2024.gada 29. marts

Agija, Aldonis

2.sezonas 31.raidījumā ,,Ir Latgale mūsu’’ – kāpēc Latgalē vietvārdi atšķiras no Latvijas citu reģionu ciemu, kalnu, ezeru, upju nosaukumiem

Kā tie radušies un kas tos analizē. Izzināsim par jauniešu pētījumiem, vietu nosaukumu datu bāzi un kartēs ierakstītajiem vietvārdiem, tiksimies ar kartogrāfi, kurai to iepazīšana ir kļuvusi par sirdslietu.

,,Vītvuordu stuosti Latgolā’’ – pirms gada šādu projektu īstenoja Ingūna Semule. Kopā ar jauniešiem, iesaistot arī filmēšanas grupu, vietvārdi tika iepazīti, izzināti un stāsti filmēti 3 novados: Rēzeknes, Daugavpils un Kārsavas. ,,Katrai vietai ir savs stāsts, bieži vien vietvārds atspoguļo vietas patieso būtību,’’ saka Ingūna. Aktivitāšu pamatā bija ne vien pētīt vietu nosaukumu izcelsmi, bet arī veicināt paaudžu sadarbību, jo jaunie cilvēki devās pie senioriem, lai uzklausītu viņus. Tieši vecāka gada gājuma cilvēki ir tie, kuri atceras savu vecāku un vecvecāku atmiņas. Ingūna Semule uzskata, ka izpētītais materiāls lieti var noderēt vēstures un kultūrvēstures stundās, lai tās būtu interesantākas, un iedvesmotu citus jauniešus izzināt savu dzimto ciemu nosaukumu izcelsmi. Diemžēl skolās maz tiek runāts par to. Viņai pašai bija dzinulis izpētīt vectēva dzimto māju nosaukumu Smuti, kas latgaliešu valodā nozīmē velns.

Vietvārdu datu bāze atrodas Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūrā. Kartogrāfijas departamenta Toponīmikas laboratorijas vadītāja Vita Strautniece stāsta, ka viņu iestāde nodarbojas ar vietvārdu datu sagatavošanu kartogrāfijai, uztur ziņas par tiem, sagatavo priekšlikumus dabas objektu oficiālajiem vietvārdiem. Publiski ir pieejama elektroniskā datu bāze, kuru var izmantot ikviens interesents. Uzturot datu bāzi, laboratorijai nākas arī pētīt vietu nosaukumus, salīdzināt datu avotus, iedziļināties izloksnēs un dialektos. Vita Strautniece atzīst: tā kā Latgalē runā latgaliski, būtu pašsaprotami, ja kartēs vietu nosaukumi būtu latgaliskās formās. Šobrīd jau tiek mudināts pēc iespējas vairāk saglabāt vietējās īpatnības. Rakstīts gan netiek latgaliešu rakstu valodā, tomēr ir mazāk pārcēlumu uz valsts literāro valodu. Piemēram, Ūzulkolns vairs netiek saukts par Ozolkalnu. Kā zināms, lai pārcēlums būtu pareizs, jāzina šī vietvārda etimoloģija. Pat Endzelīns to neesot atļāvies, vietvārdu atstājot tādā formā, kā to runā tautā. Vita piebilst, ka Latgalē daudzu ciemu nosaukumos figurē uzvārdi, un tas nav nekas unikālais. Bet svarīgi ir saglabāt mazo ciemu nosaukumus kā apvidus vārdus, kad ir palicis maz māju vai tur to vairs nav vispār, jo vietvārdi bieži vien pārdzīvo vietu, kam tas ir dots. Tie veido šo savdabību, vietējo kolorītu, kas var piesaistīt tūristus un palīdzēt attīstīties tūrisma nozarei reģionā.
Kartogrāfe Andra Zubko – Melne, kurai vietvārdu pētīšana ir kļuvusi par hobiju, norāda, ka Latgale ir kultūrvēsturiskais novads, kura vēsture atšķiras no pārējiem reģioniem, jo te ciemi veidojās no kādreizējām sādžām.

Daudzviet cilvēki ir saglabājuši tradicionālos vietu nosaukumus, daudzviet tos latviskojuši. Tas, ka Latgales vietvārds sastopams citviet Latvijā, skaidrojams ar migrācijas procesiem, kad notika agrārās zemes reforma un Latgales ļaudis pārcēlās uz pārnovadiem, līdzi paņemot nosaukumus un tos piešķirot jaunajai dzīvesvietai. Tā viensētas ar nosaukumu Nautrēni ir Baltinavas un Ogres novados. Andra pārzina Latgales vietvārdus kopumā, bet vislielāko uzmanību velta dzimtajam Rēzeknes novadam. Viņa ir pārliecināta, ka vietvārdi ir bagātība, taču maz pētīti. Interesanti esot izzināt ne vien, kā tie veidojušies, bet arī, kā tiek interpretēti.



Atstājiet komentāru