa kuru iespējams apbraukt remontposmu uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers–Saulkalne). Tādējādi naktī uz ceturtdienu tas nebūs izmantojams. Savukārt ceturtdien, 26. oktobrī, no plkst. 08:00 līdz plkst. 18:00 būs slēgta dzelzceļa pārbrauktuve Cesvainē, Lubānas ielā (autoceļš Cesvaine–Aizkuja V863).

Turpinās dkolēnu rudens brīvdienas un šodien pulksten trijos dienā un piecos pēcpusdienā Kino Mītnē, Jēkabpils Tautas namā tiks demonstrēta animācijas filma “Misija “Rieksti” 2: Trakā daba”. Animācijas filmā jautrie un astainie piedzīvojumi turpinās – šoreiz galvenajiem varoņiem ir jāapvienojas jaunā misijā, lai glābtu savas mājas. Pilsētas mērs ir nolēmis likvidēt lielo zaļo atpūtas zonu un tā vietā uzcelt atrakciju parku. Par laimi, riekstu mīļotājiem ir gatavs plāns un atliek tikai ķerties klāt pie tā izpildes. Filmu aicina apmeklēt ģimenes ar bērniem.

Un vēl

Šodien pulksten sešos vakarā Jēkabpils Mežaparkā notiks tradicionālais Pusstundas skrējiens un velobraukšana. Dalībnieki kā ierasts aicināti pulcēties pie kalnu namiņa.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils domē šodien vērtēs pretendentus uz SIA “Jēkabpils siltums” vadītāja amatu; Latvijas demogrāfiju visvairāk apdraud iedzīvotāju aizbraukšana uz ārzemēm; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās?

Jēkabpils domē šodien notiks konkursa uz SIA “Jēkabpils siltums” valdes locekļa amatu otrā kārta. Šodien paredzēts uzklausīt pretendentu prezentācijas par turpmāko redzējumu uzņēmuma attīstībā. Jau ziņots, ka konkursā pieteikušies trīs pretendenti, visi no Jēkabpils. Viņu vidū ir arī pašreizējais uzņēmuma vadītājs Aleksandrs Karpenko. Tāpat arī vēstīts, ka turpmāk Jēkabpils dome pašvaldības uzņēmumu un iestāžu vadītājiem automātiski līgumus nepagarinās, bet beidzoties to termiņiem rīkos kokursu uz konkrēto amata vietu.

Helikoptera avārijā Priekules novadā smagi cietušo Polijas pilsoni šodien no Liepājas pārvedīs uz slimnīcu Polijā, jo šādu vēlmi izteikuši vīrieša radinieki. Smagi cietušais Polijas pilsonis joprojām ir komā. Otrs helikoptera avārijā smagāk cietušais, kurš ir Latvijas iedzīvotājs, jau iepriekš no Liepājas Reģionālās slimnīcas reanimācijas nodaļas pārvests uz Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu Rīgā. Abi helikoptera avārijā smagāk cietušie guvuši politraumas un galvas traumas. Trešajam cietušajam, kurš ir Latvijas iedzīvotājs, traumas tiek raksturotas kā relatīvi vieglākas - viņam konstatēts augšstilba un mugurkaula lūzums. Pašlaik viņš turpina ārstēties Liepājas Reģionālās slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā.

Jau ziņots, ka 8.oktobrī Priekules novada Gramzdas pagastā, rallija "Liepāja" laikā nogāžoties civilajam helikopteram, gājis bojā viens cilvēks, bet vēl tīrs guva traumas. Bojā gājušais ir Polijas pilsonis - Eiropas čempiona Kajetana Kajetanoviča draugs un Kelces autodroma ilggadējs vadītājs Pavels Jagņatkovskis.

Turpinām ziņas

Jēkabpils rajona tiesā skatāmajā krimināllietā par gadiem ilgušu seksuālu vardarbību pret bērnu sākušās tiesu debates. Tā kā lieta tiek skatīta slēgtā sēdē, prokurora pieprasīto sodu apsūdzētajam tiesā neatklāja. Iztiesāšanu plānots turpināt 8.novembrī. Jau vēstīts, ka prokuratūra Jēkabpils rajona tiesai ir nodevusi krimināllietu par gadiem ilgušu seksuālu vardarbību pret bērnu.

Latvijas demogrāfiju visvairāk apdraud iedzīvotāju aizbraukšana uz ārzemēm, turklāt šīs bažas ir izteiktākas tieši gados jaunu cilvēku vidū. Vienlaikus šie cilvēki ir arī visoptimistiskākie, jo sagaida, ka vismaz 25% līdz pat 50% no aizbraukušajiem tuvākajos gados Latvijā atgriezīsies, liecina jaunākais "Baltic International Bank Latvijas barometrs". Skatot sabiedrības viedokli kopumā, tikai 8% aptaujāto tuvākajos piecos gados cer mājās sagaidīt 25% un vairāk aizbraukušo, kamēr divas trešdaļas iedzīvotāju domā, ka atgriezīsies ne vairāk kā 10%. Taču šeit ir jāizceļ zemgalieši, kuri izteikti biežāk nekā citos novados dzīvojošie uzskata, ka atgriezīsies vairāk par ceturto daļu aizbraukušo. Vislielākā skepse redzama Vidzemes iedzīvotāju prognozēs - 75% uzskata, ka labākajā gadījumā atpakaļ atbrauks viena desmitā daļa pašlaik ārzemēs dzīvojošo.

Un vēl

Līdz ar ciklonu Latvijai no rietumiem tuvojas mitrāks un siltāks gaiss - jau naktī uz ceturtdienu Kurzemē gaiss sasils līdz +11 grādiem, lai gan valsts austrumos tobrīd plosīsies sniegputenis, prognozē "Global Forecast System". Ceturtdien valsts lielākajā daļā termometra stabiņš pakāpsies līdz +7..+12 grādiem, vēsāks laiks saglabāsies ziemeļaustrumu novados, kur vēl iespējams slapjš sniegs, citviet gaidāms īslaicīgs lietus un smidzināšana. Pār sniega klāto zemi plūstot siltam un mitram gaisam, ceturtdien daudzviet Vidzemē, Latgalē un Sēlijā gaidāma migla. Piektdien daudzviet īslaicīgi līs, valsts ziemeļaustrumos iespējams neliels sniegs un apledojums. Brīvdienās Latviju sasniegs liels ciklons, tā ietekmē gaidāma vēja pastiprināšanās un nokrišņi, galvenokārt lietus. Iespējams, naktī uz sestdienu Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra noslīdēs krietni zem nulles, bet maksimālā temperatūra nedēļas izskaņā valstī gaidāma +5..+10 grādu robežās.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Ministrs sola, ka pēc skolu tīkla sakārtošanas pedagogu alga pieaugs līdz 1500 eiro mēnesī; Valdība akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas lauksaimniekiem un Senajā Olimpijā svinīgā ceremonijā iedegta 2018.gada olimpisko spēļu lāpa.

Skolu tīkla sakārtošana pedagogiem par likmi ļaus nopelnīt gandrīz uz pusi vairāk, intervijā raidījumam "900 sekundes" teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Vidusskolu tīkls skolotājiem par likmi ļaus nopelnīt vismaz 1000 eiro, bet, strādājot 40 stundu darba nedēļu - 1500 eiro mēnesī. Ministrs atzina, ka būs vidusskolas, kurās trūks bērnu un tās būs jāslēdz vai jāpārveido par pamatskolām, vai sākumskolām. Šādā situācijā daļa pedagogu zaudēs darbu. Viņaprāt, tas lielā mērā saskanēs ar kopējo dabisko pensionēšanās tendenci, esot domāts arī par sociālo spilvenu, kam paredzēti līdzekļi. Viņš arī informēja, ka optimāla skolu tīkla pētījumā kā prioritāri rekonstruējams noteikts 31 ceļa posms ar kopējo garumu 263 kilometri. Jau ziņots, ka šodien Izglītības un zintnes ministrijā tiek prezentēts pētījuma par optimālu skolu tīklu gala ziņojums.

Jūras spēku militāro mācību "Flotex 2017" laikā ūdenslīdēju komanda pie Liepājas ostas Ziemeļu vārtiem nepilnu jūras jūdzi no krasta atradusi padomju ražojuma mācību mīnu. Identificētais objekts ūdenī bija atradies ilgu laiku un bija stipri apaudzis, tāpēc sākotnēji nebija iespējams noteikt, vai atrasta mācību vai kaujas mīna. Atbilstoši nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas procedūrām mīnas identificēšanai tika izmantota neitralizēšanas metode. Pēc neitralizēšanas procedūras veikšanas konstatēts, ka atrastais zemūdens objekts ir aptuveni 500 kilogramus smaga padomju ražojuma mācību mīna, kas nav sprādzienbīstama. Šobrīd mācību mīna atrodas Baltijas valstu Ūdenslīdēju mācību centrā Liepājā.

Turpinām ziņas

Valdība akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Kompensācijas paredzēts piešķirt par 2017.gadā Vienotajā iesniegumā deklarētajām lauksaimniecības kultūraugu platībām un par 2017.gada ziemāju sējumiem 2018.gada ražai, kuri pēc apsekošanas ir atzīti par plūdos pilnībā bojā gājušiem. Kompensāciju par sagatavoto sienu piešķirs saimniecībām, kurām Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku reģistrā ir reģistrēti lauksaimniecības dzīvnieki zālēdāji un kuru apsekošanā konstatēts, ka sagatavotais siens gājis bojā plūdos. Kopējie aprēķinātie zaudējumi ir 20 miljoni 538 tūkstoši eiro. Ņemot vērā valsts budžeta fiskālās iespējas, radušos zaudējumus paredzēts segt tikai daļējā apmērā - 71,9% no faktiskajām izmaksām.

Valdības piešķirtā atbalsta summa par plūdu postījumiem kompensēs tikai daļu no Latvijas lauksaimnieku ieguldījumiem, aģentūrai LETA sacīja aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis norādījis, ka pēc lauksaimnieku aprēķiniem radušos zaudējumus paredzēts segt apmēram 71% apmērā no faktiskajiem ieguldījumiem. Vienlaikus viņš piebilda, ka lietavu dēļ cietušas saimniecības ne tikai 29 novados, kuriem ir piešķirta daļēja kompensācija, bet tās ir nodarījušas zaudējumus arī lauksaimniekiem pārējā Latvijā. Tāpēc aktuāls joprojām ir jautājums, kādā formā un veidā varēs kompensēt līdzšinējos Latvijas lauksaimnieku zaudējumus un zaudējumus nākotnē.

Biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš pauda, ka plūdu skartajā reģionā ražu nevarēja iegūt no aptuveni 71 200 hektāriem zemes, kas pēc "Zemnieku saeimas" aprēķiniem veidoja aptuveni 50 miljonus lielus neiegūtos ieņēmumus, lai gan saskaņā ar Zemkopības ministrijas aprēķiniem lauksaimnieki ražas izaudzēšanā ieguldīja aptuveni 20 miljonus eiro. Lazdiņš arī informēja, ka "Zemnieku saeima" ir nosūtījusi vēstuli Eiropas Savienības Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, kā arī biedrības pārstāvji ir tikušies ar komisāra biroja darbiniekiem, lai informētu par situāciju reģionā un aicinātu rast operatīvus atbalsta mehānismus šā gada rudens plūdu skartajiem lauksaimniekiem.

Un vēl

Senajā Olimpijā svinīgā ceremonijā tika iedegta 2018.gada Phjončhanas olimpisko spēļu lāpa, sākot stafeti, kas noslēgsies pēc 107 dienām Olimpiādes atklāšanas ceremonijā 9.februārī. Olimpisko lāpu iededza grieķu aktrise Katerina Lehu, kura to nodeva pirmajam lāpnesim - Grieķijas distanču slēpotājam un biatlonistam Apostolam Angelim. Olimpiskā lāpa turpmākās nedēļas laikā ceļos pa Grieķiju līdz tiks nogādāta Atēnās, kur 31.oktobrī to nodos Phjončhanas olimpisko spēļu organizatoriem. Pēc tam lāpa uzsāks savu ceļu uz Phjončhanu, kur tā tiks nogādāta ar lidmašīnu, kuģi, vilcienu, buru laivu, robotu un citiem veidiem. Paredzams, ka olimpisko lāpu nesīs apmēram 7 tukstoši 500 lāpneši.

Jau ziņots, ka 2018.gada Phjončhanas olimpiskās spēles norisināsies no 9. līdz 25.februārim, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Kurzemē divās privātmājās atrod lielu daudzumu dažādu šaujamieroču un to sastāvdaļu; Latvijā otrajā ceturksnī bija viens no lielākajiem budžeta pārpalikumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas savienībā; un Šīs nedēļas nogalē Latvijā norisināsies leģendu nakts.

Šomēnes divās privātmājās Dundagas novadā izņemta dažāda kalibra šaujamieroču munīcija, pistoles, karabīnes, viens ložmetējs un automāts, kā arī dažādas šaujamieroču sastāvdaļas. Veicot virkni izmeklēšanas darbību divu kriminālprocesu ietvaros, 11.oktobrī Valsts policija divās dzīvojamās mājās Dundagas novadā atrada un izņēma dažādus šaujamieročus un to sastāvdaļas. Ierodoties adresēs, policijas kriminālizmeklēšanas pārvaldes darbinieki konstatēja, ka privātmāju teritorijās šaujamieroči un to sastāvdaļas ne tikai tika glabātas, bet arī pašrocīgi izgatavotas, pārveidotas un atjaunotas. No nelikumīgās aprites izņemta tūkstots 120 dažāda kalibra šaujamieroču munīciju, četras pistoles, trīs karabīnes, vienu ložmetēju, automātu un dažādas šaujamieroču sastāvdaļas. Par pretlikumīgu ieroču apriti sākts kriminālprocess pret četriem vīriešiem. Izmeklēšana turpinās.

Par bezdarbību saistībā ar jūlija traģiskajiem notikumiem, kad bija pazudis un vēlāk atrasts miris piecus gadus vecais liepājnieks Ivans Berladins, no dienesta Valsts policijā atbrīvota policijas darbiniece. Policiste, kura saņemto informāciju, ka mazais zēns nākamajā dienā pēc pazušanas redzēts Dubeņu ciemā un nenodeva to meklēsanas grupai, veica dienesta pienākumus Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Operatīvās vadības nodaļā. Pret minēto amatpersonu tika ierosināts kriminālprocess par iespējamu valsts amatpersonas bezdarbību un jūlijā tika piemērots drošības līdzeklis - aizliegums ieņemt konkrētu amatu. Septembrī ar valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža pavēli šī policiste tika atvaļināta no dienesta.

Turpinām ziņas

Šogad pieprasījums pēc termiņuzturēšanās atļaujām par investīcijām ir tik mazs, ka programmu praktiski var dēvēt par beigušos, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē pauda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede. Viņa vērsa uzmanību, ka 2014.gadā bija 2 tūkstoši 500 šādu pieprasījumu, bet šogad pirmajā pusgadā to ir 64. Viņa šo informāciju sniedza, atbildot uz jautājumiem saistībā ar komisijas sēdē skatītajiem grozījumiem Imigrācijas likumā. Tie paredz, ka turpmāk nosacījums par iemaksu valsts budžetā 5 tūkstosi eiro apmērā atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas gadījumā tiks attiecināts uz visiem atļaujas saņēmējiem, kuri tās ir saņēmuši par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kapitālsabiedrībās un banku pakārtotajās saistībās.

Latvijā otrajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta pārpalikumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati. Saskaņā ar tiem mūsu valsts budžeta pārpalikums aprīlī-jūnijā bija 1,6% no iekšzemeskopprodukta. Lielāks tas bijis vien Maltā un Čehijā. Mazāks budžeta pārpalikums reģistrēts Luksemburgā, Zviedrijā, Nīderlandē un Lietuvā. Pārpalikums bijis desmit valstīs, par kurām pieejami dati, bet 12 valstīs otrajā ceturksnī reģistrēts budžeta deficīts. Lielākais budžeta deficīts otrajā ceturksnī bijis Rumānijā, Apvienotajā Karalistē, Francijā un Portugālē. Arī kaimiņvalstī Igaunijā otrajā ceturksnī budžetā reģistrēts deficīts 0,1% no iekšzemes kopbudžeta apmērā.

Un vēl

Jau tradicionāli oktobra pēdējā sestdienā nogalē - šogad 28.oktobrī, visā Latvijā norisināsies biedrības "Latvijas Piļu un muižu asociācija” organizētā un tās biedru rīkotā Leģendu nakts. Šogad 34 piļu un muižu ļaudis zālēs, torņos, pagrabos, pagalmos un parkos uzņems viesus, lai dalītos ar ticamiem un neticamiem stāstiem, klasiskām un mūsdienīgām melodijām, izrādēm, pašmāju gardumiem un aicinātu radoši izpausties. Šogad līdz ar Leģendu nakti noslēgsies arī asociācijas organizētā, ilgi gaidītā akcija "Apceļosim Latvijas pilis un muižas”. Ciemos aicina visu Latvijas kultūrvēsturisko novadu pilis un muižas. Ciemos gaidīs arī Krustpils pils, kur tās gidi vedīs ekskursijā sveču gaismā.

Radio1 ziņas pulksten 17.00 – 18.00
Radio1 ziņās klausieties: No Eiropas Savienības investīciju līdzekļiem kavēta virzība uz 100 miljonu eiro apguvi; Dažādu preču zīmolu viltojumi katru gadu Latvijas tautsaimniecībai rada vairāk nekā 141 miljona eiro zaudējumus un Pētījumā secināts, ka Latvijā bērnu pietiek tikai 130 vidusskolām.

Pašreizējā brīdī zaudējumu kompensēšana plūdos cietušajiem lauksaimniekiem no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ir vispareizākais avots, no kura segt zaudējumus, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Prezidents norādīja, ka kāda speciāla fonda izveide, no kura turpmāk varētu segt šādus zaudējumus, ir diskutējams jautājums, jo tādā gadījumā būtu nepieciešams saprast, kur šādam fondam tiktu rasta nauda. Pēc Valsts prezidenta domām, šāds variants nebūtu racionāls, jo ārkārtas situācijas veidojas pietiekami reti, līdz ar to neparedzētiem gadījumiem paredzētie līdzekļi ir īstais risinājums. Jau ziņots, ka valdība vakar akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

No Eiropas Savienības investīcijām paredzētajiem līdzekļiem notiek kavēšanās ar virzību uz 104,7 miljonu eiro apguvi, no kuriem vislielākā neizpilde ir redzama Izglītības un zinātnes ministrijas jomās. Saskaņā ar finanšu ministrijas sniegto informāciju izglītības un zinātnes ministrija ilgstoši un vairākkārt pārplāno un kavē kopumā 55,1 miljona apguvi. Tos veido 28,9 miljoni eiro inovāciju grantiem studentiem, 17 miljoni augstākās izglītības pārvaldībai un 9,2 miljoni studiju programmu fragmentācijas samazināšanai. Šī situācija negatīvi ietekmē līdzekļu apguves snieguma nosacījumus, tāpēc ir augsts risks izglītības jomai nesaņemt rezerves līdzekļus 14,5 miljonus eiro. Savukārt Ekonomikas ministrija kavējas ar virzību uz 36,1 miljona eiro apguvi, no kuriem būvniecībai paredzētos 27,6 miljonus eiro plānots apstiprināt līdz oktobra beigām. Veselības ministrijas kavējums ir 13,5 miljoni eiro, kurus varētu ieguldīt veselības aprūpes infrastruktūrā.

Turpinām ziņas

Dažādu preču zīmolu viltojumi katru gadu Latvijas tautsaimniecībai rada vairāk nekā 141 miljona eiro zaudējumus. Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis norāda, neskaitot finansiālos zaudējumus, tiek zaudētas arī aptuveni 2 tūkstoši 500 darba vietas. Laganovskis uzsvēra, ka viltojumi paliek arvien daudzveidīgāki - ja agrāk pārsvarā tika viltoti dažāda veida apģērbi, tad pēdējā laikā arvien biežāk tiek viltotas elektropreces, medikamenti, mašīnu rezerves daļas un citas lietas. Vislielākos zaudējumus Latvijai nes tieši apģērbu un apavu viltotā rūpniecība, kas katru gadu Latvijai nes aptuveni 70 miljons eiro zaudējumus un aptuveni tūkstots 600 darba vietu zudumu. Otrajā vietā viltojumu radīto zaudējumu ziņā ir parfimērija, kas katru gadu nes aptuveni sešu miljonu eiro zaudējumus un aptuveni 600 darba vietu zudumu.

Pienācīgas minimālās algas sistēmas ieviešana vai tās stiprināšana visās Eiropas Savienības dalībvalstīs varētu nepieļaut cilvēku nonākšanu nabadzībā. Šādi secinājis Eiropas Parlaments, rezolūcijā aicinot visām Eiropas Savienības dalībvalstīm rūpīgāk pievērsties šim jautājumam. Eiropas Parlamenta deputāti aicina valdības apvienot šos centienus ar lielāku atbalstu tieši trūcīgākajiem cilvēkiem, piemēram, atvieglojot viņu piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem. Politiķi uzsver, ka īpaši tas ir svarīgi, domājot par jauniešiem, kuru bezdarba procents Eiropā joprojām ir augsts vai arī kam ienākumi bieži ir ļoti zemi. Jo tieši jaunieši būs tie, kas, balstoties uz savu pieredzi, veidos Eiropas Savienības nākotni. Saskaņā ar Eiropas Savienības datiem, patlaban Eiropas Savienībā no kopumā 500 miljoniem iedzīvotāju 120 miljoni jeb 25% ir uz nabadzības sliekšņa. Viņu vidū lielākoties ir bērni, sievietes, bezdarbnieki, cilvēki ar invaliditāti, vientuļie vecāki.

Un vēl

Latvijā bērnu pietiek tikai 130 vidusskolām, bet šobrīd valstī to ir vairāk nekā 300. Pie šāda secinājuma nonākuši pētnieki Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtītajā pētījumā par optimālo skolu tīklu modeli Latvijā. Turklāt šajā skaitā paredzēts arī tas, ka attālajos lauku rajonos tiktu saglabātas vidusskolas ar aptuveni 60 bērniem. Savukārt skolas, kurās nespēj nokomplektēt pietiekoši lielas vidusskolas klases, būtu jāpārveido par pamatskolām vai par sākumskolām. Ziņots, ka saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķiniem, lai īstenotu kompetencēs balstītu izglītību, jānosaka vidusskolu klašu minimālais piepildījums – vismaz 150 skolēni jeb divas paralēlklases ar 25 skolēniem. Turklāt problēma ar nepietiekami lielām vidusskolām ir ne tikai lauku reģionos, bet arī pilsētās.